Publiskie dati par ceļu satiksmes negadījumiem Latvijā liecina, ka negadījumu skaitam ir tendence augt. Autovadītāji joprojām ir neuzmanīgi, mazaizsargātākās grupas – gājēji, velosipēdisti, mopēdisti biežāk cieš negadījumos, un mediju ziņās mēs aizvien vairāk lasām ziņas par to, ka atkal ir noticis smags ceļu satiksmes negadījums, kur iesaistīti bērni, ģimenes un gados jauni cilvēki. Lai arī atbildīgās institūcijas gadu no gada pieliek aizvien lielākas pūles, lai situācija uz ceļiem uzlabotos, reālā prakse rāda, ka ikreiz pēc ilgstošāka miera perioda, nāk avāriju vilnis un jauni bojāgājušo skaita rekordi.
Neviens neizrakstīs universālu recepti, kā garantēti samazināt ceļu satiksmes negadījumu skaitu, tāpat valsts budžetā nekad nebūs tik daudz līdzekļu, lai ideāli sakārtotu satiksmes infrastruktūru un parūpētos par ikviena satiksmes dalībnieka drošību. Tomēr ir daudzas sīkās un ikdienišķās lietas, kuru realizācija neprasa lielus laika un naudas ieguldījumus, bet efekts no to īstenošanas var dot ievērojamu ieguldījumu satiksmes drošībā.
Arī apdrošināšanas joma netieši, bet tomēr ietekmē ceļu satiksmes drošību. Ik gadu ceļu satiksmes negadījumu novēršanas un profilakses nolūkiem apdrošinātāji veic iemaksas 2% apmērā no līdzekļiem, kas iegūti pārdodot OCTA polises. Tāpat nav noslēpums, ka veicot OCTA polises cenu aprēķinu, ikviens apdrošinātājs, izvērtējot iespējamo risku, ņem vērā vairākus kritērijus, kas ir saistīti ar autovadītāju, transportlīdzekli un tā īpašnieku. Tā rezultātā OCTA cena personām ar pozitīvu apdrošināšanas vēsturi noteikti būs labāka, nekā tiem autoīpašniekiem, kam pagātnē ir regulāri izraisīti ceļu satiksmes negadījumi. Tātad - apdrošinātāji ar OCTA cenas palīdzību zināmā mērā ierobežo tos autoīpašniekus, kas bezatbildīgi attiecas pret satiksmes drošību. Attiecīgi, jo rūpīgāka un pamatotāka būtu apdrošinātāju spēja izvērtēt iespējamos riskus, jo eventuāli mazāka iespēja, ka ceļu satiksmē piedalītos hroniski recidīvisti ar ievērojamu pārkāpumu bagāžu savā vadītāja vēsturē.
Tomēr vēl līdz šim Iekšlietu ministrijas (IeM) Informācijas centrs nav radis iespēju piešķirt apdrošinātājiem brīvu pieeju datiem no valsts informācijas sistēmas par autovadītāju soda uzskaites punktiem, pieprasot samaksu par katru pieprasījumu, turklāt arī gadījumos, kad pieprasījumam ir informatīvs raksturs, un OCTA polise nemaz netiek iegādāta. Tas tiek pamatots ar argumentu, ka šī informācija ļaus apdrošināšanas sabiedrībām nopelnīt... Manuprāt, tas ir absurds arguments, jo dati, kas apdrošināšanas sabiedrībām nepieciešami apdrošināšanas riska aprēķināšanā, ir nepieciešami nevis tāpēc, lai iekasētu lielāku maksu par OCTA polisi, bet lai pareizi diferencētu OCTA cenas apmēru tām personām, kas nav veikušas administratīvos pārkāpumus vai noziedzīgos nodarījumus ceļu satiksmē. Tātad, iegūstot nepieciešamo informāciju, cena tiktu paaugstināta tām personām, kas apdraud satiksmes drošību, un liktu tām pārdomāt savas rīcības sekas! Vienlaikus tiktu rasta iespēja nepalielināt vai pat samazināt OCTA polises cenu tām personām, kas pret dalību ceļu satiksmē izturas atbildīgi.
Manuprāt, starpinstitucionāla sadarbība ir viens no risinājumiem ceļu satiksmes drošības problēmām. Lai ikviena pārgalvīga rīcība nepaliktu bez sekām, un neatkārtotos, svarīga ir datu apmaiņa starp iestādēm, kas var ietekmēt ceļu satiksmes dalībnieku uzvedību uz ceļa. Tādēļ aicinu visas atbildīgās institūcijas brīdi pa brīdim padomāt par mazajām, bet būtiskajām lietām, kas var vest pie kopīgo mērķu – šajā gadījumā ceļu satiksmes drošības paaugstināšanas – sasniegšanas.