Saskaņā ar jaunajiem ceļu satiksmes noteikumiem velosipēdisti nedrīkstēs braukt pa ietvi, to darīt varēs tikai izņēmumu gadījumos. Tomēr stingrāki sodi velosipēdistiem netiks paredzēti, aģentūrai LETA norādīja Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) valdes priekšsēdētājs Andris Lukstiņš.

Viņš skaidroja, ka jau patlaban velosipēdistiem ir paredzēti sodi līdz 30 eiro apmērā, taču sodi neesot risinājumi. Vairāk esot jāorientējas uz aizrādījumu un brīdinājumu izteikšanu.

Šodien velokafejnīcā Miit, atverot īpašo pop-up velo eksaminēšanas punktu, kurā, nokārtojot eksāmenu, būs iespējams saņemt velosipēdista apliecību, Lukstiņš uzsvēra, ka ietve ir paredzēta tikai un vienīgi gājējiem, līdz ar to velosipēdistiem jāizvēlas velo infrastruktūra vai brauktuves.

Lukstiņš gan atzina, ka autovadītāji negribīgi satiksmē integrē velosipēdistus. Tomēr situācija esot jārisina, jo katru gadu velosipēdistu skaits pieaug par aptuveni 17%, un šogad trīs velosipēdisti jau gājuši bojā un 43 ievainoti. Situāciju sarežģījot fakts, ka 33% velosipēdistu braucot bez tiesībām un liela daļa no tiem nepārzinot satiksmes noteikumus. Veicot velo patruļu secināts, ka 15% neievēro luksofora signālus, bet 10% brauc agresīvi. Velokafejnīcā Miit trīs dienas CSDD bez maksas piedāvās nolikt eksāmenu un iegūt velosipēda apliecību.

Satiksmes ministrija (SM) ir sagatavojusi informatīvo ziņojumu "Ceļu satiksmes drošības plāna 2021.-2027.gadam starpposma ietekmes izvērtējums" ar priekšlikumiem īstenot papildus pasākumus, lai sasniegtu plānā izvirzīto mērķi - samazināt ceļu satiksmes negadījumos (CSNg) smagi ievainoto un bojāgājušo personu skaitu 2027.gadā par 35%, salīdzinot ar 2020.gadu.

Papildu steidzami veicamie un ilgtermiņa pasākumi izstrādāti, balstoties uz pētījumu datiem un diskusijām ar nozares ekspertiem. Tāpat uz Saeimas otro lasījumu ir sagatavoti satiksmes ministra priekšlikumi Ceļu satiksmes likuma grozījumiem.

Ar Eiropas Komisijas piešķirto tehniskā atbalsta instrumenta finansējumu pēc Satiksmes ministrijas pasūtījuma SIA "Ernst & Young Baltics" ir veicis pētījumu "Ceļu satiksmes drošības uzlabošana mazaizsargātiem satiksmes dalībniekiem Latvijā", kurā ietverti priekšlikumi papildu pasākumiem, lai sasniegtu plānā izvirzīto mērķi. Pētījumā analizēta situācija Latvijā, aplūkota citu valstu pieredze, izvērtējot drošas satiksmes pamata elementus: ceļus, ātrumu, transportlīdzekļus, satiksmes dalībniekus un aprūpi pēc negadījumiem. Pētījuma autori ir identificējuši virkni pasākumu, kuru ieviešana veicinātu situācijas uzlabošanu, kas ir iekļauti informatīvajā ziņojumā.

2016.gada 1.janvārī stāsies spēkā jaunie Ceļu satiksmes noteikumi. To mērķis ir uzlabot ceļu satiksmes drošību, īpašu uzmanību pievēršot mazaizsargātajiem satiksmes dalībniekiem; ieviest jaunas, satiksmes drošības uzlabošanai nepieciešamas normas; saskaņot Ceļu satiksmes noteikumu normas ar grozījumiem Valsts standartos par ceļa zīmēm un ceļa apzīmējumiem.

Par jauno Ceļu satiksmes noteikumu projektu iepriekš notikušas konsultācijas, par tiem diskutēts Ceļu satiksmes drošības padomes sēdēs, tie saskaņoti ar valsts un nevalstiskā sektora organizācijām. Jaunie noteikumi atrodami šeit: http://likumi.lv/ta/id/ 274865.

Braukšana ar velosipēdu.

Galvenie jaunumi velo jomā:

- precīzāk noteikta atļautā velosipēdu atrašanās vieta satiksmē: braukšana ar velosipēdiem atļauta pa tiem paredzēto infrastruktūru. Piemēram, pa velojoslu (brauktuves daļa, kas paredzēta braukšanai tikai ar velosipēdiem). Ja šīs infrastruktūras nav vai tā attālināta no ceļa, velosipēdistiem jābrauc pa brauktuvi;

Ceļu infrastruktūras stāvoklis Latvijā ir spogulis tam, kādus lēmumus un kādu finansējumu ir atvēlējuši pie varas esošie politiskie spēki. Vienlaikus nereti, ko vieni politiskie spēki uzskatījuši par labu, to nākamie pametuši novārtā, situācijas maiņai nepieciešama ilgtermiņa attīstības stratēģija ar atbilstošu finansējumu.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta ceļu būves SIA Binders projektu(Ķekavas apvedceļa, Saulkrastu apvedceļa būvniecības, Liepājas un Lielvārdes lidlauku rekonstrukcijas darbu) vadītājs ar gandrīz 30 gadu darba pieredzi Aldis Vigulis.

Viņš atzīst, ka pēdējo gadu laikā ir pieaugušas ceļu būvniecības un remonta izmaksas, vienlaikus ir samazinājies atvēlētais valsts finansējums, kā rezultātā arvien mazāk ceļu kilometru piedzīvos remontus.

Kāda ir situācija ar ceļiem un ielām Latvijā?

Atbildi uz šo jautājumu var iegūt kardināli atšķirīgu, atkarībā no tā, kādus ceļus un ielas konkrētais autovadītājs izmanto. Kopumā vienmēr var secināt, ka ceļu un ielu infrastruktūra varētu būt labāka. Tomēr būtiskākais arguments ir pašreizējā stāvokļa salīdzināšana ar to, kāds tas bija pirms 15–20 gadiem konkrētā ceļu un ielu segmentā.

Rīgas jaunās varas pirmā pilnvaru gada laikā paveikto darbu kvalitāti galvaspilsētas satiksmes sistēmas sakārtošanā sarunā ar laikraksta Diena žurnālistu Guntaru Gūti vērtē satiksmes eksperts Pauls Timrots.

Pēdējā gada laikā daudz dzirdama kritika par satiksmes organizēšanas dīvainībām galvaspilsētā. Kāda, tavuprāt, ir kopējā situācija Rīgā satiksmes jomā?

Patiesībā jau nekas liels un būtisks nenotiek. Drīzāk redzam jaunās varas jaunas politikas parādīšanu un pierādīšanu. Ja tev radusies iespēja parādīt sevi kā jaunu spēku, tad tev arī ir jāparāda, ka tu esi savādāks. Līdz ar to tev nav tik daudz laika, kamēr uzbūvēsi, piemēram, Ziemeļu pārvadu vai Rīgas apvedceļu, tāpēc, lai tu kļūtu pamanāms, tu ātri un butaforiski mēģini paveikt jebkādas lietas un iebāzt kāju durvīs. Līdz ar to no tāda politiskā viedokļa tā parādīšanās ir izdevusies – visi viņus ir pamanījuši. Cits jautājums, cik šī politika ir konsekventa un vēsturiski paliekoša.

«Nesāksim braukt pa ceļa otru pusi, taču varu apliecināt, ka grozījumi [Ceļu satiksmes - red.] noteikumos būs ļoti būtiski un skars visus ceļu satiksmes dalībniekus,» LNT raidījumā 900 sekundes norādīja Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) valdes loceklis Jānis Golubevs.

Viņš norāda, ka cilvēkiem būs nepieciešams lasīt jaunos Ceļu satiksmes noteikumus un rūpīgi jāiepazīstas ar izmaiņām, un, lai tiktu informēta pēc iespējas lielāka sabiedrības daļa, tiek plānotas arī plašas kampaņas.

CSDD pārstāvis skaidroja, ka, pēc pašreizējā plāna, jaunie Ceļu satiksmes noteikumi stāsies spēkā nākamā gada janvārī. Tiesa, līdz tam par izmaiņām noteikumos vēl paredzēts diskutēt sabiedrībā, kā arī tiks uzklausīti speciālistu viedokļi.

Jau ziņots, ka Satiksmes ministrija iepriekš informēja, ka tiek gatavoti būtiski grozījumi Ceļu satiksmes noteikumos.

Pēc ministrijas norādītā, jaunie Ceļu satiksmes noteikumi uzlabos ceļu satiksmes drošību, jo īpaši pievēršot uzmanību mazaizsargātajiem satiksmes dalībniekiem, kā arī ar jaunajiem noteikumiem tiks novērsta Ceļu satiksmes noteikumu normu dublēšanās ar Ceļu satiksmes likuma normām. Ņemot vērā grozījumu lielo apjomu, par lietderīgu atzīts Ceļu satiksmes noteikumus izteikt jaunā redakcijā.

Satiksmes ministrija kopā ar iesaistītajām institūcijām un partneriem izstrādājusi jaunu Ceļu satiksmes noteikumu projektu, kas iesniegts izskatīšanai un apstiprināšanai valdībā, informē Satiksmes ministrija.

Noteikumu mērķis ir uzlabot ceļu satiksmes drošību, jo īpaši mazaizsargāto satiksmes dalībnieku (gājēji, velosipēdisti) drošību, kā arī veicināt dažādu satiksmes dalībnieku savstarpēju līdzāspastāvēšanu.

Jaunais noteikumu projekts precizē vairākas jau esošās ceļu satiksmes drošības normas, kā arī paredz jaunas. Piemēram: iespējas uzstādīt maināmās ceļazīmes; ieviest jaunus horizontālos apzīmējumus uz ceļiem; nodalīt uz velosipēdistiem un mopēdistiem attiecināmās prasības; atļaut elektromobiļiem pārvietoties pa sabiedriskā transporta joslām.

Īpaša uzmanība pievērsta ar velojomu saistītajiem jautājumiem. Proti, jauninājumi paredz, ka ietves arvien vairāk tiek atvēlētas gājējiem, bet velobraucēji tiek rosināti izvēlēties velo infrastruktūru, divriteņu kustībai drošas ielas un tikai nepieciešamības gadījumā atrasties uz ietves. Tādejādi riteņbraucēji tiek aicināti būt aizvien atbildīgāki ceļu satiksmē – plānot savus maršrutus un pieņemt katrai situācijai atbilstošāko lēmumu.

Eiropas mēroga projektā Safespot tiek pētītas transportlīdzekļu savstarpējās komunikācijas iespējas un tai nepieciešamā infrastruktūra, kuras mērķis samazināt ceļa satiksmes negadījumu skaitu.

Satiksmes drošība Eiropas Savienībā ir viena no prioritātēm, un radīt nepieciešamo infrastruktūru, lai transportlīdzekļi sasvtarpēji varētu komunicēt. Tas būtu garants, ka nākotnē smagu ceļa satiksmes negadījumu skaits būtu daudzkārt mazāks.

Statistikas dati vēsta, ka laikā no 1970. līdz 2000. gadam satiksmes apjoms uz Eiropas ceļiem ir pieaudzis trīskārtēji, un ik gadu uz tiem iet bojā apmēram 40 000 cilvēku, bet 1,7 miljoni tiek ievainoti, papildus tam rodas pamatīgas izmaksas – ap 160 miljardiem eiro.

Safespot projekts, ko daļēji finansē Eiropas Savienība, tika uzsākts 2006. gadā un tā noslēgums paredzams 2010.gadā. Pašlaik tajā piedalās 51 dalībnieks no 12 ES valstīm, tostarp lielākie autoražotāji, komponenšu piegādātāji, universitātes un par satiksmes drošību atbildīgās iestādes. Pētījumi notiek sešos testu centros dažādās Eiropas pilsētās. .

Valsts policija otrdien izplatītā paziņojumā norāda, ka tā joprojām nav mainījusi savu nostāju saistībā ar pasākumu «Kritiskā masa» – «spontāna masveida braukšana ar neprognozējamu brauciena maršrutu, neievērojot ceļu satiksmes noteikumus, ir būtisks drauds ne tikai pašiem brauciena dalībniekiem, bet arī citiem ceļu satiksmes dalībniekiem».

Likumsargi aicina ikvienu, it īpaši vecākus ar bērniem, rūpīgi pārdomāt, vai dalība šajā braucienā attaisno tā drošības riskus un sasniedz mērķi.

Valsts policija norāda, ka šis pasākums, «kuram nav nedz oficiāla organizatora, nedz tas ir oficiāli saskaņots, ir risks satiksmes drošībai. Skaidrs, ka ir nepieciešams uzlabot velo infrastruktūru un tā ir būtiska satiksmes jomas problēma, tomēr atsevišķu dalībnieku braukšanas kultūra «Kritiskās masas» laikā diemžēl nav savienojama ar jēdzienu «droša braukšana», jo tiek rupji pārkāpti ceļu satiksmes noteikumi».

Valsts policija šī brauciena aktīvistiem jau vairākus gadus esot norādījusi par iespēju šo pasākumu organizēt droši – ar konkrētu organizatoru, oficiāli saskaņotu, izveidojot konkrētu maršrutu, kurā slēgt satiksmi, tādējādi policijai dodot iespēju nodrošināt satiksmes dalībnieku drošību. Tomēr policijas ieteikumi esot palikuši nesadzirdēti, pretī saņemot argumentu, ka šis brauciens ir stihiska kustība, kā protests ar mērķi pievērst uzmanību velosipēdistiem un velo infrastruktūrai pilsētā.

Latvija ir trešā valsts Eiropas Savienībā pēc ceļa satiksmes negadījumos bojā gājušo skaita 2022. gadā1. Ir redzams, ka daļa negadījumu notiek vienās un tajās pašās vietās, ko mēdz saukt par satiksmes “melnajiem punktiem”.

Vairākās Eiropas valstīs tie tiek īpaši atzīmēti ar ceļa zīmēm, lai brīdinātu autobraucējus. Latvijā šādu punktu uzskaite notiek, bet informācija ir speciāli jāmeklē, turklāt ir vairākus gadus veca. Šādas ceļa zīmes ieviešana uz Latvijas ceļiem būtu svarīga gan kā preventīvs instruments satiksmes drošībai, gan īpaši nozīmīga, lai informētu tūristus, kas ar automašīnu dodas apceļot Latviju, kā arī vietējos autobraucējus, kas retāk brauc konkrētus ceļa posmus.

Uzmanīgāki autobraucēji = mazāk negadījumu

Ceļazīme “Melnais punkts” citās pasaules valstīs tiek izmantota, lai norādītu uz bīstamību attiecīgajā ceļa posmā, tādā veidā pievēršot īpašu autovadītāju uzmanību ceļam. Starp valstīm atšķiras veids, kā statistiski tiek noteikts “melnais punkts”, piemēram, tepat Lietuvā šādi apzīmē 500 m garu ceļa posmu, kur pēdējo četru gadu laikā ir notikuši četri vai vairāk satiksmes negadījumi ar cietušajiem vai bojāgājušajiem.

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti 9.martā pabeidza darbu pie Ceļu satiksmes likuma grozījumiem, kas paredz regulējumā iekļaut elektroskrejriteņus, informē Saeimas Preses dienestā.

Pašreizējais regulējums precīzi nenosaka ceļu satiksmes noteikumus elektroskrejriteņiem, anotācijā norādījuši likumprojekta autori, akcentējot, ka, palielinoties to skaitam, pieaug arī riski satiksmes drošībai, it īpaši gājējiem. Pērn 88 ceļu satiksmes negadījumos bija iesaistīti elektriskie skrejriteņi, norādījusi Valsts policija.

Likumā paredzēts iekļaut elektroskrejriteņa definīciju, nosakot, ka tas ir ar elektromotoru aprīkots transportlīdzeklis ar maksimālo ātrumu līdz 25 kilometriem stundā, kuram nav pedāļu, kurš paredzēts vienam cilvēkam un ir aprīkots ar stūri vai roku atbalstu, kas ir mehāniski savienots ar kāju atbalsta virsmu.

Braukt ar elektroskrejriteni drīkstēs personas no 14 gadu vecuma. Personām, kuras sasniegušas 18 gadu vecumu, elektroskrejriteņa vadīšanai tiesības nevajadzēs. Savukārt personām vecumā no 14 līdz 17 gadiem būs nepieciešamas velosipēda vai jebkuras kategorijas transportlīdzekļu vadīšanas tiesības, paredz likumprojekts.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa apmierinājusi kāda autovadītāja prasību pret Rīgas domes Satiksmes departamentu, piedzenot no pašvaldības kompensāciju par nenorobežotā bedrē sabojātu riteņa disku un riepu, noskaidroja aģentūra LETA.

Autovadītājs 2016.gada 14.februāra vakarā, braucot ar savu automašīnu pa Valdemāra ielu, pie Rīgas 49.vidusskolas sajutis stipru triecienu pa spēkrata labās puses riteņiem un konstatējis, ka ir iebraucis uz ceļa esošā aptuveni desmit centimetrus dziļā bedrē ar asām šķautnēm, kas acīmredzami bija radušās, izzāģējot asfaltu ap notekūdeņu savākšanas akas vāku. «Šajā vietā nekas neliecināja par to, ka uz ceļa notiek remontdarbi, un bedre, kurā es iebraucu, nebija nekādā veidā norobežota,» aģentūrai LETA apgalvoja autovadītājs.

Uzreiz pēc iebraukšanas bedrē mašīnai sākusi vibrēt stūre, kas, pēc autovadītāja domām, «nepārprotami liecināja par transportlīdzekļa ritošajai daļai nodarītiem bojājumiem pat tad, ja tie sākotnēji nav acīmredzami». Autovadītājs apstājies ceļa malā, telefoniski paziņojis par bedri Rīgas Pašvaldības policijai un izsaucis Valsts policiju, kas ieradusies un fiksējusi notikušo ceļu satiksmes negadījumu.

13.oktobrī satiksmei atvērts Ķekavas apvedceļš, informēja VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) pārstāvji.

Šis ir apjomīgs publiskās un privātās partnerības (PPP) projekts, kurā izmantotas modernas, videi draudzīgas un inovatīvas tehnoloģijas. Kopumā apvedceļš ir gandrīz 18 kilometru garš, no tiem mazliet vairāk nekā 11 kilometri ir divbrauktuvju ceļš ar četrām joslām

Ķekavas apvedceļa izveide izmaksājusi 250 miljonus eiro 

Ķekavas apvedceļš kopumā izmaksājis 250,123 miljonus eiro bez pievienotā nodokļa (PVN), kas...

“Ķekavas apvedceļa projekts parādīja, ka varam ieinteresēt starptautiskos sadarbības partnerus, investorus un realizēt mūsu valsts mērogam ievērojamus projektus. Jaunais apvedceļš – tā ir ne tikai ātrāka, bet arī drošāka satiksme noslogotākā tranzīta ceļa posmā. Valsts galveno ceļu attīstības vīzija 2040 paredz, ka ceļiem ar intensīvāko satiksmi ir jābūt ar atdalītām brauktuvēm, un šis ir pirmais solis mērķa sasniegšanai. Kā nākamos plānots pārbūvēt abus Rīgas apvedceļa posmus – tie ir izsmēluši savu kapacitāti, kas ir redzams arī negadījumu statistikā,” atklājot Ķekavas apvedceļu, norādīja satiksmes ministrs Kaspars Briškens.

“Līdz ar Ķekavas apvedceļa izbūvi Pierīgas un Zemgales iedzīvotājiem no Bauskas puses būs nodrošināta ērta satiksme uz galvaspilsētu, vairs nebūs jāstāv sastrēgumos, kas uz vecās šosejas bija praktiski jebkurā dienas laikā. Turklāt jaunā infrastruktūra ir paredzēta ne tikai autotransportam, ir padomāts arī par gājējiem un velobraucējiem – izbūvēti astoņi kilometri gājēju un velo ceļu, tai skaitā tilts gājējiem un velosipēdistiem, kas atkal jau ir liels ieguldījums satiksmes drošībā,” uzsvēra viņš.

“17 gadi un 17 kilometri, tāda ir Ķekavas apvedceļa numeroloģija, jo pirmās projekta ieceres tapa vēl 2006. gadā. Apvedceļa projekta izstrādē un realizācijā ir piedalījušies vairāki desmiti cilvēku, Latvijai šī pagaidām ir unikāla pieredze, un paldies visai lielajai komandai, kas to paveica. Jaunie 17 kilometri ceļa padarīs ērtāku, ātrāku un labāku satiksmi un mobilitāti ne tikai starp Pierīgas apdzīvotajām vietām, bet arī starp Zemgales reģionu un Rīgu, Latviju un Lietuvu, Latviju un Eiropu,” atklāšanas pasākumā teica VSIA Latvijas Valsts ceļi (LVC) valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lazdovskis.

“Publiskās un privātās partnerības (PPP) modelis noteikti nav rīks, kas var atrisināt pilnīgi visas valsts ceļu tīkla problēmas – mums ir daudz vajadzību, taču daļu no tām, kā redzam, iespējams realizēt, pielietojot šo modeli. Tikai ar valsts budžeta līdzekļiem šāda ceļa būvniecība nebūtu iespējama,” rezumēja M. Lazdovskis.

“Šis bija mūsu pirmais projekts Baltijas valstīs, un ceram, ka tas kalpos kā veiksmīgs piemērs publiskā un privātā sektora sadarbībai un palielinās PPP projektu nozīmi infrastruktūras attīstībā, veicinot reģiona ekonomisko un sociālo attīstību. Jau no projekta sākuma process no Latvijas publiskā partnera puses, gan veicot konsultācijas ar tirgu dalībniekiem pirms iepirkuma izsludināšanas, gan strukturējot un vadot procesu bija novadīts atbilstoši Eiropas labākajai PPP projektu praksei. Ar nepacietību gaidām to brīdi, kad varēsim vērot jaunā apvedceļa reālo ietekmi uz sabiedrības ikdienas dzīves uzlabošanu, Pierīgas mobilitāti, kā arī transporta plūsmas integrāciju TEN-T tīklā,” Ķekavas apvedceļa atklāšanas pasākumā sacīja privātā partnera pārstāvis, TIIC vadītājs Manuels Ravara Karijs (Manuel Ravara Cary). “Esam pateicīgi visiem sadarbības partneriem, finansētājiem – Eiropas Investīciju bankai (EIB) un Ziemeļu Investīciju bankai (NIB) – un varam apliecināt savu apņemšanos turpināt investīcijas Latvijā un reģionā kopumā,” uzsvēra Karijs.

“Apvedceļa atklāšana ir ilgi gaidīts notikums autobraucējiem un tuvējiem iedzīvotājiem, jo satiksme kļūs ērtāka un raitāka. Savukārt VSIA Latvijas Valsts ceļi un Satiksmes ministrijai, privātajam partnerim AS Kekava ABT un CFLA kā PPP projektu īstenošanu uzraugošajai iestādei tas iezīmē arī vienas apjomīga darba fāzes noslēgumu un aizsāk projekta nākamo posmu – uzturēšanu 20 gadu laikā,” atzīmēja Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) direktora vietnieks Mārtiņš Brencis. “Mēs patiesi ceram, ka pirmais lielākais ceļu PPP projekts Baltijas valstīs būs kā bākuguns citiem līdzīgiem projektiem, apliecinot, ka arī lieli mērķi ar sistemātisku darbu ir sasniedzami. Būtiskākā atšķirība no citiem ceļu infrastruktūras projektiem ir privātā partnera atbildība par ceļa kvalitātes nodrošināšanu 20 gadu garumā. Esam pateicīgi LVC par uzņēmību īstenot projektu PPP veidā, jo tas ir ļāvis praktiski konstatēt arī nepieciešamos uzlabojumus procedūrās un normatīvajā regulējumā,” teica Brencis.

Pasākumā piedalījās arī Ziemeļu Investīciju bankas viceprezidente Šanete Vītaspa (Jeanette Vitasp) un Eiropas Investīciju bankas Baltijas biroja vadītāja Virginija Gecaite (. Abas starptautiskās bankas finansē apvedceļa projekta realizāciju.

Jaunais Ķekavas apvedceļš būs daļa no Bauskas šosejas jeb valsts galvenā autoceļa Rīga–Bauska–Lietuvas robeža (Grenctāle) (A7) posmā no 7,78 līdz 25,0 km. Pateicoties tā izbūvei, autobraucējiem, kas dodas no Lietuvas uz Rīgu caur Bausku vai otrādi, tagad būs iespēja izvairīties no sastrēgumiem Pierīgā, kas ietaupīs laiku ceļā. Tas arī būtiski uzlabos satiksmes drošību uz Bauskas šosejas Pierīgā, jo trases daļa, uz kuras paredzēta lielāka satiksmes intensitāte, ir izbūvēta atbilstoši visām ātrgaitas ceļa satiksmes drošības prasībām. Apvedceļa izbūve atslogos no tranzīta satiksmes ne tikai Ķekavu, bet arī Odukalnu, Vimbukrogu, Alejas, Krogsilu, Lapeniekus, Baložus, Katlakalnu, Rāmavu, Valdlaučus, Krustkalnus, līdz ar to tur uzlabosies gan satiksmes drošība, gan dzīves un braukšanas komforts.

Vecās Bauskas šosejas posms no Krogsila līdz Saulgožiem turpmāk būs valsts reģionālās nozīmes autoceļš Lapenieki–Ķekava–Ģūģi (P137), tas nodrošinās satiksmi uz Ķekavu, Vimbukrogu, Odukalnu. Ņemot vērā, ka uz šī reģionālā ceļa joprojām būs ievērojama satiksmes intensitāte, tam tiks noteikta A ceļu ikdienas uzturēšanas klase.

Daļa no jaunizbūvētā Ķekavas apvedceļa ir Latvijā pirmais autoceļš, kas tiks apzīmēts ar ceļazīmi Nr. 552 “Ātrgaitas ceļš”, kura nozīmē tai skaitā to, ka:

Apvedceļa trasē transportam ir aizliegts apstāties un stāvēt, uz to norāda horizontālais marķējums – nepārtrauktā baltā līnija.

Maksimālais braukšanas ātrums apvedceļa ātrgaitas posmā vasaras ceļu uzturēšanas periodā būs līdz 120 km/h, ziemas uzturēšanas periodā no 16. oktobra (vai iestājoties ziemai raksturīgiem laikapstākļiem) līdz 15. aprīlim tas būs 90 km/h.

Jau ziņots, ka Ķekavas apvedceļa būvdarbus bija plānots pabeigt līdz 2023.gada beigām, savukārt ceļa uzturēšanu privātais partneris veiks vēl 20 gadus pēc būvdarbu pabeigšanas, līdz ar ko visa publiskās un privātās partnerības projekta pabeigšana plānota 2043.gadā.

Ķekavas apvedceļa, tostarp pamattrases, paralēlo ceļu, pārvadu un citas saistītās infrastruktūras tehniskā projekta izstrādi un būvdarbus īsteno privātais partneris AS "Kekava ABT" un tā piesaistītie apakšuzņēmēji, bet būvuzraudzību nodrošina SIA "Firma L4".

Šogad ceļu satiksmes drošības jomā uzsvaru liks uz pakāpenisku vidējā ātruma kontroles sistēmas ieviešanu, informē Satiksmes ministrija.

Balstoties uz iepriekšējos gados veiktā darba rezultātu analīzi, Ceļu satiksmes drošības padomes sēdes dalībnieki lēma atbalstīt vidējā ātruma kontroles ieviešanu kā vienu no galvenajām 2021.gada aktivitātēm. Padomes locekļi vienojās 2021. gadā atbalstīt 26 ceļu satiksmes negadījumu novēršanas un profilakses projektus un pasākumus par kopējo summu 1,8 miljoni eiro. Padome vienojās lūgt iekļaut ceļu satiksmes drošības tematiku sabiedriskajā pasūtījumā sabiedriskajiem medijiem.

“Viens no galvenajiem pasākumiem 2021. gadā ir plānotais vidējā ātruma kontroles ieviešanas projekts, ko realizēs VAS “Latvijas valsts ceļi”. Citu valstu, kā arī Latvijas prakse liecina, ka sistemātiski veikta ātruma kontrole ievērojami samazina ceļu satiksmes negadījumu skaitu un seku smagumu. Šo ņemot vērā, plānojam sākt izvietot uz Latvijas ceļiem vidējā ātruma kontroles mērierīces, kas kopīgi ar stacionārajiem radariem nodrošinās arvien plašāku kontroles klātbūtni ceļu satiksmē," norādīja Satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

Ceļu satiksmes drošības kontrolē Latvijā darām par maz, šādu viedokli LTV "Rīta panorāmā" pauda Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis, komentējot, kāpēc Latvijā neizdodas samazināt uz ceļiem bojāgājušo skaitu.

Krapsis skaidroja, ka minētajam esot objektīvi iemesli, kas saistīti ar policijas nepietiekamo kapacitāti - ja cilvēki neredz policiju ielās, pārkāpumu ceļu satiksmē kļūst vairāk. Visvairāk cilvēku ceļu policijai trūkstot Rīgas reģionā, kur esot vakanti līdz pat 30% štata vietu. Policijas pārstāvis pastāstīja, ka ceļu policija izmanto 100 stacionāros un 14 pārvietojamos fotoradarus, taču tehniskos palīglīdzekļus vajadzētu vēl.

Policija ir sākusi izmantot dronu, lai fiksētu agresīvus autovadītājus. Kā ziņots, no šodienas nedēļas garumā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs norisināsies Eiropas ceļu policijas tīkla (Roadpol) organizētā akcija "Roadpol Drošības dienas", kurā policija pastiprināti uzraudzīs ceļu satiksmes drošību, aģentūru LETA informēja Valsts policija.

Publiskie dati par ceļu satiksmes negadījumiem Latvijā liecina, ka negadījumu skaitam ir tendence augt. Autovadītāji joprojām ir neuzmanīgi, mazaizsargātākās grupas – gājēji, velosipēdisti, mopēdisti biežāk cieš negadījumos, un mediju ziņās mēs aizvien vairāk lasām ziņas par to, ka atkal ir noticis smags ceļu satiksmes negadījums, kur iesaistīti bērni, ģimenes un gados jauni cilvēki. Lai arī atbildīgās institūcijas gadu no gada pieliek aizvien lielākas pūles, lai situācija uz ceļiem uzlabotos, reālā prakse rāda, ka ikreiz pēc ilgstošāka miera perioda, nāk avāriju vilnis un jauni bojāgājušo skaita rekordi.

Neviens neizrakstīs universālu recepti, kā garantēti samazināt ceļu satiksmes negadījumu skaitu, tāpat valsts budžetā nekad nebūs tik daudz līdzekļu, lai ideāli sakārtotu satiksmes infrastruktūru un parūpētos par ikviena satiksmes dalībnieka drošību. Tomēr ir daudzas sīkās un ikdienišķās lietas, kuru realizācija neprasa lielus laika un naudas ieguldījumus, bet efekts no to īstenošanas var dot ievērojamu ieguldījumu satiksmes drošībā.

Arī apdrošināšanas joma netieši, bet tomēr ietekmē ceļu satiksmes drošību. Ik gadu ceļu satiksmes negadījumu novēršanas un profilakses nolūkiem apdrošinātāji veic iemaksas 2% apmērā no līdzekļiem, kas iegūti pārdodot OCTA polises. Tāpat nav noslēpums, ka veicot OCTA polises cenu aprēķinu, ikviens apdrošinātājs, izvērtējot iespējamo risku, ņem vērā vairākus kritērijus, kas ir saistīti ar autovadītāju, transportlīdzekli un tā īpašnieku. Tā rezultātā OCTA cena personām ar pozitīvu apdrošināšanas vēsturi noteikti būs labāka, nekā tiem autoīpašniekiem, kam pagātnē ir regulāri izraisīti ceļu satiksmes negadījumi. Tātad - apdrošinātāji ar OCTA cenas palīdzību zināmā mērā ierobežo tos autoīpašniekus, kas bezatbildīgi attiecas pret satiksmes drošību. Attiecīgi, jo rūpīgāka un pamatotāka būtu apdrošinātāju spēja izvērtēt iespējamos riskus, jo eventuāli mazāka iespēja, ka ceļu satiksmē piedalītos hroniski recidīvisti ar ievērojamu pārkāpumu bagāžu savā vadītāja vēsturē.

Šī gada desmit mēnešos ar saskaņoto paziņojumu reģistrēto ceļu satiksmes negadījumu skaits pārsniedzis 16,9 tūkstošus jeb 67% no kopējā negadījumu skaita, liecina Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) dati.

Saskaņoto paziņojumu īpatsvars saglabājas nemainīgi augsts neatkarīgi no sezonas un mēneša, svārstoties robežās no 65 - 69%, kas liecina, ka ceļu satiksmes negadījumi vairāk ir bijuši bez nopietnām sekām.

Tomēr, kā uzsver LTAB valdes priekšsēdētājs Juris Stengrevics, autovadītāji aizpildot saskaņoto paziņojumu, vēl arvien pieļauj kļūdas, kā arī aizmirst, ka tas ir juridisks dokuments, pēc kā tiks noteikta autovadītāju atbildības pakāpe par ceļu satiksmes negadījumā nodarītajiem zaudējumiem. Tāpat tiek piemirsts, ka transportlīdzekļa, kurš izraisījis negadījumu, vadītājam saskaņotais paziņojums ir jāiesniedz apdrošinātājam 10 dienu laikā.

Jūrmalā, Rīgas ielā, pirms mobilā fotoradara, kas, pēc vietējo teiktā, tur atrodas jau vairākas nedēļas, vietējie iedzīvotāji pie koka piestiprinājuši zīmi, kas brīdina, ka drīzumā ceļu satiksmes dalībnieku ātrums varētu tikt pārbaudīts ar fotoradara palīdzību.

Pēc jūrmalnieku teiktā, Rīgas ielas posmā starp Kr. Barona un Miera ielu novietotā ātruma mērīšanas ierīce atrodas jau vairākas nedēļas, tomēr minētajā Rīgas ielas posmā «nav ne gājēju, ne gājēju pāreju, ne kādu citu apdraudējumu un arī ceļu satiksmes negadījumus šajā ielas posmā neviens nespēja atcerēties». Kā norāda Valsts Policijas (VP) pārstāve Lita Juberte, VP lēmumu par fotoradaru izvietošanas vietu, laiku un ilgumu pieņem, ievērojot iepriekš noteiktus kritērijus, iepriekš veicot ceļu satiksmes drošības analīzi. Fotoradaru izvietošanas būtiskākie kritēriji ir ceļa posmi un vietas, kur notika vai var notikt ceļu stiksmes negadījums ar bojāgājušiem un ievainotajiem, ceļa posmi, kuros ir liels negadījumu skaits bez cietušajiem, ceļa posmi, kuros regulāri tiek pārkāpti ceļu satiksmes noteikumi, īpaši tie, kas saistīti ar atļautā braukšanas ātruma neievērošanu, jo tā neievērošana ir galvenais iemesls smagiem ceļu satiksmes negadījumiem, skaidorja L. Juberte. Tāpat viņa norādīja, ka svarīgi kritēriji, pēc kuriem tiek izvēlēta fotoradara atrašanās vieta, ir satiksmes drošības draudi, piemēram, skolas, bērnudārzi, gājēju pārejas, vietas, kur pulcējas cilvēki un vietas, kur, pārkāpjot ceļu satiksmes noteikumus, tiek šķērsota brauktuve. Izvēloties fotoradara atrašanās vietu, tiek ņemta vērā arī satiksmes plūsmas intensitāte, ceļa infrastruktūra, kā arī pamatoti iedzīvotāju iesniegumi un lūgumi. Mobilo fotoradaru atrašanās vietas var tikt mainītas katru dienu, bet nav obligāti, ka radara atrašanās vieta mainīsies ikdienas, skaidroja L. Juberte.

Ceļu satiksmes drošības padomes (CSDP) sēdē vienojās par priekšlikumiem ceļu satiksmes drošības situācijas uzlabošanā, kā arī priekšlikumiem ceļu uzturēšanas nodrošināšanā ziemas periodā, informē Satiksmes ministrijas (SM) Komunikācijas nodaļas vadītājs Aivis Freidenfelds.

Satiksmes ministrs Anrijs Matīss norādīja, ka daudzu apstākļu kopums,t.sk. autovadītāju braukšanas prasme, automašīnu tehniskais stāvoklis, mazaizsargāto ceļu satiksmes dalībnieku attieksme pret ceļu satiksmes noteikumu ievērošanu, ceļu uzturēšanas apstākļi, diemžēl janvārī ir sekmējis ceļu satiksmes negadījumu (CSNg) un bojā gājušo skaita pieaugumu, salīdzinot ar šo pašu periodu iepriekšējos gados.

Valsts policijas sniedza pārskatu par 2014.gadā CSNg, kuros bojā gājuši cilvēki, no tiem 70% uzbraukumu gājējiem notika diennakts tumšajā laikā. Šā gada janvāra mēnesī notikušo CSNg veicinošie faktori bija dažādi, kā: nepastāvīgie laika apstākļi, nepareizi izvēlēts ātrums, ceļu uzturētāju nesavlaicīga reaģēšana uz mainīgajiem ceļa apstākļiem, atstarojošo elementu neesamība gājēju apģērbā, brauktuves šķērsošana tam neparedzētā vietā, kā arī satiksmes dalībnieku nihilistiskā attieksme pret normatīvo aktu prasību ievērošanu.

Žogi autoceļu malās pilnībā nepasargās autovadītājus no sadursmēm ar dzīvniekiem, komentējot aizvadīto svētku brīvdienās notikušo traģisko ceļu satiksmes negadījumu uz Valmieras šosejas, kad vieglā automašīna sadūrās ar alni, atzina VAS «Latvijas valsts ceļi» pārstāvji.

Pēc «Latvijas valsts ceļu» pārstāves Annas Kononovas paustā, nav tādu risinājumu, kas ļautu pilnībā novērst iespēju dzīvniekiem nokļūt uz ceļa.

«Latvijas valsts ceļu» pārstāve atzīmēja, ka dažādās pasaules valstīs šī problēma tiek risināta atšķirīgi, tostarp arī Baltijas valstīs pieejas atšķiras. Igaunijā gar valsts ceļiem dzīvnieku žogi ir uzstādīti 12 kilometru garumā, Lietuvā - vairāk nekā 650 kilometru garumā, bet Latvijā šādi žogi ir uzstādīti gar trim galvenās nozīmes valsts ceļiem posmos ar kopējo garumu virs 60 kilometriem.

Dzīvnieku žogi Latvijā ir uzstādīti uz Tallinas šosejas (A1) Saulkrastu apvedceļa posmā, atsevišķās vietās uz Bauskas šosejas (A7) un uz autoceļa Tīnūži-Koknese (P80), bet ne visā tā garumā. Šie žogi uzstādīti Eiropas Savienības fondu līdzfinansēto projektu īstenošanas laikā no 2006. līdz 2013.gadam. Žogi ir uzstādīti vietās, kur ceļš robežojas ar mežu un ir liela varbūtība, ka dzīvnieki varētu iznākt uz ceļa. Dzīvnieku žogus 10,775 kilometru garumā plānots uzstādīt arī uz topošā Ķekavas apvedceļa, kā arī uz tā paralēlajiem ceļiem gandrīz viena kilometra garumā.

Latvijai būtu nepieciešami 90 miljoni eiro gadā būtiskai satiksmes drošības uzlabošanai, secināts starptautiskās auditorkompānijas "Price Waterhouse Coopers" veiktajā pētījumā.

Kompānija ir veikusi pētījumu par Ceļu satiksmes drošības plāna 2017.-2020.gada gala ietekmes izvērtējumu.

Satiksmes ministrijas Autosatiksmes departamenta direktors Tālivaldis Vectirāns šodien Ceļu satiksmes drošības padomes sēdē skaidroja, ka pētījuma rezultātā iegūti četri iespējamie rīcības scenāriji attiecībā uz satiksmes drošību. A jeb nulles scenārijs, kurā nekādi papildu pasākumi nav paredzēti. B jeb minimālais scenārijs - bez finansējuma, C jeb optimālais un D jeb maksimālais, kas paredz plašu plānu ar finansēm.

Auditorkompānijas pārstāvis Egils Trumpe skaidroja, ka pētījums veikts šā gada otrajā ceturksnī un pētījumā īstenošanā izmantota pieeja "Droša sistēma", proti, droša vide, drošs transportlīdzeklis un drošs satiksmes dalībnieks.

Pirmdien, 26.janvārī, notiks Ceļu satiksmes drošības padomes (CSDP) sēde, kuras laikā uzklausīs atbildīgo institūciju ziņojumus par situāciju ceļu satiksmes drošībā ziemas periodā, kā arī konkrētu priekšlikumu apspriešana tās uzlabošanai, informē Satiksmes ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītājs Aivis Freidenfelds.

Padomes sēdē atbildīgās institūcijas par autoceļu uzturēšanu - VAS Latvijas Autoceļu uzturētājs (LAU) un VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) sniegs informāciju un analīzi par ceļu esošo uzturēšanu ziemas sezonā, kā arī turpmāk veicamo, lai operatīvi nodrošinātu valsts autoceļu uzkopšanā ziemas sezonā.

Savukārt VAS Ceļu satiksmes direkcija (CSDD) sniegs priekšlikumus, kuri saistīti ar transportlīdzekļu vadītāju apmācības procesa uzlabošanu, t.sk. vadīšanas iemaņu pārbaudi slidena ceļa apstākļos, naktī, u.c. priekšlikumi. Padomes dalībnieki tiks informēti par rezultātiem, ko sniedz bezmaksas ziemas drošas braukšanas konsultācijas CSDD Biķernieku trasē, kā arī turpmāk plānotās aktivitātes, lai uzlabotu autovadītāju apmācību vadot transporta līdzekļus sarežģītos braukšanas apstākļos.

Lai samazinātu apledojuma veidošanos uz ceļa klātnes, pēc satiksmes ministra Anrija Matīsa aicinājuma VAS Latvijas Autoceļu uzturētājs (LAU) turpmāk tiks veikta preventīva ceļu kaisīšana, informē Satiksmes ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītājs Aivis Freidenfelds.

Par to pirmdien sanāksmē vienojās atbildīgie dienesti. Tāpat izstrādāti priekšlikumi ceļu satiksmes drošības uzlabošanai, kas tiks izskatīti Ceļu satiksmes drošības padomes sēdē.

«Šī ir reize, kad autovadītājiem vairāk kā jebkad jāievēro ātruma un citi kustības ierobežojumi. Arī gājējiem jāievēro ceļu satiksmes noteikumi. Savukārt autoceļu uzturētājam ir jāsper visi iespējamie papildus soļi, lai savu darbu darīt pēc iespējas labāk. Ekstra rīcību sabiedrības informēšanā sagaidām arī no CSDD,» atzīst satiksmes ministrs Anrijs Matīss.

Sanāksmē tika uzklausīta LAU valdes priekšsēdētāja Vladimira Kononova un VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) valdes priekšsēdētāja Jāņa Langes aktuālā informācija par esošo situāciju uz Latvijas ceļiem. LAU vadītājs Kononovs informēja, ka arī ceļu uzturētājs šādu, ļoti mainīgu laika apstākļu periodā, kurā veidojās tā saucamais «melnais ledus», nodrošinās preventīvu ceļu kaisīšanu ar pretslīdes materiāliem. Autoceļu uzturētāja pārstāvji informēja, ka saņemot operatīvu informāciju par iespējamo «melnā ledus» veidošanos, ceļu kaisīšana uz A un A1 klases valsts autoceļiem tiks uzsākta 30 minūšu laikā un paveikta atbilstoši spēkā esošajiem normatīviem 3 stundu laikā.

Transportlīdzekļu apdrošinātāji saskaras ar kļūdām saskaņotā paziņojuma lietošanā, kas apgrūtina ceļu satiksmes negadījuma apstākļu izvērtēšanu un zaudējumu atlīdzību izmaksāšanu cietušajam par negadījumā bojāto transportlīdzekli.

Tādēļ Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs (LTAB) uzsāk informatīvu kampaņu, kuras laikā izglītos autovadītājus par saskaņotā paziņojuma pareizu lietošanu.

Juris Stengrevics, Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) valdes priekšsēdētājs: «Ar saskaņoto paziņojumu tiek fiksēta apmēram puse ceļu satiksmes negadījumu. Pateicoties šai kārtībai, autovadītāji ietaupa laiku, jo nav jāizsauc un jāgaida Ceļu policija. Līdz ar to cietušais salīdzinoši ātrāk var saņemt zaudējumu atlīdzību, jo apdrošinātājam nav vajadzīgs saņemt Ceļu policijas izziņu, savukārt vainīgajam netiek piemēroti soda punkti. Tai pat laikā saskaņoto paziņojumu drīkst aizpildīt tikai noteiktos gadījumos, jo pretējā gadījumā apdrošinātājs saskaņā ar likumu var atteikt zaudējumu kompensāciju. Lai samazinātu nepareizi aizpildīto saskaņoto paziņojumu skaitu, uzsākta izglītojoša kampaņa.»

Ap 60 tiltus Latvijā vajadzētu nekavējoties slēgt vai jāuzliek vēl stingrāki satiksmes ierobežojumi, jo ir bīstami tālāk tos ekspluatēt, šodien, tiekoties ar žurnālistiem, sacīja biedrības Latvijas ceļu būvētājs (LCB) valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš.

Viņš pauda sašutumu, ka nākamgad budžets vietējiem un reģionāliem ceļiem un tiltiem neko nesola. Piemēram, vietējiem ceļiem piecu gadu laikā vajadzēja ieguldīt 690 miljonus eiro. Tāpēc būvnieki plānojuši vērsties Satiksmes ministrijā (SM) un pie premjerministres Laimdotas Straujumas (V), lai skaidrotu pašreizējo lauku ceļu bīstamību.

SM atzinusi, ka 145 tilti ir sliktā stāvoklī, bet līdzekļi šim mērķim nav piešķirti.

Būtiska esot arī pārkrauto automašīnu ietekmes uz ceļu stāvokli problēma - tās par vienu piektdaļu laika samazina ceļu ilgmūžību. Līdz ar to 20% naudas, nekontrolējot automašīnu svaru, tiekot «nomesta zemē». Kā norāda Bērziņš, tā ir strukturāla problēma. SM ar vienu roku uzstādot svaru ierobežojošas zīmes uz ceļiem, bet ar otru ik gadu palielina izsniegto kravas auto atļauju jeb licenču skaitu: 2012.gadā - 12000, bet 2014.gadā - 15000. Autotransporta direkcijas atļaujas dod tiesības pārvadātājam veikt kravas pārvadājumus. Tāpat ministrija izliekoties neredzam, ka mašīnu svaru kontroles funkcija, kas 2011.gadā tika atdota Iekšlietu ministrijai, netiek pienācīgi pildīta. «Kā citādi lai raksturo uz ceļa svērto mašīnu skaita samazinājumu no 930 reizēm 2010.gadā uz 156 reizēm 2014.gadā?» jautā Bērziņš.