Zinību dienu, sākot ar šo gadu, visa Latvijas nācija pavadīs, esot pilnīgi skaidrā un pat neiegādājoties nevienu pili alkohola.

Vismaz tā ir iecerējuši Saeimas deputāti, pieņemot lēmumu, kas liedz gan veikalos, gan arī kafejnīcās 1. septembrī tirgot jebkādus alkoholiskos dzērienus, un tādējādi radot vienu no lielākajiem absurdiem Latvijas likumdošanas vēsturē.

Acīmredzami šīs normas autoriem doma ir bijusi visnotaļ cēla un vajadzīga — novērst nu jau par tradīciju kļuvušo situāciju, kad pirmās skolas dienas pēcpusdienā pietiekami daudzās Latvijas vietās, bet it īpaši Vecrīgas ielās ir sastopami tik ļoti iereibuši skolnieki, ka īsti vairs nesaprot — ir septiņi vakarā vai no rīta. Tātad — ideja ir laba. Tomēr, ja tiešām galvenā šā lēmuma ideja ir bijusi bērnu žūpības novēršana, tad tā pieņemšana ir radījusi tikai negatīvu efektu, bet labuma no tā nav nekāda. Redz, gan pēdējos 20 gadus, gan arī padomju un pirmās Latvijas brīvvalsts laikā, un droši vien vēl agrāk alkoholu nepilngadīgajiem tirgot ir aizliegts. Tātad tas, ko valsts līmenī ir nepieciešams darīt — nevis radīt jaunas likumu normas, bet gan strādāt tā, lai tiktu ievērotas jau esošās.

Vienkārši sakot, ir efektīvāk jāveic dažādu tirdzniecības vietu, kā arī krogu kontrole, lai negodprātīgi uzņēmēji neatļautos tirgot bērniem alkoholu. Savukārt atbilstoši pašreizējai situācijai, kad ir radīts jauns aizliegums, kārtējo reizi cietīs godīgi strādājošais bizness.

Proti, negodīgie tirgotāji tāpat centīsies pārdot grādīgos dzērienus gan pieaugušajiem, gan arī bērniem, un nav izslēgts, ka viņiem tas arī izdosies, jo, kā jau minēts, kontroles mehānismi šajā jomā ir gana vāji. Tajā pašā laikā godprātīgi strādājošie Latvijas uzņēmēji, kuri pēdējos pāris gados jau tāpat ir daudz cietuši no iekšējā patēriņa krasa samazinājuma, pieaugušiem cilvēkiem nedrīkstēs pārdot pat pudeli alus vai vīna glāzi pie vakariņām un tādējādi turpinās ciest zaudējumus.

Tiesa, nav gan izskanējis, cik lielus zaudējumus šāda Saeimas lēmuma rezultātā varētu ciest veikalnieki un krodzinieki, un cik daudz naudas tādējādi neieplūdīs valsts kabatā nodokļu veidā. Taisnības labad gan jāteic, ka šis nav pirmais gadījums, kad Latvijā tiek pieņemtas kādas likumdošanas normas tāpēc, ka pati valsts nespēj īstenot jau esošās. Piemēram, dažādi ekonomikas eksperti, kā arī uzņēmēji jau vairākkārt ir norādījuši, ka diez vai šogad būtu bijis tik drakoniski jāpalielina nodokļu slogs, ja vien Valsts ieņēmumu dienests efektīvāk spētu iekasēt tos maksājumus, kas bija noteikti iepriekš. Šķiet, tādus piemērus varētu vēl saukt bez sava gala.

Jebkurā gadījumā ir vismaz dīvaini, ka laikā, kad visā pasaulē valstis domā, kā atveseļot savu ekonomiku, kā stimulēt patēriņu, Latvijas likumdevējs pieņem pilnīgi pretējus lēmumus.

Ar negācijām ir jācīnās, sitot pa pirkstiem to vaininiekiem, nevis tiem, kuru rokas vienkārši ir vieglāk aizsniedzamas. Šajā gadījumā — jāslēdz tie uzņēmumi, kas atļaujas bērniem tirgot alkoholu, nevis jāsmacē pilnīgi visi.