Citas ziņas

Ar valsts atbalstu īstenoti vairāk nekā 40 inovācijas veicinoši pētījumi elektronikas nozarē

Dienas Bizness,25.11.2015

Jaunākais izdevums

Valsts atbalsta programmas Kompetences centri ietvaros četru gadu laikā elektrisko un optisko iekārtu ražošanas nozarē īstenots 41 pētījums, un vairākos projektos iegūtajiem rezultātiem ir potenciāls pāraugt pasaules klases peļņu nesošos produktos, ko izmantos tālu ārpus Latvijas robežām, teikts paziņojumā medijiem.

Otrdien atbalsta programmas pirmās kārtas noslēguma pasākumā interesentiem bija iespēja iepazīties ar četriem projektiem un klātienē aplūkot pētījumu rezultātā tapušos produktus.

Pasākumā klātesošie varēja savām acīm skatīt SIA EUROLCDS radīto telpiskā attēla displeja prototipu, kuram līdzīgo Eiropā nav. To izmantos medicīnā kā palīgu ārstam problēmas diagnosticēšanā un operācijas veikšanā, kā arī citās uz augstu precizitāti balstītās nozarēs, kur nepieciešama telpisku attēlu vizualizācija reālajā laikā.

Elektromobiļu izgatavotāji SIA eO izpētīja elektromotoru un akumulatoru vadības iekārtu uzlabošanas iespējas un izstrādāja uzlabotus iekārtu prototipus. Uzņēmums plāno nākamo trīs gadu laikā sasniegt līdz pat divu miljonu eiro apgrozījumu un apgādāt ar uzlabotajām detaļām autobūves uzņēmumus Eiropā un Ziemeļamerikā.

Elektronikas un datorzinātņu institūts kopā ar SIA KEPP EU izstrādāja jaunu metodi silīcija kristāla audzēšanai un diametra mērīšanai, kas ļaus samazināt silīcija kristālu audzēšanas izmaksas rūpnieciskiem mērķiem. Kristāli tiks eksportēti uz Ķīnu, Taivānu, Dāniju, Krieviju un citām valstīm, kas gadā varētu iegādāties līdz 40 tonnām materiāla par aptuveno cenu 30 eiro kilogramā.

Savukārt AS SAF Tehnika radīja eksperimentālu modeli datu pārraides iekārtai ar iebūvētu sensoru un datu apstrādes algoritmu, kas nodrošinās drošu, stabilu, precīzu datu pārraidi, izmantojot iekārtas, kuru darbības laiks ir prognozējams bez enerģijas avota maiņas.

«Šodien iepazīstinājām tikai ar četriem pēdējos gados Latvijā veiktajiem pētījumiem elektrisko un optisko iekārtu ražošanas nozarē. Taču pavisam to ir vairāk nekā 40 un katrs no tiem dod pienesumu nozares attīstībā, piemēram, samazinot ražošanas izmaksas, uzlabojot jau esošos produktus, vai pat paverot iespēju izstrādāt inovatīvus produktus un tādējādi veicināt eksportu. Esmu pārliecināts, ka par vairākiem atbalsta programmas ietvaros realizētajiem projektiem mēs vēl dzirdēsim labas atsauksmes visdažādākajās valodās,» saka Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācijas (LETERA) prezidents Normunds Bergs.

«Pasākumā uzzināju, ka Latvijas zinātnieki un uzņēmumi spēj radīt patiešām inovatīvas tehnoloģijas, ko var pārvērst produktos ar potenciālu ieinteresēt pircējus visā pasaulē. Tomēr ar to vien nepietiek un ir aktīvi jāstrādā pie publicitātes vairošanas par šiem sasniegumiem. Jo īpaši svarīgi tas ir tepat Latvijā, lai sabiedrība redz, ka šeit top perspektīvi tehnoloģiju produkti, kas Latvijas vārdu var pasaulē nest tālu un skaļi. Tieši šādi labie piemēri var vairot skolēnu interesi izvēlēties eksaktās studiju programmas un Latviju padarīt par mazu, bet lepnu augsto tehnoloģiju zemi,» teic tehnoloģiju bloga Kursors.lv galvenais redaktors Kristaps Skutelis.

Kopš 2011.gada Latvijas elektrisko un optisko iekārtu ražošanas nozares kompetences centrs LEO Pētījumu centrs ir piesaistījis 45 sadarbības partnerus, tajā skaitā septiņas zinātniskās institūcijas, kuri šajā periodā īstenojuši 41 pētījumu.

Programmas pirmajā kārtā kopējais pētījumu budžets bija vairāk nekā 12 miljoni eiro, ko papildināja publiskais finansējums vairāk nekā astoņu miljonu eiro apmērā. LEO Pētījumu Centrs ir viens no sešiem kompetenču centriem Latvijā, kas īsteno valsts atbalsta programmu Kompetences centri elektrisko un optisko iekārtu ražošanas nozarē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Mudina pieteikties konkursam Eksporta un inovācijas balva 2016

Lelde Petrāne,21.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) sadarbībā ar Ekonomikas ministriju jau divpadsmito gadu rīko konkursu Eksporta un inovācijas balva. Konkursa patrons ir Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Uzņēmumus, kuri ir sasnieguši labus rezultātus biznesā un apliecinājuši uzņēmējdarbībai raksturīgo konkurences garu, aicina pieteikties konkursam Eksporta un inovācijas balva 2016. Iepazīties ar konkursa nolikumu un pieteikt savu dalību var LIAA mājaslapā liaa.gov.lv līdz š.g. 26.septembrim.

Konkursā tiks novērtēti komercsabiedrību sasniegumi un noteikti laureāti šādās kategorijās:

- Eksportspējīgākais komersants lielo/ vidējo un mazo komercsabiedrību grupās,

- Importa aizstājējprodukts,

- Inovatīvākais produkts,

- Rūpnieciskais dizains,

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ražots Latvijā – elektronikas un būvmateriālu ražotāju sasniegumi

Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska,25.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Savulaik kolēģis Igors Kasjanovs uzrakstīja lasītāju iemīļotu rakstu «Latvijā rūpniecība IR!» par to, ka rūpniecība Latvijā ir dzīva. Tā ir dzīva joprojām, lai gan pārmaiņu vēji dažu augstāko priedi ir lauzuši un dažam jaunam asnam ļāvuši augt spēcīgākam un zaļākam.

Tomēr šoreiz nerunāsim par visām nozarēm, aplūkosim, kā pēdējos gados mirdzējušas uz eksportu orientētās elektronikas un elektrotehnikas nozares zvaigznes, kuru ražotā produkcija ir pieprasīta visā pasaulē, un kā pašu mājās un eksporta tirgos attīstījušies būvmateriālu ražotāji. Komentārs izmantots arī «Dienas Biznesa» (DB) izdevuma «TOP500» gatavošanā, kur interesenti var atrast arī citu nozaru apskatus.

Augsto tehnoloģiju ražotāji – eksporta zvaigznes

Elektronika un elektrotehnika ierasti tiek skatītas kopā kā radniecīgas augsto tehnoloģiju nozares, kas galvenokārt orientējas uz eksportu – eksports veido vairāk nekā 90% no kopējā realizācijas apjoma. Tomēr šo nozaru attīstības tendences ir samērā atšķirīgas un ir vērts tās aplūkot atsevišķi. Eksporta novērtējumam un tālākai analīzei tiks izmantoti Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati, ja nav norādīts cits avots.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bērnu un jauniešu interese par elektroniku pieņemas spēkā, un Latvijā aug spējīgu šīs nozares speciālistu paaudze – tāda ir galvenā atziņa pēc Elektronikas dienas 2015, kas ceturtdien norisinājās Rīgas Tehniskajā koledžā, vēsta Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācija (LETERA).

Salīdzinājumā ar pagājušo gadu dalībnieku skaits ir dubultojies, un šoreiz piedalījās 160 dalībnieki. Elektronikas pulciņi no visas Latvijas piedalījās konkursos un darbnīcās, kā arī izstādei bija sarūpējuši visdažādākās pašu izgatavotās iekārtas – sākot no odu atbaidīšanas sistēmas un beidzot ar funkcionējošu 3D printeri.

Elektronikas diena norisinājās otro gadu pēc kārtas un tā pierāda, ka elektronikas nozarei Latvijā ir liels potenciāls. Pēdējos gados Latvijas elektronikas nozare ir strauji attīstījusies, uzņēmumiem gūstot panākumus un atpazīstamību pasaules tirgos, kas ir sekmējis bērnu interesi par perspektīvo nozari un elektronikas pulciņu dalībnieku skaita pieaugumu, apgalvo LETERA.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Šonedēļ Rīgā pulcējas inovatori

Anda Asere,12.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien un piektdien Rīgā notiks starptautiska inovācijai veltīta konference Baltic Dynamics 2016, kuras galvenā tēma būs inovācija un tehnoloģiju konverģence

«Principā ar Baltic Dynamics konferencēm termins «inovācija» ir ienācis Baltijā un gadu gaitā tās ir apliecinājušas sevi kā nozīmīgākie forumi par inovācijas tematiku. Pirms 21 gada tika dibināta Baltijas Zinātnes, tehnoloģisko parku un inovācijas centru asociācija un ikgadējās konferences Baltic Dynamics ir šīs asociācijas iniciatīva. Pa kārtai konference notiek Lietuvā, Igaunijā un Latvijā un šogad tā atkal notiek Rīgā,» saka Jānis Stabulnieks, Latvijas Tehnoloģiskā centra direktors un Baltijas Zinātnes, tehnoloģisko parku un inovācijas centru asociācijas viceprezidents.

Pēc neatkarības atgūšanas Baltijā nebija neviena biznesa inkubatora, ne arī zinātnes parka, tāpēc konferences pirmsākumos tajā tika runāts par to, kas ir inovācija, par tās atbalsta struktūrām un sistēmām, kā tehnoloģijas var palīdzēt biznesa attīstībā utt. Ar laiku konferences tēmas kļuva plašākas un tajās vairāk diskutēja par inovāciju kā valsts ekonomiskās sistēmas sastāvdaļu, zinātnes un biznesa sadarbību, starptautisko kooperāciju starp augsto tehnoloģiju firmām u.tml. «Šī gada galvenā tēma ir inovācijas un tehnoloģiju konverģence – no šaurām inovācijas atbalsta struktūrām esam pārgājuši pie lielāka mēroga tēmām – Nacionālās inovācijas sistēmas veidošana un inovācijas loma valsts ekonomiskajā attīstībā un iedzīvotāju labklājības celšanā,» saka J. Stabulnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tūlītējā ieguvēja no ES brīvās tirdzniecības ar Kanādu, kam starta signāls tiek dots šodien, būs jau iedibinātā tirdzniecība tradicionālajās jomās, tomēr ļoti liels potenciāls ir tieši inovācijas sadarbībā.

Šodien pagaidu režīmā ir stājies spēkā ES un Kanādas Visaptverošais ekonomikas un tirdzniecības nolīgums (CETA). Latvija bija pirmā ES valsts, kurā CETA tika ratificēts parlamentā, un līguma virzību Eiroparlamentā arī vadīja Latvijas eirodeputāts ‒ Artis Pabriks (V). Sevišķi līdz ar pastiprināti ciešo NATO sadarbību Latvija ir ciešāk iezīmējusies kanādiešu uzmanības radarā, un tiek novērtēta arī Latvijas politiskā un biznesa atvērtība spēcīgākām ekonomiskajām saiknēm. Tā ziemā vizītē Latvijā bija Kanādas ārējās tirdzniecības ministrs Fransuā Filips Šampaņs, kurš sarunā ar Dienas Biznesu uzsvēra nepieciešamību pēc jaunām un izvērstām biznesa un pētniecības un attīstības saiknēm mūsu valstu starpā, uzsvaru liekot uz vides tehnoloģijām, IKT un inovāciju (DB 27.02.)

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Viedoklis: Jaunākie Globālā konkurētspējas indeksa rezultāti – Vai tiešām Latvija zaudē konkurētspējā?

SSE Riga asociētais profesors un Ilgtspējīgas biznesa centra direktors Arnis Sauka,27.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikgadējā Pasaules ekonomikas foruma Globālā konkurētspējas indeksa Latvija šogad ierindota 54 vietā 137 valstu vidū. Salīdzinoši ar iepriekšējo gadu, šis Latvijai ir kritums par piecām vietām.

2015-2016 gadā Latvija ierindojās 44. vietā, savukārt 2014-2015: 42 pozīcijā. Gan Lietuva, gan Igaunija šajā indeksā ieņem salīdzinoši augstākas vietas, attiecīgi 41. vietu un 29. vietu. Atbilstoši 2017-2018 gada indeksa rādītājiem, Latvija konkurētspējā atpaliek arī no tādām valstīm kā Bulgārija (49. vieta) un Krievija (38. vieta). Ņemot vērā ekonomikas attīstību un iesāktās reformas, šie rādītāji liek uzdot jautājumu vai tiešām Latvija zaudē konkurētspēju? Proti, cik objektīvs ir šāds valstu salīdzinājums un kā Globālā konkurētspējas indeksa rezultāti var tik izmantoti un ko tie tomēr neparāda?

Viens no izskaidrojumiem vietas maiņai ir izmaiņas indeksa metodoloģijā. Proti, 2017-2018 gada indeksā dati galvenokārt tika vākti, izmantojot interneta platformu. Pirmkārt, atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, kad aptaujā piedalījās lielākā daļa uzņēmēju, kuri piedalījās arī gadu iepriekš, šogad prasība bija sākt aptauju ar jaunu izlasi. Aptaujā Latvijā ik gadu piedalās ap 80-100 uzņēmēju, un izmaiņas aptaujājamo uzņēmēju profilā var radīt izmaiņas aptaujas rezultātā. Otrkārt, atšķirībā no pagājušā gada, kad intervijas galvenokārt notika telefoniski, šogad tika ieviesta prasība veikt aptauju ar interneta platformas palīdzību. Šādā veidā ir daudz sarežģītāk kontrolēt izlases kvalitāti, respektīvi, to, lai aptaujātie uzņēmēji proporcionāli pārstāvētu galvenās nozares, būtu adekvāti iedalīti pēc lieluma un citiem parametriem. Abas šīs metodoloģijas izmaiņas var tiešā veidā ietekmēt konkrētas valsts kāpumu vai kritumu indeksā un tam nebūs lielas saistības ar reālo situāciju valsts konkurētspējā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Pusvadītāju nozares ekosistēma Latvijā

Renāts Lokomets un Edgars Poga, Venture Faculty,21.06.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules tehnoloģiju ekosistēmas attīstība balstās uz pusvadītāju nozari, jo lielākajā daļā no elektronikas ierīcēm tiek izmantotas pusvadītāju tehnoloģijas.

Latvijai ir iespēja kļūt par nozīmīgu spēlētāju kopējā pusvadītāju vērtību ķēdē. Latvijas pusvadītāju nozari raksturo spēcīga kompetence ražošanā un pētniecībā, inovatīvi sasniegumi, nozīmīgi izaicinājumi un būtiskas iespējas, ko nosaka globālās tendences.

Pusvadītāju tehnoloģiju nozare Latvijā

Kā nozīmīgs pirmais solis ir 2022. gadā parakstītais saprašanās memorands, kura mērķis ir attīstīt Latvijas spējas ražot mikroshēmas elektronikai. Saprašanās memorandu parakstīja dažādas ieinteresētās puses – Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūts, Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūts, Latvijas Universitāte, Izglītības un zinātnes ministrija, Ekonomikas ministrija, VAS "Elektroniskie sakari", "Tet", "MikroTik", Latvijas Darba devēju konfederācija, Rīgas Tehniskā universitāte, Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde un "LMT".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurētspējīga, ilgtspējīga attīstība bez inovācijām būs problemātiska.

Globālā Inovāciju indeksa 2022. gada dati rāda, ka Igaunija ieņem 17. vietu pasaulē, Lietuva – 39. vietu, savukārt Latvija – 41. vietu. Kopumā Latvijas pozīcija nav peļama, jo aiz mūsu valsts šajā reitingā ir vēl 87 valstis, taču pirms mums ir gan Malaizija, gan Indija, turklāt tikai pavisam nedaudz apsteidzam Mauritāniju. Kārtējo reizi nākas meklēt atbildi uz jautājumu, kāpēc Latvijas ziemeļu kaimiņvalsts Igaunija ir tik augstu – tālu priekšā Latvijai, ko šī valsts ir darījusi un kas tajā ir tāds, kas ļauj būt 7.–8. vietā 27 Eiropas Savienības dalībvalstu vidū, savukārt Latvija ir tikai 23. vietā. Lai arī jau daudzus gadus ieguldījumi pētniecībā un attīstībā (P&A), kas tiek uzskatīts par inovāciju stūrakmeni, notiek un tiek izvirzīti kā viena no Latvijas ekonomiskās attīstības prioritātēm, tomēr būtiska izrāviena nav.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkursa “Eksporta un inovācijas balva 2022” laureātu apbalvošanas ceremonijā 14. decembrī atjaunotajās Rīgas cirka telpās tika godināti Latvijas eksporta līderi un inovatori.

Konkursā tradicionāli tiek godināti uzņēmumi, kuri aizvadītajā gadā bijuši izcili eksportā, kā arī radījuši jaunus un inovatīvus produktus vai pakalpojumus. Konkursu sadarbībā ar Ekonomikas ministriju, Centrālo statistikas pārvaldi (CSP), finanšu institūciju “Altum” un Latvijas eksportētāju asociāciju “The Red Jackets” organizē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA).

Atklājot Eksporta un inovācijas balvas svinīgo ceremoniju, Valsts prezidents Egils Levits uzsvēra: “Mēs kā sabiedrība iegūstam no uzņēmumiem, kas pieprasa no sevis un partneriem augstākus standartus, kas darbojas pēc labākās prakses un kas novērtē savus cilvēkus, kuri ikdienā velta zināšanas, laiku un prasmes, lai palīdzētu uzņēmumam augt. Tieši investīcijas cilvēkos, prasmju un zināšanu paaugstināšanā būs noteicošais faktors Latvijas konkurētspējai globālajā tirgū.” E. Levits īpaši pateicās arī tiem uzņēmējiem un valsts iestāžu darbiniekiem, kuri šī gada laikā ir pašaizliedzīgi palīdzējuši Ukrainas civiliedzīvotājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Finanšu inovāciju loma biznesā

Svetlana Saksonova, Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes profesore,10.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Angļu rakstnieks Gilberts Čestertons ir teicis, ka «lai būtu pietiekami prāta iegūt visu naudu, ir jābūt pietiekami stulbam, lai to vēlētos». Protams, tas ir aforisms, bet nākotnes finansiālā labklājība ir neiespējama bez moderno tehnoloģiju izmantošanas, tāpēc progresa dzinējspēks ir nevis aforismi, bet gan ieviesti e-jauninājumi.

Mūsdienu uzņēmuma vadības modelis izslēdz beziniciatīvas un «lineāro» pieeju, kā arī neefektīvo stabilitāti, tāpēc inovāciju, tai skaitā finanšu inovāciju, izmantošana ļauj novērst visus līdzšinējos trūkumus.

Finanšu inovācijas rodas dažādu faktoru ietekmē, piemēram, nodokļu priekšrocības, darījumu izmaksu un starpniecības izmaksu samazināšana, risku pārdalīšana un likviditātes pieaugums, cenu līmenis un to mainīgums, zinātnes un tehnoloģijas sasniegumi un citi faktori.

Šobrīd ne zinātnē, ne praksē nav vienotas definīcijas jēdzienam «finanšu inovācija». Vienkāršotā nozīmē finanšu inovācijas ir finanšu rakstura darbības, kas ir jaunas vismaz vienai no darījuma pusēm. Finanšu inovāciju var uzskatīt par veiksmīgu, ja tās rezultātā var iegūt jaunus materiālus vai nemateriālus labumus, piemēram, klientu skaita vai lojalitātes pieaugumu vai augstāku uzņēmuma efektivitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Atvērtās inovācijas - nākotnes metode biznesa attīstībā

Marija Ručevska, Helve līdzdibinātāja un Future Hub vadītāja,10.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā gada laikā uzņēmējdarbības apstākļi ir krasi mainījušies un ierastās biznesa vadības metodes vairs nereti nenes gaidītos rezultātus. Uzņēmēji meklē jaunus veidus, kā attīstīties, un arvien biežāk ir sastopami dažādi jaunrades procesi.

Viens no tiem ir atvērtās inovācijas, kas šobrīd guvušas lielu popularitāti neskaitāmu vadošo uzņēmumu vidū. Atvērtās inovācijas īpaši pievilcīgas padara to potenciāls palīdzēt rast jaunus veidus, kā attīstīt produktus un pakalpojumus un tajā pašā laikā veidot pozitīvu uzņēmuma tēlu un reputāciju. Tāpat tās var kalpot arī par pamatu jaunām un veiksmīgām ilgtermiņa sadarbībām.

Atvērtās inovācijas var skaidrot kā uzņēmuma problēmu vai izaicinājumu identificēšanu un potenciālo risinājumu izstrādi ar ārējā darbaspēka (citu uzņēmumu, jaunuzņēmumu, inovāciju ekosistēmu, universitāšu) palīdzību, kam pamatā ir inovāciju un jaunu tehnoloģiju attīstības veicināšana. Lai inovāciju process būtu veiksmīgs un izdevies, tam jānodrošina ne tikai izcils risinājums, zems risks un optimālas izmaksas, bet arī jāmotivē darbinieki, turklāt pašai problēmai jābūt atbilstošai jaunrades procesam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ašeradens: Uzņēmēju konkurētspēja atkarīga no spējas attīstīt inovācijas

Zane Atlāce - Bistere,05.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Latvijas valsts un uzņēmēju konkurētspējas priekšrocības turpmāk būs atkarīgas no prasmes attīstīt inovāciju, jaunus produktus un tehnoloģijas, kā arī uzlabot produktivitāti. Tāpēc valdības rīcības plānā inovācija kā ekonomikas transformācijai nepieciešamais priekšnoteikums ir noteikta par vienu no prioritārajiem rīcības virzieniem» uzsver Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Piektdien, 2. septembrī viņš tikās ar Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) pārstāvjiem Andreju Krasņikovu, Jāni Spīguli, Andreju Siliņu, Indriķi Muižnieku, Andri Šternbergu un Andreju Ērgli, lai pārrunātu akadēmisko institūciju efektīvāku iesaisti inovācijas radīšanā, kā arī sadarbības paplašināšanu starp zinātniekiem, uzņēmējiem un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru.

Inovācijas sekmēšanai būtiski ir attīstīti ciešu un efektīvu sadarbību starp pētniecības sektoru un uzņēmējiem. «Esam paredzējuši nozīmīgu atbalstu Latvijas zinātnisko institūciju rīcībā esošo pētniecisko izstrādņu komercializēšanai – pētījumu rezultātu pārvēršanai jaunos produktos un tehnoloģijās. Atbalsts paredzēts arī investīcijām jaunu pilotražotņu izveidei, biznesa inkubatoru darbībai reģionos, nozaru klasteru attīstībai un jaunu eksporta tirgu apgūšanai,» skaidro A.Ašeradens.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latvijas uzņēmēji inovācijām un attīstībai saņēmuši 13 miljonu eiro atbalstu

Db.lv,31.07.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš 2020. gada programma “Uzņēmējdarbības attīstība, inovācijas un mazie un vidējie uzņēmumi” Latvijā ir sniegusi būtiskus ieguvumus ekonomikai un reģionālajai attīstībai, īpaši zaļo inovāciju, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) un dzīves kvalitāti atbalstošo tehnoloģiju jomās.

Programma nodrošinājusi vairāk nekā 13 miljonu eiro finansējumu, veicinot jaunu produktu un tehnoloģiju attīstību, palielinot konkurētspēju un ekonomisko aktivitāti gan vietējā, gan starptautiskā tirgū, kā arī stiprinājusi uzņēmumu inovācijas spējas un ilgtspējīgu reģionālo attīstību Latvijā.

“Programma sniegusi nozīmīgu ieguldījumu Latvijas uzņēmēju konkurētspējas veicināšanā, ilgtspējīgu risinājumu ieviešanā, kā arī Latvijas un Norvēģijas divpusējās ekonomiskās sadarbības stiprināšanā. Saņemto projektu skaits bija trīs reizes lielāks nekā sākotnēji plānotais finansējums, kas apliecina uzņēmumu vēlmi ieviest inovācijas un ieguldīt ilgtspējas stiprināšanā. Ne velti Latvija šobrīd ir Baltijas līderis virzībā uz ANO ilgtspējas mērķu sasniegšanu,” uzsver LIAA direktora vietniece investīciju un enerģētikas jautājumos Laura Štrovalde.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrija (EM) rosina uz Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) bāzes veidot Latvijas Inovācijas un tehnoloģiju aģentūru (LITA), teikts saskaņošanai nodotajā EM ziņojumā.

Šā gada augustā valdība uzdeva EM sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) un Finanšu ministriju iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par kopējā zinātnes un inovācijas sistēmas institucionālā modeļa attīstību Latvijā. Ziņojums ir izstrādāts un nodots saskaņošanai.

Viens no ziņojumā ietvertajiem priekšlikumiem paredz paplašināt LIAA funkcijas ar fokusu uz inovācijas un tehnoloģiju attīstības aktivitātēm. EM rosina uz aģentūras bāzes veidot LITA. Izmaiņas varētu stāties spēkā 2020.gada vasarā.

EM ziņojumā atsaucas uz Eiropas Komisijas pētījumu, kurā piedāvāts Latvijā veidot "divu pīlāru" modeli, kurā tiktu stiprināta un koordinēta IZM zinātni un pētniecību finansējoša iestāde un EM inovācijas un tehnoloģiju atbalsta organizācija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ašeradens: Novērtējums inovāciju reitingos ir apliecinājums - ejam pareizā virzienā

Dienas Bizness,29.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas novērtējums starptautiskajos inovāciju reitingos ir apliecinājums stabilai un ilgtspējīgai valsts attīstībai, un tam, ka ejam pariezā virzienā, norāda ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

«Latvijas novērtējums jaunākajos inovāciju reitingos ir apliecinājums stabilai un ilgtspējīgai valsts attīstībai. Tas ir apliecinājums, ka ejam pareizā virzienā – uz mērķtiecīgu inovācijas politikas attīstību, kas sekmēs produktivitātes un preču ar augstu pievienoto vērtību ražošanas pieaugumu, kas ārkārtīgi nepieciešamas Latvijas ekonomikas straujākai izaugsmei. Gandarījums par saņemto atzinību paveiktajam uzņēmējdarbības vides pilnveidošanā, kā arī cilvēkresursu attīstībā un nodarbinātībā, kas sekmē inovācijas attīstību Latvijā,» uzsver Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evita Urpena atgādina, ka šā gada 19. jūnijā publicētajā Globālajā Inovācijas indeksā (Global Innovation Index 2017: Innovation Feeding the World) atzinīgi novērtēts Latvijas sniegums uzņēmējdarbības vides sakārtošanā, izglītības sistēmas uzlabošanā un radošo produktu un pakalpojumu eksportā. Pētījumā iekļauto 127 apsekoto valstu vidū Latvija ierindota augstajā 33. vietā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmums Robopac šajā pandēmijas laikā ir spējis ļoti labi pielāgoties un noreaģēt uz jauno situāciju. Paredzētā dīleru klātienes tikšanās tika ātri pārcelta uz tiešsaistes vidi, un tajā piedalījās lielāks skaits dalībnieku, nekā tas būtu iespējams klātienē. Neskatoties uz sarežģīto situāciju pasaulē, Robopac savu attīstības tempu nezaudē. Kā tas ir iespējams? Lai noskaidrotu atbildi uz šo jautājumu, uz interviju aicināju uzņēmuma Latvijas reģionālo menedžeri Masimiljāno Konfalones (Massimiliano Confalone) kungu.

Konfalones kungs, lai gan Robopac Latvijā nu jau ir plaši atpazīstams zīmols, tomēr mans pirmais jautājums ir – kas ir Robopac?

Robopac ir dibināts 1984. gadā kā uzņēmums, kas ražo pusautomātiskos palešu aptinējus. Tika piesaistīti inženieri, ieguldīti lieli līdzekļi pētniecībā, un šis process turpinās nepārtraukti. Mums ir reģistrēti neskaitāmi patenti, bet mēs nekad neguļam uz lauriem. Tiek uzlabotas esošās iekārtas, norit nepārtraukts modernizācijas un inovāciju process. Nāk klāt jaunas iekārtas, jaunas idejas.

Šī vēlme uzlabot, attīstīt, būt zaļākiem, videi draudzīgākiem ir mūsu uzņēmuma pamatvērtība un dzinulis darboties.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Konkursā Eksporta un inovācijas balva 2024 noskaidros izcilākos Latvijas uzņēmumus

Db.lv,01.08.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) un Ekonomikas ministrija izsludina konkursu “Eksporta un inovācijas balva 2024”, kura gaitā tiks noskaidroti veiksmīgākie Latvijas eksportētāji un līderi inovāciju jomā.

“Eksporta un inovācijas balva” ir augstākais valsts apbalvojums uzņēmējdarbībā un tās patrons ir Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.Uzņēmumi tiks vērtēti piecās kategorijās – “Eksporta čempions”, “Inovācijas čempions”, “Eksporta pieauguma līderis”, “Eksporta jaunpienācējs” un “Eksportspējīgākais jaunais tūrisma produkts”.

"Vairāku gadu garumā esam pilnveidojuši konkursa nolikumu un uzņēmumu vērtēšanas kritērijus, lai rezultāti atspoguļotu mūsu izcilāko uzņēmumu sasniegumus eksportā un inovācijās. Šogad esam iecerējuši vēl plašāk stāstīt par šiem veiksmes stāstiem, lai no viņu piemēra varētu mācīties un iedvesmoties citi,” saka konkursa žūrijas komisijas priekšsēdētāja, LIAA direktora vietniece eksporta jautājumos Iveta Strupkāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijai joprojām viens no zemākajiem inovāciju vērtējumiem Eiropas Savienībā (ES), tas izriet no Eiropas Komisijas publicētā «Eiropas inovācijas rezultātu pārskata 2018».

Ziņojumā ietvertas 28 ES dalībvalstis, no tām Latvija ierindojas 24.vietā. Tajā pašā laikā ziņojumā norādīts, ka Latvija par vairāk nekā 10% uzlabojusi savu inovācijas veiktspēju.

Inovatīvākā ES valsts ir Zviedrija, kurai seko Dānija, Luksemburga, Francija, Īrija un Beļģija. Igaunija sarakstā ierindota 17.vietā, bet Lietuva - 20.vietā.

Ekonomikas ministrijā aģentūru LETA informēja, ka Latvija jau trešo gadu pēc kārtas ir iekļauta «vidējo inovatoru» valstu grupā, kuru sniegums inovācijas jomā ir no 50-90%.

Eiropas Komisijas eksperti atzinīgi novērtējuši Latvijas paveikto inovācijām labvēlīgas vides nodrošināšanā, jo īpaši platjoslas pakalpojumu izplatībā; cilvēkresursu attīstībā, jo īpaši doktorantūras studiju beidzēju skaitā; kā arī finanšu pieejamībā zināšanu ietilpīgiem un strauji augošiem uzņēmumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gada laikā pasliktinājies Latvijas sniegums Eiropas Savienības (ES) inovāciju reitingā, liecina Eiropas Komisijas publicētā "Eiropas inovācijas rezultātu pārskats 2021".

Ja 2020.gadā Latvija ES inovāciju reitingā 27 valstu konkurencē ierindojās 23.vietā, tad šogad Latvija ir noslīdējusi uz 25.vietu.

2020.gadā Latvija tika ierindota to valstu vidū, kas tiek dēvētas par mērenajiem inovatoriem, tomēr jaunākajā reitingā Latvija ir nokļuvusi starp tām valstīm, kuras tiek uzskatītas par inovāciju uzsācējām.

No Baltijas valstīm visaugstākajā vietā reitingā ir Igaunija, kuras reitings gada laikā kāpis par trim pozīcijām - no 12.vietas pērn līdz 9.vietai šogad. Igaunija ierindota to valstu vidū, kuras tiek uzskatītas par spēcīgiem inovatoriem.

Savukārt Lietuva reitingā gada laikā pakāpusies par vienu vietu, šogad ieņemot 19.vietu. Lietuva ierindota to valstu vidū, kuras tiek uzskatītas par mēreniem inovatoriem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

EK ieguldīs 14,7 miljardus eiro, lai Eiropa kļūtu veselīgāka, "zaļāka" un vairāk digitalizēta

LETA,16.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) ir pieņēmusi "Apvāršņa Eiropas" galveno darba programmu 2021. līdz 2022.gadam, kurā izklāstīti mērķi un specifiskas tematiskās jomas, kas kopā saņems 14,7 miljardu eiro finansējumu, aģentūru LETA informēja EK pārstāvniecības Latvijā Preses nodaļā.

Paredzēts, ka šie ieguldījumi palīdzēs paātrināt "zaļo" un digitālo pārkārtošanos un veicinās ilgtspējīgu tautsaimniecības atlabšanu pēc koronavīrusa pandēmijas un Eiropas Savienības (ES) noturību turpmākās krīzēs. Tie atbalstīs Eiropas pētniekus ar stipendijām, apmācību un apmaiņām, veidos labāk savienotas un efektīvākas Eiropas inovācijas ekosistēmas un radīs pasaules līmeņa pētniecības infrastruktūras. Tie arī piesaistīs dalībniekus visā Eiropā un no visas pasaules, tajā pašā laikā stiprinot Eiropas pētniecības telpu.

EK norādīja, ka vairāk nekā četri no katriem desmit eiro - kopā ap 5,8 miljardiem - tiks ieguldīti pētniecībā un inovācijā, lai palīdzētu ieturēt Eiropas zaļo kursu un izpildīt ES apņemšanos līdz 2050.gadam padarīt ES par pirmo klimatneitrālo pasaules reģionu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

LeverX: Veiksmīga 20 gadu pieredze SAP risinājumu ieviešanā un pielāgošanā

Sadarbības materiāls,14.08.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

LeverX ir globāls uzņēmums SAP risinājumu ieviešanā un pielāgošanā, kas veiksmīgi darbojas jau 20 gadus Kopš dibināšanas uzņēmums ir specializējies tehnoloģiju konsultācijās, SAP sistēmas ieviešanā, pielāgošanā un arī uzturēšanā. Viens no mūsdienās aktuālākajiem pakalpojumiem ir SAP SuccessFactors risinājums, kas ļauj efektīvi pārvaldīt uzņēmuma cilvēkresursus.

LeverX tika dibināts 2003. gadā kā neliels konsultāciju uzņēmums. Šobrīd uzņēmums ir kļuvis par vadošo SAP risinājumu ieviešanas un pielāgošanas pakalpojumu sniedzēju uzņēmumiem visā pasaulē, sākot no jaunuzņēmumiem Silīcija ielejā līdz pat lieliem uzņēmumiem automobiļu, ražošanas, mazumtirdzniecības, banku un kalnrūpniecības nozarēs. Pateicoties saviem inovatīvajiem risinājumiem un izciliem rezultātiem, uzņēmums ir ieguvis statusu kā vadošais līderis savā jomā un ir veiksmīgi sadarbojies ar vadošajiem tehnoloģiju uzņēmumiem, tostarp Microsoft Azure, Google Cloud un Amazon Web Services.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas pilsēta Dortmunde ir atzīta par 2021.gada Eiropas inovācijas galvaspilsētu, savukārt Somijas pilsēta Vantā ir Eiropas inovatīvo pilsētu uzlecošā zvaigzne, lēmusi Eiropas Komisija (EK).

Šodien un rīt Briselē notiekošajā Eiropas Inovācijas padomes samitā EK paziņo septītā konkursa "Eiropas inovācijas galvaspilsēta" uzvarētājus. Pēc spraigas izvērtēšanas divas neatkarīgu ekspertu augsta līmeņa žūrijas izraudzījās uzvarētājus un finālistus divās balvu kategorijās.

Otrā vieta Eiropas Inovācijas galvaspilsētas kategorijā ir piešķirta Dublinai Īrijā un Malagai Spānijā. Lietuvas galvaspilsēta Viļņa ieguvusi trešo vietu.

Balvu kategorijā "Eiropas inovatīvo pilsētu uzlecošā zvaigzne" otrā un trešā vieta tika piešķirta Kaškaišai Portugālē un Tronheimai Norvēģijā.

Inovācijas, pētniecības, kultūras, izglītības un jaunatnes komisāre Marija Gabriela pauda, ka konkursa finālistu veikums ir patiešām ievērojams. "Man ir gods izcelt šīs pilsētas, kas ir īstas inovācijas izmēģinājumu laboratorijas. Tās kopīgi veido augšupējas iniciatīvas, kas ļauj sasniegt pilsētu attīstības ilgtspēju," norādīja Gabriela.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Deviņās Latvijas pilsētās notiks forumi Atbalsts uzņēmējiem

Dienas Bizness,10.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada rudenī deviņās Latvijas pilsētās or forumus Atbalsts uzņēmējiem, sniedzot komersantiem visaptverošu informāciju par šobrīd pieejamo un tuvākajā laikā plānoto atbalstu uzņēmējdarbības uzsākšanai un paplašināšanai, informē EM.

EM valsts sekretāra vietnieks Raimonds Aleksejenko norāda, ka jaunajā Eiropas Savienības fondu plānošanas periodā EM veidos atbalsta programmas kopumā 764 miljonu eiro apmērā. Plānotais investīciju apjoms inovācijas un uzņēmējdarbības sekmēšanai ir 463 miljoni eiro. «Tikai attīstot inovatīvus un kvalitatīvus nišas produktus ar augstu pievienoto vērtību, uzņēmumu konkurētspējas kāpums būs straujāks, nodrošinot stabilu un ilgtspējīgu Latvijas ekonomikas izaugsmi. Tāpēc mūsu prioritāte ir atbalsts komersantiem, kas ievieš ražošanā jaunus inovatīvus produktus, kur biznesa riski ir augstāki un atbalsts daudzkārt nepieciešamāks,» uzsver R. Aleksejenko.

Komentāri

Pievienot komentāru