Ghetto Family sporta projektus papildina burgernīca Ghetto Burger Grīziņkalnā, Rīgā.
Ghetto ir jauniešu iniciatīva ar mērķi popularizēt sportiskas aktivitātes, veselīgu dzīves veidu un lietderīgu brīvā laika pavadīšanu.
Ghetto zīmols šobrīd apvieno vairākus projektus. Taču neviens projekts pats par sevi nav pamatbizness – tikai visas aktivitātes kopā veido vienotu veselumu un papildina cita citu. Ghetto Family nodarbojas ar sporta pasākumu organizēšanu, Ghetto TV veido dažādas reklāmas, Ghetto Burger ir burgernīca, Ghetto Rent iznomā tribīnes, mūzikas aparatūru u. tml., bet Ghetto Cares programmas ietvaros Ghetto komanda dodas pie skolu jauniešiem, lai runātu par viņiem aktuālajām tēmām.
«Tā ir mūsu sociālā atbildība. Tas man ir dzīvesstils. Neviens mums nevar samaksāt tik, cik mēs varētu nopelnīt privātajā biznesā. Mans mērķis ir mainīt jauniešu domāšanu,» stāsta Raimonds Elbakjans, Ghetto Family «tēvs».
Arī pabaro
«Pirms pieciem gadiem mēs tepat pāri ielai sākām projektu Ghetto Basket. Ar draugiem izdomājām, ka vajadzētu kopā jautri pavadīt laiku un ceturtdienu vakaros uzspēlēt basīti. Tas pārauga par šobrīd lielāko jauniešu kustību valstī. Gāju un runāju ar dažādu institūciju pārstāvjiem, lūdzu atbalstu, bet, kad sapratu reālo situāciju, cik ļoti visiem ir vienalga, radās spīts un azarts darboties. Šobrīd Ghetto Games pulcē vairāk nekā 10,5 tūkstošus jauniešu,» stāsta Raimonds.
Dažādu pasākumu rīkošanā iesaistās brīvprātīgie jaunieši, un Ghetto Games viņiem vienmēr nodrošina ēdināšanu. Sākumā Ghetto Family aicināja līdzdarboties kebabu tirgotājus, bet uz viņiem nevarēja paļauties – dažreiz viņi ieradās, bet citreiz ne. «Viņi nebija gatavi augt kopā ar mums,» saka Raimonds. Parēķinot viņš ar domubiedriem secinājis, ka izdevīgāk šo pienākumu uzņemties pašiem. Tapa Ghetto Burger, kas sākumā nodarbojās ar izbraukuma tirdzniecību. «Tas, protams, nenācās viegli,» atzīst Raimonds.
Viņam pašam patīk labi paēst – vectēvs ir armēnis un ģimenē lielā cieņā ir šašliks. Raimondam bija sapnis, ka kādudien viņam būs «šašličnaja», taču viss ir nedaudz citādi – tagad viņam pieder burgeru kafejnīca Ghetto Burger. Tās atvēršana bija izaicinājums, jo izbraukuma tirdzniecību ar pastāvīgu kafejnīcas darbību ir grūti salīdzināt. Izbraukuma tirdzniecībā risks ir samērā mazs, apmeklētāju skaits ir liels.
Bez alkohola
Ghetto Burger netirgo alkoholu. «Ghetto Games filozofija ir par un ap sportu, veselīgu dzīvesveidu, tāpēc mūsu pasākumos neatbalstām alkoholu, arī paši to nelietojam. Esam arī pret smēķēšanu. Tieši šī iemesla dēļ te nepārdodam alkoholu un cigaretes. Man liekas, ka tas nebūtu pareizi,» saka Sanda Brūna, Ghetto Games projektu vadītāja. Raimonds piebilst, ka tad, ja kafejnīcā tirgotu alkoholu, iniciatīva zaudētu jēgu. «Es varētu atvērt arī bordreli, bet tad man jāizslēdz jebkādas sajūtas. Kad es sev jautāju, kādu vidi gribu redzēt apkārt, viena no atbildēm ir – netirgosim alkoholu,» viņš teic.
Raimondam ir sapnis nākotnē apdzīvot visu ēkas pirmo stāvu, kurā šobrīd atrodas Ghetto Burger. Viņš iecerējis Ghetto projektus attīstīt vēl vismaz nākamos 20 gadus, bet šī ēka varētu kļūt par jauniešu pulcēšanās vietu, Grīziņkalns – tūrisma apskates punkts. Turpat būtu iespēja paēst, veikalā nopirkt Ghetto T-kreklu, aprocīti, pulksteni u.tml. «Gribas Getiņu uztaisīt par Latvijas produktu,» atklāj Raimonds.
Jaunieši jauniešiem
«Vārdā «geto» ir iekodēts daudz negāciju. Ar to mēs šobrīd asociējam nelabvēlīgu apkārtni, kāds Grīziņkalns pirms pieciem gadiem arī bija, kad te bija tikai prostitūtas un narkomāni. Pēdējo piecu gadu laikā kopā ar pašvaldības un valsts policiju mums ir izdevies panākt to, ka šī apkaime ir samērā kārtīga,» spriež Raimonds.
Viens no Ghetto projektiem ir Esmu Grīziņkalna patriots. «Ar šo soli mēs parādām, ka mums ir raksturs, morālā stāja un ka ikviens pats var veidot vidi ap sevi. Nevis čīkstēt, bet atvērt kafejnīcu. Šis ir jauns sākums šai apkārtnei, jo mēs turpināsim strādāt ar narkotiku izskaušanu, alkoholismu. Jauniešiem, kas šodien aug šajā apkārtnē, ir pareizas vērtības, un es ticu rezultātam nevis pēc diviem, bet 15 gadiem,» saka Raimonds.
Ghetto labā strādā daudz jauniešu «Tie ir cilvēki, kuros vēl kaut ko var mainīt. «Lielajos speciālistos» vairs neko mainīt nevar – viņiem ir pārāk lielas ambīcijas, grūti sadzīvot ar realitāti. Ar tiem, kuri pārdzīvoja 2005.–2009. gadu, kad par neko varēja saņemt daudz, dialogs ir diezgan tukšs. Es pats biju viens no tiem, kas tajā laikā diezgan daudz paspēja sapelnīt un izdarīt, taču uz dzīvi es skatos reāli,» uzskata Raimonds. Vaicāts, vai viņš paspēja īstajā laikā paiet malā, uzņēmējs atbild, ka apdedzinājies tāpat kā daudzi citi, atsāka strādāt ar diviem latiem kabatā. «Biju jauns, man bija vienkārši,» teic Raimonds.
Ir, kur augt
Latvijā ir 300 tūkstoši jauniešu vecumā no 13 līdz 25 gadiem, rēķina Raimonds. «Šobrīd esam aptvēruši tikai 1/30 daļu. Vēl ir, kur augt. Normāli būtu, ja mēs aptvertu trešdaļu – 100 tūkstošus. Tas ir ambiciozi, bet, ņemot vērā, ka mūsu projekti ir saistīti ar 15 dažādiem sporta veidiem, mūziku, ir potenciāls,» viņš saka.
Ghetto Games gadā vidēji rīko 70 pasākumus visā Latvijā. Piemēram, šogad Ventspilī notika trīs dienu pasākums, kurš pulcēja 1500 dalībnieku no 20 valstīm. «Citi tādam projektam gatavojas gadu, bet mums tas ir viens no 70,» saka Raimonds. Vai reizēm nav grūti un nenolaižas rokas? «Mēs neesam nākuši šajā pasaulē atpūsties. Protams, ir grūti, bet kā uz to skatās. Darītāji vienmēr dara, bet nedarītāji čīkst. Es cenšos motivēt jauniešus, stāstu, ka viss ir iespējams. Un ir jānotic un jādara!» tā Raimonds.