To sešu politisko partiju lokomotīvju materiālais stāvoklis, kuras pēc pēdējām aptaujām varētu iekļūt 10. Saeimā, ir ļoti atšķirīgs, bet lielākoties - labs.

Lielākajai daļai ir gan uzkrājumi skaidrā naudā, gan noguldījumi bankās, ir arī lielākas un mazākas parādsaistības, tie līdztekus darbībai politikā ieņem amatu arī privātos uzņēmumos, kuros mēdz būt arī līdzīpašnieki, daudziem pieder vairāki nekustamie īpašumi. Gandrīz visiem, izņemot diviem, ir augstākā izglītība, kas iegūta gan Latvijā, gan ārvalstīs. Tiesa, ir arī izņēmumi - dažiem tomēr nav nedz uzkrājumu, nedz arī kas pieder.

LD/DB apkopotā informācija par partiju lokomotīvēm Rīgā, Vidzemē, Latgalē, Kurzemē un Zemgalē liecina, ka Saskaņas centra lokomotīvju kopējais skaidras un bezskaidras naudas uzkrājumu apjoms ir ap 45,2 tūkst. latu, bet uzņemtas parādsaistības aptuveni par 164,9 tūkst. latu. Vienotības lokomotīvju naudas uzkrājumu apjoms veido aptuveni 288,8 tūkst. latu, bet parādsaistības - ap 84,6 tūkst. latu. Jāpiebilst, ka tās savukārt ir citiem aizdevušas kopumā 147,2 tūkst. latu.

Nodokļu ieņēmumos šogad pirmajos divos mēnešos iekasēti 2,304 miljardi eiro, kas ir par 141,5 miljoniem eiro jeb 6,5% vairāk, nekā plānots, informē Finanšu ministrijas pārstāvji.

Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2023.gada pirmajos divos mēnešos bija par 284,3 miljoniem eiro jeb 14,1% lielāki nekā 2022.gada pirmajos divos mēnešos.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad pirmajos divos mēnešos veidoja 2,184 miljardus eiro, par 149 miljoniem eiro jeb 7,3% pārsniedzot plānu. Salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmajiem diviem mēnešiem kopbudžetā nodokļu ieņēmumi ir pieauguši par 270,9 miljoniem eiro jeb 14,2%.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi šogad pirmajos divos mēnešos bija 1,799 miljardi eiro, par 128,4 miljoniem eiro jeb 7,7% pārsniedzot plānoto, kā arī ir par 241,5 miljoniem eiro jeb 15,5% vairāk nekā 2022.gada pirmajos divos mēnešos.

Maijā AS Latvijas Zaļais punkts un plastmasas pudeļu pārstrādes uzņēmuma PET Baltija eksperimentā «PET pudeļu pieņemšana no iedzīvotājiem par atlīdzību» iedzīvotāji pārstrādei nodevuši par 66% vairāk PET pudeļu nekā aprīlī.

Kopumā pārstrādei maijā iedzīvotāji nodevuši 73 tūkstošus PET pudeļu, kas veido aptuveni 2,8 tonnas plastmasas, liecina uzņēmumu dati.

Maijā visaktīvākie iedzīvotāji bijuši Valmierā, kur kopā nodoti 20,34 tūkstoši plastmasas pudeļu jeb 26% no visām mēnesī nodotajām PET pudelēm. Otra aktīvākā pilsēta bijusi Valka, kur par maksu iedzīvotāji nodevuši 15,4 tūkstošus PET pudeles. Trešā aktīvākā pilsēta bijusi Talsi, kur nodotas 10 tūkstoši plastmasas dzērienu pudeles.

«Ja visā Latvijas teritorijā tiktu ieviesta šāda veida PET pudeļu iepirkšanas sistēma, tad būtu jāpievērš uzmanība vairākām lietām, uz ko jau šobrīd norāda šis eksperiments. Proti, taras punktiem noteikti jābūt ietilpīgākiem, lai būtu iespēja uzglabāt ievērojamāku nodoto PET pudeļu daudzumu, tāpat nepieciešams piesaistīt papildu darbiniekus, lai pudeļu pieņemšana no iedzīvotājiem taras punktos būtu raitāka. Savukārt pozitīvais ir fakts, ka pudeles var savākt, uzglabāt un nest uz taras punktu saplacinātas un nav obligāta etiķete,» saka AS Latvijas Zaļais punkts direktors Kaspars Zakulis.

Aprīļa laikā AS Latvijas Zaļais punkts un plastmasas pudeļu pārstrādes uzņēmuma PET Baltija pilotprojektā PET pudeļu pieņemšana no iedzīvotājiem par atlīdzību iedzīvotāji pārstrādei nodevuši 44 000 PET pudeļu.

Pārstrādei nodotais pudeļu skaits kopā veido aptuveni 1,5 tonnas plastmasas.

Projekta laikā visaktīvākie iedzīvotāji bijuši Ogrē, kur aprīlī nodotas teju 11 800 plastmasas dzērienu pudeles, veidojot aptuveni 390 kilogramus plastmasas.

Kaspars Zakulis, AS Latvijas Zaļais punkts direktors, komentējot šos rādītājus, sacīja: «Tas viennozīmīgi liecina par to, ka arī neliela materiāla atlīdzība, t.i. 1 santīms par pudeli, var būt laba motivācija atkritumu šķirošanai.»

Taras punktā par katru PET pudeli neatkarīgi no tās izmēra iedzīvotājem tiek maksāts 1 santīms. Savāktās pudeles tiks nogādātas uz pārstrādi rūpnīcā PET Baltija, kas atrodas Jelgavā.

Oktobrī PET pudeļu pieņemšana sāksies Jelgavā, Priekuļos un Saldū, tādējādi pilsētu skaits, kurās iespējams apmainīt PET pudeles pret atlīdzību, Latvijā pieaugs līdz 12.

No 1. oktobra PET pudeļu pieņemšana tika uzsākta taras punktos Jelgavā, Raiņa iela 35 un Priekuļos, Ziedu ielā 4, bet no 21. oktobra plastmasas pudeles varēs nodot taras punktā Saldū, Ezera ielā 1. Līdz ar to kopumā darbosies 17 šādi PET pudeļu pieņemšanas punkti 12 dažādās Latvijas pilsētas.

PET pudeļu pieņemšana notiek eksperimenta ietvaros. Tā mēŗkis ir pārbaudīt PET pudeļu iepirkšanas sistēmas darbību, izmantojot esošo infrastruktūru bez lieliem finanšu ieguldījumiem. A/s PET Baltija direktors Kaspars Fogelmanis norāda, ka atsaucība ir bijusi liela – uzsākot eksperimentu tika saņemti daudzi iedzīvotāju un uzņēmumu zvani ar ierosinājumiem uzsākt PET pudeļu pieņemšanu citās Latvijas pilsētās.

Lai gan partiju kases strauji pildās, pavasarī notikušās Eiropas Parlamenta vēlēšanas to kabatas krietni patukšojušas, Saeimas vēlēšanu reklāmām atstājot visai ierobežotus līdzekļus

Par to liecina DB pētījums, apkopojot informāciju par partiju saņemtajiem ziedojumiem, biedru naudām un tēriņiem priekšvēlēšanu izdevumiem. Jāņem gan vērā, ka saziedotās summas ik dienu mainās, turklāt, tuvojoties vēlēšanām, tas notiek ļoti strauji. Turklāt atsevišķām partijām ir no dažiem līdz vairākiem desmitiem tūkst. eiro mērāmi naudas uzkrājumi no iepriekšējiem gadiem papildus tam jau šobrīd Saeimā pārstāvētās partijas saņem arī valsts budžeta finansējumu, kas visa starpā arī izmantojams politiskajai aģitācijai, līdz ar to šis pētījums parāda tendenci, nevis absolūti precīzi atspoguļo situāciju.

Centrālās vēlēšanu komisijas statistika liecina, ka starp Rīgas domes deputātu kandidātiem atrodams arī liels skaits dažādu uzņēmumu pārstāvju.

Tā vēlēšanās startē gan valdes priekšsēdētāji, gan valdes locekļi, gan direktori, gan citi augstākā līmeņa uzņēmumu darbinieki.

Lūdzām daļai no viņiem sniegt atbildes uz diviem jautājumiem:

1. Vai šis ir Jūsu pirmais starts politikā?

2. Kādēļ izlēmāt iet politikā? Kāda ir Jūsu motivācija un kādi ir plāni?

^{(Partijas sakārtotas secībā, kādā tās atrodamas cvk.lv)}

Atbildes:

- Politisko partiju apvienība Saskaņas Centrs, Partija Gods kalpot Rīgai

Deņiss Jeļizarovs, dzimšanas gads: 1981, dzīves vieta: Rīga, tautība: nav norādīta

2011. gada maijā ASV vēstniecība piedzīvoja Jurģus – no jau pierastās vietas Raiņa bulvārī vēstniecība pārcēlās uz Pārdaugavu, Remtes ielu 1. Ar ASV jauno vēstniecību pirmdien preses pārstāvjus iepazīstināja ASV vēstniece Džūdita Gārbere, kas pastāstīja, ka galvenais iemesls vēstniecības atrašanās vietas maiņai bija tas, ka jaunajā vietā iespējams nodrošināt lielāku drošību nekā pilsētas centrā, kā arī tas, ka iepriekš vēstniecības darbs notika vairākās telpās, kas bija «izmētātas» pa visu Rīgu.

Vēstniece norādīja, ka viņai ir prieks, ka jaunās telpas ir tik lieliskā vietā un ar brīnišķīgiem kaimiņiem. Vēstniecībā strādās 37 ASV, kā arī nedaudz vairāk nekā simts vietējo darbinieku. Jaunajās telpās ir pietiekoši daudz vietas visiem vēstniecības darbiniekiem kā nebija agrāk, uzsvēra ASV vēstniece.

Jaunajā ASV vēstniecībā tiek ievēroti pamatīgi drošības pasākumi - pie ieejas tiek pārbaudītas apmeklētāju mantas, kā arī galvenajās telpās nedrīkst ienest mobilos telefonus un cita veida elektroniku.

Iespaidīgos drošības pasākums ASV vēstniece pamatoja ar to, ka, neskatoties uz to, ka Latvija ASV ir draudzīga valsts – pasaulē tomēr ir «daudz cilvēku, kas vēlas nodarīt ļaunu ASV interesēm». Prakse liecina, ka gadījumos, kad pret ASV vēstniecībām ir veikti teroristu uzbrukumi, visvairāk cietuši vietējie iedzīvotāji, tāpēc vēstniecība lielu uzmanību pievērš savu kaimiņu drošībai, norādīja Džūdita Gārbere.

Kopš šā gada 1. februāra Latvijā darbojas depozīta iepakojuma pieņemšanas punkti, kuros iedzīvotāji līdz šim paguvuši nodot jau 19 miljonus depozīta iepakojumu. Savukārt pārstrādei nodotas pirmās 125 tonnas iepakojuma – PET pudeles, stikla taru un metāla bundžas.

No kopējā depozīta iepakojuma apjoma 85 tonnas jeb aptuveni 2,4milj. taras vienību ir PET pudeles, kuras maija sākumā jau nonākušas pārstrādē vides apsaimniekošanas un atkritumu pārstrādes uzņēmuma AS “Eco Baltia” grupas uzņēmumā AS “PET Baltija”, Jelgavā. Tur tās pārstrādes ceļā kļuvušas par jaunām izejvielām, lai tiktu novirzītas atkārtotā apritē jaunu preču ražošanai.

AS “PET Baltija” valdes priekšsēdētājs Salvis Lapiņš skaidro, ka pašreizējais pārstrādei nodotais apjoms uz kopējā rūpnīcas jaudu apmēra ir salīdzinoši neliels, taču atbilstošs tam, kas tika gaidīts: “Šobrīd attiecībā uz depozīta materiāla otrreizējo izmantošanu Latvijā notiek ieskrējiens. To mēs jūtam pēc pašreizējiem apjomiem un sagaidām, ka tie jau tuvākajā laikā būtiski palielināsies. Tas, ko varam vērtēt vispozitīvāk, ir PET pudeļu kvalitāte. Ja nereti ierastajos šķirošanas konteineros cilvēki samet arī sadzīves atkritumus un dažādus netīrumus, kas mēdz nosmērēt arī PET pudeli, tad taromātos sašķirotais materiāls ir salīdzinoši tīrāks un augstvērtīgāks. No tā ir iespējams iegūt labāku gala izejvielu, kā arī, ne mazāk svarīgi, pārstrādes procesā samazināt izmantotos resursus, piemēram, ūdeni un gāzi.

Latvijas Zaļais punkts sadarbībā ar plastmasas pudeļu pārstrādes uzņēmumu PET Baltija ir uzsācis pilotprojektu PET pudeļu pieņemšana no iedzīvotājiem par atlīdzību.

Projekta mērķis ir pārbaudīt PET pudeļu depozīta sistēmas darbību, kas balstīta uz esošās infrastruktūras izmantošanu un neprasa milzīgus finanšu ieguldījumus. Lai iegūtu datus par sistēmas darbību, plānots savākt 2 miljonus dzērienu PET (polietilēnteraftalāta) pudeļu.

Šobrīd iedzīvotājiem ir pieejami 11 taras punkti Rīgā, Ogrē, Siguldā, Talsos, Rūjienā, Valkā, Valmierā.

AS Latvijas Zaļais punkts direktors Kaspars Zakulis norāda: «Jautājums par PET pudeļu pieņemšanu no iedzīvotājiem par samaksu ir aktuāls jau vairākus gadus. Mūsuprāt ir svarīgi izveidot efektīvu un pietiekami lētu sistēmu, kas nesadārdzinātu preces cenu un motivētu iedzīvotājus šķirot atkritumus, t.sk. PET pudeles. Būtiski, ka šajā modelī var pieņemt PET pudeles, kas ir saplacinātas un ar bojātām etiķetēm.»

Investējot 220 000 eiro, “Orkla Latvija” uzstādījusi jaunu ūdens pudeļu pakošanas iekārtu, kas automātiski veic produkcijas uzkraušanu uz paletēm un aptin to ar plēvi turpmākai transportēšanai, informē uzņēmums.

Līdz ar ūdens pakošanas automatizēšanu tiek uzlaboti darba apstākļi darbiniekiem, kā arī šis process ir kļuvis efektīvāks, ievērojami palielinot darba ražīgumu.

“Šis ir pirmais automatizācijas projekts “Everest” ražotnē, un līdz ar tā īstenošanu esam mazinājuši fiziski smaga darba apjomu, jo līdz šim ūdens pudeļu pakošana tika veikta manuāli, vienas maiņas laikā ar rokām pārkraujot 120 tonnas pudeļu,” uzsver “Orkla Latvija” valdes priekšsēdētājs Toms Didrihsons.

Automatizētā ūdens pudeļu pakošanas iekārta, atkarībā no pudeļu veida un nepieciešamā izvietojuma, spēj pārkraut un izvietot uz paletēm līdz pat 1080 PET pudeļu vienību trīsarpus minūšu laikā. Jaunās iekārtas uzdevums ir pilnībā automatizēt PET pudeļu iepakošanas procesu, kā arī sapakotā produkta nogādāšanu uz palešu aptīšanas staciju.

AS «Olainfarm» provizoriskie konsolidētie 2018. gada februāra rezultāti liecina, ka produktu realizācija ir sasniegusi 10,69 miljonus eiro, kas ir par 33% vairāk nekā šajā periodā pērn, informē uzņēmums.

Lielākais realizācijas pieaugums vērojams Japānā – par 6430%, Lietuvā – par 161%,Gruzijā – par 155%, Kazahstānā – par 118%, un Baltkrievijā, kur realizācija pieaugusi par 92%. 2018. gada februārī veiktas būtiskas piegādes uz Uzbekistānu un Tadžikistānu. Lielākie noieta tirgi bija Latvija, Krievija, Baltkrievija un Ukraina. Koncerna produkti tika realizēti 35 valstīs.

Aptieku tīkla «Latvijas aptieka» realizācija sasniedza 1,68 miljonus eiro, kas ir tikpat, cik šajā laikā pērn. 2018. gada februārī darbojās 68 aptiekas. Latvijas zaļās farmācijas uzņēmuma «Silvanols» apgrozījums 2018. gada februārī bija 0,59 miljoni eiro, kas ir par 4% vairāk nekā šajā periodā pērn. Elastīgo medicīnisko izstrādājumu ražotāja «Tonus Elast» un «Elast Medikl», kas nodarbojas ar «Tonus Elast» produktu izplatīšanu Krievijā, realizācija 2018. gada februārī veidoja 0,65 miljonus eiro. Ārstniecības iestāžu «Klīnika DiaMed» un «OlainMed» kopējais apgrozījums šajā laikā bija 0,2 miljoni eiro. Baltkrievijas zāļu tēju un ārstniecības augu pulveru ražotāja «NPK Biotest» apgrozījums 2018. gada februārī sasniedza 0,2 miljonus eiro.

Krievijas tirgus ir viens no galvenajiem Latvijas preču eksporta tirgiem, ieņemot trešo vietu gan eksporta, gan importa valstu sarakstā. Gandrīz 11% no kopējā Latvijas eksporta apjoma nonāk tieši Krievijas tirgū.

Svarīgas pozīcijas Krievijas tirgū ir saglabājuši Latvijā ražotie piena produkti, zivju konservi, alkoholiskie dzērieni, medikamenti un citi izstrādājumi. Piemēram, 2008.gadā uz Krieviju tika eksportēti Latvijas lauksaimniecības produkti 240 miljonu eiro vērtībā (puse no visa Latvijas eksporta uz trešajām valstīm).

Darbojoties Krievijas tirgū uzņēmējiem, jāņem vērā, ka Krievija bieži vien veic tirgus aizsardzības pasākumus gan palielinot ievedmuitas – tā šogad tika palielināta ievedmuita sieram un sviestam, gan nosakot kvotas, piemēram, gaļai. Lai varētu sākt dzīvnieku izcelsmes produktu eksportu uz Krieviju, Latvijas uzņēmumiem ir jāsaņem atļauja no Krievijas veterinārā un fitosanitārā dienesta inspekcijas. Šie pasākumi Latvijas eksportētājiem rada papildu izdevumus un palielina eksporta izmaksas. Tomēr kopumā Krievijas tirgus Latvijas biznesam ir interesants, tāpēc, pacietīgi un prasmīgi tajā darbojoties, ir iespējams gūt panākumus un peļņu.

Vēstniecība, kā zināms, ir institūcija, kas pārstāv valsts intereses citas valsts teritorijā. Latvijas vēstniecības ārvalstīs cilvēkiem parasti asociējas ar politisko diplomātiju, konsulārajiem jautājumiem un valsts reprezentāciju. Mūsdienās pieaugoši lielu lomu vēstniecību darbā iegūst ekonomiskās sadarbības sekmēšana jeb palīdzība Latvijas uzņēmējiem eksporta veicināšanā.

Ņemot vērā Latvijas stratēģisko mērķi veicināt ekonomisko sadarbību un eksportu un it īpaši šī brīža situāciju, Ārlietu ministrija par vienu no savām prioritātēm ir noteikusi ekonomisko interešu aizstāvību. Mūsu diplomātiskā dienesta iespējas palīdzēt Latvijas uzņēmējiem ir pietiekami plašas, un svarīgākais jautājums ir tas, lai uzņēmēji zinātu par atbalsta iespējām, ko mūsu valsts ārējo pārstāvniecību tīkls var piedāvāt.

Vispirms par "pārklājumu". Latvijai ir 35 vēstniecības, kuru uzdevums ir attiecību veidošana starp Latviju un savu rezidences valsti gan politiski, gan ekonomiski, kā arī veicinot starpnozaru kontaktus, t.sk. kultūras sakarus un nodrošinot konsulārās funkcijas. Papildus tam Latvijai ir 125 goda konsuli 60 pasaules valstīs (tuvāka informācija: www.mfa.gov.lv), tāpat 10 valstīs darbojas Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pārstāvniecības (tuvāka informācija: www.liaa.gov.lv). Katra no tām ir "maza Latvija" svešā valstī, un tā var sniegt ievērojamu atbalstu uzņēmējiem. Te īpaši jāatzīmē, ka Latvijas goda konsuli paši bieži vien ir uzņēmēji ar plašu kontaktu tīklu, kas Latvijas biznesam var būt noderīgs - viņi darbojas daudzās valstīs, kur nav atvērtas Latvijas vēstniecības.

Nodokļu ieņēmumos šogad pirmajos divos mēnešos iekasēti 2,389 miljardi eiro, kas ir par 40,5 miljoniem eiro jeb 1,7% mazāk, nekā plānots, informē Finanšu ministrijas pārstāvji.

Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2024.gada pirmajos divos mēnešos bija par 85,5 miljoniem eiro jeb 3,7% lielāki nekā 2023.gada pirmajos divos mēnešos.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad pirmajos divos mēnešos veidoja 2,257 miljardus eiro, kas ir par 34,5 miljoniem eiro jeb 1,5% mazāk, nekā plānots. Salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmajiem diviem mēnešiem kopbudžetā nodokļu ieņēmumi ir pieauguši par 73,5 miljoniem eiro jeb 3,4%.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi veidoja 1,82 miljardus eiro, kas ir par 63,5 miljoniem eiro jeb 3,4% mazāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 436,9 miljonu eiro apmērā, kas ir par 29 miljoniem eiro jeb 7,1% vairāk, nekā plānots.

Pašvaldību vadītāju deklarāciju pūra lāde atklāj pa kādai divdomībai, piemēram, Jūrmalas mērs Gatis Truksnis pērn aizdevis summu, kas 1,3 reizes pārsniedz viņa kopējos gada ienākumus.

Tas izriet no viņa 2013. gada amatpersonas deklarācijas, kurā fiksēts 44,8 tūkst. eiro liels aizdevums. Viņa kopējie ieņēmumi pērn bijuši 35,4 tūkst. eiro lieli – mēra alga un atalgojums kā kapitāldaļu turētāja pārstāvim deviņos pašvaldības uzņēmumos. Jāpiebilst, ka viņam kā izpilddirektoram ienākumi bija lielāki.

Līdzekļi tik dāsnam aizdevumam viņam bija – kūrotpilsētas mērs gadiem veidojis uzkrājumus bankās. 2012. gadā Jūrmalā par teju 100 tūkst. eiro nopirktas zemes un pieminētā aizdevuma dēļ viņa bezskaidras naudas iekrājumi pēdējos gados gan ir strauji sarukuši – no 183,4 tūkst. eiro 2011. gadā līdz 41,5 tūkst. eiro pērn. Viņam ir arī iekrājumi skaidrā naudā.

Lielbritānijas vēstniecība viesus apbur ar aizgājušo gadsimtu Rīgas arhitektūru, tradicionālo un mūsdienu birtu interjeru.

Vēstniecības reprezentācijas vajadzībām piemērotā daļa tās apmeklētājiem liek justies gluži kā tipiskā angļu viesistabā. Telpu iekārtojumā uzsvars likts uz ērtumu, nevis ārišķībām. Ēkas dzīvojamā daļa un reprezentācijas telpas pēdējo gadu laikā piedzīvojušas maz pārmaiņu, vairāk laika veltīts pašas vēstniecības pārveidei - telpas kļūst plašākas un gaišākas. Vēstniecības pārstāvji uzsver, ka tas ir būtiski vēstniecības darbam, jo ietekmē to, kā darbinieki un apmeklētāji telpās jūtas.

Perfekti izmēri

1875.-1876. gadā uzceltā ēka britiem pieder kopš 1919. gada. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas vēstniecība ēku atguva un ieguldīja daudz darba tās atjaunošanā. Lielbritānijas vēstnieki mēbeles savām rezidencēm izvēlas no kataloga, kas kopīgs visām šīs valsts vēstniecībām.

Krievijas uzkrātais ieguldījumu apjoms Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālos 2021.gadā sarucis par nepilniem 11 milj. eiro, bet šī gada pirmajos divos mēnešos - vēl par teju 3 milj. eiro, liecina Lursoft apkopotā informācija.

Šobrīd Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos ieguldīti 434,87 milj. eiro.

Pēc uzkrāto ieguldījumu apjoma Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos Krievija ierindojas 7.vietā. Lielāki ieguldījumi reģistrēti vien no Zviedrijas, Lietuvas, Igaunijas, Vācijas, Nīderlandes, kā arī Kipras kā izcelsmes valsts. Vienlaikus jānorāda, ka gan pēc uzņēmumu, kuros Krievijas pārstāvji veikuši ieguldījumus, gan arī pēc ieguldītāju skaita Krievija ierindojas pirmajā vietā.

Šobrīd Krievijas pārstāvji savus līdzekļus ieguldījuši 4424 Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos. To kopējais apgrozījums 2020.gadā sasniedza 4,4 miljardus eiro, kas veido aptuveni 7% no visu Latvijas uzņēmumu apgrozījuma aizpērn.

2018. gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 milj. 934 tūkst. iedzīvotāju – par 15,7 tūkst. mazāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati.Iedzīvotāju skaits 2017. gadā saruka par 0,8 % salīdzinājumā ar 1,0 % 2016. gadā. Pilsētnieku gada laikā kļuva par 8,3 tūkst. jeb 0,6 % mazāk, bet lauku iedzīvotāju – par 7,4 tūkst. jeb 1,2 % mazāk.

2017. gadā mirušo skaits pārsniedza dzimušo skaitu par 7,9 tūkst., un šis rādītājs ir lielākais pēdējo četru gadu laikā (2016. gadā – 6,6 tūkst.). Pagājušajā gadā Latvijā piedzima 20,8 tūkst. bērnu, kas ir par 1 140 mazāk nekā 2016. gadā, bet nomira 28,7 tūkstoši cilvēku, kas ir par 177 vairāk, salīdzinot ar 2016. gadu. Starptautiskās ilgtermiņa migrācijas rezultātā iedzīvotāju skaits 2017. gadā samazinājās par 7,8 tūkst. (2016. gadā – 12,2 tūkst.). Pērn Latvijā no citām valstīm ieradās 9,9 tūkst. cilvēku, kas, salīdzinot ar 2016. gadu, ir par 1,6 tūkst. vairāk un izceļoja 17,7 tūkst. – par 2,9 tūkst. mazāk nekā 2016. gadā. Apmēram puse (55 %) no iebraukušajiem ir saistīti ar Latviju (piemēram, dzimuši Latvijā u.c.).

Valmiermuižas alus darītava turpmāk uzņemsies atbildību par depozīta sistēmā atgriežamo stikla pudeļu mazgāšanu - investējot 700 000 eiro, vēsturiskajā muižas ansamblī līdz šī gada beigām plānots pabeigt ilgtspējīgas piebūves celtniecību un pudeļu mazgāšanas iekārtas uzstādīšanu.

Tiek lēsts, ka katrai pudelei tas dos iespēju atgriezties apritē vēl 10 reižu.

Līdz šim “Valmiermuižas alus” pudeļu mazgāšanu nodrošināja citas alus darītavas, kurām šādas specializētas iekārtas jau ir pieejamas, bet nu Valmiermuižā tiks darbināta sava pudeļu mazgāšanas iekārta. Kopējo ūdens patēriņu gan tas nepalielinās: pagājušajā gadā, ieguldot 30 000 eiro, izdevies par 25% samazināt ūdens patēriņu alus darītavā. Turklāt pudeļu mazgāšanai izmantoto ūdeni var atkārtoti lietot arī kastu mazgāšanai.

“No Valmiermuižas stikla pudelēm, kas reģistrētas Latvijā, apritē atgriežas vairāk nekā 80%. Lēšam, ka pārējais apjoms nonāk eksportā,” saka “Valmiermuižas alus” saimnieks Aigars Ruņģis.

Kabulas diplomātisko kvartālu trešdienas rītā satricināja spēcīgs sprādziens, kurā nogalināti vismaz 90 cilvēki un aptuveni 400 ievainoti, paziņojusi Afganistānas valdība.

Varasiestādes brīdinājušas, ka mirušo skaits var vēl pieaugt, jo slimnīcās tiek ievesti arvien jauni ievainotie.

Afganistānas amatpersonu sniegtā informācija liecina, ka eksploziju sarīkojis terorists pašnāvnieks, kas vadījis ar sprāgstvielām piekrautu smago automašīnu.

Eksploziju izraisīja 1500 kilogrami sprāgstvielu, kas bija paslēptas notekūdeņu savākšanas mašīnā, sacīja amatpersonas.

Ap laukumu, kur ap plkst.8.30 (ap plkst. 7.00 pēc Latvijas laika), notika sprādziens, izvietotas daudzas valdības iestādes un ārvalstu vēstniecības, tostarp arī NATO birojs.

Sprādzienam vistuvāk atradusies Vācijas vēstniecība, taču afgāņu policijas pārstāvis aģentūrai Reuters atzinis, ka «grūti pateikt, kas īsti bijis uzbrukuma mērķis».

Izmisīgā cīņa par pašvaldību un Eiroparlamenta deputātu krēsliem daudzām partijām izvērtusies ievērojami dārgāka nekā pirms tam gūtie ienākumi vēlēšanu izdevumiem.

Līdere ir pirms vēlēšanām agresīvu reklāmas kampaņu izvērsusī TB/LNNK, kurai pat 346.3 tūkst. Ls iztērēšana sevis slavināšanai nav līdzējusi iekļūt kārotajā Rīgas domē, kur nu vēl saglabāt mēra krēslu. Tikai 3.3 % galvaspilsētas iedzīvotāju balsoja par tēvzemiešiem. Arī cīņā par Eiropas Parlamentu TB/LNNK ieguva tikai vienu deputāta vietu, kas tika partijas līderim Robertam Zīlem, pretstatā četrām 2004. gadā notikušajās vēlēšanās.

Apvienības kopējie izdevumi vēlēšanām (jāuzrāda visi izdevumi no 7. februāra līdz vēlēšanu dienai, kā to paredz Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likums bija 406.7 tūkst. Ls, kas par 213.3 tūkst. Ls pārsniedz tai pat laikā gūtos ienākumus. Pat ņemot vērā līdz 7. februārim gūtos ziedojumus (45 tūkst. Ls), naudas atlikumu kontā (56.9 tūkst. Ls) un rezerves fonda atlikumu pērnā gada beigās (52,3 tūkst. Ls), ar to nav gana, lai segtu izdevumus.

#Jaunās vēstniecības ēkas būvniecība izmaksāja aptuveni 1,2 miljardus dolāru.

Londonā, Temzas upes krastos, Nine Elms rajonā pabeigta jaunās ASV vēstniecības ēkas būvniecība, kas izmaksāja aptuveni 1,2 miljardus dolāru. Vēstniecības atklāšana paredzēta šā gada februārī, vēsta ārvalstu mediji.

Jauna vēstniecības ēka bija nepieciešama, jo iepriekšējā tika atzīta par mazu, nepietiekami drošu un mūsdienu prasībām neatbisltošu.

Tikmēr ASV prezidents Donalds Tramps ir atcēlis nākammēnes plānoto vizīti Lielbritānijā, paziņojot, ka neieradīsies uz vēstniecības ēkas atklāšanas ceremoniju, jo viņš neesot šī vairāk nekā miljardu dolāru vērtā objekta fans.

Sociālajā tīklā Twitter ASV prezidents kritizēja eksprezidentu Baraku Obamu, sakot, ka viņš veco vēstniecības ēku «pārdevis par zemesriekstiem» un par miljardu uzcēlis aizstājēju. «Slikts darījums,» Twitter raksta D.Tramps.

Beļģi aizver vēstniecības Baltijā un citviet Eiropā; līdzīgi plāno rīkoties arī citi, Latviju ieskaitot

Budžeta jostas savilkšana piespiedu kārtā Beļģijai liek ķerties pie vēstniecību skaita samazināšanas, kas gan tuvākā vai tālākā nākotnē visdrīzāk būtu noticis jebkurā gadījumā, saka Beļģijas Karalistes vēstnieks Latvijā Franks Arnautss.

Latvijā mēs sakām, ka «Brisele liek šo» un «Brisele liek to», bet kā to saka pašā Beļģijā?

Mēs tādā gadījumā sakām «ES», «Komisija» utt.

Tātad tagad ES un Komisija jūsu Briselei saka, ka par šādu valsts parādu un budžeta deficītu, kāds tas ir pašlaik, jums draud sods, un iznākumā tiek slēgta vēstniecība arī Latvijā. Pareizi?

Tuvojoties 14. Saeimas vēlēšanām, Lursoft pētījis, cik daudzu partiju sarakstu pirmās personas šobrīd saistītas ar biznesu, un lūkojis, kādas ir šo uzņēmumu sekmes.

Saeimas vēlēšanām šogad reģistrēti 19 partiju un to apvienību saraksti, uz 100 deputātu vietām parlamentā pretendējot 1832 deputātu kandidātiem. Visas partijas un to apvienības, kuras vēlas iekļūt 14. Saeimā, vēlēšanām pieteikušas sarakstus visos piecos vēlēšanu apgabalos.

Patiesā labuma guvēja statuss visvairāk uzņēmumos – Vilim Krištopanam

Izpētot personas, kas vēlēšanu apgabalos izvirzītas sarakstu pirmajā vietā, Lursoft secinājis, ka visvairāk uzņēmumos patiesā labuma guvēja statuss šobrīd reģistrēts Vilim Krištopanam no “Latvija pirmajā vietā”. Visi uzņēmumi, izņemot SIA “Krievupes golfa klubs”, saistīti ar nekustamā īpašuma jomu. Lai arī SIA “Krievupes golfa klubs” jaunākajā vadības ziņojumā norādījis, ka sporta objektu darbības jomā tas strādāja arī 2021.gadā un savu darbības jomu iecerēts attīstīt arī turpmāk, attīstot golfa laukumu, gada pārskatā redzams, ka uzņēmums 2021.gadā nav guvis ieņēmumus no saimnieciskās darbības. SIA “Krievupes golfa klubs” peļņas vai zaudējumu aprēķinā publiskota vien informācija par uzņēmuma pārējām saimnieciskās darbības izmaksām, un, galu galā, pagājušo gadu Vilim Krištopanam piederošais golfa klubs noslēdzis ar 6,75 tūkst. EUR zaudējumiem.