«Gribu radīt produktus, kas ir citiem ir noderīgi. Ražošana ir līdzeklis, lai to sasniegtu,» intervijā DB saka uzņēmējs, Hanzas Elektronikas dibinātājs un līdzīpašnieks Ilmārs Osmanis.

Pēc elektronikas studijām Rīgas Tehniskajā universitātē viņš sāka mācīties aspirantūrā un strādāt par pētnieku. No zinātnieka ikdienas viņam nav patikusi izjūta par pētniecības atrautību no dzīves. Deviņdesmito gadu sākumā neilgi strādājis elektronikas rūpnīcā Lielbritānijā, tad atgriezās Latvijā un drīz sāka veidot savu biznesu. Uzņēmēja «jaunākais bērns» – šķidro kristālu displeju ražotne EuroLCDs – dibināta 2012. gadā, tomēr pēc uzņēmēja teiktā tā vēl ir start-up fāzē. «Diez vai šo lietu būtu sākuši, ja zinātu, ko tā prasa,» I. Osmanis pasmejas tā, ka var saprast – tam jaunajam, kas daudz ko prasa, ir arī liela vilkme.

3D displeju ražotājs "Eurolcds" Ventspilī atklās jauno, 1,1 miljonu eiro vērto fizikālā tvaika kondensācijas metodes pārklājuma ražošanas iekārtu, informē uzņēmuma pārstāvis Nauris Jūrmalis.

SIA "Eurolcds" izgatavo jaunas paaudzes 3D displejus, kuri nodrošina 3D attēla iegūšanu bez palīglīdzekļiem (brillēm vai citām optiskām palīgierīcēm), līdz ar to padarot tā izmantošanu lietotājam iespējamu ilgā laika periodā bez pārtraukumiem. Minētie produkti tiek ražoti pēc SIA "Lightspace Technologies" pasūtījuma, kas šo tehnoloģiju ir patentējusi.

Jaunā fizikālā tvaika kondensācijas metodes pārklājuma ražošanas iekārta volumetrisko trīs dimensiju attēlu displeju un bistabilo displeju ražošanai spēs nodrošināt indija alvas oksīda, silīcija oksīda un niobija oksīda uzklāšanu stiklam un citiem materiāliem izmēros līdz pat 1000x1500x4mm. Tas būtiski paplašinās uzņēmuma iespējas pielāgoties dažāda izmēra materiālu ražošanai nozarēm, kur ir visaugstākās kvalitātes prasības - medicīnā, aviācijā, navigācijā.

SIA "EuroLCDs" iedarbinājusi jauno, 1,1 miljonu eiro vērto fizikālā tvaika kondensācijas metodes pārklājuma ražošanas iekārtu Ventspilī, kas ļaus attīstīt 3D displeja ražošanas iespējas.

SIA "EuroLCDs" ražošanas vadītājs Ainārs Ozols atzina, ka uzstādītā iekārta ir unikāla. Latvijā ir uzņēmums "Groglass", kurš specializējās uz arhitektūras stiklu pārklāšanu un tāpēc arī stikla pārklāšanas iekārta paredzēta citiem izmēriem, bet uz minētās iekārtas nevar izdarīt to, ko uz SIA "EuroLCDs" uzstādītās un otrādi. "Stiklu pārklājam ar attiecīgo pārklājumu, tad iegūto preci nogādājam, tā dēvētajā, sterilajā (tīrajā) telpā un vidū ievietojam šķidro kristālu, tad nogādājam klientam," tehnoloģisko procesu skaidroja A. Ozols. Uzņēmuma produkcijas patērētāji ir gan Eiropā, gan arī Amerikā.

Jaunā fizikālā tvaika kondensācijas metodes pārklājuma ražošanas iekārta volumetrisko trīs dimensiju attēlu displeju un bistabilo displeju ražošanai spēs nodrošināt indija alvas oksīda, silīcija oksīda un niobija oksīda uzklāšanu stiklam un citiem materiāliem izmēros līdz pat 1000x1500x4mm. Tas būtiski paplašinās uzņēmuma iespējas pielāgoties dažāda izmēra materiālu ražošanai nozarēm, kur ir visaugstākās kvalitātes prasības - medicīnā, aviācijā, navigācijā.

Ventspils Augsto tehnoloģiju parkā 17.maijā atklās Latvijas un Zviedrijas kopuzņēmumu – šķidro kristālu displeju rūpnīcu.

Atklāšanas brīdī rūpnīca strādās testa režīmā, lai pārbaudītu tehnoloģijas, izgatavotu pirmos produktu paraugus, informē SIA EuroLCDs valdes loceklis Ilmārs Osmanis. Rūpnīcā ražos dažāda veida pasīvo šķidro kristālu displeju tehnoloģijās balstītus produktus. Eiropas Savienībā šādu ražotņu nav, līdzīga ražotne, vien nelielāka, ir Šveicē, kā arī dažās Eiropas universitātēs ir nelielas laboratorijas.

Uzņēmuma mērķis ir globālais tirgus (Eiropa un ASV), bet primāri – Eiropas LCD produktu klasteris. Produkti tiks ražoti, balstoties uz licences vai ražošanas līgumu. Šķidro kristālu displeju izejmateriāli tiks piegādāti galvenokārt no Āzijas – Ķīnas un Japānas, stāsta I.Osmanis. Viens no lielākajiem rūpnīcas biznesa segmentiem būs metināšanas masku stikli, kas automātiski aptumšojas spilgtas gaismas ietekmē. Tāpat taps ceļa zīmju un informācijas displeju produkti, kas izmanto EASL Polydisplay tehnoloģiju. Jau šobrīd Ventspils Augsto tehnoloģiju parkā (VATP), interaktīvajā zinātnes centrā, var apskatīt EuroLCDs ekspozīciju, kura atspoguļo LCD displeju darbības principus modernās metināšanas maskās, proti, apmeklētājs var iejusties metinātāja lomā un salīdzināt parasta aptumšota un šķidro kristālu stikliņa atšķirību. Viena no īpašajām ražošanas ēkas vērtībām ir tā sauktā tīrā telpa 1800m2 platībā atbilstoši ISO 6.,7.un 8. klases standartiem.

Kapitāls biržā pašlaik nav pietiekami pieejams, pauda augsto tehnoloģiju uzņēmuma "HansaMatrix" dibinātājs un lielākais akcionārs Ilmārs Osmanis.

Viņš arī informē, ka ir nolēmis pieņemt privātā kapitāla fondu pārvaldnieka "BaltCap" meitasuzņēmuma SIA "Emsco" izteikto akciju atpirkšanas brīvprātīgo piedāvājumu.

Izteikto akciju atpirkšanas brīvprātīgo piedāvājumu Osmanis vērtē kā labu iespēju gan institucionālajiem investoriem, gan privātajiem ieguldītājiem. Piedāvātā cena, Osmaņa ieskatā, ir racionāla un esošajai situācijai nozarē un kopumā valdošajām tendencēm pasaulē atbilstoša.

Osmanis norāda, ka vairāk nekā 20 gadus ar savām investīcijām un savu darbu, esot dibinātāja statusā, atbalstījis "HansaMatrix" izaugsmi, un šo piedāvājumu redz, kā saprātīgu iespēju savam "exit" no biznesa projekta. "Šobrīd situācija atbilst teicienam - labāk kārtīga zīle rokās, nekā mednis kokā. Šajā tirgus situācijā labāk nopelnīt mazāk, nekā paļauties uz to, kas, iespējams, tuvākajā nākotnē nenotiks," viņš pauž.

Augsto un intelektuālo tehnoloģiju līgumražotājas SIA Hanzas elektronika cenšas diversificēt ne tikai klientus, bet arī ražošanas sektorus, lai izvairītos no kāda sektora sabrukuma. Patlaban uzņēmums attīsta divus jaunus virzienus - militāro un medicīnas elektroniku, intervijā aģentūrai LETA atzina Hanzas elektronikas valdes priekšsēdētājs Ilmārs Osmanis.

«Ļoti stabils un perspektīvs šķiet industriālais bloks, šajā tirgū notiek konstants elektronikas lietošanas pieaugums, ar katru gadu arvien plašākā iekārtu spektrā un lielākā apjomā izmanto elektroniku. Piemēram, mūsdienu automašīnās jau puse no cenas ir elektronika. Arī telekomunikāciju sektors ir perspektīvs - cik daudz ir lietotāju, cik infrastruktūras nepieciešams. Protams, šajā nozarē ir plīsuši dažādi burbuļi, taču kopējā tendence ir apjomiem pieaugt. Šī nozare tagad ir viens no galvenajiem vilcējiem,» sacīja Osmanis.

Uzņēmējs norādīja, ka iezīmēti arī divi jauni virzieni. Viens no tiem ir medicīna, kurā jau ir sākts darbs. Otrs virziens ir aizsardzības joma jeb militāra pielietojuma produkcija.

Augsto tehnoloģiju uzņēmuma "HansaMatrix" dibinātājs un līdzīpašnieks Ilmārs Osmanis atkāpies no padomes locekļa amata, teikts uzņēmuma paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

"HansaMatrix" padomē I.Osmanis strādājis kopš 26.maija, līdz tam ilgus gadus bijis valdes priekšsēdētājs. Turpmāk viņš paliks nozīmīgs "HansaMatrix" akcionārs un konsultēs uzņēmuma vadību vajadzības gadījumā, teikts paziņojumā.

I.Osmanis savas zināšanas un enerģiju turpmāk veltīšot 3D fotonikas un optisko risinājumu uzņēmuma "LightSpace Technologies" attīstībai, kurā ir gan dibinātājs, gan valdes priekšsēdētājs.

HansaMatrix dibinātājs Osmanis vairs nevadīs uzņēmumu  

Par augsto tehnoloģiju uzņēmuma HansaMatrix valdes priekšsēdētāju 2021.gada 17.maijā iecelts...

"Mēs strauji attīstāmies, darba apjoms ievērojami pieaug, tāpēc esmu nolēmis fokusēt savu nedalītu uzmanību papildinātās realitātes produktu attīstībai," paziņojumā norāda I.Osmanis.

"HansaMatrix" padomē darbu turpina padomes priekšsēdētāja Baiba Anda Rubesa, padomes priekšsēdētājas vietniece Ingrīda Blūma, padomes locekļi Anderss Lenarts Borgs, Dagnis Dreimanis un Normunds Igolnieks.

Jau ziņots, ka "HansaMatrix" koncerns šogad pirmajā pusgadā strādāja ar 11,87 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 13% vairāk nekā 2020.gada attiecīgajā periodā, kā arī koncerns cieta zaudējumus 281 000 eiro apmērā, kas ir 2,9 reizes mazāki nekā gadu iepriekš.

Tostarp 2021.gada otrajā ceturksnī "HansaMatrix" koncerna apgrozījums palielinājies par 14% salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu un bija 6,042 miljoni eiro, bet koncerna zaudējumi samazinājušies par 14,6%.

"HansaMatrix" pagājušajā gadā strādāja ar 21,387 miljonu eiro auditēto apgrozījumu, kas ir par 7,3% mazāk nekā 2019.gadā, kā arī cieta zaudējumus 656 383 eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš. Vienlaikus "HansaMatrix" koncerna apgrozījums pagājušajā gadā bija 22,589 miljoni eiro, kas ir par 8,2% mazāk nekā 2019.gadā, bet koncerna zaudējumi bija 551 612 eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš.

"HansaMatrix" ir augsto tehnoloģiju uzņēmums, kas veic jaunu elektronisko produktu un sistēmu izstrādi, to industrializāciju, kā arī sniedz integrētus ražošanas pakalpojumus klientiem, datu tīklu iekārtu, lietu interneta, industriālo sistēmu un citos augstas pievienotās vērtības tirgus segmentos. Kompānijas akcijas kotē biržas "Nasdaq Riga" oficiālajā sarakstā.

"HansaMatrix" lielākie akcionāri 2021.gada marta beigās, pēc "HansaMatrix" publiskotās informācijas, bija "Macro Rīga" (34,08%), kuras vienīgais īpašnieks ir Osmanis, investīciju uzņēmumi "ZGI-4 AIF" (15,06%), "BaltCap Latvia Venture Capital Fund" (9,95%) un "FlyCap Investment Fund I AIF" (9,61%), kā arī "CBL Asset Management" pārvaldītie fondi (6,56%) un "Swedbank ieguldījumu pārvaldes sabiedrības" pārvaldītie fondi (5,1%).

SIA EuroLCDS ar Latvijas Garantiju aģentūru (LGA) parakstījusi mezanīna aizdevuma līgumu par jaunu ITO stikla lāzera formēšanas un šķidro kristālu precīzas uzklāšanas iekārtu finansēšanu.

Kā informēja LGA pārstāvji, šādas iekārtas nodrošinās jauna tehnoloģiskā procesa izveidi, kas aizstāj klasisko fotolitogrāfiju un ķīmisko kodināšanu. Kopējās projekta izmaksas ir 1,06 miljoni eiro, no kurām 310 tūkstoši eiro ir piešķirti kā mezanīna aizdevums, trešo daļu, kas ir 353,8 tūkstošu eiro apmērā, finansē SIA Nordea Finance Latvia, bet atlikušo summu – pats uzņēmums.

17. maijā Ventspils Augsto tehnoloģiju parkā tika atklāta lielākā šķidro kristālu displeju rūpnīca Eiropas Savienībā EuroLCDS, kuras biznesa uzsākšanā jeb tā sauktajā start-up investējis Baltijas valstu vadošais riska kapitāla investors BaltCap, kā arī Zviedrijas Hornell Teknikinvest AB un Latvijas SIA Macro Riga.

Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) straujā attīstība rada jaunas iespējas uzņēmējiem realizēt ambiciozas idejas un rast jaunus risinājumus dažādās industrijās. Lai atbalstītu IKT uzņēmumu attīstību Ventspils pašvaldība izveidojusi Ventspils pilsētas pašvaldības Informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) pilotprojektu programmas konkursu, kas sniedz iespēju uzņēmumiem saņemt papildus finansējumu savas idejas īstenošanai.

IKT pilotprojektu programma tika izveidota 2016. gadā ar mērķi sekmēt jaunu IKT risinājumu – infrastruktūras, aprīkojuma vai programmatūras izstrādi, testēšanu un ieviešanu Ventspilī. Uzņēmējiem tā ir lieliska iespēja saņemt atbalstu jaunu produktu un pakalpojumu izstrādei līdz pat 80% apjomā no kopējām izmaksām, kur minimālais atbalsta apjoms sastāda 2000 EUR, bet maksimālais 15000 EUR.

Lai piedalītos konkursā, iesniegtajiem projektiem ir jāatbilst vismaz vienai no šādām tēmām:

- vieda pārvalde,

- vieda ekonomika,

- vieda mobilitāte,

- vieda vide,

- viedi iedzīvotāji vai

- vieda pilsētvide.

Savukārt komersantiem un personām ir jābūt reģistrētiem VID Nodokļu maksātāju reģistrā kā saimnieciskās darbības veicējiem.

Birža Nasdaq Riga sākusi kotēšanas procedūru augsto un intelektuālo tehnoloģiju ražotājas AS HansaMatrix akciju iekļaušanai Baltijas Oficiālajā sarakstā.

Nasdaq Riga valdes lēmums par akciju iekļaušanu tiks paziņots nekavējoties pēc tā pieņemšanas, teikts biržas paziņojumā.

HansaMatrix līdzīpašnieks Ilmārs Osmanis aģentūrai LETA sacīja, ka pagaidām ir tikai iesniegts pieteikums akciju iekļaušanai biržā, tāpēc patlaban nekādu sīkāku komentāru nebūs. «Vēl jau viss var notikt, pieteikumu var arī noraidīt. Kad akcijas tiks iekļautas biržā, tad arī sniegsim sīkāku komentāru,» sacīja Osmanis.

Kā ziņots, HansaMatrix (iepriekš SIA Hanzas elektronika) pērn par 26% palielinājusi apgrozījumu, liecina Firmas.lv informācija. HansaMatrix apgrozījums pērn sasniedza 13,47 miljonus eiro salīdzinājumā ar 2014.gadā sasniegto 10,74 miljonu eiro apgrozījumu.

Astoņu eksportspējīgo nozaru kompetences centru un vairāk nekā 100 uzņēmumu un organizāciju pārstāvji nosūtījuši atklātu vēstuli premjeram un ministriem par Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) nespēju ieviest inovāciju un digitālās transformācijas programmas.

Parakstītāji uzskata, ka inovāciju un digitālās transformācijas finansējums ir izšķiroši svarīgs ekonomikas izaugsmei un sabiedrības labklājībai, un tam ir nepieciešama pušu savstarpēja uzticēšanās. Uzņēmēji zaudē uzticību ES fondu atbalsta programmām, ja CFLA tās administrē atbilstoši pašreizējās vadības stilam un uzstādījumiem: "Mēs kā nodokļu maksātāji no CFLA sagaidām komandu, kas par prioritāti izvirza principu “konsultē vispirms”, ievieš risku pārvaldības sistēmu un izmanto ES noteikumus kā ietvaru programmu veidošanai un ieviešanai, neapdraudot Latvijas tēlu un ekonomisko attīstību".

Šīs vēstules parakstītāji aicina mainīt CFLA un Finanšu ministrijas atbildīgās amatpersonas, jo CFLA ar pašreizējo vadību nespēj efektīvi īstenot inovāciju un digitālās transformācijas atbalsta programmas.

Ventspils augsto tehnoloģiju parkā tiek atvērtas jaunas rūpnīcas; ražošana attīstās arī citviet, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Līdz ar tranzītkravu apjomu samazinājumu arvien lielāku lomu Ventspils pilsētas un brīvostas darbībā spēlē tur izvietotie ražošanas uzņēmumi. Piemēram, jaunajā 4473,1 m2 lielajā Ventspils Elektronikas centra ēkā sākotnēji strādās četri elektronikas uzņēmumi. No Ventspils brīvostas pārvaldes (VBP) ēku nomās HansaMatrix grupas uzņēmums SIA Ventspils elektronikas fabrika (EF), SIA Aspired, SIA Oram Mobile un SIA EuroLCDs. DB jau ziņoja, ka centra kopējās būvniecības izmaksas bija teju 3,2 milj. eiro, no kuriem apmēram 40% segs Eiropas Reģionālās attīstības fonds. Aizdevumu tā būvniecībai izsniegusi Pohjola Bank plc filiāle Latvijā. Otras ES līdzfinansētās ražošanas ēkas – Tehnoloģiju centra būvniecība – vēl turpinās. To plānots pabeigt līdz šā gada beigām. Tehnoloģiju centram ir jau iegūts viens nomnieks, bet divi citi tiek meklēti, stāsta Ventspils brīvostas pārvaldnieka vietnieks Igors Udodovs.

Augsto un intelektuālo tehnoloģiju līgumražotājas SIA Hanzas Elektronika refinansēšanai banka Citadele izsniegusi 4,7 miljonus eiro, papildus piešķirot vēl 1,5 miljonus eiro kredītu uzņēmuma attīstībai. Tādējādi Hanzas Elektronika būs iespēja palielināt darba vietu skaitu ražotnēs Ogrē un Ventspilī, kā arī atvērt jaunu inženierijas centru Mārupē, rezultātā uzņēmums varēs veikt lielākas gatavās produkcijas piegādes klientiem Baltijas valstīs, Ziemeļvalstīs un Lielbritānijā, informē Citadeles Korporatīvās komunikācijas vadītāja Baiba Ābelniece.

Hanzas Elektronika 2015. gadā plāno meitas uzņēmumā Ventspils Elektronikas fabrika izveidot vēl 25 jaunas darba vietas, kopējo darbinieku skaitu palielinot līdz 110 darbiniekiem. Ogrē plānots paplašināt ražošanas telpas, izbūvējot lielāku noliktavu. Savukārt Mārupe izvēlēta par vietu, kur uzņēmums plāno iekārtot jaunu inženierijas centru. Jau tagad uzņēmums nodarbina vairāk nekā 25 inženierus, un būs nepieciešami vēl jauni šīs jomas speciālisti.

Hanzas Elektronika 14 gadus nodarbojas ar elektronisko ierīču līgumražošanu Ogrē un Ventspilī, kā pasaules līmeņa uzņēmums saņemot pasūtījumus savu klientu izstrādāto augsto un intelektuālo tehnoloģiju produktu ražošanai.

Par augsto tehnoloģiju uzņēmuma HansaMatrix valdes priekšsēdētāju 2021.gada 17.maijā iecelts līdzšinējais operacionālais vadītājs un valdes loceklis Jānis Sams.

Līdz ar izmaiņām HansaMatrix valdes sastāvā iecelti divi jauni valdes locekļi – HansaMatrix Ventspils rūpnīcas vadītājs Gatis Grava un Ogres rūpnīcas vadītājs Vitauts Galvanausks.

Darbu valdē un uzņēmuma finanšu direktora amatā turpina Māris Macijevskis. HansaMatrix dibinātājs un līdzšinējais valdes priekšsēdētājs Ilmārs Osmanis vai netupinās vadīt uzņēmu.

"Jūtos pagodināts par man izrādīto uzticību un esmu gatavs pieņemt šo izaicinājumu. Esmu pārliecināts, ka kopā ar mūsu profesionālo komandu varam sasniegt ambiciozos HansaMatrix mērķus," pauž J.Sams.

Viņš pievienojās HansaMatrix 2020. gada jūnijā un ieņēma operacionālā vadītāja amatu. Vairāk nekā 10 gadus viņš darbojies elektronikas ražošanas menedžmentā starptautiskos uzņēmumos, lielāko pieredzi gūstot Schneider Electric ražotnēs, ieguvis maģistra grādu visaptverošā kvalitātes vadībā un inženiera grādu ražošanas automatizācijā Rīgas Tehniskajā universitātē.

Augsto un intelektuālo tehnoloģiju ražotājs Hanzas elektronika kopā ar vairākiem nozares partneruzņēmumiem pie lidostas Rīga grasās būvēt zinātnes parku, pastāstīja Hanzas elektronika valdes priekšsēdētājs Ilmārs Osmanis.

Pēc viņa teiktā, projekts pašlaik virzās uz priekšu, sarunas ar bankām par finansējuma piešķiršanu ir nobeiguma fāzē, pēc tām tiks iegādāts zemes gabals ar iesāktu apbūvi netālu no lidostas Rīga. «Objektā tiek plānots zinātniskais parks, kurā līdzās darbosies vairāki mūsu sfēras uzņēmumi. Tāpat sniegsim iespēju jaunuzņēmumiem, veidojot sava veida inkubatoru, kurā būs iespēja darboties tehnoloģiskā vidē un sadarboties ar pieredzējušiem nozares uzņēmumiem,» sacīja Osmanis.

Celtniecības apjomi esot lieli, līdz ar to projekta realizācija iedalīta trīs posmos, kas tiks sākti 2016.gadā un tiek plānoti līdz 2019.gadam, atklāj Osmanis.

Elektronikas ražotāja Hanzas Elektronika, kā arī citu augsto tehnoloģiju ražošanas uzņēmumu īpašnieks Ilmārs Osmanis nodibinājis jaunu firmu SIA Mārupes Elektronikas tehnoloģijas, kas nodarbošoties ar produktu izstrādi, kā arī nelielu partiju produkcijas ražošanu, pastāstīja uzņēmējs.

Jaundibinātais uzņēmums nodarbošoties ar produktu izstrādi, kā arī mazo sēriju elektronikas ražošanu. Kā norādīja Osmanis, pašreizējais uzņēmums Hanzas Elektronika strādā ar lielāka apjoma ražošanas partijām.

Kā jau minēts nosaukumā, SIA Mārupes Elektronikas tehnoloģijas darbošoties Mārupes novadā, kur jau pašlaik notiekot sarunas par telpu īri. Ja telpas tiks laicīgi atrastas, tad, iespējams, uzņēmums darbu varētu sākt jau šoruden. Paredzams, ka jaunais uzņēmums apkalpos pašreizējo klientūru, norādīja Osmanis.

Uzņēmums SIA Mārupes Elektronikas tehnoloģijas nodibināts ar 20 000 eiro pamatkapitālu, no kura pagaidām apmaksāta puse, liecina Firmas.lv informācija. Kompānija pilnībā pieder SIA Hanzas Elektronika.

Ventspils Augsto tehnoloģiju parka SIA Kurzemes democentrs apsaimniekotais interaktīvais zinātnes centrs šovasar varētu kļūt par vienu no pievilcīgākajiem tūrisma objektiem Ziemeļkurzemē.

Centru kopš tā atklāšanas 2012.gada rudenī ir apmeklējuši apmēram 2500 apmeklētāju, db.lv informēja SIA Kurzemes democentrs valdes priekšsēdētājs Gvido Grīnbergs. Galvenās mērķa grupas ir skolēni un studenti, kuri brauc ekskursijās uz Ventspili, taču vasarā tie noteikti būs tūristi un ģimenes, lēš G.Grīnbergs. Tāpēc tūrisma periodā izstāde tiks pārcelta no VATP uz tūristiem daudz pieejamāku vietu pašā Ventas krastā, pilsētas centrā, Ventas promenādē.

Ideja par interaktīva zinātnes centra izveidi Ventspilī radās, apmeklējot citus interaktīvās zinātnes centrus Eiropā, stāsta uzņēmējs. Kurzemes democentrs, salīdzinot pret citiem interaktīvās zinātnes centriem, ir pavisam neliels, taču to plānots paplašināt un izveidot lielāku centru. Promenādē, līdzās pašreizējiem eksponātiem apmeklētāji varēs apskatīt arī interaktīvo izstādi Kas ir mūzika?.

Valsts atbalsta programmas Kompetences centri ietvaros četru gadu laikā elektrisko un optisko iekārtu ražošanas nozarē īstenots 41 pētījums, un vairākos projektos iegūtajiem rezultātiem ir potenciāls pāraugt pasaules klases peļņu nesošos produktos, ko izmantos tālu ārpus Latvijas robežām, teikts paziņojumā medijiem.

Otrdien atbalsta programmas pirmās kārtas noslēguma pasākumā interesentiem bija iespēja iepazīties ar četriem projektiem un klātienē aplūkot pētījumu rezultātā tapušos produktus.

Pasākumā klātesošie varēja savām acīm skatīt SIA EUROLCDS radīto telpiskā attēla displeja prototipu, kuram līdzīgo Eiropā nav. To izmantos medicīnā kā palīgu ārstam problēmas diagnosticēšanā un operācijas veikšanā, kā arī citās uz augstu precizitāti balstītās nozarēs, kur nepieciešama telpisku attēlu vizualizācija reālajā laikā.

Elektromobiļu izgatavotāji SIA eO izpētīja elektromotoru un akumulatoru vadības iekārtu uzlabošanas iespējas un izstrādāja uzlabotus iekārtu prototipus. Uzņēmums plāno nākamo trīs gadu laikā sasniegt līdz pat divu miljonu eiro apgrozījumu un apgādāt ar uzlabotajām detaļām autobūves uzņēmumus Eiropā un Ziemeļamerikā.

Ministru kabinets 5. janvāra sēdē apstiprināja Ekonomikas ministrijas izstrādāto jauno ES fondu programmu kompetenču centru darbības atbalstam. Kompetences centru atbalsta programmas mērķis ir komersantu konkurētspējas paaugstināšana, veicinot pētniecības un rūpniecības sektoru sadarbību rūpniecisko pētījumu, jaunu produktu un tehnoloģiju attīstības projektu īstenošanā līdz 2021. gadam.

Ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola norāda, ka šī ir būtiskākā programma jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādei astoņās tautsaimniecībai svarīgās nozarēs. Līdz šim, sadarbojoties uzņēmējiem un zinātniekiem, kompetences centros radīti vairāk kā 180 jauni produkti, sākot no medicīnā un pārtikā izmantojamu aktīvu vielu izpētes, līdz trīsdimensiju ekrāniem, radiācijas monitoriem, elektromotoru kontrolieriem un mašīntulkotājiem.

2007.-2013. gada plānošanas periodā kompetences centru programmā atbalstu saņēma 180 uzņēmumu. Daudzi no tiem jau guvuši starptautisku ievērību. Piemēram, automašīna, kas izmantoja Drive eO elektromotora tehnoloģiju, guvusi uzvaru prestižajās Paikspīkas sacensībās. SIA Baltic Scientific Instruments izstrādāto, savukārt pārnēsājamo analizatoru jau izmanto ANO Starptautiskā Atomenerģijas aģentūrā, savukārt SIA EUROLCDS izstrādājis unikālu Volumetriskā 3 dimensiju monitora prototipu, kas neprasa lietotājam lietot speciālās brilles, ne arī citus palīglīdzekļus.

Neatkarīgi no funkcionālās nozīmes būves Kurzemē šogad izceļas ar savdabīgu vizuālo risinājumu.

Noteikt 2013.gada nozīmīgāko būvobjektu Latvijas rietumdaļā būtu grūti, jo bez Eiropas līdzfinansējuma būvētie objekti ir nelieli vai specifiski, savukārt ES nauda izmantota ārkārtīgi daudzveidīgi. Tomēr viena kopīga tendence ir – neatkarīgi no tā, vai tapusi jauna ražošanas ēka, ceļu infrastruktūras objekts, inženierbūve vai kultūras celtne, domāts par estētisku vizuālo risinājumu. Pilsētās galvenokārt būvēti sabiedriski objekti un attīstīta infrastruktūra ar ES struktūrfondu palīdzību, pašvaldība kā pasūtītājs ir bijis nozīmīgs spēlētājs. Arī lauku apvidos ES finansējums joprojām ir būvniecības vilcējspēks. Pēdējos gados arvien biežāk būvniecības pieteikumos parādās nelielas ražotnes. Gada nogales iezīme Zolitūdes traģēdijas kontekstā – visās būvvaldēs tiek pārskatīti projekti, inspicēti būvobjekti, meklēti jauni risinājumi drošības garantijām.

2014. gada februārī Ventspils brīvostā pārkrauti vairāk nekā trīs miljoni tonnu kravas, kas ir par 22% vairāk nekā pagājušā gada februārī.

Kopā šī gada pirmajos divos mēnešos pārkrauti 5,9 miljoni tonnu kravas, kas ir par 8% vairāk nekā šajā periodā pirms gada.

Februāra beigās notika svinīga Ventspils brīvostas sauskravu termināļa atklāšana. Tajā kokmateriālu pārkraušanas un uzglabāšanas pakalpojumus sācis sniegt SIA Ventplac. 2013. gada maijā tika atklāta SIA EuroLCDs šķidro kristālu displeju rūpnīca, bet aprīlī - SIA Heimdal Skonto Latvija māju moduļu ražotne. 2013. gadā caur Ventspils ostu eksportēti 177 Ventspils ražotnē tapušie māju moduļi. Šogad turpinās hidraulisko savienojumu ražotnes Hydraulic Bauteile Baltic būvniecība un drīzumā sāksies ES fondu līdzfinansēta divu jaunu rūpniecisko ēku būvniecība.

Trešdien, 17. jūnijā, tiks atklāta jaunā Ventspils Elektronikas centra ēka, kurā sākotnēji strādās četri elektronikas uzņēmumi. Elektronikas centra lielākajā daļā darbību izvērsīs HansaMatrix grupas uzņēmums Ventspils elektronikas fabrika, informē Ventspils brīvostas pārvalde.

Ventspils elektronikas centrs papildina Ventspils Augsto tehnoloģiju parka teritorijā esošo ražošanas un biroju ēku kompleksu. Elektronikas centra ražošanas ēka 4473,1 m2 piemērota elektronikas un elektrotehnikas ražotājiem. No Ventspils brīvostas pārvaldes ēku sākotnēji nomās četri ar elektronikas nozari saistīti uzņēmumi: HansaMatrix grupas uzņēmums SIA Ventspils elektronikas fabrika, SIA Aspired, SIA Oram Mobile un SIA Eurolcds.

Centra lielāko daļu nomā SIA Ventspils elektronikas fabrika, kas jau šobrīd strādā esošajā Ventspils Augsto tehnoloģiju parka ēkā, bet vēlas savu darbību Ventspilī būtiski paplašināt.

Pirmdien, 17.martā, parakstīts līgums starp Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA) un Ventspils brīvostas pārvaldi par Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējuma saņemšanu divu jaunu ražošanas ēku būvniecības projektu īstenošanai Ventspilī.

Elektronikas centra un Tehnoloģiju centra būvniecība sāksies šopavasar un noslēgsies 2015.gada pirmajā pusē. Abas ražošanas ēkas – Elektronikas centrs (4300m2 platībā) un Tehnoloģiju centrs (4200m2 platībā) - tiks būvētas Ventspils Augsto tehnoloģiju parka teritorijā.

Elektronikas centra ēka būs vairāk piemērota elektronikas un elektrotehnikas ražotājiem, savukārt Tehnoloģiju centra ēka mašīnbūves, metālapstrādes, ķīmiskās rūpniecības, kā arī liela gabarīta izstrādājumu ražotājiem.

Šobrīd Ventspils brīvostas pārvalde strādā pie tā, lai informētu un piesaistītu potenciālos nomniekus jaunajām ražošanas ēkām. Interesi par telpu nomu esot izrādījuši jau vairāki uzņēmumi, apgalvo Ventspils brīvostas pārvalde. Viens no šiem uzņēmumiem ir SIA Hanzas elektronika, kam Ventspilī šobrīd pieder divi uzņēmumi - SIA Ventspils elektronikas fabrika un SIA Eurolcds.

Augsto tehnoloģiju uzņēmuma "HansaMatrix" koncerns šā gada pirmajā ceturksnī sasniedzis vēsturiski augstāko ceturkšņa pārdošanas apjomu - 9,635 miljonus eiro, kas ir 60% pieaugums pret 2022.gada pirmo ceturksni, teikts uzņēmuma paziņojumā biržai "Nasdaq Riga" par 2023.gada pirmā ceturkšņa konsolidēto starpperioda finanšu pārskatu.

Savukārt, salīdzinot ar 2022.gada ceturto ceturksni, pārdošanas rezultāti ir pieauguši par 11%.

2023.gada pirmajā ceturksnī sasniegti vēsturiski lielākie ieņēmumi - 9,635 miljoni eiro, tiem pieaugot par 60% pret 2022.gada pirmo ceturksni. EBITDA jeb peļņa no uzņēmumu pamatdarbības pirms procentu, nodokļu, nolietojuma un amortizācijas atskaitījumiem bija 1,708 miljoni eiro, uz gada bāzes pieaugot par 111%. Periodā sasniegta 18% EBITDA rentabilitāte.

Koncerna ieņēmumu pieaugumu veicināja augstais pieprasījums galvenajās nozarēs, kas kopā ar aktīvo pārdošanas procesu un joprojām pastāvošo globālo pusvadītāju deficītu ir nodrošinājis ievērojamu pasūtījumu apjomu 2023.gada pirmā ceturkšņa beigās 26,6 miljonu eiro apmērā, pieaugot par 10% salīdzinājumā ar attiecīgo rādītāju 2022.gada ceturtā ceturkšņa beigās.

Vairāk nekā 26 miljoni latu jeb 61% no Ventspils brīvostas pārvaldes nākamā gada budžeta izdevumiem plānoti Investīciju programmas īstenošanai.

Ventspils brīvostas valdes sēdē apstiprinātā budžeta izdevumu prioritātes noteiktas atbilstoši stratēģiskajiem mērķiem – nostiprināt esošās ostas pozīcijas šķidro un beramkravu jomā, piesaistīt jaunus pakalpojumus un attīstīt rūpniecību, kā arī, lai pilnveidotu starptautiskā transporta tīkla TNT prasībām atbilstošu ostas infrastruktūru.

2013.gadā turpināsies Kohēzijas fonda projekta Sauskravu termināļa būvniecība īstenošana. Projekts paredz sauskravu termināļa būvniecību Ventas kreisajā krastā Ventspils brīvostas teritorijā starp Apvedtiltu un Ventas tiltu. Tiks izbūvēta piestātne, kraujlaukumi ar inženiertīkliem, kā arī rekonstruēts esošais un būvēti jauni dzelzceļa sliežu ceļi. Būvdarbi uzsākti 2012.gada jūlijā un tos plānots pabeigt līdz 2013.gada oktobra beigām.