Liepājā 11. jūlijā Jūras svētku ietvaros notiks pirmais eksotisko deju festivāls Liepājā, trešais starptautiskais ielu teātru festivāls Zeme. Debess. Jūra, četrpadsmito reizi vienkopus pulcēsies Liepājas glezniecības plenēra dalībnieki, bet balli spēlēs grupa Credo. Ieeja svētkos būs bez maksas.

Jūras svētku svinēšanu organizē Liepājas Kultūras pārvalde ar Liepājas SEZ pārvaldes finansiālu atbalstu. Svētku aktivitātes nodrošina gan nevalstiskās organizācijas, gan komercstruktūras, piesaistot finansējumu no projektu konkursiem.

Jūras svētku svinības sāksies pulksten 10:00, kad viesnīcā Fontaine Royal ar meistarklasēm aizsāksies pirmais eksotisko deju festivāls Liepājā. No pulksten 13:00 festivāls savu darbību turpinās uz lielās skatuves promenādē. Eksotisko deju cienītājiem būs iespēja iegādāties arī atbilstošus aksesuārus.

Pulksten 12:00 pie pieminekļa bojā gājušajiem zvejniekiem un jūrniekiem notiks svinīgs piemiņas pasākums.

Pulksten 12:30 ar Edija Šnipkes uzstāšanos tiks atklātas starptautiskā ielu teātru festivāla Zeme. Debess. Jūra otrās dienas aktivitātes. Tūlīt pēc tam uz skatuves kāps akrobātu teātris no Nīderlandes Companie with balls.

Ēdināšanas un bāru nozares uzņēmēji ir neizpratnē par ieceri aizliegt tirgot alkoholu, darbu klātienē atsākot āra terasēm, atzina aptaujātie nozaru pārstāvji.

Latvijas Restorānu biedrības prezidents Jānis Jenzis pauda neizpratni, kādēļ šāda ideja radusies, uzsverot, ka iedzīvotāji tāpat atradīs veidu, kā lietot alkoholu, to darot vēl pirms ierašanās terasē vai jau terasēs lietojot līdzpaņemtos dzērienus.

"Liekas, ka grib kaut ko ierobežot tikai, lai ierobežotu," sacīja Jenzis, paužot, ka Latvijā daudzi ierobežojumi ieviesti nevis balstoties uz kādiem pētījumiem, bet pēc sajūtām.

Arī no Latvijas Bāru asociācijas valdes locekļa, "Cuba Cafe" līdzīpašnieka Arņa Bikšus teiktā izriet, ka ideja par alkohola tirdzniecības aizliegšanu āra terasēs nav saprotama.

Viņš sacīja, ka pašreiz notiek aktīva gatavošanās, lai piektdien, 7.maijā, "Cuba Cafe" varētu atsākt klātienes darbu, sākot strādāt āra terasei. Pēc Bikšus rīcībā esošās informācijas, āra terases gatavi atvērt daudzi bāri. Vienlaikus viņš nenoliedza, ka daudziem arī nācies rūpīgi pārdomāt, vai tie spēj ievērot nepieciešamās epidemioloģiskās drošības prasības, lai var strādāt, un, vai tas ir izdevīgi.

Ja darba dienu vidū populārākās ierīces interneta pārlūkošanai ir datori, tad vakaros un brīvdienu rītos interneta lietotāji labprāt izvēlas lietot planšetdatorus, secinājis interneta izpētes un tehnoloģiju uzņēmums Gemius.

Saskaņā ar Gemius Prism datiem par šā gada 20. nedēļu (13.-19. maijs) darba dienās no pulksten 9 līdz 17 internetu visaktīvāk lieto no datoriem. Mobilo telefonu lietojums dienas laikā, no pulksten 6 līdz 23 ir vienmērīgs, tikmēr planšetdatori savu uzvaras gājienu sāk vakara stundās no pulksten 19 līdz 21, kad tos lieto biežāk kā datorus vai mobilos telefonus. Kopējais ierīču lietojums interneta pārlūkošanai darba dienās aktīvi sākas no pulksten 5 rītā un noslēdzas pirms pusnakts.

Atšķirīga interneta lietotāju uzvedība vērojama nedēļas nogalēs, kad laikā no pulksten 6 līdz 10 visbiežāk lietotā ierīce interneta pārlūkošanai ir planšetdators, kas kopumā nedēļas nogalēs dienas garumā ir populārāks kā darba dienās. Tāpat novērojams zemāks interneta pārlūkošanas biežums no datoriem laikā no pulksten 9 līdz 17. Brīvdienās interneta lapu pārlūkošana no datoriem un mobilajām ierīcēm aktīvāk tiek veikta pulksten 21 vakarā, kad, tāpat kā darba dienās, pieaug planšetdatoru lietojums interneta pārlūkošanai. Interneta lietojums no mobilajiem telefoniem arī nedēļas nogalēs laikā no pulksten 9 līdz 18 ir vienmērīgs.

«Latvijas Dzelzceļš (LDz), nebrīdinot Rīgas pašvaldību, ir mainījis iepriekš saskaņoto vilcienu kustības grafiku. Tas rada pamatīgas problēmas Sarkandaugavas iedzīvotājiem, bet, tuvojoties vasaras sezonai, problēmas radīsies jau visiem rīdziniekiem un pilsētas viesiem, kas vēlēsies apmeklēt Vecāķu pludmali vai atpūsties Mežaparkā,» pavēstījis Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs.

Rīgas mērs tuvākajā laikā gatavojas nosūtīt vēstuli Valsts a/s LDz vadībai, aicinot grozīt lēmumu par vilcienu kustības ierobežojumu atcelšanu pie dzelzceļa pārbrauktuvēm Ezera un Tilta ielā.

Minētajā vietā Rīgas domes Satiksmes departaments bija panācis vienošanos ar LDz neslēgt pārbrauktuves Ezera un Tilta ielās darba dienu rīta stundās no pulksten 7 līdz pulksten 9 un vakarpusē no pulksten 5 līdz pulksten 7.

Patlaban, īpaši rīta un vakara stundās, kad iedzīvotāji dodas ikdienas darba gaitās, pie dzelzceļa pārbrauktuvēm veidojas sastrēgumi, jo tās pastāvīgi ir slēgtas. Regulāri kavējumi līdz 30 minūtēm un ilgāk rodas arī 2., 11. un 24. maršrutu autobusiem, kas šķērso Sarkandaugavas pārbrauktuvi, kā arī 19., 33., 48. autobusu un 3. maršrutu trolejbusiem, kuru galapunkti atrodas līdzās minētajai pārbrauktuvei, teikts Rīgas domes paziņojumā.

Saeima otrajā lasījumā tomēr neatbalstīja Saeimas Tautsaimniecības komisijas atbalstītos likuma grozījumus pagarināt alkohola tirdzniecību no 8.00 rītā līdz 23.00 vakarā.

Šie Alkohola aprites likuma grozījumi tika veikti ar argumentu, lai palīdzētu apkarot tā dēvētās točkas. Točku problēma īpaši aktuāla esot lauku jauniešiem, kuriem esot ļoti ierobežotas iespējas naktī iegādāties legālu alkoholu, norādīja par šo likumu atbildīgās Tautsaimniecības komisijas vadītājs Vents Armands Krauklis.

Tirdzniecības laika pagarinājums tikai par stundu tomēr ir garās diskusijās iegūts kompromiss, jo bija vairāki deputāti, kas ierosināja pilnīgu alkohola tirdzniecības ierobežojumu atcelšanu naktī. Tomēr citi deputāti, piemēram, Jānis Strazdiņš (ZZS) un Ilma Čepāne (PS), kas uzskatīja, ka alkohola tirdzniecības laikus vajadzētu vēl vairāk ierobežot vai arī pārdot alkoholu jauniešiem tikai no 21 gada vecuma.

Pastāv viedoklis, ka sadārdzinoties legālajam alkoholam, cilvēki vairāk pirks nelegālos dzērienus, kuru tirdzniecība pašlaik netiek apkarota pietiekami efektīvi. Vai tiešām tā?

Vai palielinoties akcizēto alkoholisko dzērienu cenai, uzreiz palielināsies arī nelegālā alkohola patēriņš? Uz šo jautājumu nemaz nav tik viegli atbildēt. Kāpēc? Spriediet paši. Latvijas iedzīvotājiem jau tagad ir pietiekami daudz iespēju iegādāties nelegālo alkoholu. Kā uzskata eksperti, tad stipro alkoholisko dzērienu segmentā nelegālais alkohols veido ap 20 - 30% patēriņa.(1) Jau tagad nelegālais alkohols ir daudz lētāks par legālo, tajā pašā laikā lielākā daļa cilvēku tomēr pērk oficiālu preci, oficiālos veikalos. Kāpēc? Tāpēc, ka tā ir ērtāk, drošāk, prestižāk. Pērkot nelegālu alkoholu, iespējams ieekonomēt vairākus desmitus santīmu vai pat dažus eiro, tomēr ekonomiskie ieguvumi neatsver potenciālos drošības riskus kādus rada nezināmas izcelsmes alkohola lietošana. Ieekonomējot divus eiro, pastāv iespēja iedzīvoties tādās kaitēs, kuru ārstēšana izmaksās tūkstošus eiro vai pat zaudēt dzīvību. Tad nu jājautā vai situācija radikāli mainīsies, ja oficiāli tirgotais alkohols paliks par 10 – 20% dārgāks? Domāju, ka nē. Ja sadārdzinājums būtu 100 – 200%, tad, protams, situācija būtu cita. Taču neliels un pakāpenisks cenu palielinājums alkohola tirdzniecību pagrīdē neiedzīs. Iespējams, ka nelegālā alkohola patēriņš nedaudz palielināsies, taču pieaugums nebūs liels, ja akcīzi celsim pakāpeniski un pārdomāti. Sākumā stiprajam alum un vēl dažām dzērienu kategorijām. Tad, izvērtējot situāciju, arī citos segmentos.

Rīgas centrā vēstniecībām domātais alkohols, ko tās tiesīgas iegādāties, nemaksājot ne PVN, ne akcīzes nodokli, tiek tirgots milzu apjomos.

Par to liecina TV3 raidījumā Nekā personīga sniegtā informācija. Diplomātu veikals atrodas pašā Rīgas centrā uz Elizabetes ielas, vēstniecību rajonā. Latvijas iedzīvotāji, izņemot vēstniecību darbiniekus, tur iepirkties nedrīkst.

Nekā personīga rīcībā nonākušas ziņas, ka pēdējā laikā alkohola un tabakas patēriņš diplomātu vidū sasniedzis astronomiskus apjomus. Pusgada laikā vēstniecības vai nu pašas vai to darbinieki individuāli patērējuši vairāk kā 50 tonnas alkoholisko dzērienu. Piemēram, islāma valsts Uzbekistānas diplomāti šā gada pirmo divu mēnešu laikā iepirkuši 6 tūkst. pudeles stiprā alkohola un 6.5 tūkst. paciņas cigarešu.

2015.gadā veiktais pētījums par alkohola lietošanu Latvijā liecina, ka katrs desmitais respondents ir iegādājies nelegālo alkoholu, tomēr Latvijas alkohola nozares asociācija (LANA) norāda, ka šis skaitlis ir vēl lielāks. Daļa iedzīvotāju pat nenojauš, ka patiesībā ir iegādājušies nelegālu kontrabandas alkoholu, kas maskēts zināmu zīmolu pudelēs. Nelegālā alkohola apjoms valstī šobrīd ir aptuveni 30%, kas ne tikai apdraud iedzīvotāju veselību, bet arī rada pamatīgu robu valsts budžetā.

Latvijas alkohola nozares asociācijas un eSample veidotā aptauja liecina, ka katrs 10. respondents ir iegādājies nelegālo vai no rokas tirgotu alkoholu. Turklāt 84% iedzīvotāju atzīst, ka ir informēti par to, kur atrodas nelegālā alkohola ražotene vai tirgotava. Lai gan šie dati jau tāpat liecina, ka iedzīvotāji savu veselību pakļauj riskam, Latvijas alkohola nozares asociācijas vadītājs Genādijs Kļepikovs norāda, ka daļa nelegālā alkohola lietotāju nenojauš, ka patērē nezināmas izcelsmes alkoholu.

Valsts policija apgalvo, ka pastiprināti darbojas nelegālā alkohola apkarošanā, tomēr vien 3% respondentu apgalvo, ka ziņotu policijai, ja zinātu, kur atrodas nelegālā alkohola ražotne. Šādu rīcību cilvēki skaidro ar uzskatu, ka pēc ziņošanas policijai situācija tapāt nemainīsies. Turklāt nelegālais alkohols ietver ne vien «točku» pagrabus, bet arī nezināmas izcelsmes kontrabandas alkoholu iedzīvotājiem atpazīstamos un elitāru ražotāju iepakojumos, kas nelegālo alkoholu padara vēl grūtāk atklājamu.

Lai ierobežotu alkohola patēriņu jauniešu vidū, plānots noteikt, ka alkohola pircējiem vecumā no 18 līdz 25 gadiem būs pārdevējam jāuzrāda personu apliecinošs dokuments, turklāt veikalos alkoholiskie dzērieni būs jāizvieto atseviškā tirdzniecības zonā.

Savukārt, lai ierobežotu alkohola tirdzniecību nakts laikā, likums precizēts, nosakot, ka alkoholu no pulksten 22 līdz 8 iespējams pārdot tikai tādās mazumtirdzniecības vietās, kurās alkoholiskie dzērieni tiek realizēti tikai izlejamā veidā un tiek nodrošināta to patērēšana uz vietas, kā arī beznodokļu tirdzniecības veikalos. Līdz šim vairāki tirgotāji izmantoja likuma neprecizitāti, pēc pulksten 22 izvietojot tirdzniecības zālē nelielu galdiņu un pasniedzot sevi kā iestādījumu, kur iespējams alkoholu patērēt uz vietas, skaidroja deputāts Aleksejs Loskutovs (Vienotība). «Domāju, ka katrs no jums zina vismaz vienu otru tādu veikaliņu, kur nakts laikā tirgo alkoholu, nevis izlejot un nodrošinot iespēju patērēt uz vietas, bet noskrūvējot vāciņu un pārdodot alkoholu līdzi nešanai,» viņš sacīja, aicinot samazināt alkohola pieejamību nakts laikā.

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija šodien atbalstīja priekšlikumu grozījumiem Alkoholisko dzērienu aprites likumā, kas paredz, ka alkoholiskos dzērienus būs aizliegts pārdot personām, kuras ir jaunākas par 20 gadiem.

Patlaban alkoholu var nopirkt personas no 18 gadu vecuma.

Vienlaikus komisija atbalstīja priekšlikumu, kas paredz izņēmuma gadījumus, lai netiktu ierobežotas pilngadīgu personu darba iespējas pārtikas aprites un sabiedriskās ēdināšanas nozarē, kā arī netiktu ietekmēta profesionālās izglītības programmas praktiskās daļas apguve, kurā cita starpā izglītojamam varētu tikt uzdoti arī uzdevumi saistībā ar alkoholisko dzērienu apriti.

Latvijas Alus darītāju savienības valdes priekšsēdētājs Pēteris Liniņš apgalvoja, ka jauniešu dzeršanas problēmas Latvijā samazinās. Viņš norādīja, ka savienība tam "kategoriski iebilst", jo vecuma sliekšņa maiņai neesot leģitīms mērķis.

Tirdzniecības laika ierobežojumi nerisina pārmērīga alkohola patēriņa problēmu valstī, sacīja Latvijas Alus darītāju savienības (LADS) valdes priekšsēdētājs Pēteris Liniņš.

Komentējot Veselības ministrijas (VM) rosinājumu aizliegt tirgot alkoholu pēc plkst.20, lai mazinātu alkohola patēriņu, Liniņš sacīja, ka gan Latvijas, gan citu valstu pieredze rāda, ka tirdzniecības laika ierobežojumi nemazina patēriņu, bet veicina nelegālā alkohola apriti. Bez tam, tirdzniecības laika ierobežojumi veicina nelegālu, veselībai bīstamu dzērienu noietu, vienlaikus samazinot nodokļu ieņēmumi no legālās produkcijas.

"Nav pierādīta cēloņsakarība starp likumīga dzērienu iegādes laika saīsināšanu un alkohola patēriņa samazināšanos valstī," sacīja savienības valdes priekšsēdētājs, piebilstot, ka pastāv pamatotas bažas, ka iespējams gluži pretējs efekts uz nelegālā alkohola patēriņa pieauguma rēķina.

Nākamgad pirmdienās par stundu agrāk beigsies darbdiena Gulbenes novada domē, kā arī pilsētas un pagastu pārvaldēs. Par to liecina publiski pieejamā informācija, vēsta reģionālais medijs Dzirkstele.

Priekšlikumu par darbdienas saīsināšanu pirmdienās darbiniekiem izteica novada domes priekšsēdētājs Andris Apinītis. Priekšlikums tika apspriests ar kolēģiem un acīmredzot guvis atbalstu. Dzirkstelei A.Apinītis bija teicis, ka - pēc viņa vērojumiem - pirmdienās apmeklētāji uz domi visvairāk nāk dienas vidū, nevis vakaros.

Līdz šim pirmdienās pašvaldības administrācija pilsētā un pagastos strādāja līdz pulksten 18.00, bet ar 4.janvāri – līdz pulksten 17.00. Tikpat ilgs darbalaiks paredzēts arī visās pārējās darbdienās, izņemot piektdienu. Jau šobrīd un arī nākamgad piektdienās novada domes, pilsētas un pagastu pārvalžu darbinieki ir un būs iedzīvotājiem pieejami tikai līdz pulksten 16.00.

Ghetto Family sporta projektus papildina burgernīca Ghetto Burger Grīziņkalnā, Rīgā.

Ghetto ir jauniešu iniciatīva ar mērķi popularizēt sportiskas aktivitātes, veselīgu dzīves veidu un lietderīgu brīvā laika pavadīšanu.

Ghetto zīmols šobrīd apvieno vairākus projektus. Taču neviens projekts pats par sevi nav pamatbizness – tikai visas aktivitātes kopā veido vienotu veselumu un papildina cita citu. Ghetto Family nodarbojas ar sporta pasākumu organizēšanu, Ghetto TV veido dažādas reklāmas, Ghetto Burger ir burgernīca, Ghetto Rent iznomā tribīnes, mūzikas aparatūru u. tml., bet Ghetto Cares programmas ietvaros Ghetto komanda dodas pie skolu jauniešiem, lai runātu par viņiem aktuālajām tēmām.

Lai nepilngadīgajiem nebūtu iespējams apreibināties no dzērieniem, kas likuma izpratnē skaitās bezalkoholiski, bet tomēr satur alkoholu, Veselības ministrija (VM) varētu rosināt Bērnu tiesību aizsardzības likuma grozījumus ar mērķi ierobežot šādu produktu tirdzniecību bērniem.

Aizliegto produktu klāstā varētu būt bezalkoholiskie sidri, daži dabiski raudzētie kvasi un citi produkti, vēsta Latvijas Avīze.

Šī ir viena no narkologu ieteiktajām idejām, ko VM plāno iekļaut Alkoholisko dzērienu patēriņa mazināšanas un alkoholisma ierobežošanas rīcības plānā 2012. – 2014.gadam. Plānu izstrādā valdības izveidotā Nacionālā alkoholisma ierobežošanas padome, kurā darbojas pārstāvji no dažādām organizācijām.

Diskusijas gan vēl būs ar ražotājiem. Latvijas Tirgotāju asociācija nesaskatot problēmu tajā, ka bērniem ir pieejami šādi mazalkoholiski produkti. Latvijas Darba devēju konfederācijas viedoklis – ar paredzētajiem likuma grozījumiem tiktu ierobežoti vietējie ražotāji iepretim ražotājiem no citām ES dalībvalstīm, kurās nav šāda ierobežojuma. Nevienlīdzīgu konkurenci kā problēmu piemin arī Ekonomikas ministrijas pārstāve.

Mirušo skaits Irkutskā, Krievijas Sibīrijas daļā, pēc alkoholu saturoša mazgāšanās līdzekļa Bojarišņik iedzeršanas ceturtdien pieaudzis līdz 71 cilvēkam, paziņojusi Krievijas Veselības ministrija.

Kopā 117 cilvēki saindējās pēc metanolu saturoša līdzekļa lietošanas, «no kuriem 71 ir miris», aģentūra Interfax citēja ministrijas preses pārstāves Tatjanas Ļebedevas teikto.

Iepriekš tika ziņots par 62 mirušajiem.

Krievijas Izmeklēšanas komiteja atklāja, ka cietušie sadzērušies mazgāšanās līdzekli Bojarišņik (Vilkābele), kas saturējis metanolu.

Tiesa gan, uz produkta iepakojuma esot bijis norādīts, ka tā sastāvā ir etilspirts, norādīja reģiona Veselības ministrija.

Šķidrums bijis pildīts pudelēs, uz kurām norādīts, ka tas ir vannas līdzeklis ar vilkābeļu smaržu. Uz etiķetes bijis rakstīts, ka tas nav paredzēts iekšķīgai lietošanai.

Ikdienas Latvijā tiek pārdotas divas «fūres» nelegālā alkohola jeb 2200 kastes 0,5 litru pudeļu 40% degvīna, aprēķinājusi Alkoholisko dzērienu ražotāju un izplatītāju asociācija (LADRIA). Turklāt ievērojama daļa – 40% - Latvijas iedzīvotāju atzinuši, ka ir iegādājušies bezakcīzes alkoholu, savukārt puse norādījusi, ka zina, kur šādu alkoholu var nopirkt. Latvijas

Šādu ainu atklāj SIA Compass sadarbībā ar SIA Solid Data veiktais pētījums. Aptaujas dati apstiprina Latvijas alkoholisko dzērienu ražotāju un izplatītāju asociācijas (LADRIA) aprēķinus, kas balstīti uz Valsts ieņēmumu dienesta VID) datiem – nelegālā alkohola tirgus Latvijā ir līdzvērtīgs pieciem miljoniem litru gadā jeb 2200 kastēm 0,5 litru 40% degvīna dienā.

Aptauja, kurā atklājās, ka 40% iedzīvotāju ir iegādājušies bezakcīzes alkoholu, tika veikta sociālās kampaņas Aizkulises ietvaros. Kampaņa tiek rīkota, lai vērstu iedzīvotāju uzmanību uz sekām, ko dzīvībai var radīt nelegālas un nepārbaidītas izcelsmes alkoholisko dzērienu lietošana.

Veicot eksperimentu ar slēpto kameru pirms jaunā mācību gada sākuma LTV raidījums de facto pārliecinājies, ka nepilngadīgie var nopirkt alkoholu nelielos veikaliņos un lielveikalā Maxima. Eksperimenta laikā septiņpadsmitgadīgais Toms un piecpadsmitgadīgais Daniels apstaigājuši vairākus veikalus un kafejnīcas mēģinot iegādāties alu.

Vispirms pārbaudītas dažas kafejnīcas Rīgas centrā, par kurām puiši bija dzirdējuši – te alkoholu pārdodot arī nepilngadīgajiem. Tomēr šoreiz eksperimenta dalībniekiem iegādāties alu nav izdevies – bārmene pat norādījusi, lai ejot uz blakus kafejnīcu, jo te esot salikts daudz video kameru un viņa alu nepārdošot.

Eksperimenta dalībnieki tālāk ķērušies pie jauniešiem ierastāka alkohola iegādes veida – veikala. Alu bez problēmām izdevies nopirkt divos mazos veikaliņos Pārdaugavas pusē.

Lielveikalos Rimi un Prisma eksperimenta dalībniekiem alu nopirkt nav izdevies – pārdevējas prasījušas uzrādīt dokumentus un alu nav pārdevušas. Pirms pusgada, šā gada janvārī, de facto veica līdzīgu eksperimentu – toreiz gan Prismā, gan Rimi raidījuma eksperimenta dalībniecei alkoholu nopirkt izdevās.

Maskava gatavojas aizliegt alkohola tirdzniecību naktī un agrās rīta stundās, tādā veidā cenšoties mazināt vienu no Maskavas lielākajām veselības problēmām, kas ir saindēšanās ar alkoholu, vēsta Telegraph.

Ņemot vērā noteikumus, kurus parakstījis Maskavas mērs Jurijs Lužkovs, Krievijas galvaspilsētā esošie veikali vairs nedrīkstēt tirgot alkoholiskos dzērienus ar alkohola saturu virs 15% diennakts laikā no pulksten 10.00 vakarā līdz 10.00 rītā.

Šādā gadījumā Maskavas iedzīvotāji naktī nevarēs iegādāties stipro alkoholu, piemēram, degvīnu un konjaku, taču tajā pat laikā netiks ietekmēti alus un vīna tirdzniecības apjomi.

Aizliegums stāsies spējā šā gada 1. septembrī.

Iepriekš ieviestais aizliegums tirgot stipros alkoholiskos dzērienus Maskavā no pulksten 11.00 vakarā līdz 8.00 rītā nebija efektīvs, jo tajā bija nepilnības, kas veikaliem tomēr ļāva tirgot stipro alkoholu 24 stundas diennaktī, vienojoties ar vietējo pašvaldību.

Lietuvas valdība principiāli atbalstījusi ierosinājumu vēl vairāk ierobežot alkohola tirdzniecības stundas un aizliegt alkohola reklāmu.

Lietuvas premjerministrs Sauļus Skvernelis paziņoja, ka valdība ir spējusi rast kompromisu šajā jautājumā.

Valdība principiāli apstiprināja noteiktus jaunus ierobežojumus, kas pašlaik tiek izskatīti parlamentā, piemēram, alkohola tirdzniecību svētdienās atļaut no pulksten 10 līdz 15, bet pirmdienās-sestdienās - no pulksten 10 līdz 20. Pašlaik mazumtirdzniecības veikalos Lietuvā alkoholiskos dzērienus var iegādāties katru dienu no pulksten 8 līdz 22.

Valdības «lēmums ir patiešām līdzsvarots. Mēs panācām maksimālu kompromisu starp pieejamības ierobežošanu un alkoholisma sekām no vienas puses un nekaitēšanu uzņēmējdarbībai un ekonomikai no otras puses. Tam ir jābūt līdzsvarā,» žurnālistiem sacīja Skvernelis.

Daļa Tallinas uzņēmēju naktī – pēc pulksten 22, kad tirgošanās ar alkoholu Igaunijā ir aizliegta, dod stiprinātos dzērienus pret ķīlu.

Tirgotāji skaidro, ka runa iet nevis par reālu pirkumu, bet aizdevumu: no rīta alkohols jāatdod, citādi ķīla paliek veikalā, vēsta Baltijas informācijas aģentūra. Aizņemties var, piemēram, litru degvīna un kādu bezalkoholisko dzērienu. Pārdevējs vispirms gan pārliecinās, vai alkohola lietotājs ir pilngadīgs, un paraksta ar viņu līgumu, kur tiek noteikts, ka dzēriens jānogādā atpakaļ līdz pulksten 10. Visbiežāk gan aizdevumu aizmirstot atdot vai arī neatrod vietu, kur to iegādāties legāli, jo līdz pulksten 10 Igaunijas veikalos alkoholu nepārdod.

Ekonomikas ministrija ir sagatavojusi grozījumus Alkoholisko dzērienu aprites likumā, ar kuriem paredzēts atļaut alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecību internetā. Paredzēts, ka izmaiņas stāsies spēkā 2020. gada 1. janvārī. Lai gan praktiski visā Eiropas Savienībā ir atļauts iegādāties alkoholiskos dzērienus internetā, Latvijas sabiedrība tam vēl nav gatava.

Statistika atkarību un alkohola patēriņa jomā liecina, ka mums nopietni jāstrādā pie sabiedrības, īpaši jauniešu, izglītošanas, mainot alkohola lietošanas paradumus. Atvieglojot alkohola iegādi, situāciju tikai pasliktināsim.

Radošums likumu apiešanā

Šobrīd Latvijā pastāv vairāki ierobežojumi alkohola tirdzniecības jomā - aizliegums pārdot alkoholiskos dzērienus nepilngadīgām personām, aizliegums alkoholiskos dzērienus pārdot laika posmā no 22:00 - 8:00 u.tml. Neraugoties uz to, esam radoša nācija un daļa sabiedrības ir atradusi veidus, kā apiet likumus. Gandrīz ikviens no mums ir dzirdējis par kādu nelielu veikaliņu tuvējā rajonā, kur pārdevēja nepajautās personu apliecinošu dokumentu, vai arī, pamatojoties uz to, ka veikals ir arī kafejnīca, pēc 22.00 ir iespējams iegādāties alkoholu, tiesa gan – atvērtā pudelē. Tur, protams, liels radošums nav nepieciešams – paņemam korķīti līdzi no mājām un kārotais produkts iegādāts.

Alkoholu Zinību dienā drīkstēs pārdot, paredz Saeimas ceturtdienas balsojums, kas vairs nav grozāms.

Db jau rakstīja, ka Valsts prezidents Valdis Zatlers nolēma neizsludināt grozījumus likumā, kas aizliegtu tirgot alkoholu 1. septembrī, un tos nosūtīja Saeimai otrreizējai caurlūkošanai.

Saeimas Tautsaimniecības komisija, skatot šo likumprojektu otro reizi, aizliegumu tirgot alkoholu 1. septembrī svītroja, un šoreiz komisijas lēmumu atbalstīja arī parlamenta deputāti plenārsēdē.

Latvijas Tirgotāju asociācija aprēķinājusi, ka 1.septembris par dīkstāves dienu aizlieguma dēļ kļūtu aptuveni 20 tūkstošiem cilvēki, bet budžets varētu zaudēt aptuveni 300 tūkst. Ls. Tāpat šāda norma negatīvi ietekmēšot tūrismu, norāda Ekonomikas ministrija.

Referendumā par valsts statusa piešķiršanu krievu valodai līdz pulksten 16 bija nobalsojuši jau vairāk nekā 783 tūkstoši pilsoņu jeb 50,71% balsstiesīgo, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) jaunākie dati.

Zemgalē referendumā līdz pulksten 16 piedalījās vairāk nekā 119 tūkstoši pilsoņu jeb 51,37% balsstiesīgo, Kurzemē – vairāk nekā 111 tūkstoši jeb 54,54% balsstiesīgo, Latgalē – vairāk nekā 108 tūkstoši jeb 45,83% balsstiesīgo, bet Vidzemē – vairāk nekā 221 tūkstoši jeb 54,19% no kopējā balsstiesīgo skaita. Rīgā referendumā līdz pulksten 16 vairāk nekā 221 tūkstotis iedzīvotāju jeb 54,22% no kopējā balsstiesīgo skaita.

Jau vēstīts, ka eksperti balsstiesīgo aktivitāti šajā referendumā vērtē kā augstu. Politoloģe Iveta Kažoka skaidroja, ka parasti uz referendumiem dodas 40% balsstiesīgo, savukārt uz vēlēšanām ap 60% balsstiesīgo, 18. februāra rītā pēc CVK pirmā datu apkopojuma par vēlētāju aktivitāti, viņa prognozēja, ka šajā referendumā varētu piedalīties 60% - 65% balsstiesīgo.