Latvijas nacionālās lidsabiedrības airBaltic finansiālās problēmas ir nobremzējušas starptautiskās lidostas Rīga termināļa piebūves celtniecības projektu un tas var tikt atlikts uz trim četriem gadiem, atzīst lidostas valdes priekšsēdis Arnis Luhse.

«Pašreizējā termināla paplašināšana ar piebūvi ziemeļu galā izmaksātu 68 miljonus eiro (45,7 miljonus latu), taču, ja airBaltic darbība apstājas, tad nākamgad sākt celt termināli lidostai nav lielas jēgas un to var atlikt uz trīs, četriem gadiem,» uzsver Luhse.

Viņš skaidro, ka esošais terminālis droši apkalpo trīs miljonus pasažieru. «Jebkurā gadījumā esmu pret airBaltic iepriekšējo ideju, ka vajag uzcelt privāto terminālu blakus esošajam, tad te vecajā svilpos vējš,» uzsver Luhse.

Jauno projektu valdībā vajadzēja izskatīt septembra sākumā, tas netika izdarīts. Satiksmes ministrija to ir akceptējusi, ar piebildi, ja to atbalsta Lielo un stratēģiski nozīmīgo investīciju projektu koordinācijas padome, kura šo projektu arī vēl nav skatījusi.

Kompānijas beidzot vienojušās par izlīguma modeli

To sarunā ar Dienas Biznesu norāda valsts a/s Starptautiskā lidosta «Rīga» valdes priekšsēdētājs Andris Liepiņš, kurš pērnā gada novembrī pārņēma lidostas vadību.

Vai pirmajos darbības mēnešos ir bijuši kādi pārsteigumi, ko pirms nonākšanas amatā negaidījāt?

Nē, lielu pārsteigumu nav. Īpaši kopš 2011. g. beigām, kad biju AirBaltic padomē, ļoti labi zināju, kas notiek lidostā, aviācijā. Pagātnes lietas gan paņem pārāk daudz laika tam, lai veidotu aviācijas stratēģiju kopā ar AirBaltic un Satiksmes ministriju. Ir gan arī lietas, ar ko nebiju rēķinājies, ka jaunajai valdei ar to būs tik daudz jānodarbojas. Piemēram, turpinās Kohēzijas projekts, pirmais perons tiek rekonstruēts operacionāli visgrūtākajā laikā, jo uz prezidentūras pasākumiem būtiski pieaug gan VIP viesu, gan specreisu skaits. Līdz ar to jārisina lidmašīnu stāvvietu un lidostas tehnikas pietiekamības jautājums, lai visus vienā laikā apkalpotu. Būtu loģiski, ja Kohēzijas projekts un pirmais perons būtu bijuši pabeigti 2014. g., lai neievilktos prezidentūrā, vai arī tiktu atlikti uz 2016. g., kas gan nav iespējams struktūrfondu plānošanas dēļ. Grūti saprast, kāpēc piektā kārta tika uzsākta un tad būvniecību bija plānots apturēt. Tagad darām visu, lai piekto kārtu (savienojošā daļa un piestātne) pabeigtu līdz 2017. g. sākumam.

Starptautiskās lidostas Rīga vadībai interesi pārņemt Latvijas nacionālās lidsabiedrības airBaltic reisus ir izteikušas vairākas lētās lidsabiedrības, kas jau strādā Rīgas lidostā, norāda lidostas valdes priekšsēdis Arnis Luhse.

Kā zināms, no lētā gala lidsabiedrībām Rīgā darbojas gan Ryanair, gan Wizz- Air.

Viņš skaidro, ka lidsabiedrību pārstāvji pie lidostas vadības jau vērsušies pirmajā reizē, kad publiski tika izplatīts paziņojums par to, ka airBaltic tūlīt bankrotēs. «Aviosabiedrību pārstāvji nāca pat vairākas reizes un teica - mēs pārņemsim,» uzsver Luhse.

Viņš noraida airBaltic vadītāja Bertolta Flika apgalvojumus, ka pēc airBaltic palikšot tukša vieta.

Starptautiskā lidosta Rīga joprojām no Latvijas nacionālās aviokompānijas airBaltic nav saņēmusi informāciju, kādēļ pirmdien un otrdien kompānija atcēlusi vairākus reisus, otrdien Latvijas Radio teica lidostas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Sarmīte Bunka-Brilijonka.

«Situācija šorīt lidostā ir salīdzinoši mierīga. Ja vakar bija vērojamas rindas un drūzmēšanās pie airBaltic kasēm, tad nakts jau bija mierīga un arī šorīt lidostā situācija ir salīdzinoši mierīga,» teica lidostas pārstāve.

Viņa piebilda, ka pagaidām lidosta nav saņēmusi informāciju, kādēļ reisi ir atcelti un lidostai arī nav informācijas vai turpmākajās dienās vēl kādu reisi tiks atcelti. Bunka-Brilijonka arī neatminējās, ka iepriekš kāda aviokompānija lidostā būtu atcēlusi tik daudz reisus, nepaskaidrojot iemeslus.

Lidojumus no starptautiskās lidostas Rīga varētu atsākt Vācijas zemo cenu aviokompānija Germanwings, kā arī Lielbritānijas zemo izmaksu lidsabiedrība EasyJet, pastāstīja lidostas valdes priekšsēdētājs Arnis Luhse.

Luhse norādīja, ka EasyJet ir pietiekami liela interese. «EasyJet gan vairs negrib lidot uz Berlīni kā kādreiz, bet no nākamā gada mēģināt maršrutu uz Parīzi. Uz un no Vācijas gadā lido ap 600 tūkstošiem pasažieru, bet šobrīd šis maršruts jau ir pietiekami labi nodrošināts ar lidojumiem, tāpēc viņi ir izpētījuši, ka lielākas iespējas varētu būt lidojumiem uz Parīzi,» viņš sacīja.

Vēl viens interesents savukārt ir norvēģu kompānija Norwegian, kas savus esošos maršrutus varētu papildināt arī ar Kopenhāgenu, Stokholmu.

Luhse pastāstīja, ka savukārt aviokompānija KLM Royal Dutch Airlines (KLM) paziņojusi, ka atgriezīsies Rīgā, kad te būs automātiskā bagāžas šķirošanas sistēma. «Mums tāda plānota nākamgad. Redzēsim, ko viņi teiks,» viņš skaidroja, piebilstot, ka no janvāra lidostā būs jaunā sistēma, kas paredz, ka katru bagāžas vienība tiek reģistrēta elektroniski.

Lidostai Rīga tās ģeogrāfiskā stāvokļa dēļ būtu jāattīstās straujāk nekā Kauņai vai Tallinai

To sarunā ar DB norāda A.C.B. uzņēmumu grupas tehniskais direktors Dzintars Pomers, kurš savulaik mūzikas vai sporta vietā izvēlējies inženierstudijas, bet vēlāk 15 gadus (1992–2007) vadīja lidostu Rīga, pēc viņa teiktā, noliekot to uz pareizajām sliedēm. DB jau rakstījis (15.01.2014.), ka nesen tika prezentēts 95,59 milj. eiro vērtais lidostas rekonstrukcijas projekts, kur piedalījās arī A.C.B. un Dz. Pomers – nu jau būvnieka statusā. Savukārt kaimiņvalstu lidostās vērojams straujāks pasažieru skaita kāpums nekā Rīgā.

Kā nonācāt celtniecībā, kāpēc savulaik izlēmāt mācīties Rīgas Politehniskajā institūtā (beidzis 1976. g.)?

Latvijas lidsabiedrībai airBaltic šis ir 23. jubilejas gads - uzņēmums tika dibināts 1995. gada 28. augustā, bet 1995. gada 1. oktobrī airBaltic ar Saab 340 lidmašīnu veica pirmo komerciālo lidojumu no Rīgas uz Stokholmu.

AirBaltic darbības pirmsākumos komandā bija 21 darbinieks - daļa uzņēmumā strādā vēl šodien. Pašlaik lidsabiedrības komanda ir izaugusi līdz 1 500 darbiniekiem no 30 pasaules valstīm.

Gluži kā pirms 23 gadiem, arī šodien airBaltic galvenais birojs atrodas starptautiskās lidostas Rīga teritorijā, kas ir arī lidsabiedrības galvenā bāze. 1995. gada oktobrī airBaltic uzsāka lidojumus no Rīgas uz četriem galamērķiem, bet šodien lidsabiedrības maršruta tīklu veido vairāk nekā 70 galamērķi.

Jau 1997. gadā airBaltic sāka paplašināt darbības spektru, uzsākot airBaltic Cargo kravas pārvadājumus. Papildus tam 2010. gadā lidsabiedrība lidostā Rīga atklāja aviācijas apmācību centru airBaltic Training. Pērn airBaltic spēra nākamo soli un atklāja airBaltic Pilotu akadēmiju, kurā iespējams apgūt pilota profesiju un kļūt par airBaltic pilotiem.

Par jauna starptautiskās lidostas Rīga termināļa piebūvi lēmumu varēs pieņemt pēc tam, kad kļūs skaidrs, kā turpmāk attīstīsies Latvijas nacionālā lidsabiedrība airBaltic, šodien skaidroja lidostas valdes priekšsēdētājs Arnis Luhse.

Viņš norādīja, ka lidostā vairāk nekā pusi pasažieru apkalpo airBaltic, līdz ar to svarīgi esot saprast, kā pēc jaunā airBaltic vadītāja Martina Gausa iecelšanas amatā aviokompānija plānojusi darboties.

Pērn lidosta esot apkalpojusi vairāk nekā piecus miljonus pasažieru, un šādu skaitu lidosta esošajās telpās nevarot komfortabli apkalpot. Jaunais terminālis nav nepieciešams, ja pasažieru skaits pietuvojas trīs miljoniem pasažieru gadā, skaidroja Luhse.

Kā ziņots, jau iepriekš, pērnā gada rudenī, Luhse skaidroja, ka airBaltic finansiālās problēmas nobremzējušas starptautiskās lidostas Rīga termināļa piebūves celtniecības projektu un tas var tikt atlikts uz trim četriem gadiem.

Satiksmes ministrija ir rakstveidā izvirzījusi prasību novērst nesakritību starp reģistrēto un apmaksāto airBaltic pamatkapitālu.

Tas bijis viens no galvenajiem priekšnosacījumiem tam, lai airBaltic akcionāru sapulcē varētu tikt skatīts jautājums par pamatkapitāla palielināšanu, apgalvots lidsabiedrības airBaltic izplatītajā paziņojumā presei.

«[..] lidsabiedrības padarīšana par pirmsvēlēšanu ķīlnieku un ieraušana kampaņā ir izraisījusi uzticības krīzi gan klientu, gan partneru vidū, novedot pie kritiska apgrozāmo līdzekļu trūkuma. Diemžēl absolūti nepieciešamais lēmums par airBaltic pamatkapitāla palielināšanu joprojām nav pieņemts, un jautājuma ļoti lēnā virzība var kļūt liktenīga lidsabiedrībai,» teikts paziņojumā, kuru parakstījis Bertolts Fliks.

Starptautiskajā lidostā Rīga kopš 2007.gada saistībā ar infrastruktūras attīstību nav izdarīts absolūti nekas, atzīst lidostas valdes priekšsēdētājs Arnis Luhse.

«Tādējādi pēdējo četru gadu laikā, neko nedarot, bet tikai zīmējot lielus plānus, mēs ar lielgabalu esam iešāvuši abās kājās. Tas jau ir liels mīnuss. Piemēram, man ir kolēģi, kuri visu laiku zīmē planšetes – kā Rīgas lidostā pasažieru skaitu palielināt līdz 20 miljoniem, bet pēdējo četru mēnešu laikā mēs bez jebkādām planšetēm esam uztaisījuši četrus jaunus iekāpšanas sektorus. Diemžēl lielākā problēma ir tā, ka Rīgas lidostā politika ir cieši saaugusi ar biznesu. Tādā ziņā maniem Vīnes kolēģiem ir daudz vienkāršāka dzīve – tur lidosta ir privāts uzņēmums, lai arī lidostas maksas apmēru nosaka Austrijas valdība. Mūsu situācija ir cita,» sacīja Luhse.

Ja pērn airBaltic pasažieru daļa lidostā Rīga veidoja 67%, tad šogad tas vairs ir tikai 61%, un lidostai labāk, ja sarūk atkarība no vienas lidsabiedrības, norāda lidostas Rīga valdes priekšsēdētājs Arnis Luhse.

Viņš skaidro, ka pasažieru skaita kritumu, par ko ziņots iepriekš, lidostā Rīga lielā mērā rada tieši airBaltic, kas vasarā lēmis pārstrukturizēties, kamdēļ samazinājies nacionālās lidsabiedrības tranzītlidojumu skaits. Neliels pasažieru skaita samazinājums ir arī Czech Airlines.

Jau ziņots, ka maijā lidostā Rīga apkalpoto pasažieru skaita kritums bijis vēl lielāks nekā aprīlī – 11%, salīdzinot ar 2011. gadu. Kopumā maijā Rīgas lidostā apkalpoti nedaudz vairāk nekā 424 tūkst. pasažieru. Aprīlī pasažieru skaits Rīgā samazinājās par teju 9%. Tikmēr kaimiņvalstu lidostās, kurās gan apkalpoto pasažieru skaits līdz šim ir bijis krietni mazāks nekā Rīgā, aprīlī un maijā turpinājies pasažieru skaita pieaugums. Viļņā maijā pasažieru skaits audzis par 8,77% līdz 191 tūkst., bet aprīlī – par 39,42%, Tallinā aprīlī pasažieru skaits audzis par 28,3% līdz 192 tūkst., bet Kauņā – par 1,13% līdz 77 tūkstošiem.

Vakardienas Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) veiktā kratīšana ar Latvijas nacionālo lidsabiedrību airBaltic saistītajos uzņēmumos bija «totāli lieka», komentējot 26. septembra notikumus, norāda airBaltic prezidents Bertolts Fliks.

«Mani mazliet pārsteidz, ka KNAB veica tādu kratīšanu, un mani pārsteidz, kādus dokumentus viņi apskatījās, jo tie līgumi, ko viņi skatījās, tika auditēti no KPMG, no valdības nolīgtiem konsultantiem... Prudentia. Tādēļ mani nedaudz pārsteidz, ka tos pašus līgumus vēlreiz gribēja skatīt. Ja es nemaldos arī KNAB šie dokumenti jau agrāk bija aizsūtīti, tādēļ man liekas, ka šis patiešām nu gan bija totāli lieki,» intervijā Latvijas Radio sacīja B. Fliks.

Viņš arī norādīja, ka bankas ir garantējušas Baltijas aviācijas sistēmu (BAS) ieguldījumu airBaltic pamatkapitālā. Tas gan vēl esot jāparaksta vienam no airBaltic mazākuma akcionāru patiesajiem labuma guvējiem Andrejam Rudeško.

Nacionālajai lidsabiedrībai airBaltic padevusies iespaidīga pacelšanās – no 100 miljonu eiro mīnusiem 2011.gadā līdz plusiem pērn. Par spīti vairāku maršrutu slēgšanai Ukrainas krīzes dēļ, šogad airBaltic cer izskatīties vēl labāk. Taču tā ir tikai redzamā lidsabiedrības darbības daļa, svētdien vēstīja Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums de facto.

Par pagājušo gadu, ko airBaltic noslēdza ar peļņu, aviokompānijas revidenti minējuši, ka sabiedrības īstermiņa saistības pārsniedz apgrozāmos līdzekļus par 70,7 miljoniem latu un pašu kapitāls bijis negatīvs 127,3 miljonu latu apmērā. Vienkāršāk sakot, «pastāv būtiska nenoteiktība, kas var radīt nozīmīgas šaubas par airBaltic spēju turpināt darbību,» raksta revidente no PricewaterhouseCoopers.

«Tas ir standarta paziņojums, ja jūs apskatīsieties pēdējo gadu pārskatus. Tas ir tādēļ, ka kompānijai ir negatīvs kapitāls,» neko neparastu revidentu teiktajā nesaskata airBaltic izpilddirektors Martins Gauss. Pēc viņa teiktā, šogad kompānija strādā vēl labāk – 14 miljonu eiro peļņa bijusi pirmajā pusgadā. «Gadu joprojām mēs noslēgsim ar negatīvu pašu kapitālu, bet ar pozitīvu rezultātu,» saka M. Gauss.

Ja Satiksmes ministrijas (SM) neizlēmības dēļ nacionālajai lidsabiedrībai airBaltic netiks piesaistīts investors, tad uzņēmums zaudēs vairākus miljonus eiro vērtos avansa maksājumus par Bombardier lidmašīnām, kā arī izdevīgi noslēgto līgumu ar šo ražotāju, sacīja finanšu konsultanta Prudentia valdes priekšsēdis Kārlis Krastiņš.

Viņš skaidro, ka nepieciešamie ieguldījumi - 130 miljonu eiro apmērā - vienā dienā ne valstij, ne investoram nav jāmaksā. Tomēr esot jāsaprot, ka, lai finansētu darījumu ar lidmašīnu ražotāju Bombardier un realizētu uzņēmuma biznesa plānu, airBaltic ir svarīgi sasniegt pozitīvu pašu kapitālu.

Saskaņā ar 2014.gada biznesa pārskatu kompānijai ir 170 miljonu eiro negatīvs pašu kapitāls. Šogad gan esot notikuši būtiski un pozitīvi procesi. Valsts pēc tiesas aizlieguma noņemšanas kompānijā ir kapitalizējusi 83 miljonus eiro. airBaltic esot arī tuvu tam, lai noslēgtu izlīgumu ar Rīgas lidostu. Tas došot pozitīvus rezultātus, turklāt kompānija, visticamāk, beigs gadu ar peļņu. Pašu kapitāls tad uzlabosies, bet aizvien būšot negatīvs. Tādejādi, veicot ieguldījumus jaunā emisijā 130 miljonu eiro apmērā, airBaltic būšot ar pienācīgi lielu pašu kapitālu, un tad sarunās ar bankām un lidmašīnu ražotāju Bombardier varētu nofinansēt kontraktu ar daudz izdevīgākiem nosacījumiem, skaidro Krastiņš.

Visa atbildība par situāciju nacionālajā lidsabiedrībā Air Baltic Corporation (airBaltic) saskaņā ar esošo akcionāru līgumu ir jāuzņemas kompānijas privātajam akcionāram un tās vadītājam Bertoltam Flikam, šodien preses konferencē sacīja satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS).

Viņš uzsvēra, ka saskaņā ar 2009.gadā noslēgto akcionāru līgumu lidsabiedrības vadība ir privāto akcionāru rokās. «Pilna atbildība ir jāuzņemas privātajiem akcionāriem, kas ir pilnībā atbildīgi par airBaltic valdes vienpersoniski pieņemtajiem lēmumiem,» uzsvēra Augulis.

Ministrs piebilda, ka, ja patlaban viņam būtu jāparaksta šāds akcionāru līgums, tad viņš to, visticamāk, nedarītu. «Tomēr mums ir jāapzinās visas tiesiskās sekas, ko paredz esošais akcionāru līgums,» piebilda Augulis.

Viņš sacīja, ka patlaban visas spekulācijas par finanšu situāciju airBaltic ir bez pamata. «Uzņēmumā notiek audits, un tā rezultāti valdībai tiks ziņoti pēc 4.jūlija. Ir skaidrs, ka līdz 2012.gadam lidsabiedrībā būs nepieciešami ieguldījumi lidmašīnu flotes nomaiņai, tāpēc valdībai pēc auditoru ziņojuma uzklausīšanas būs jāpieņem lēmums, vai valstij kā airBaltic lielākajai akcionārei šajā procesā jāiesaistās vai nē,» skaidroja Augulis.

Krievija novembrī nosūtījusi tiesiskās palīdzības lūgumu Latvijai, prasot piedzīt vairāk nekā 20 miljonus eiro no nacionālās lidsabiedrības «airBaltic», liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Prasība saistīta ar bijušajam «Latvijas Krājbankas» lielākajam akcionāram Vladimiram Antonovam savulaik piederējušo, nu jau bankrotējušo Krievijas banku «Investbank», kas 2012.gada martā sāka trīs civillietas pret bijušo «airBaltic» akcionāri SIA «Baltijas aviācijas sistēmas» (BAS) un «airBaltic» kā līdzatbildētāju, prasot atmaksāt it kā izsniegto aizdevumu 18,4 miljonu apmērā, procentus un līgumsodu.

Latvijas Tieslietu ministrijā (TM) aģentūrai LETA apstiprināja, ka ministrijas lietvedībā ir saņemti tiesiskās palīdzības lūgumi no Krievijas Tieslietu ministrijas par spriedumu atzīšanu un izpildi Latvijas teritorijā. Lūgumi, kas attiecas uz parādu piedziņu no «airBaltic» un BAS, saņemti šī gada 21.novembrī, taču to saturu TM nevarot komentēt.

Lidostas Rīga straujāku izaugsmi varētu garantēt vien liela partnera piesaiste, piemēram, no Āzijas

Tā sarunā ar DB norāda starptautiskās lidostas Rīga valdes priekšsēdētājs Aldis Mūrnieks. Lidosta joprojām apkalpo pusi no Baltijas aviopārvadājumu tirgus.

Aktīvāki tranzītā

Atrauti no valsts un tūrisma industrijas lidosta var neierobežoti attīstīties tikai tranzīta virzienā, kas šobrīd veido ap 30,5% kopējā pasažieru skaita, bet lidojumos no viena punkta uz otru attīstība iet roku rokā ar kopējām aktivitātēm valstī, cilvēku migrāciju u.tml. No tranzīta lidosta iegūst arī vairāk galamērķu, un nākotnē šis skaitlis varētu pieaugt, domā A. Mūrnieks. Runa esot par potenciāluĀzijas tranzīta centru, kam, protams, vajadzīgs spēcīgs partneris, lidsabiedrība, kura gribētu uz tranzīta centra principa vest pasažierus tālajos lidojumos uz šejieni. Un tad pasažieru tālāka apkalpošana Baltijas reģionā varētu notikt, izmantojot nacionālo aviosabiedrību.

«No Prudentia viedokļa iepriekšējie kompānijas līdzīpašnieki un vadība vēl joprojām dažādos veidos mēģina ietekmēt kompānijas darbu. Tostarp tiek mēģināts ietekmēt arī Prudentia kā konsultantu darbu, lai pasteidzinātu "airBaltic" pārdošanu, jo uzņēmuma pārdošanas noteikumi īstermiņā ir mazāk izdevīgi nekā ilgākā laika periodā,» norāda investīciju baņķieru sabiedrības Prudentia partneris Ģirts Rungainis, skaidrojot, ka «no Latvijas viedokļa airBaltic investora meklēšana ir cieši saistīta arī ar lidostu un tās attīstību.

Viņš skaidro, ka «tas ir saistīts ar konkrētām interesēm mēģināt atgūt kādus līdzekļus no tā neveiksmīgā biznesa modeļa, kas bija izveidots iepriekšējā periodā».

Tomēr gan Rungainis, gan Prudentia partneris Kārlis Skrastiņš norāda, ka patlaban nav nepieciešams mēģināt ar steigu pārdot aviosabiedrību airBaltic, jo, sekojot izstrādātajam biznesa plānam, airBaltic vērtība līdz 2014.gadam ievērojami pieaugs un investoru interese būs lielāka,

Patlaban Eiropā un pasaulē ir vairāk tādu aviokompāniju, kuras grib pārdoties, nevis tādas, kuras vēlētos kādu nopirkt. Patlaban aviācijas nozarē ir tā saucamais pircēju tirgus, kurā noteikumus diktē pircēji, skaidroja Rungainis.

Kompānija Interneto partneris, kurai Latvijā pieder avioreisu biļešu tirdzniecības vietne Flysiesta.lv, uz laiku pārtraukusi Latvijas nacionālās lidsabiedrības airBaltic biļešu tirdzniecību visās 12 valstīs, kurās kompānijai ir savas aviobiļešu tirdzniecības vietnes internetā. airBaltic to noliedz, sakot, ka aizliegumu piemērojusi pati.

Interneto partneris paziņoja, ka tāds lēmums pieņemts, ņemot vērā masu medijos parādījušos informāciju par iespējamo airBaltic maksātnespēju. Kompānija informē, ka Latvijas lidsabiedrības biļešu tirdzniecība pārtraukta Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un pārējās deviņās valstīs, kurās strādā Interneto partneris.

«Saistībā ar medijos izplatītajām baumām par iespējamo airBaltic maksātnespēju mēs nolēmām uz laiku pārtraukt biļešu tirdzniecību uz šis kompānijas reisiem. Tā mēs vēlamies pasargāt savus klientus no iespējamajiem zaudējumiem. Tādēļ mēs iesakām priekšroku dot citu aviokompāniju piedāvājumiem. Mēs aktīvi sekosim līdzi informācijai medijos un citos kanālos un pieņemsim turpmākus lēmumus atkarībā no notikumu attīstības gaitas,» kompānijas paziņojumā presei citēts Interneto partneris direktors Andris Ramanausks.

Ekonomikas ministrs Artis Kampars uzskata, ka vispirms ir jāmaina Latvijas nacionālās aviokompānijas airBaltic vadība, jāveic izmaiņas akcionāru līgumā un tikai tad ir jādomā par tālākajiem airBaltic situācijas risinājumiem.

Kampars ceturtdien pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu žurnālistiem teica, ka airBaltic esošā vadība nav pierādījusi, ka ir spējīga kompāniju vadīt, tādēļ ir vajadzīga pilnīgi jauna vadība.

Viņš norādīja – ir pilnīgi skaidrs, ka airBaltic ir jāiegulda līdzekļi, taču to nevar darīt situācijā, kad kompāniju vada cilvēki, kas valsts iepriekš ieguldītos 15 miljonus latu «ir iztērējusi nezināmā virzienā».

Pēc ekonomikas ministra sacītā, jāmaina arī akcionāru sadarbības līgums. «Šāda veida attiecības starp akcionāriem ir neiespējamas ilgtermiņā,» atzina Kampars.

Bijušais satiksmes ministrs Ainārs Šlesers (PLL) paziņojumā presei noraida viņam veltītos pārmetumus par neizdevīgo Latvijas nacionālās lidsabiedrības AS Air Baltic Corporation (airBaltic) akcionāru līgumu un aicina ekonomikas ministru Arti Kamparu (V) savus apgalvojumus atsaukt.

Kā ziņots, Kampars piektdien Rietumu radio apgalvoja, ka airBaltic šī gada pirmajos piecos mēnešos strādājusi ar 18 miljonu latu zaudējumiem un ir tuvu maksātnespējai. Tiesa, ministrs nesniedza nekādus komentārus par citiem uzņēmuma finanšu rādītājiem, kas ļautu objektīvāk novērtēt tā finanšu situāciju.

Kampars atgādināja, ka savulaik Šlesers parakstījis izcili neizdevīgu akcionāru līgumu, kas rada zaudējumus Latvijas valstij. «Šim cilvēkam šie zaudējumi būtu jāatmaksā vai jāatbild kādā citā veidā,» sacīja ministrs.

Šlesers savukārt paziņojumā presei norāda, ka Valda Dombrovska (V) valdība 2010.gada 30.aprīlī noslēgusi jaunu airBaltic akcionāru līgumu un «atzinusi to par tik labu un veiksmīgu, ka ieguldījusi nacionālajā aviokompānijā 15 miljonus latu».

Ekonomikas ministra Arta Kampara (V) jūnija paziņojumi par Latvijas nacionālo lidsabiedrību airBaltic, kuros tika izteikta neuzticība aviokompānijai, radījuši vairāk nekā 25 miljonus latu lielus zaudējumus, šodien preses konferencē atzina satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS).

(Papildināts ar Arta Kampara viedokli)

Viņš skaidroja, ka pēc negatīvajiem ministra paziņojumiem kreditoru pacietība sākusi izsīkt. Pēc paziņojuma biļešu tirdzniecība būtiski samazinājusies - par 70 000 biļešu, un kopumā tas radījis aptuveni piecus miljonus latu lielus zaudējumus.

Nosacījumu maiņa jaunu lidsabiedrības lidmašīnu iegādei radījusi vairāk nekā 20 miljonu latu zaudējumus.

Kā ziņots, jūnijā Latvijas Radio ekonomikas ministrs Kampars paziņoja, ka problēmas aviokompānijā airBaltic būtu jārisina, «agresīvā veidā pārņemot informācijas pieejamību un operatīvo menedžmentu» no pašreizējās kompānijas vadības.

Lidostas "Rīga" lielākais trumpis jeb pārākums pār citām Baltijas valstu lidostām ir tranzīta pasažieri, intervijā norādīja lidostas valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.

Viņa pauda, ka gada sākumā bijušas bažas par to, ka Rīgas lidosta varētu pazaudēt savu tirgus daļu, jo pasažieriem, ceļojot uz un no Lietuvas, bija vienkāršāki Covid-19 nosacījumi, tomēr, neraugoties uz to, pagājušajā gadā netika zaudēta sava tirgus daļa.

"Vienlaikus par kādām tirgus daļām mēs īsti varam runāt, ja ir tik niecīgs apkalpoto pasažieru skaits? Ja vienā lidostā tiek apkalpoti 20 000 pasažieru, otrā - 22 000, tad es nedomāju, ka tas ir iemesls satraukumam vai tālejošu secinājumu izdarīšanai," skaidroja Odiņa.

Lidostas valdes priekšsēdētāja atzīmēja, ka šā gada sākums parādīja, ka Lietuvas lidostas - Viļņa, Kauņa un Palanga - ir apkalpojušas vairāk pasažieru nekā Rīgas lidosta, bet lidojumu skaita ziņā Rīga tomēr bijusi līdere, un tai joprojām ir vairāk lidojumu, nekā tas ir Lietuvas lidostās. Problēma bijusi tajā, ka Rīgā ir mazāks lidmašīnu aizpildījums.

Ungārijas zemo cenu aviosabiedrība Wizz Air interesējas par iespēju veidot bāzi Rīgā, un pašlaik tas ir reālākais projekts, par kuru notiek sarunas, atklāj starptautiskās lidostas Rīga valdes priekšsēdētājs Arnis Luhse.

Viņš klāstīja, ka lielākoties interesi par darbību lidostā Rīga izrāda zemo cenu aviokompānijas. «Visticamāk, ka Rīgas lidostā darbību varētu paplašināt Wizz Air. Turklāt šī aviokompānija ir interesējusies par iespēju Rīgā veidot savu bāzi. Tas ir ļoti labi, jo, ja kāda no lidsabiedrībām izveidotu bāzi, tas automātiski nozīmētu, ka tā Rīgā paliek uz ilgu laiku,» teica Luhse, atgādinot, ka ilgi tika runāts par Īrijas zemo cenu aviokompānijas Ryanair bāzes izveidi, bet tā arī nekas nenotika.

Pēc Luhses uzskata, Wizz Air savukārt izskatās nobriedis šim solim un vēlas izmantot bāzi lidojumu veidošanai uz Spāniju. «Mums tas ir ļoti izdevīgi, jo uz šo valsti lidojumi nav pārāk blīvi. Es uzskatu, ka šis ir visreālākais projekts, par ko notiek sarunas,» viņš sacīja.

airBaltic reisi gandrīz vienmēr ir pilni, šodien LR raidījumā Krustpunkti apliecināja lidostas Rīga valdes priekšsēdētājs Arnis Luhse. Toties uzņēmumu finanšu dati par to neliecina. Saskaņā ar finanšu plūsmu ar rentabilitāti var lepoties vien pāris no apmēram 60 airBaltic virzieniem, informēja Satiksmes ministrs Uldis Augulis.

A. Luhse uzsvēra, ka acīmredzami aviokompānijas biznesa modeļa veiksmīgums ir apšaubāms, jo lielākā daļa biļešu par zemu cenu tiek pārdotas labu laiku iepriekš, tādejādi, iespējams, nenesot vēlamos ieņēmumums. Tāpēc biznesa modelis ir jāmaina, viņš uzsvēra.

«Visvairāk sāp, ka ārvalstu tūristi neizprot iekšējās aviācijas problēmas un airBaltic lomu tajā, bet izdara slēdzienu par Rīgas lidostu kopumā: «Crazy airport»,» saka U. Augulis.

«airBaltic visu tracina, kā pasažierus, tā lidostas darbiniekus,» stāsta A. Luhse. Viņš norādīja, ka pirms nedēļas airBaltic sagādājis «pārsteigumu»: jau pēc robežkontroles šķērsošanas 250 cilvēki palikuši muitas zonā, nezinot, uz kuru pusi doties, jo airBaltic vienkārši bez paskaidrojumiem vienkārši neatsūtīja darbiniekus uz iekāpšanas vārtiem un atcēla divus reisus, nevienu par to nebrīdinot. Tomēr divarpus stundu laikā airBaltic nodrošinājis iespēju visiem alternatīvus lidohjumus. Db jau vēstīja, ka pagājušajā nedēļā airBaltic pēkšņi atcēla vairākus reisus, savas rīcības motīvus neskaidrojot.