Ēdināšanas un bāru nozares uzņēmēji ir neizpratnē par ieceri aizliegt tirgot alkoholu, darbu klātienē atsākot āra terasēm, atzina aptaujātie nozaru pārstāvji.

Latvijas Restorānu biedrības prezidents Jānis Jenzis pauda neizpratni, kādēļ šāda ideja radusies, uzsverot, ka iedzīvotāji tāpat atradīs veidu, kā lietot alkoholu, to darot vēl pirms ierašanās terasē vai jau terasēs lietojot līdzpaņemtos dzērienus.

"Liekas, ka grib kaut ko ierobežot tikai, lai ierobežotu," sacīja Jenzis, paužot, ka Latvijā daudzi ierobežojumi ieviesti nevis balstoties uz kādiem pētījumiem, bet pēc sajūtām.

Arī no Latvijas Bāru asociācijas valdes locekļa, "Cuba Cafe" līdzīpašnieka Arņa Bikšus teiktā izriet, ka ideja par alkohola tirdzniecības aizliegšanu āra terasēs nav saprotama.

Viņš sacīja, ka pašreiz notiek aktīva gatavošanās, lai piektdien, 7.maijā, "Cuba Cafe" varētu atsākt klātienes darbu, sākot strādāt āra terasei. Pēc Bikšus rīcībā esošās informācijas, āra terases gatavi atvērt daudzi bāri. Vienlaikus viņš nenoliedza, ka daudziem arī nācies rūpīgi pārdomāt, vai tie spēj ievērot nepieciešamās epidemioloģiskās drošības prasības, lai var strādāt, un, vai tas ir izdevīgi.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Lai gan ziema šogad bija visai gara, pavasaris ir klāt, un pienācis laiks meklēt vasaras riepas. Izvēles iespēju ir daudz un dažādas, tāpēc šajā rakstā atradīsi noderīgu apkopojumu ar septiņiem riepu modeļiem, kurus augstu vērtē gan autovadītāji, gan eksperti!

Hankook Ventus Prime 3 K125 (biznesa klase)

Šīs vasaras riepas nodrošina lielisku sniegumu, pārvietojoties pa sausu ceļa segumu, savukārt slapjā laikā par ūdens novadīšanu parūpēsies plati drenāžas kanāli, bremzēšanas distanci samazinot par aptuveni astoņiem procentiem. Par saķeri bremzēšanas laikā rūpējas rievu šķautņu forma, kas palīdz izlīdzināt spiedienu kontakta vietā. VAI jeb vizuālo indikatoru sistēma, savukārt, ļauj redzēt nodiluma pakāpi, kā arī to, vai riepa nodilst vienmērīgi. Hankook Ventus Prime 3 K125 ir augsta Silica koncentrācija gumijas sastāvā, ka palīdz samazināt rites pretestību uz jebkādas ceļa virsmas, tajā pašā laikā uzlabojot rites īpašības.

Tirdzniecības laika ierobežojumi nerisina pārmērīga alkohola patēriņa problēmu valstī, sacīja Latvijas Alus darītāju savienības (LADS) valdes priekšsēdētājs Pēteris Liniņš.

Komentējot Veselības ministrijas (VM) rosinājumu aizliegt tirgot alkoholu pēc plkst.20, lai mazinātu alkohola patēriņu, Liniņš sacīja, ka gan Latvijas, gan citu valstu pieredze rāda, ka tirdzniecības laika ierobežojumi nemazina patēriņu, bet veicina nelegālā alkohola apriti. Bez tam, tirdzniecības laika ierobežojumi veicina nelegālu, veselībai bīstamu dzērienu noietu, vienlaikus samazinot nodokļu ieņēmumi no legālās produkcijas.

"Nav pierādīta cēloņsakarība starp likumīga dzērienu iegādes laika saīsināšanu un alkohola patēriņa samazināšanos valstī," sacīja savienības valdes priekšsēdētājs, piebilstot, ka pastāv pamatotas bažas, ka iespējams gluži pretējs efekts uz nelegālā alkohola patēriņa pieauguma rēķina.

Pēdējās nedēļās Rīgas domē vairākas āra kafejnīcas iesniegušas pavirši sagatavotus priekšlikumus dažādiem pasākumiem, jo tā ir vienīgā iespēja legāli tirgot alkoholu. Dome atzīst, ka pēc izmaiņām Alkoholisko dzērienu aprites likumā izveidojies tiesiskais vakuums, jo pašvaldība nav izstrādājusi attiecīgus noteikumus, taču pagaidām uz uzņēmēju darbību piever acis, jo citu iespēju legāli tirgot alkoholu tām pagaidām nav, vēsta laikraksts Diena.

Saskaņā ar aprīļa beigās veiktajiem grozījumiem Alkoholisko dzērienu aprites likumā un to saistošajiem pavaddokumentiem šobrīd pašvaldībām pašām jānosaka tirdzniecības organizēšanas kārtība publiskās vietās un jāsaskaņo, kur atradīsies dažādas alkoholisko dzērienu tirdzniecības novietnes - vasaras kafejnīcas, teltis, nojumes un citas ārā esošas nestacionāras tirdzniecības vietas. Taču dome tik īsā laikā nav spējusi pieņemt attiecīgus noteikumus, to deputāti varētu izdarīt nākamnedēļ.

«Tikmēr ir iestājies tiesiskais vakuums,» skaidro pilsētas izpilddirektors Juris Radzevičs un uzsver, ka citādi, kā vien nosaucot vasaras kafejnīcas par publiskiem pasākumiem, to atvēršana Rīgā pašreiz nav iespējama. Pēdējās nedēļās «daudzi komersanti iesniedz pavirši sagatavotus priekšlikumus dažādiem pasākumiem, tikai tādēļ, lai varētu tirgot alkoholu», taču pašvaldība jaunām āra kafejnīcām šķēršļus neliek, lai likumdevēja vainas dēļ nevajadzētu ciest uzņēmējiem.

No sestdienas, 23.aprīļa spēkā stāsies jauni Rīgas domes saistošie noteikumi, kas uzņēmējiem sniegs iespēju daudz vienkāršāk un ātrāk saskaņot vasaras kafejnīcas. Toties, attiecībā uz vasaras kafejnīcu vizuālo noformējumu, noteikumi kļuvuši stingrāki, informē Rīgas pilsētas būvvalde.

Paralēli vienkāršotajai saskaņošanas procedūrai noteikumi kļuvuši elastīgāki arī attiecībā uz vasaras kafejnīcu iespējamajiem eksponēšanas termiņiem, jo paredzēta iespēja pie atbilstošiem laika apstākļiem to pagarināt vai uzsākt ātrāk. Savukārt attiecībā uz vasaras kafejnīcu vizuālo risinājumu noteikumu prasības kļuvušas stingrākas.

Būvvalde kā galveno ieguvumu min to, ka līdz ar jauno noteikumu spēkā stāšanos vasaras kafejnīcu īpašniekiem vairs nav nepieciešams vērsties Būvvaldē atkārtoti, lai saņemtu tirdzniecības pasi. Šī norma attiecas gan uz vēl nesaskaņotajām vasaras kafejnīcām, gan kafejnīcām, kuru vizuālais risinājums jau saskaņots, bet pase vēl nav saņemta. Iepriekš regulējums paredzēja, ka sākotnēji Būvvaldē jāsaskaņo vasaras kafejnīcas vizuālais risinājums, tad jāvēršas izpilddirekcijā, lai saņemtu pagaidu atļauju, kuras laikā jāuzslien vasaras kafejnīcas konstrukcijas, un ar šī risinājuma fotofiksāciju jāvēršas Būvvalde atkārtoti, lai saņemtu tirdzniecības pasi. Pēc tirdzniecības pases saņemšanas atkārtoti jāvēršas izpilddirekcijā, lai iepriekš saņemtās pagaidu atļaujas termiņš tiktu pagarināts visai vasarai sezonai. Savukārt jaunais regulējums nosaka, ka, ja ir saņemts vasaras kafejnīcas vizuālā risinājuma saskaņojums, un izpilddirekcija ir izsniegusi atļauju, tad vasaras kafejnīcu īpašnieks ir saņēmis visas nepieciešamās atļaujas un var uzsākt komercdarbību.

Turpmāk mājās varētu atļaut ražot un tirgot līdz 500 litriem stipros alkoholiskos dzērienus.

Šādus grozījumus Alkoholisko dzērienu aprites likumā šodien konceptuāli atbalstīja Saeimas Tautsaimniecības komisija.

Plāno atļaut mājās ražot un tirgot stipro alkoholuPret šiem grozījumiem iebilda a/s Jaunalko valdes priekšsēdētājs Edmunds Demiters, uzskatot, ka tas veicinās nelegālā alkohola ražošanu un tirdzniecību. Par to bažījas arī Valsts Ieņēmumu Dienests (VID).

Taču viens no aktīvākajiem grozījumu atbaltītājiem ir bijušais Zemkopības ministrs Mārtiņš Roze (ZZS).

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija šodien atbalstīja priekšlikumu grozījumiem Alkoholisko dzērienu aprites likumā, kas paredz, ka alkoholiskos dzērienus būs aizliegts pārdot personām, kuras ir jaunākas par 20 gadiem.

Patlaban alkoholu var nopirkt personas no 18 gadu vecuma.

Vienlaikus komisija atbalstīja priekšlikumu, kas paredz izņēmuma gadījumus, lai netiktu ierobežotas pilngadīgu personu darba iespējas pārtikas aprites un sabiedriskās ēdināšanas nozarē, kā arī netiktu ietekmēta profesionālās izglītības programmas praktiskās daļas apguve, kurā cita starpā izglītojamam varētu tikt uzdoti arī uzdevumi saistībā ar alkoholisko dzērienu apriti.

Latvijas Alus darītāju savienības valdes priekšsēdētājs Pēteris Liniņš apgalvoja, ka jauniešu dzeršanas problēmas Latvijā samazinās. Viņš norādīja, ka savienība tam "kategoriski iebilst", jo vecuma sliekšņa maiņai neesot leģitīms mērķis.

Alkoholiskos dzērienus veikalos varētu pārdot stundu ilgāk - līdz pulksten 23, šādu priekšlikumu šodien atbalstīja Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija.

Alkoholu varētu pārdot līdz pulksten 23Alkoholu varētu pārdot līdz pulksten 23Komisijā izskanēja priekšlikums pārdot alkoholu līdz pusnaktij, taču tas netika atbalstīts. Pagaidām vēl nav zināms, kad varētu stāties spēkā jaunie noteikumi, jo par tiem vēl jālemj Saeimai.

Saeimas komisijā sniegtie dati liecina, ja alkohola tirdzniecība būtu atļauta līdz pusnaktij, tad ienākumi no akcīzes nodokļa pieaugtu par 12 miljoniem latu. Tomēr Finanšu ministrija šo informāciju noliedza, sakot, ka šāds efekts būtu īslaicīgs.

Veicot eksperimentu ar slēpto kameru pirms jaunā mācību gada sākuma LTV raidījums de facto pārliecinājies, ka nepilngadīgie var nopirkt alkoholu nelielos veikaliņos un lielveikalā Maxima. Eksperimenta laikā septiņpadsmitgadīgais Toms un piecpadsmitgadīgais Daniels apstaigājuši vairākus veikalus un kafejnīcas mēģinot iegādāties alu.

Vispirms pārbaudītas dažas kafejnīcas Rīgas centrā, par kurām puiši bija dzirdējuši – te alkoholu pārdodot arī nepilngadīgajiem. Tomēr šoreiz eksperimenta dalībniekiem iegādāties alu nav izdevies – bārmene pat norādījusi, lai ejot uz blakus kafejnīcu, jo te esot salikts daudz video kameru un viņa alu nepārdošot.

Eksperimenta dalībnieki tālāk ķērušies pie jauniešiem ierastāka alkohola iegādes veida – veikala. Alu bez problēmām izdevies nopirkt divos mazos veikaliņos Pārdaugavas pusē.

Lielveikalos Rimi un Prisma eksperimenta dalībniekiem alu nopirkt nav izdevies – pārdevējas prasījušas uzrādīt dokumentus un alu nav pārdevušas. Pirms pusgada, šā gada janvārī, de facto veica līdzīgu eksperimentu – toreiz gan Prismā, gan Rimi raidījuma eksperimenta dalībniecei alkoholu nopirkt izdevās.

Igaunijas valdība ceturtdien nolēmusi visā valstī spēkā esošo aizliegumu naktī tirgot alkoholu pagarināt līdz 24.novembrim, informē valdības preses dienests.

Lai gan ar pašreizējo ierobežojumu palīdzību valstī izdevies samazināt jaunā koronavīrusa izplatību, draudi vēl nav garām, tāpēc valdība uzskata par nepieciešamu pagarināt aizliegumu naktī tirgot alkoholu, norādījis premjerministrs Jiri Ratass.

Šis aizliegums stājās spēkā 25.septembrī, un bija paredzēts, ka tas būtu beidzies 25.oktobrī.

No pusnakts līdz plkst.10 rītā alkoholu nedrīkst tirgot vietās, kur to pārdod patēriņam uz vietas, - bāros, naktsklubos, restorānos, teātru bufetēs un viesnīcās.

Nedēļu pirms aizlieguma termiņa beigām valdība izvērtēs, vai to pagarināt. Aizlieguma ievērošana jāuzrauga pašvaldībām.

Veikalos alkoholu aizliegts tirgot no plkst.22 līdz plkst.10, un šis aizliegums bija spēkā arī pirms koronavīrusa pandēmijas.

Saeima otrajā lasījumā tomēr neatbalstīja Saeimas Tautsaimniecības komisijas atbalstītos likuma grozījumus pagarināt alkohola tirdzniecību no 8.00 rītā līdz 23.00 vakarā.

Šie Alkohola aprites likuma grozījumi tika veikti ar argumentu, lai palīdzētu apkarot tā dēvētās točkas. Točku problēma īpaši aktuāla esot lauku jauniešiem, kuriem esot ļoti ierobežotas iespējas naktī iegādāties legālu alkoholu, norādīja par šo likumu atbildīgās Tautsaimniecības komisijas vadītājs Vents Armands Krauklis.

Tirdzniecības laika pagarinājums tikai par stundu tomēr ir garās diskusijās iegūts kompromiss, jo bija vairāki deputāti, kas ierosināja pilnīgu alkohola tirdzniecības ierobežojumu atcelšanu naktī. Tomēr citi deputāti, piemēram, Jānis Strazdiņš (ZZS) un Ilma Čepāne (PS), kas uzskatīja, ka alkohola tirdzniecības laikus vajadzētu vēl vairāk ierobežot vai arī pārdot alkoholu jauniešiem tikai no 21 gada vecuma.

Zinību dienu, sākot ar šo gadu, visa Latvijas nācija pavadīs, esot pilnīgi skaidrā un pat neiegādājoties nevienu pili alkohola.

Vismaz tā ir iecerējuši Saeimas deputāti, pieņemot lēmumu, kas liedz gan veikalos, gan arī kafejnīcās 1. septembrī tirgot jebkādus alkoholiskos dzērienus, un tādējādi radot vienu no lielākajiem absurdiem Latvijas likumdošanas vēsturē.

Acīmredzami šīs normas autoriem doma ir bijusi visnotaļ cēla un vajadzīga — novērst nu jau par tradīciju kļuvušo situāciju, kad pirmās skolas dienas pēcpusdienā pietiekami daudzās Latvijas vietās, bet it īpaši Vecrīgas ielās ir sastopami tik ļoti iereibuši skolnieki, ka īsti vairs nesaprot — ir septiņi vakarā vai no rīta. Tātad — ideja ir laba. Tomēr, ja tiešām galvenā šā lēmuma ideja ir bijusi bērnu žūpības novēršana, tad tā pieņemšana ir radījusi tikai negatīvu efektu, bet labuma no tā nav nekāda. Redz, gan pēdējos 20 gadus, gan arī padomju un pirmās Latvijas brīvvalsts laikā, un droši vien vēl agrāk alkoholu nepilngadīgajiem tirgot ir aizliegts. Tātad tas, ko valsts līmenī ir nepieciešams darīt — nevis radīt jaunas likumu normas, bet gan strādāt tā, lai tiktu ievērotas jau esošās.

«Šobrīd nekas neliecina par to, ka cīņa pastiprinātos. Turklāt par šo problēmu runājam vismaz 15 gadus, bet nekas daudz nav mainījies. Man šķiet, valstij ir gluži vienalga, ka liela daļa alkohola tirdzniecības nozares atrodas ēnu ekonomikas pusē, bet tas nevar būt pieņemami nevienam legāli strādājošam uzņēmējam, kam gan nav daudz iespēju situāciju mainīt,» intervijā laikrakstam Diena, jautāts par valsts iestāžu cīņu ar nelegālā alkohola tirgotājiem, sacījis Latvijas balzama valdes priekšsēdētājs Guntis Āboltiņš - Āboliņš.

Savukārt, runājot par to, kas vajadzīgs, lai paplašinātos viņa vadītais uzņēmums un augtu darba vietu skaits, uzņēmuma vadītājs stāstījis: «Pats pirmais, ko varētu vēlēties, ir, lai valsts pēc iespējas mazāk traucē uzņēmējiem strādāt, lai saruktu birokrātijas slogs. Ja uzņēmēji varētu fokusēties uz svarīgāko - sava biznesa attīstību, tad tas būtu viens no vislabākajiem stimuliem ekonomikas attīstībai. Bet mēs ļoti daudz laika patērējam dažādām valsts iestāžu pieprasītām atskaitēm, un tas ir ārkārtīgi neproduktīvi.

Lai gan katram uzņēmējam atskaišu sagatavošana valsts institūcijām aizņem varbūt vienu stundu gadā, visiem kopā sanāk vērā ņemams laika apjoms.

Veselības ministrija (VM) rosina aizliegt tirgot alkoholu pēc plkst.20, lai mazinātu alkohola patēriņu, piektdien ziņo Latvijas Televīzija.

Pašlaik alkoholiskos dzērienus ir atļauts tirgot no plkst.8 līdz 22. Ārpus šīm stundām alkoholu pārdot var tikai vietās, kur dzērieni jāizdzer uz vietas, piemēram, bāros un kafejnīcās. VM vēlas alkohola tirdzniecības laiku ierobežot stingrāk, nosakot, ka to var iegādāties tikai no plkst.10 līdz 20.

Vajadzību pēc jauniem ierobežojumiem ministrija pamato ar augsto alkohola patēriņu Latvijā.

Savukārt Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) atzīmējis, ka Latvija ir viena no dažām valstīm Eiropā, kur pēdējos desmit gados alkohola patēriņš ir pieaudzis. Lai gan pēdējos divos gados vērojams neliels samazinājums, patēriņš joprojām ir augsts.

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dati liecina, ka Latvijā organizācijas valstu vidū alkoholu lieto visvairāk. SPKC uzsvēra, ka tas rada būtiskas problēmas sabiedrības veselībai.

«Ko?» pieņemtajam Saeimas lēmumam par to, ka nevarēs tirgot alkoholu 1.septembrī arī bāros, kafejnīcās un restorānos nespēj noticēt restorāna Vincents šefpavārs Mārtiņš Rītiņš.

«Ja pie laba ēdiena nevar dabūt labu vīnu, tad cilvēks piecelsies un ies prom,» viņš komentēja. Saeima esot pieņēmusi absurdu lēmumu. «Mēs būsim par apsmieklu pasaules acīs,» uzskata pavārs. Tas atsaukšoties arī uz uzņēmuma peļņu.

Arī B-bāra direktors Armands Mednieks uzsver, ka drīzāk vajadzēja nevis aizliegt tirgot alkoholu, bet gan policijai pastiprinātāk kontrolēt un pārbaudīt jauniešus un viņu pulcēšanās vietas. Kopumā šis pieņemtais aizliegums esot nepārdomāts un diezgan muļķīgs, jo tāpat dienu iepriekš veikalu alkoholu plaukti tiks izpirkti tukši un visi, kas gribēs iedzert, staigās ar pudelēm kabatās.

Ja restorāna telpas neatbildīs nepieciešamajam statusam un izmantošanas veidam, 2019.gadā tam var tiks atteikta vasaras terases saskaņošana, un restorānam galu galā var draudēt pat slēgšana, viedokli pauž SIA Kavis.lv vadītājs Raivis Riņķis.

Pēc uzņēmuma pārstāvja teiktā, nākamajā gadā vasaras terases būvniecība tiks saskaņota tikai tiem restorāniem un kafejnīcām, kuru telpu grupas funkcijas atbildīs visām nepieciešamajām likumdošanas un normatīvajām prasībām, bet Rīgā tādu iestāžu daudz. Tādējādi vasaras periods, kurā nereti daudzas kafejnīcas un restorāni gūst lauvas tiesu ienākumu, var šoreiz ne tikai radīt tiem zaudējumus, bet būt darbības beigas. «Nav noslēpums, ka daudzām kafejnīcām un restorāniem Vecrīgā vasaras terases rada ievērojamu peļņu, tādēļ sezona bez vasaras terases var novest pat pie bankrota,» viņš saka.

Uzņēmuma pārstāvis stāsta, ka, noslēdzot īres līgumu, daudzi restorānu, bāru vai kafejnīcu īpašnieki rūpīgi nepārbauda to telpu statusu, kurās sākuši strādāt, līdz ar to var gadīties, ka ēkas telpu grupu funkcija neatbilst viņu darbības veidam un lietošanas funkcijām. «Inventarizācijas lietai ir jāatbilst kompānijas darbības veidam, tas nozīmē, ka projektam jāietver pareizs sienu novietojums un jāatbilst noteiktajām prasībām, telpās ir jābūt pareizi uzstādītai ventilācijai, tajās jābūt, minimums divām tualetēm (tām ir jābūt atsevišķi apmeklētājiem un darbiniekiem), darbībai jābūt saskaņotai ar Veselības inspekciju, uzņēmumam telpās ir jāievēro visas ugunsdrošības prasības un vides pieejamības prasības, - tas ir vesels faktoru kopums, un uzņēmuma īpašniekam tas viss ir jāzina,» viņš stāsta.

Pastāv viedoklis, ka sadārdzinoties legālajam alkoholam, cilvēki vairāk pirks nelegālos dzērienus, kuru tirdzniecība pašlaik netiek apkarota pietiekami efektīvi. Vai tiešām tā?

Vai palielinoties akcizēto alkoholisko dzērienu cenai, uzreiz palielināsies arī nelegālā alkohola patēriņš? Uz šo jautājumu nemaz nav tik viegli atbildēt. Kāpēc? Spriediet paši. Latvijas iedzīvotājiem jau tagad ir pietiekami daudz iespēju iegādāties nelegālo alkoholu. Kā uzskata eksperti, tad stipro alkoholisko dzērienu segmentā nelegālais alkohols veido ap 20 - 30% patēriņa.(1) Jau tagad nelegālais alkohols ir daudz lētāks par legālo, tajā pašā laikā lielākā daļa cilvēku tomēr pērk oficiālu preci, oficiālos veikalos. Kāpēc? Tāpēc, ka tā ir ērtāk, drošāk, prestižāk. Pērkot nelegālu alkoholu, iespējams ieekonomēt vairākus desmitus santīmu vai pat dažus eiro, tomēr ekonomiskie ieguvumi neatsver potenciālos drošības riskus kādus rada nezināmas izcelsmes alkohola lietošana. Ieekonomējot divus eiro, pastāv iespēja iedzīvoties tādās kaitēs, kuru ārstēšana izmaksās tūkstošus eiro vai pat zaudēt dzīvību. Tad nu jājautā vai situācija radikāli mainīsies, ja oficiāli tirgotais alkohols paliks par 10 – 20% dārgāks? Domāju, ka nē. Ja sadārdzinājums būtu 100 – 200%, tad, protams, situācija būtu cita. Taču neliels un pakāpenisks cenu palielinājums alkohola tirdzniecību pagrīdē neiedzīs. Iespējams, ka nelegālā alkohola patēriņš nedaudz palielināsies, taču pieaugums nebūs liels, ja akcīzi celsim pakāpeniski un pārdomāti. Sākumā stiprajam alum un vēl dažām dzērienu kategorijām. Tad, izvērtējot situāciju, arī citos segmentos.

2018. gada 28. oktobrī Latvijā un daudzviet citur pasaulē notiks pāreja atpakaļ no vasaras laika, kad pulksteņa rādītāji jāpagriež vienu stundu atpakaļ.

Latvijā pāreja atpakaļ no vasaras laika notiks svētdien, 28. oktobrī, plkst.04:00 (naktī no sestdienas uz svētdienu), pulksteņa rādītājus pagriežot vienu stundu atpakaļ. Pāreja uz vasaras laiku atkal notiks nākamā gada 31. martā, informē Ekonomikas ministrija.

Kā zināms, šā gada vasarā Eiropas Komisija veica Eiropas Savienības dalībvalstu iedzīvotāju aptauju, lai noskaidrotu viedokli par nepieciešamību veikt izmaiņas pastāvošajā kārtībā sezonālajai laika maiņai (pāreja uz vasaras laiku pavasarī un ziemas laiku rudenī). Arī Latvijas valdība pauda savu viedokli, norādot, ka atbalsta vienotu dalībvalstu atteikšanos no divkāršās laika maiņas, vienlaikus uzsverot, ka jāsaglabā vienota un koordinēta pieeja visā ES attiecībā uz laika joslu noteikšanu.

Rīgas centrā vēstniecībām domātais alkohols, ko tās tiesīgas iegādāties, nemaksājot ne PVN, ne akcīzes nodokli, tiek tirgots milzu apjomos.

Par to liecina TV3 raidījumā Nekā personīga sniegtā informācija. Diplomātu veikals atrodas pašā Rīgas centrā uz Elizabetes ielas, vēstniecību rajonā. Latvijas iedzīvotāji, izņemot vēstniecību darbiniekus, tur iepirkties nedrīkst.

Nekā personīga rīcībā nonākušas ziņas, ka pēdējā laikā alkohola un tabakas patēriņš diplomātu vidū sasniedzis astronomiskus apjomus. Pusgada laikā vēstniecības vai nu pašas vai to darbinieki individuāli patērējuši vairāk kā 50 tonnas alkoholisko dzērienu. Piemēram, islāma valsts Uzbekistānas diplomāti šā gada pirmo divu mēnešu laikā iepirkuši 6 tūkst. pudeles stiprā alkohola un 6.5 tūkst. paciņas cigarešu.

2015.gadā veiktais pētījums par alkohola lietošanu Latvijā liecina, ka katrs desmitais respondents ir iegādājies nelegālo alkoholu, tomēr Latvijas alkohola nozares asociācija (LANA) norāda, ka šis skaitlis ir vēl lielāks. Daļa iedzīvotāju pat nenojauš, ka patiesībā ir iegādājušies nelegālu kontrabandas alkoholu, kas maskēts zināmu zīmolu pudelēs. Nelegālā alkohola apjoms valstī šobrīd ir aptuveni 30%, kas ne tikai apdraud iedzīvotāju veselību, bet arī rada pamatīgu robu valsts budžetā.

Latvijas alkohola nozares asociācijas un eSample veidotā aptauja liecina, ka katrs 10. respondents ir iegādājies nelegālo vai no rokas tirgotu alkoholu. Turklāt 84% iedzīvotāju atzīst, ka ir informēti par to, kur atrodas nelegālā alkohola ražotene vai tirgotava. Lai gan šie dati jau tāpat liecina, ka iedzīvotāji savu veselību pakļauj riskam, Latvijas alkohola nozares asociācijas vadītājs Genādijs Kļepikovs norāda, ka daļa nelegālā alkohola lietotāju nenojauš, ka patērē nezināmas izcelsmes alkoholu.

Valsts policija apgalvo, ka pastiprināti darbojas nelegālā alkohola apkarošanā, tomēr vien 3% respondentu apgalvo, ka ziņotu policijai, ja zinātu, kur atrodas nelegālā alkohola ražotne. Šādu rīcību cilvēki skaidro ar uzskatu, ka pēc ziņošanas policijai situācija tapāt nemainīsies. Turklāt nelegālais alkohols ietver ne vien «točku» pagrabus, bet arī nezināmas izcelsmes kontrabandas alkoholu iedzīvotājiem atpazīstamos un elitāru ražotāju iepakojumos, kas nelegālo alkoholu padara vēl grūtāk atklājamu.

Cilvēki ir izslāpuši pēc labas kafijas – ja uzņēmums atrod labu veidu un nišu, kā sevi prezentēt, var izveidot veiksmīgu biznesu

Tā uzskata lietuviešu kafejnīcu ķēdes Caffeine līdzīpašnieks Nids Ķuberis (Nidas Kiuberis). Šā gada beigās Baltijas lielākajā kafijas ķēdē būs 63 kafejnīcas, bet līdz 2022. vai 2023. gadam uzņēmuma mērķis ir to paplašināt līdz 100 kafejnīcām. Līdz šim uzņēmums attīstījies ar stratēģiskā investora BaltCap palīdzību, bet šobrīd meklē jaunu partneri, lai uzmirdzētu arī ārpus Baltijas. Pašlaik Caffeine ir divas kafejnīcas ASV, ko N. Ķuberis sauc par pilotkafejnīcām.

Fragments no intervijas, kas publicēta 29. jūnija laikrakstā Dienas Bizness:

Agrāk ražojāt reklāmas, tagad – kafiju. Kā jūs no reklāmas nonācāt kafijas industrijā?

Ministru kabinets 2018. gada 14. augusta sēdē apstiprināja Latvijas oficiālo pozīciju jautājumā par pāreju uz vasaras laiku, uzsverot, ka Eiropas Komisijai (EK), lemjot par pašreizējās kārtības izmaiņām, jāsaglabā vienota pieeja visā Eiropas Savienībā (ES).

Pēdējā gada laikā Eiropā ir aktualizējies jautājums par nepieciešamību pārskatīt pašreizējo pulksteņa pārregulēšanas kārtību ES, tāpēc EK nolēmusi apzināt ES valstu iedzīvotāju viedokli par spēkā esošo kārtību, kādā ES notiek pāreja uz vasaras laiku un atpakaļ.

Latvija atbalsta vienotu dalībvalstu atteikšanos no divkāršās laika maiņas (pārejas uz vasaras laiku un atpakaļ), ja vasaras laiks ES vienoti tiks noteikts kā pamatlaiks, kas netiek grozīts un tiks nodrošināta harmonizēta pieeja visā ES. Šāds lēmums būtu optimāls ņemot vērā Latvijas ģeogrāfisko stāvokli un ievērojot pozitīvo vasaras laika ietekmi (ekonomiskā aktivitāte, veselības uzlabošanās), par ko liecina arī Ekonomikas ministrijas apzināto Latvijas nevalstisko organizāciju, institūciju un uzņēmēju paustais viedoklis.

Ghetto Family sporta projektus papildina burgernīca Ghetto Burger Grīziņkalnā, Rīgā.

Ghetto ir jauniešu iniciatīva ar mērķi popularizēt sportiskas aktivitātes, veselīgu dzīves veidu un lietderīgu brīvā laika pavadīšanu.

Ghetto zīmols šobrīd apvieno vairākus projektus. Taču neviens projekts pats par sevi nav pamatbizness – tikai visas aktivitātes kopā veido vienotu veselumu un papildina cita citu. Ghetto Family nodarbojas ar sporta pasākumu organizēšanu, Ghetto TV veido dažādas reklāmas, Ghetto Burger ir burgernīca, Ghetto Rent iznomā tribīnes, mūzikas aparatūru u. tml., bet Ghetto Cares programmas ietvaros Ghetto komanda dodas pie skolu jauniešiem, lai runātu par viņiem aktuālajām tēmām.

Jaunnedēļ Krišjāņa Barona ielā, Rīgā, tiks atvērta pirmā zero waste jeb bezatkritumu kafejnīca Café M.

Kafejnīcas izveidotāji ir latviete Ulla Milbreta un viņas vīrs francūzis Johans Safrajs (Yohann Saffray).

Db.lv jau rakstīja, ka bezatkritumu ideja kafejnīcas koncepcijā izpaudīsies dažādi. Ir paredzēts kompostēt radītos organiskos atkritumus, izmantojot industriālā komposta mašīnu – tie tiek iestrādāti augsnē diennakts laikā. Cilvēki kafejnīcu varēs apmeklēt ar savu krūzīti, bet, ja viņiem savas krūzītes nebūs, tad par vienreizlietojamo krūzīti būs jāmaksā papildus. Tādā veidā cilvēkiem būs izvēle – maksāt par produktu vai maksāt papildus arī par iepakojumu, kas tiek lietots dažas minūtes. Tāpat uzņēmēji vēlas ieviest depozīta sistēmu krūzītēm.