Starptautiskās lidostas Rīga termināļa paplašināšana izmaksās 17,336 miljonus latu, kas īpaši neatšķirsies no 2007.gadā plānotajām. Taču paplašināšanās projekta pirmā kārta neatrisinās bagāžas zonas, reģistrācijas un drošības kontroles problēmas, tādēļ plānots arī esošā lidostas termināļa paplašināšanas nākamais attīstības posms.

Plānots, ka celtniecības darbi kopumā izmaksās 14,043 miljonus latu, tostarp vispārējie būvdarbi - 8,154 miljonus latu, iekšējie tīkli, sistēmas - 3,61 miljonu latu, ārējie tīkli un sistēmas - 1,156 miljonus latu. Pēc lidostas aprēķiniem, lifti izmaksās 194 tūkstošus latu, pasažieru tilti - 750 tūkstošus latu un labiekārtošana - 179 tūkstošus latu.

Par to ceturtdien žurnālistiem pastāstīja lidostas valdes priekšsēdētājs Arnis Luhse.

Būvuzraudzībai plānots atvēlēt 1% no celtniecības kopējām izmaksām jeb 140,4 tūkstošus latu. Kopumā 125,7 tūkstoši latu paredzēti autoruzraudzībai un 18 tūkstoši latu būvprojekta ekspertīzei. Bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN) lidostas pasažieru termināļa paplašināšanās izmaksās 14,327 miljonus latu un ar 22% PVN - 17,336 miljonus latu.

Lidojumus no starptautiskās lidostas Rīga varētu atsākt Vācijas zemo cenu aviokompānija Germanwings, kā arī Lielbritānijas zemo izmaksu lidsabiedrība EasyJet, pastāstīja lidostas valdes priekšsēdētājs Arnis Luhse.

Luhse norādīja, ka EasyJet ir pietiekami liela interese. «EasyJet gan vairs negrib lidot uz Berlīni kā kādreiz, bet no nākamā gada mēģināt maršrutu uz Parīzi. Uz un no Vācijas gadā lido ap 600 tūkstošiem pasažieru, bet šobrīd šis maršruts jau ir pietiekami labi nodrošināts ar lidojumiem, tāpēc viņi ir izpētījuši, ka lielākas iespējas varētu būt lidojumiem uz Parīzi,» viņš sacīja.

Vēl viens interesents savukārt ir norvēģu kompānija Norwegian, kas savus esošos maršrutus varētu papildināt arī ar Kopenhāgenu, Stokholmu.

Luhse pastāstīja, ka savukārt aviokompānija KLM Royal Dutch Airlines (KLM) paziņojusi, ka atgriezīsies Rīgā, kad te būs automātiskā bagāžas šķirošanas sistēma. «Mums tāda plānota nākamgad. Redzēsim, ko viņi teiks,» viņš skaidroja, piebilstot, ka no janvāra lidostā būs jaunā sistēma, kas paredz, ka katru bagāžas vienība tiek reģistrēta elektroniski.

Latvijas nacionālās lidsabiedrības airBaltic finansiālās problēmas ir nobremzējušas starptautiskās lidostas Rīga termināļa piebūves celtniecības projektu un tas var tikt atlikts uz trim četriem gadiem, atzīst lidostas valdes priekšsēdis Arnis Luhse.

«Pašreizējā termināla paplašināšana ar piebūvi ziemeļu galā izmaksātu 68 miljonus eiro (45,7 miljonus latu), taču, ja airBaltic darbība apstājas, tad nākamgad sākt celt termināli lidostai nav lielas jēgas un to var atlikt uz trīs, četriem gadiem,» uzsver Luhse.

Viņš skaidro, ka esošais terminālis droši apkalpo trīs miljonus pasažieru. «Jebkurā gadījumā esmu pret airBaltic iepriekšējo ideju, ka vajag uzcelt privāto terminālu blakus esošajam, tad te vecajā svilpos vējš,» uzsver Luhse.

Jauno projektu valdībā vajadzēja izskatīt septembra sākumā, tas netika izdarīts. Satiksmes ministrija to ir akceptējusi, ar piebildi, ja to atbalsta Lielo un stratēģiski nozīmīgo investīciju projektu koordinācijas padome, kura šo projektu arī vēl nav skatījusi.

«Zemo cenu aviosabiedrību pasažieriem vajag tikai dzelzs krēslus, kolas automātu un viegli iztīrāmu paklāju.»

To LNT raidījumā 900 sekundes teica Lidostas Rīga valdes priekšsēdētājs Arnis Luhse.

Tomēr viņš piebilda, ka Rīga nebūt neorientējas uz zemo cenu aviosabiedrībām, bet tranzītā lidojošs pasažieris jau vēlas mīksto krēslu, kafejnīcu un televizoru. «Ar jaunā termināļa celtniecību esam iekavējušies četrus gadus, tāpēc aptuveni 1 miljons Rīgas lidostas pasažieru «stāv uz čemodāniem», jo esošais termināļa limits ir četri miljoni pasažieru,» stāstīja A. Luhse, piebilstot, ka divu gadu laikā esošā termināļa jaudas palielināšanu par 2,7 milj. pasažieriem uzskata par sasniedzamu mērķi. Lidosta Rīga devusi priekšroku pašam pirmajam 2007. gadā apstiprinātajam lidostas termināļa paplašināšanas projektam, jo tas ir «lētāks un reālāks» nekā airBaltic iecere par atsevišķu termināli. Tomēr gala lēmumu par termināļa projektu pieņems Lielo investīciju padome valdības līmenī šā gada 22. martā. «Valdība jau mums ir pateikusi, ka jauno termināli nefinansēs, investors būs jāatrod mums pašiem. Uzskatu, ka nav reāli Aināra Šlesera minētie skaitļi, ka Rīgas Lidosta varētu apkalpot 20-25 milj. pasažieru gadā. Ļoti labs rādītājs mums būtu 10 miljoni. Taču var, protams, uzbūvēt termināli 25 miljoniem par 300 milj. Ls un tad atstāt to tukšu, tāpat kā galējā variantā var uzbūvēt šķūni ar dzelzs krēsliem un neko vairāk,» tā A.Luhse.

Starptautiskajā lidostā Rīga kopš 2007.gada saistībā ar infrastruktūras attīstību nav izdarīts absolūti nekas, atzīst lidostas valdes priekšsēdētājs Arnis Luhse.

«Tādējādi pēdējo četru gadu laikā, neko nedarot, bet tikai zīmējot lielus plānus, mēs ar lielgabalu esam iešāvuši abās kājās. Tas jau ir liels mīnuss. Piemēram, man ir kolēģi, kuri visu laiku zīmē planšetes – kā Rīgas lidostā pasažieru skaitu palielināt līdz 20 miljoniem, bet pēdējo četru mēnešu laikā mēs bez jebkādām planšetēm esam uztaisījuši četrus jaunus iekāpšanas sektorus. Diemžēl lielākā problēma ir tā, ka Rīgas lidostā politika ir cieši saaugusi ar biznesu. Tādā ziņā maniem Vīnes kolēģiem ir daudz vienkāršāka dzīve – tur lidosta ir privāts uzņēmums, lai arī lidostas maksas apmēru nosaka Austrijas valdība. Mūsu situācija ir cita,» sacīja Luhse.

Īrijas zemo cenu aviokompānijas Ryanair paziņojums par reisu samazināšanu lidostā Rīga ir daļēji taisnība, jo lidosta saņēmusi ziņu, ka Ryanair reisu skaitu samazinās nevis par 30%, bet par 20%, turklāt ziemas periodā.

Tā LNT raidījumam 900 sekundes norādīja lidostas Rīga vadītājs Arnis Luhse.

Viņš apgalvo, ka reisu samazināšana ziemas periodā ir normāla prakse, vienīgā atšķirība ir tā, ka Ryanair to izdarīja ar lielu, skaļu blīkšķi. «Viņi [Ryanair] par 20% samazina lidojumu skaitu līdz marta mēnesim – apmēram līdz 15. martam,» skaidro lidostas Rīga vadītājs, piebilstot gan, ka par to, kas notiks pēc šī datuma, ziņu pagaidām neesot.

Luhse šaubās, ka, lidsabiedrībai Ryanair samazinot lidojumu skaitu, lidojumu piedāvājumā paliks tukša vieta, jo konkurence lidsabiedrību starpā esot pietiekami liela. «Ja aviokompānijai ir neizdevīgi, viņa nelido. Ja ir izdevīgi – lido,» tā Luhse.

«Tā nebija saruna, tas bija ministra paziņojums publiskajā telpā. Ministrijas publiskajā telpā četrdesmit cilvēku klātbūtnē. Kas te ko domāt. Man ir skaidrs, ka priekšnieks izsaka neuzticību, un tas ir kā vecos laikos austrumos, kad sievietei pasaka - kas tev mugurā, ar to uz vārtiem!»

Tā uz laikraksta Diena jautājumu, vai pēc mutiskas sarunas ar ministru tapis skaidrs, kāpēc izteikta neuzticība ieņemt lidostas Rīga valdes priekšsēdētāja amatu, atbildējis lidostas vadītājs Arnis Luhse.

Jautāts, vai viņam un ministram bijis strīds, Luhse teicis: «Vienu dienu iepriekš nebija. Nē, strīda nebija. Tas man bija pēkšņs paziņojums.»

Savukārt, uz jautājumu: «Vai tad jūs nezinājat, kad mainījās valdība, ka būs jāaiziet, jo esat no citas partijas?» Luhse atbildējis:

«Protams, ka zināju. Bet tas ir kā ar nāvessodu, sāpīgi ir tad, kad tevi nošauj, nevis tad, kad tu to zini. Ja par to visu laiku domātu, strādāt vispār nevarētu. Es par to nedomāju.»

Latvijas aviokompānijas airBaltic prezidentam Bertoltam Flikam ideju vienmēr ir tik daudz kā sunim blusu, taču lielākā daļa ideju netiek realizētas, saka lidostas Rīga valdes priekšsēdētājs Arnis Luhse.

«Šajos četros mēnešos, ko strādāju lidostā, esmu iepazinis arī Fliku, un viņam vienmēr ir tik daudz ideju kā sunim blusu, kas, protams, ir labi. Taču lielākā daļa ideju tomēr netiek realizētas,» teica Luhse.

Lidostas Rīga vadītājs norādīja, ka viņu nebaida airBaltic vai Flika plāni par aviosabiedrības Lietuvā izveidi, tādējādi daļēji atņemot klientus Rīgai.

«Protams, katra aviokompānija cīnās par pasažieriem, un tādēļ vienmēr ir jautājums, kur labāk strādāt. Pasažieru loks šeit ir ļoti ierobežots, viss pārējais ir balstīts uz tranzīta pasažieru piesaisti. Vai šo tranzītu būs izdevīgāk izveidot tur vai šeit – nezinu,» klāstīja Luhse.

Starptautiskās lidostas Rīga paplašināšanās reāli varētu sākties pēc 2015.gada, uzskata lidostas valdes priekšsēdētājs Arnis Luhse.

Viņš norādīja, ka galīgo lēmumu par lidostas tālāko paplašināšanu varētu pieņemt tikai nākamgad. «Es neticu, ka lielo investīciju padome brīdī, kad Saeima un Ministru kabinets sēž uz koferiem, centīsies lemt tik būtiskus jautājumus,» sacīja Luhse un piebilda, ka, skatot šo jautājumu steigā, rastos aizdomas, ka tas ir apšaubāms bizness.

Vienlaikus Luhse uzsvēra, ka ir arī otrs ierobežojums ‒ 2015.gadā sākas Latvijas prezidentūra Eiropas Savienībā (ES). «Tādējādi no 2014.gada otrās puses mēs vairs neko nevarēsim būvēt, jo būtu muļķīgi, ka brīdī, kad iestājas Latvijas prezidentūra ES un uz šejieni brauc augstas ārvalstu amatpersonas, lidostas priekšpusē būtu izrakta būvbedre. Tas nozīmē, ka mēs nevaram neko darīt, ko nevarētu pabeigt līdz 2014.gada vidum,» paskaidroja Luhse un šaubījās, ka lidostai izdosies kaut ko sākt un pabeigt līdz šim laikam. «Pat ja lielo investīciju padome mums atļaus sākt lidostas paplašināšanu, reālākais lidostas paplašināšanās projekta sākums būs pēc 2015.gada. Tagad mēs varam izstrādāt tikai termināļa pārbūves projektu,» viņš pastāstīja.

Starptautiskās lidostas Rīga vadībai interesi pārņemt Latvijas nacionālās lidsabiedrības airBaltic reisus ir izteikušas vairākas lētās lidsabiedrības, kas jau strādā Rīgas lidostā, norāda lidostas valdes priekšsēdis Arnis Luhse.

Kā zināms, no lētā gala lidsabiedrībām Rīgā darbojas gan Ryanair, gan Wizz- Air.

Viņš skaidro, ka lidsabiedrību pārstāvji pie lidostas vadības jau vērsušies pirmajā reizē, kad publiski tika izplatīts paziņojums par to, ka airBaltic tūlīt bankrotēs. «Aviosabiedrību pārstāvji nāca pat vairākas reizes un teica - mēs pārņemsim,» uzsver Luhse.

Viņš noraida airBaltic vadītāja Bertolta Flika apgalvojumus, ka pēc airBaltic palikšot tukša vieta.

Ja pērn airBaltic pasažieru daļa lidostā Rīga veidoja 67%, tad šogad tas vairs ir tikai 61%, un lidostai labāk, ja sarūk atkarība no vienas lidsabiedrības, norāda lidostas Rīga valdes priekšsēdētājs Arnis Luhse.

Viņš skaidro, ka pasažieru skaita kritumu, par ko ziņots iepriekš, lidostā Rīga lielā mērā rada tieši airBaltic, kas vasarā lēmis pārstrukturizēties, kamdēļ samazinājies nacionālās lidsabiedrības tranzītlidojumu skaits. Neliels pasažieru skaita samazinājums ir arī Czech Airlines.

Jau ziņots, ka maijā lidostā Rīga apkalpoto pasažieru skaita kritums bijis vēl lielāks nekā aprīlī – 11%, salīdzinot ar 2011. gadu. Kopumā maijā Rīgas lidostā apkalpoti nedaudz vairāk nekā 424 tūkst. pasažieru. Aprīlī pasažieru skaits Rīgā samazinājās par teju 9%. Tikmēr kaimiņvalstu lidostās, kurās gan apkalpoto pasažieru skaits līdz šim ir bijis krietni mazāks nekā Rīgā, aprīlī un maijā turpinājies pasažieru skaita pieaugums. Viļņā maijā pasažieru skaits audzis par 8,77% līdz 191 tūkst., bet aprīlī – par 39,42%, Tallinā aprīlī pasažieru skaits audzis par 28,3% līdz 192 tūkst., bet Kauņā – par 1,13% līdz 77 tūkstošiem.

Ungārijas zemo cenu aviosabiedrība Wizz Air interesējas par iespēju veidot bāzi Rīgā, un pašlaik tas ir reālākais projekts, par kuru notiek sarunas, atklāj starptautiskās lidostas Rīga valdes priekšsēdētājs Arnis Luhse.

Viņš klāstīja, ka lielākoties interesi par darbību lidostā Rīga izrāda zemo cenu aviokompānijas. «Visticamāk, ka Rīgas lidostā darbību varētu paplašināt Wizz Air. Turklāt šī aviokompānija ir interesējusies par iespēju Rīgā veidot savu bāzi. Tas ir ļoti labi, jo, ja kāda no lidsabiedrībām izveidotu bāzi, tas automātiski nozīmētu, ka tā Rīgā paliek uz ilgu laiku,» teica Luhse, atgādinot, ka ilgi tika runāts par Īrijas zemo cenu aviokompānijas Ryanair bāzes izveidi, bet tā arī nekas nenotika.

Pēc Luhses uzskata, Wizz Air savukārt izskatās nobriedis šim solim un vēlas izmantot bāzi lidojumu veidošanai uz Spāniju. «Mums tas ir ļoti izdevīgi, jo uz šo valsti lidojumi nav pārāk blīvi. Es uzskatu, ka šis ir visreālākais projekts, par ko notiek sarunas,» viņš sacīja.

Lidosta Rīga darīs visu, lai airBaltic lidotu, jo bez airBaltic pasažieriem Rīga vairs nebūtu pasažieru tranzītpunkts un atkristu atpakaļ vienā līmenī ar Viļņas un Tallinas lidostām.

To LNT raidījumā 900 sekundes sacīja VAS Starptautiskā lidosta Rīga valdes priekšsēdētājs Arnis Luhse. «Lidosta Rīga un airBaltic ir nesaraujamas lietas. Protams, ja airBaltic no Rīgas aizietu, daļu tās maršrutu pārņemtu citas aviokompānijas, bet tās nenodrošinās tranzītpasažierus, ko var tikai vietējā kompānija,» stāstīja A. Luhse. Viņš uzsvēra, ka pašlaik lidostai Rīga ir izdevies piesaistīt lielu Igaunijas un Lietuvas pasažieru skaitu, kā arī ap 1000 pasažieriem nedēļā no Vidusāzijas valstīm. Savukārt par vienu no lielākajiem nopelniem Rīgas lidosta uzskata lidojumus uz ASV un nākotnē gribētu tos paplašināt arī uz ASV Rietumu krastu, piemēram, Losandželosu.

Lai saglabātu starptautiskās lidostas statusu, Rīgas lidostai jāmodernizējas līdz 2013. gadam, termināļa projekts paliek zem jautājuma zīmes.

«95 miljoni eiro lidostas Rīga infrastruktūras attīstības projektos jāiegulda jebkurā gadījumā, pretējā gadījumā lidosta 2013. gadā vairs nevarēs iziet sertifikāciju un zaudēs starptautiskās lidostas statusu,» to Dienas Biznesa un LETLAW rīkotajās uzņēmēju brokastīs sacīja starptautiskās lidostas Rīga valdes priekšsēdētājs Arnis Luhse. Viņš norādīja, ka maksimālais pasažieru skaits, kas varētu lidot no Latvijas, ir seši miljoni, savukārt 2015. gadā, kad Latvija būtu Eiropas Savienības prezidējošā valsts, caur Rīgas lidostu varētu tikt pārvadāti 7,5 milj. pasažieru.

«Prognozes par vairāk nekā 20 miljoniem pasažieru ir stipri pārspīlētas, jo arī pārējās Baltijas valstu lidostas savu daļu pasažieru atvelk. Pašlaik Rīgas lidosta apkalpo 55% no kopējās aviopasažieru plūsmas Baltijā,» norāda A. Luhse, piebilstot, ka 2032. gadā pasažieru skaits varētu sasniegt 14 milj.

Starptautiskās lidostas Rīga valdes priekšsēdētājs Arnis Luhse saņēmis satiksmes ministra Aivja Roņa mutiski izteiktu neuzticību, un tas gandrīz droši nozīmē to, ka gaidāmajā akcionāra - Satiksmes ministrijas - sapulcē tiks pieņemts lēmums, ka A. Luhsem lidostas valdes priekšsēdētāja amats jāatstāj, vēsta laikraksts Diena.

Valdes priekšsēdētāja nomaiņas iemesli būšot skaidri brīdī, kad kļūs zināms, kas turpmāk ieņem šo amatu, uzskata aviācijas nozares un politikas eksperti.

Pašlaik tiek minēti četri iespējamie iemesli, kāpēc A. Luhse nonācis A. Roņa nežēlastībā. Trīs oficiāli paziņojusi Satiksmes ministrija (SM), un tie ir: A. Luhse neesot «spējis panākt konstruktīvu sadarbību ar nacionālo aviokompāniju airBaltic, lidostai nav izdevies piesaistīt jaunus pārvadātājus un galamērķus, kā arī lidostas rekonstrukcijas projekta virzība nenotiek paredzētajā laika grafikā», izklāstījusi SM pārstāve Diāna Ļaha. Šo triju iemeslu pamatotība gan tiekot apšaubīta, norādot, ka minētajās problēmās nevar vainot vienīgi A. Luhsi.

Valsts darba inspekcijas direktors Arnis Luhse, kura politiskā karjera ir saistīta ar Latvijas Zaļo partiju, piekritīs kļūt par valsts akciju sabiedrības Starptautiskā lidosta Rīga valdes priekšsēdētāju, ja šis amats tiks piedāvāts, otrdien vēsta laikraksts Diena.

A. Luhse izdevumam atzina, ka neesot vienīgais pretendents uz šo posteni, bet viņš domā pieņemt piedāvājumu darboties valdē tikai tad, ja varēs kļūt par tās priekšsēdi. A. Luhse, kuram ir privātā pilota licence, lidostas Rīga attīstību redz, par prioritāti izvirzot pasažieru komfortu, jo pašlaik dominējot lidsabiedrību intereses. Viņa mērķis būtu pārtraukt ieilgušo strīdu starp lidostu un lidsabiedrību airBaltic.

Trešdien ir sasaukta akcionāru sapulce, kurā paredzēts nomainīt lidostas Rīga valdi. To vada Krišjānis Peters, valdē ir Helēna Ruduša, Jānis Ķuzulis, Toms Nāburgs un Vents Balodis. Valdes vairākums ir izraudzīts laikā, kad satiksmes ministrs bija Kaspars Gerhards (TB/LNNK). Savukārt K. Peters ilggadējo lidostas Rīga valdes priekšsēdi Dzintaru Pomeru nomainīja sava partijas līdera, satiksmes ministra Aināra Šlesera (LPP/LC) laikā pirms gandrīz četriem gadiem. Neoficiāli izskanējis, ka valdei kā iespējamo tās priekšsēdi varētu ieteikt arī Andi Damlicu, kurš lidostā jau ir strādājis, kad to vadīja Dz. Pomers, raksta Diena.

airBaltic reisi gandrīz vienmēr ir pilni, šodien LR raidījumā Krustpunkti apliecināja lidostas Rīga valdes priekšsēdētājs Arnis Luhse. Toties uzņēmumu finanšu dati par to neliecina. Saskaņā ar finanšu plūsmu ar rentabilitāti var lepoties vien pāris no apmēram 60 airBaltic virzieniem, informēja Satiksmes ministrs Uldis Augulis.

A. Luhse uzsvēra, ka acīmredzami aviokompānijas biznesa modeļa veiksmīgums ir apšaubāms, jo lielākā daļa biļešu par zemu cenu tiek pārdotas labu laiku iepriekš, tādejādi, iespējams, nenesot vēlamos ieņēmumums. Tāpēc biznesa modelis ir jāmaina, viņš uzsvēra.

«Visvairāk sāp, ka ārvalstu tūristi neizprot iekšējās aviācijas problēmas un airBaltic lomu tajā, bet izdara slēdzienu par Rīgas lidostu kopumā: «Crazy airport»,» saka U. Augulis.

«airBaltic visu tracina, kā pasažierus, tā lidostas darbiniekus,» stāsta A. Luhse. Viņš norādīja, ka pirms nedēļas airBaltic sagādājis «pārsteigumu»: jau pēc robežkontroles šķērsošanas 250 cilvēki palikuši muitas zonā, nezinot, uz kuru pusi doties, jo airBaltic vienkārši bez paskaidrojumiem vienkārši neatsūtīja darbiniekus uz iekāpšanas vārtiem un atcēla divus reisus, nevienu par to nebrīdinot. Tomēr divarpus stundu laikā airBaltic nodrošinājis iespēju visiem alternatīvus lidohjumus. Db jau vēstīja, ka pagājušajā nedēļā airBaltic pēkšņi atcēla vairākus reisus, savas rīcības motīvus neskaidrojot.

«Jā, esam gatavi un priecājamies par šo pasākumu, jo lidostai tas ienes ap 200 tūkstošiem latu, īpaši tas attiecas uz VIP zonas izmantošanu,» intervijā laikrakstam Diena, runājot par konkursu Jaunais vilnis, sacījis lidostas Rīga šefs Arnis Luhse.

«Ir cilvēki, kuri maksā 100 latu par sagaidīšanu pie lidmašīnas un vēl 100 latu par aizvešanu līdz lidmašīnai atpakaļ,» viņš turpinājis.

Jautāts par dzelzceļa līnijas izveidi uz lidostu, A. Luhse stāstījis: «Tas būtu noderīgi, plānots, ka Rail Baltica II piestās lidostā, un tad mums būs savienojums no Tallinas līdz Varšavai. Ja šādu savienojumu nav, pietiek ar tramvaju. Vēl viena liela problēma, ko risinātu dzelzceļa līnija, ir degvielas piegāde, jo šobrīd esam sliktā situācijā - visa degviela no Mažeiķiem šurp jāved ar automašīnām, kas būtiski ceļ degvielas cenu. Jo apjomi ir milzīgi - viens Afganistānas kravas reiss prasa 120 tonnu degvielas.»

Satiksmes ministrija apstiprinājusi jaunu lidostas Rīga valdi. Valdes priekšsēdētāja amatā iecelts Arnis Luhse.

Arnis Luhse no 2010. gada janvāra līdz šim bijis Valsts Darba inspekcijas (VDI) direktors. No 2009. gada bijis arī SIA Lattelecom Uzraudzības padomes loceklis, kā arī darbojies citos amatos.

Satiksmes ministrs Uldis Augulis norāda: «Izvērtējot līdzšinējos lidostas vadības darbu, nācās secināt, ka uzņēmumā ir ieilgusi vairāku svarīgu jautājumu risināšana, kas kavē lidostas attīstību. Esam panākuši vienošanos ar līdzšinējiem valdes locekļiem, savukārt jaunajai valdei izvirzīti konkrēti uzdevumi. Uzskatu, ka lidosta ir jāvada krīzes menedžeriem, un vienam no svarīgākajiem valsts infrastruktūras uzņēmumiem ir jāstrādā daudz efektīvāk, nekā līdz šim.»

airBaltic lidmašīnas ir lielākoties pilnas, ap 90% lidmašīnu noslodze ir virs 70%. Lidostā Rīga 66% lidojumu veic tieši airBaltic. «Maršruti ir rentabli, cilvēki ir. Neticu, ka kompānija ir zaudējumus nesoša,» tā lidostas Rīgas valdes priekšsēdētājs Arnis Luhse, paužot viedokli, ka būtu iespējams valstij pārpirkt airBaltic.

Viņš intervijā laikrakstam Neatkarīgā norāda, ka kavēšanās ar risinājumiem airBaltic problēmu risināšanā ir nevietā. «Jābūt drošiem, bet vilcināšanās gan ir nevietā. Lēmumam bija jābūt jau pirms četriem mēnešiem. Pirms vēlēšanām baidījās kaut ko nepopulāru pieņemt. No valsts puses jebkurš lēmums ir labāks nekā nekāds,» tā A. Luhse.

Lidostas vadītājs uzsver, ka gadījumā, ja airBaltic tiek pārdots, tad būtu svarīgi izvēlēties investoru ne no Eiropas. «Ja pārdot, tad, manuprāt, labāk kādam no Ķīnas, Āzijas, nevis eiropietim, kurš kompāniju nogremdēs tīšām, jo nav ieinteresēts savu valstu kompānijām taisīt konkurenci. Aziāti, kas grib ienākt Eiropā, būs ieinteresētāki,» tā Luhse

Starptautiskā lidosta Rīga pērn apkalpojusi par 500 tūkstošiem pasažieru vairāk nekā 2010. gadā, sasniedzot jaunu rekordu kalendārā gada laikā apkalpoto pasažieru skaita ziņā.

«Apkalpojot piecus miljonus pasažieru gadā, oficiāli ierindojamies vidēja lieluma lidostu kategorijā un starptautiski tiekam vērtēti pakāpi augstāk nekā mazās lidostas,» norāda starptautiskās lidostas Rīga valdes priekšsēdētājs Arnis Luhse.

Populārākie galamērķi ceļotājiem pērn bijuši Londona, Maskava, Helsinki, Oslo un Stokholma. No kopējā apkalpoto pasažieru skaita pērn 66% pārvadāja nacionālā aviokompānija airBaltic un 20% aviosabiedrība Ryanair. Salīdzinājumā ar 2010.gadu pārvadāto ceļotāju skaits pērn strauji audzis aviokompānijām Wizz Air (+ 62%), Finnair (+40%) un Aeroflot (+34%).

«Nākotnē augšā pie ieejas lidostas reģistrācijas zālē varēs piebraukt tikai takši, pārējiem būs jābrauc maksas stāvvietā».

Tādus Starptautiskās lidostas Rīga attīstības plānus DB un LETLAW rīkotajās uzņēmēju brokastīs prezentēja lidostas Rīga valdes priekšsēdētājs Arnis Luhse. «Pašlaik tā saucamie «riņķotāji», kas, gaidot atlidojušos pasažierus, nemitīgi brauc pa apli gar lidostas durvīm, rada nevajadzīgu sastrēgumu. Īpaši daudz no šiem «riņķotājiem» ir ar Lietuvas numuriem, kas vienā reizē veic pat 60 apļus. Nezinu, vai šādi degvielā netiek notērēta lielāka nauda nekā izmaksātu maksas stāvvieta,» stāsta A. Luhse.

Tāpēc lidostas plānos ir šo «riņķošanu» gar lidostas durvīm liegt, izbūvējot daudzstāvu autostāvvietu un paplašinot reģistrācijas zonu. Savukārt pirmās 15 minūtes lidostas maksas stāvvietā varētu būt par brīvu, kas ir pietiekams laiks, lai izlaistu pasažierus. «Riņķotāji jau būs tāpat, bet lai viņi tad vismaz brauc pa «lielo loku» gar Latvijas pastu nevis gar lidostas durvīm,» tā A. Luhse.

Par jauna starptautiskās lidostas Rīga termināļa piebūvi lēmumu varēs pieņemt pēc tam, kad kļūs skaidrs, kā turpmāk attīstīsies Latvijas nacionālā lidsabiedrība airBaltic, šodien skaidroja lidostas valdes priekšsēdētājs Arnis Luhse.

Viņš norādīja, ka lidostā vairāk nekā pusi pasažieru apkalpo airBaltic, līdz ar to svarīgi esot saprast, kā pēc jaunā airBaltic vadītāja Martina Gausa iecelšanas amatā aviokompānija plānojusi darboties.

Pērn lidosta esot apkalpojusi vairāk nekā piecus miljonus pasažieru, un šādu skaitu lidosta esošajās telpās nevarot komfortabli apkalpot. Jaunais terminālis nav nepieciešams, ja pasažieru skaits pietuvojas trīs miljoniem pasažieru gadā, skaidroja Luhse.

Kā ziņots, jau iepriekš, pērnā gada rudenī, Luhse skaidroja, ka airBaltic finansiālās problēmas nobremzējušas starptautiskās lidostas Rīga termināļa piebūves celtniecības projektu un tas var tikt atlikts uz trim četriem gadiem.

Lidostas Rīga jaunais terminālis, kura kopējās izmaksas var sasniegt līdz pat 100 miljoniem eiro, nav biznesa projekts, un to nekad nebūs iespējams atpelnīt, to intervijā žurnālam Lietišķā Diena atzīst lidostas vadītājs Arnis Luhse.

Tajā pašā laikā viņš uzsver, ka jauna lidostas termināļa projektu ir nepieciešams realizēt. «Esošais terminālis ir krietni par mazu, tas var apkalpot trīs miljonus cilvēku gadā. Mums ir jārēķinās arī ar tā dēvētajiem pīķiem, pasažieru sastrēgumiem, kas divas reizes ir rītos, bet vienu – vakarā. Tad cilvēki sēž viens otram uz galvas. Pīķa stundās ievērojami par mazu ir arī drošības kontroles līnijas. Tāpat problēma pašreiz ir ar pasažieru bagāžas apstrādi – esam vienīgā lidosta Eiropā, kas apkalpo piecus miljonu pasažieru gadā, un viņu bagāžu komplektē ar rokām – mēs vienkārši nevaram uzstādīt automatisko iekārtu, jo nav, kur to likt,» tā A. Luhse.

Šodien lidostas Rīga valdei tika prezentēts termināļa attīstības koncepts, ko izstrādājusi konsultantu firma GMW sadarbībā ar starptautisko lidostu Rīga un Latvijas nacionālo lidsabiedrību airBaltic.

Tiek prognozēts, ka izmaksas šī attīstības koncepta realizēšanai varētu būt nedaudz vairāk nekā 65 miljoni eiro (45,7 miljoni latu).

Lidostas valdes priekšsēdētājs Arnis Luhse norāda, ka koncepts paredz Šengenas un ne Šengenas pasažieru plūsmas pilnīgu nodalīšanu, bagāžas komplektācijas zāles ar automātisko bagāžas komplektēšanas sistēmu izbūvi, pasažieru reģistrēšanās zonas paplašināšanu, kā arī gaisa kuģu piestātņu ēkas paplašināšanu.

Izstrādātais termināļa attīstības koncepts drīzumā tiks prezentēts Satiksmes ministrijai. Kā skaidroja lidostā, prezentācija paredzēta tuvāko nedēļu laikā.