Rīgas domes priekšsēdētājs Jānis Birks sola tikties ar Sēžam zaļi! rīkotājiem, lai pārspriestu iespēju atcelt aizliegumu uzturēties zālienā Rīgas centra parkos.

„Uzskatam, ka mēs, akcijas Sēžam zaļi! rīkotāji, kā arī Rīgas iedzīvotāji un viesi šīs nedēļas laikā parādījām, ka esam pelnījuši atpūsties zālienā arī pilsētas centrā,” Db.lv uzsver Madara Šmite, Rīgas skolēnu domes prezidente.

Zaļās kultūras nedēļas kopsavilkumā secināts, ka lielākā daļa zālē sēdētāju ir gados jauni cilvēki (skolēni, studenti), taču zālienā labprāt uzturējās arī ģimenes ar maziem bērniem, tuvākajā apkārtnē strādājošie un gados vecāki cilvēki. Līdz ar to apliecinājās, ka maldīgs ir priekšstats, ka gados vecāki cilvēki neatbalsta sēdēšanu zālienā Rīgas centrā. Akcijas organizatori aptaujājuši 321 cilvēkus. Vairums no aptaujātajiem pilsētniekiem - 96% izteikuši vēlēšanos sēdēt zālienā Rīgas centrā, noraidošu atbildi devuši tikai 4%.

Rīgas centrā vienu nedēļu no 2.jūnija līdz 6.jūnijam varēs sēdēt zālē.

Pērn Rīgas skolēnu dome un SIA Amigo kopīgi rīkoja akciju Sēžam zaļi!, kuras laikā četrās dienās jaunieši savāca vairāk nekā 7300 iedzīvotāju parakstus par aizlieguma atcelšanu. Iedzīvotāju vēlmi atpūsties Rīgas centra zaļajā zonā apstiprina arī SIA Euro Data šī gada maija sākumā veiktais pētījums, kurā tika noskaidrots, ka vairāk nekā divas trešdaļas jeb 67% Rīgas iedzīvotāju uzskata, ka aizliegums atrasties galvaspilsētas zālienos, tajos sēdēt, gulēt vai atpūsties būtu jāatceļ.

Pašvaldības aģentūras Rīgas dārzi un parki direktors Agris Kalnkaziņš vairākkārt noraidījis iespēju sēdēt centra zālienos, norādot, ka iedzīvotāju kultūras līmenis ir zems un viņi aiz sevis atstāj lielu nekārtību. Šobrīd aizlieguma attiecas uz Esplanādi, kanālmalas apstādījumiem, Rīgas pils skvēru, Kronvalda parku, Vērmanes dārzu, kā arī citiem apstādījumiem, kuros ir pašvaldības izvietotas aizlieguma zīmes.

Šovasar būs atļauts sēdēt Rīgas zālienos, tikai kanālmalā to nedrīkstēs darīt, LNT raidījumā 900 sekundes paziņojis Rīga mērs Nils Ušakovs.

Šobrīd Rīgas centra zālienos ir aizliegts sēdēt. To atļauts darīt, piemēram, Ziedoņdārzā un Viesturdārzā, kā arī parkos, kuri atrodas ārpus Rīgas centra.

Pašvaldības aģentūras Rīgas dārzi un parki vadītājs Agnis Kalnkaziņš par šādu ziņu nav iepriecināts, bet – ja reiz pilsētas vadība tā lēmusi, nākšoties vien ar to samierināties. Viņaprāt, ja tiktu atļauts sēdēt kanālmalā, būtu visbriesmīgāk. Esot jau šāds eksperiments bijis, un visi zinot, pie kā tas novedis. Tas, ka savulaik tika aizliegts sēdēt galvaspilsētas zālienos, noticis ne jau tikai ar viņa ziņu, bet tāds bijis profesionāļu viedoklis. A. Kalnkaziņš arī pieļāva, ka šāds lēmums prasīs papildu izdevumus parku zālienu kopšanai.

Šovasar varēs sēdēt galvaspilsētas centra zālienos, aizliegts to darīt tikai kanālmalā un apstādījumos ar īpašu aizlieguma zīmi.

Tā tika nolemts 20. aprīļa Rīgas domes sēdē. Līdz šim sabiedriskās kārtības noteikumi aizliedza sēdēt Rīgas kultūrvēsturiskā centra apstādījumos. Zālienā bija atļauts uzturēties Ziedoņdārzā, Viesturdārzā un parkos ārpus Rīgas centra.

DB jau rakstīja, ka pašvaldības aģentūras Rīgas dārzi un parki direktors Agnis Kalnkaziņš uzskata, ka tūristiem un rīdziniekiem tas nebūs liels apgrūtinājums, ja tiks aizliegts uzturēties 1% Rīgas zaļās teritorijas. Iepriekš veiktie eksperimenti, atļaujot sēdēt Rīgas centra zālienos, esot beigušies ar izsmēķu, košļājamo gumiju un citu atkritumu klājienu. Turklāt šādā gadījumā ciešot arī augsne, un nepieciešami ieguldījumi, lai zālāju atjaunotu. Arī šogad noteikti nāksies tērēt papildu summas, lai saglābtu nostaigātos zālājus, pieļāva A. Kalnkaziņš.

Rīgas dome tuvākajā laikā plāno slēgt spēļu zāles visā galvaspilsētas administratīvajā teritorijā - gan centrā, gan apkaimēs jeb mikrorajonos, informēja domes Sabiedrisko attiecību nodaļā.

Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (S) uzdevis Juridiskajai pārvaldei sadarbībā ar Pilsētas Attīstības departamentu, pamatojoties uz Azartspēļu likuma normu, sagatavot domei lēmumu projektus par izsniegto atļauju atvērt spēļu zāles un organizēt attiecīgas azartspēles atcelšanu visā Rīgas administratīvajā teritorijā, izņemot četru un piecu zvaigžņu viesnīcas.

Minētā likuma norma paredz, ka gadījumā, ja azartspēļu organizēšana konkrētajā vietā rada būtisku valsts un attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāju interešu aizskārumu, pašvaldība ar motivētu lēmumu ir tiesīga atcelt izsniegto atļauju atvērt kazino, spēļu zāli, bingo zāli, totalizatoru vai derību likmju pieņemšanas vietu un organizēt attiecīgās azartspēles konkrētajās telpās.

Jūlija beigās durvis vērs 25 milj. eiro vērtā Valsts Ventspils Mūzikas vidusskola un koncertzāle Latvija

Tajā būs divi pasaules mērogā unikāli mūzikas instrumenti, pārdomāti energoefektivitātes un daudzfunkcionāli telpu risinājumi. Mūzikas vidusskola ar klasēm, koncertzāle ar lielo un mazo zāli, publiskā mūzikas bibliotēka, kurā apvienosies Valsts Ventspils Mūzikas vidusskolas bibliotēka ar pilsētas bibliotēkas mūzikas nodaļu, skaņu ierakstu studija, mūzikas instrumentu veikals, kafejnīca divos stāvos ar terasi, ēdnīca un neliela frizētava – tas viss tiks apvienots vienā ēkā.

Šī kompleksa būvdarbi aizsākās 2017. gada februārī. Tiesa, jau tālajā 2005. gadā tika vērtētas arhitektu idejas par Lielā laukuma iekārtojumu un perspektīvās jaunās koncertzāles ēkas veidolu. Pēc Ventspils pilsētas pašvaldības iestādes Komunālā pārvalde pasūtījuma ēkas būvprojekts izstrādāts vācu arhitekta Deivida Kuka (David Cook) pārstāvētajā Haascookzemmrich Studio 2050 arhitektu birojā.

Šodien Rīgas Domes Vides komitejas sēdē izskanēja viedoklis, ka Rīgas pilsētas mērs pārkāpis savas pilnvaras, proti, atļāvis akciju Sēžam zaļi!, neprasot Vides komitejas viedokli šajā Rīgas pilsētas zālājiem, tik svarīgajā jautājumā.

Vides komisijas sēdē piedalījās Zetcom pārtāvis Egīls Trumpe, kura atskaite, par akcijas rezultātiem un secinājumiem, kā arī viedoklis tika uztverts ar atklātu smīnu.

Dainis Stalts minēja, ka jaunieši parkā atradušies visai nepiesegti, un divas reizes viņš aizrādījis, lai „savāc šļirces”. D. Stalts tāpat argumentē savu nostāju, pret sēdēšanu zālājos, ar viedokli, ka „Ērču encefalīts ir visos Rīgas parkos”. Savukārt Rīgas dārzu un parku direktors Agnis Kalnkaziņš informēja klātesošos, ka nedēļas nogali „par saviem līdzekļiem” pavadījis Parīzē, kur pilsētas centrā zālē aizliegts sēdēt, taču tas atļauts pie Eifeļtorņa, kas atrodas attālākā rajonā.

Vistu olu un to produkcijas ražotājs AS Balticovo pērn uzstādīto saules paneļu parka 2 ha platībā augošās zāles pļaušanu uzticējis aitām; šādam risinājumam varētu būt sekotāji, ko vēl vairāk varētu veicināt attiecīga valsts politika.

Tādi secinājumi skanēja diskusijā Saules ganības - iespējas un izaicinājumi Latvijā. Lai arī AS Balticovo ir sava veida celmlauzis tā dēvēto saules ganību īstenošanā, taču citās valstīs aitas jau sen ganoties saules paneļu parkos, nodrošinot dabisku zāles novākšanu, vienlaikus efektīvāk var izmantot zemi, kā arī radīt cilvēku pārtikā izmantojamu produktu.

Vistkopis pērk aitas

„Pērn, īstenojot pašpatēriņa saules paneļu parka izveides ieceri ar jaudu 2,3 MW 2 ha platībā, radās jautājums par to, kā šo teritoriju apkopt, vienlaikus piedāvājumi tās appļaušanai bija salīdzinoši dārgi, tāpēc nonācām pie pasaulē jau zināmas ilgtspējīgas prakses un iniciatīvas – solar grazing jeb saules ganībām, kur saules paneļu parkos ar zāles novākšanu nodarbojas aitas,” par to, kā 3,5 miljonu dējējvistu turētājs, olu lielražotājs nonāca līdz aitām saules paneļu parkā, skaidro AS Balticovo valdes loceklis Toms Auškāps. Viņš atgādināja, ka vislielākais enerģijas patēriņš ir vasarā, kad spīd saule un ir karsts, bet vistu kūtīs ir vajadzīga ventilācija. „Sākotnēji bija doma izmantot ārpakalpojumu, bet, apzinoties pašiem savas iespējas — ir pietiekami liela teritorija ar neizmantotām būvēm, kuras salīdzinoši vienkārši pielāgojamas par aitu novietnēm, ir vetārsti -, nolēmām iegādāties 77 aitas un vienu aunu, tas šobrīd jau ir pārvērties par teju 150 mājdzīvnieku ganāmpulku, un pašu darbinieki pakāpeniski apgūst aitkopības nianses,” stāsta T. Auškāps.

SEB banka saviem darbiniekiem nodrošinājusi iespēju pēc darba aktīvi atpūsties – bankā iekārtota trenažieru zāle, volejbola, futbola un basketbola laukums, sauna un baseins, kā arī viss nepieciešamais aerobikas nodarbībām.

Būvējot bankas ēku Valdlaučos, atklājās, ka telpas ir piemērotas, lai tajās izveidotu sporta zāli. Tagad sporta kompleksā atrodams teju vai viss iespējamais, lai aktīvi sportotu. Uz trenažieru zāli trīs reizes nedēļā nāk profesionāls treneris, kas konsultē darbiniekus, jo tur bez speciālista padoma neiztikt.

«Tā ir iespēja līdzsvarot darba dzīvo ar privāto, jo mēs strādājam daudz un smagi. Tas ļauj atrast balansu un rūpēties par veselību,» stāsta SEB banka Personāla pārvaldes vadītāja Gunita Meiere.

Viņa uzskata, ka pēc darba aiziet pasportot ir iespēja bez maksas atpūsties pēc darba dienas. Sportot nākot arī bankas darbinieki no citām filiālēm, bet brīvdienās darbiniekiem ir iespēja sportot kopā ar saviem radiniekiem.

Rīgas domes lēmums atteikt SIA Alfor atvērt spēļu zāli Brīvības ielā, Rīgā, atbilst Satversmes normām, atzinusi Satversmes tiesa (ST).

Lieta tika ierosināta pēc Administratīvās rajona tiesas pieteikuma. Administratīvās rajona tiesā bija vērsusies azartspēļu organizētāja Alfor, pārsūdzot tai nelabvēlīgo Rīgas domes lēmumu, ar kuru atcelta iepriekš izsniegtā atļauja atvērt spēļu zāli un organizēt azartspēles Rīgā, Brīvības ielā 48/50 - Rīgas vēsturiskā centra teritorijā.

Pēc pieteikuma iesniedzēja domām, apstrīdētā norma neatbilst Satversmes 105.panta pirmajam, otrajam un trešajam teikumam, jo tā liedz azartspēļu organizētājiem veikt savu komercdarbību. Pieteikuma iesniedzējs pauda nostāju, ka Rīgas dome nav pienācīgi izvērtējusi ierobežojuma nepieciešamību un tas nav samērīgs.

Rīgā durvis vērusi CrossFit zāle, kurā nav nedz modīgu trenažieru, nedz spoguļiem klātu sienu. Šeit treniņi notiek skarbi un disciplinēti, gluži kā armijā.

CrossFit ir paaugstinātās intensitātes treniņi. Pasaulē šis tautas klases sporta virziens, it īpaši ASV, zināms jau desmit gadu, bet pēdējos divos gados tas ir sācis uzvaras gājienu arī Eiropā. «Esam izpildījuši pirmos priekšnoteikumus, lai mūsu CrossFit centrs Andrejsala (CrossFit) kļūtu par pirmo Latvijā, kas ir oficiāli atzīts. Jāizpilda vēl dažas birokrātiskas lietas. Esam pietuvojušies finišam,» stāsta sporta zāles līdzīpašnieks, sertificēts CrossFit treneris Kaspars Zlidnis, kurš savulaik aktīvi iesaistījies ielu vingrošanas kustības attīstīšanā.

Piektdien, 16.janvārī paredzēts atklāt jauno Talsu Valsts ģimnāzijas sporta zāli, kurā ieguldīti gandrīz trīs miljoni latu.

2007.gadā radās iespēja saņemt pirmās valsts mērķdotācijas šim mērķim un sākt darbus. Talsu Valsts ģimnāzijas sporta zāle kopā izmaksāja 2 955 342 latus, informē Talsu pašvaldība. 66% no kopējā finansējuma ir valsts piešķirtās mērķdotācijas, bet 34% - pašvaldības kredīts.

Sporta zāles arhitekti ir Guna Pīlēna un Uldis Pīlēns, projektēja un būvēja – A/S UPB.

Talsus Valsts ģimnāzijas sporta zāle ir jau otrā jaunā sporta būve Talsos pēdējā gada laikā. 1. septembrī tika atklāta Talsu 2.vidusskolas un Talsu sākumskolas sporta zāle, kas tagad nes Talsu sporta halles vārdu.

Rīgas domes deputāti, vēloties aizliegt sēdēšanu pilsētas centra zālienos, kļūdas dēļ to atļāvuši, liecina Rīgas domes dokumenti.

Sagatavotajā lēmumprojektā sākotnēji bija paredzēts, ka iedzīvotāji varētu atrasties visos zālienos, izņemot kanāla nogāzes un vietas, kur to neatļauj attiecīgas zīmes.

Vides komiteja ierosināja izslēgt no lēmumprojekta punktu, kas aizliedza sēdēt zālienā, rezultātā tagad drīkstēs sēdēt zālienā jebkurā Rīgas parkā. Rīgas domes Vides komitejas priekšsēdētājs Dainis Īvāns Db paskaidroja, ka tā noticis steigā, jo komitejā jautājums skatīts pavisam nesen. Tomēr viņš uz šo faktu lūkojās optimistiski un teica, ka tagad tauta varēs līksmot un sēdēt zālienā - tieši kā vēlējušies daļa rīdzinieku.

Komitejā gan bija nobalsots pret sēdēšanu zālienā.

Rīgas Starptautiskās laikmetīgās mākslas biennāles ietvaros Mārtiņš Mielavs kopā ar mākslinieku Andri Eglīti bijušās tekstilrūpnīcas «Boļševička» teritorijā izveidojuši «Brick bar». Visbiežākie bāra apmeklētāji šobrīd ir mākslinieki, un tas būs atvērts tik ilgi, cik Latvijas laikapstākļi to ļaus.

«Jāatzīst, man bija doma, ka gribētos savu kafejnīcu nekurienē, ar neskaidriem noteikumiem un ārpus ierastā, bet es neteiktu, ka man bija mērķis šo ideju realizēt,» biznesa portālam db.lv atzīst M. Mielavs.

Bārs darbojas kopš maija. «Ja paliek auksts, tad nav vērts te sēdēt. Apmeklētāju skaits ir mazliet samazinājies. Skaidrs, ka jārīko pasākumi, jo šī vieta nav pa ceļam uz mājām. Mēs bijām pārliecināti, ka te vispār neviena nav, bet pēc skaļās atklāšanas nedēļas izrādījās, ka blakus ir dzīvojamā ēka un jārespektē kaimiņi. Taču tas ir labi, jo šī vieta nepaliks par dzertuvi,» stāsta M.Mielavs.

Viņš norāda, ka šī vieta ir ar citu uzstādījumu un demokrātiskām cenām. Bārs ir atvērts no trešdienas līdz sestdienai un papildu dzērieniem piedāvā arī dažādas sporta aktivitātes. Piemēram, galda tenisu, basketbolu, volejbolu, pludmales tenisu un mini futbolu. «Tā doma ir, lai šī vieta ir aktīva, dzīva un pašiem būtu interesanti. Viss inventārs šeit ir, lai cilvēki nāk un sporto,» aicina «Brick Bar» līdzīpašnieks.

Lietuvas viesnīcas un restorāni, kas apkalpo EDSO parlamentārās asamblejas sesiju Viļņā, 29. jūnija vakarā organizē protesta akciju pret nodokļu paaugstināšanu, no plkst. 22 līdz pusnaktij atslēdzot elektrību, ziņo Lenta.

Viesnīcu un restorānu asociācija tādā veidā mēģina pievērst uzmanību nozares problēmām, kas radušās, valdībai atceļot nodokļu atvieglojumus - pretkrīzes pasākumu ietvaros pievienotās vērtības nodoklis viesnīcām un restorāniem pacelts no 5 % līdz 19 %.

«Ja mūs prasības paliks nesadzirdētas, tad par to, kā valdība gremdē biznesu, uzzinās visa pasaule,» 11.jūnijā paziņoja nozares asociācija.

Elektrības izslēgšana 11. un 29. jūnijā ir tikai brīdinājuma akcijas, norāda organizatori. Ja valdība uz to nereaģēs, tad varētu sākties vispārēja nozares protesta akcija 5. un 6. jūlijā, kad Lietuva atzīmēs savu tūkstošgadi un valstī ieradīsies daudz ārvalstu delegāciju.

Ik rītu gluži kā mājās Microsoft Latvija darbinieki pārbauda katrs savu pastkasti, kas izvietota līdzās ģērbtuvei, nolūko, kurā no darba vietām tajā dienā vēlētos sēdēt .

Microsoft Latvija nomā telpas 800 m2 lielā platībā Rīgas centrā.

Biroja koncepts atbilst uzņēmuma īstenotajai pieejai citviet pasaulē. Proti, jaunie Microsoft biroji tiek veidoti pēc atvērtā tipa standarta, turklāt darbiniekiem nav ierādīta konkrēta darba vieta. To katru dienu var izvēlēties citu. Microsoft Latvija līgumā noteikts, ka pusi darba laika uzņēmumā nodarbinātie drīkst strādāt ārpus biroja telpām.

Birojā strādā 34 darbinieki, bet darba vietas ir tikai 29, un reti kad tās visas ir aizņemtas. Arī uzņēmuma vadītājam nav sava darba kabineta ar ādas krēslu un ozolkoka galdu. Viņš tāpat kā citi darbinieki katru dienu izvēlas, kur vēlas sēdēt un strādāt, stāsta Microsoft Latvija sabiedrisko attiecību un sabiedrisko projektu vadītāja Kristīne Mennika. Brīvais darba vietu sadalījums esot ērts un nerada sarežģījumus. Piemēram, daudziem kolēģiem bieži jādodas komandējumos un viņiem nav nepieciešams atsevišķs galds, kuru noklāt ar līmlapiņām vai foto rāmīšos. Latvijas birojā bieži ierodas strādāt arī citu Microsoft filiāļu kolēģi, un viņiem nav jāprasa, pie kura galda drīkst apsēsties. Ja uz galda atrodas vien monitors un tastatūra, tātad šī vieta ir brīva. Katram darbiniekam ir savs skapītis, kur turēt personiskās mantas. Darba dienas beigās visi darba vietu sakārto. Tas disciplinē un palīdz neapaugt ar liekām mantām.

Rīgas domes Vides komitejas priekšsēdētājs Dainis Īvāns (LSDSP) ierosinājis nākamajā Vides komitejas sēdē pieņemt lēmumu, kurā lūgtu Rīgas domes priekšsēdētājam atcelt savu atļauju eksperimenta veidā sēdēt un gulšņāt kanālmalas un Vērmanes dārza zālienos.

„Šorīt minētos apstādījumus apskatīju un sapratu, ka priekšsēdētāja pieļautais eksperiments vismaz šajā karstajā vasarā jāpārtrauc, un, jo ātrāk, jo labāk – pretējā gadījumā zālienu mums vairs vienkārši nebūs. Jau tagad vietas, kurās iepriekšējā dienā pilsoņi atpūtušies, var noteikt ne tikai pēc pudeļu un plastmasas atkritumu kaudzītēm, bet arī pēc nodzeltējušas zāles laukumiem, neskaitāmu taciņu pēdām un melnas zemes pleķiem,” savu priekšlikumu pamato Vides komitejas priekšsēdētājs.

Kā Db.lv jau rakstīja, Zaļās kultūras nedēļas kopsavilkumā secināts, ka parku teritorijās ir nepietiekams atkritumu urnu skaits, jo tās regulāri ir pārpildītas. Kā norāda akcijas organizatori: „netika novērots, ka atkritumu urnas pie kanālmalas kāds iztīrītu. Cilvēkiem, lai nepiemēslotu vidi, nācās novietot atkritumus blakus atkritumu urnai. Taču vējš pie miskastes esošos un no pārpildītajām urnām laukā krītošos atkritumus aizpūta tālāk parka teritorijā, līdz ar to varēja rasties maldīgs priekšstats par atpūtnieku kultūru.”

No 2. jūnija līdz mēneša beigām eksperimenta kārtā būs atļauts sēdēt zālienā starp Brīvības pieminekli, Latvijas Universitātes galveno ēku Raiņa bulvārī 19 un kanālmalu.

Par to panākta vienošanās starp Rīgas mēru Jāni Birku un uzņēmuma Rīgas dārzi un parki direktoru Agni Kalnkaziņu. Šāda iespēja rasta, atbalstot Amigo un Rīgas skolēnu domes iniciētu akciju Sēžam zaļi! A.Kalnkaziņš gan neslēpa, ka par ideju nav sajūsmā: «Mēram ir viedoklis, ka eksperimentu vajag atļaut – kas tad man atliek? Un, ja dome lems, ka sēdēšanas aizliegumu vispār vajag atcelt, tad man nebūs iespēju šo lēmumu nepildīt.» Viņš uzskata, ka mēneša laikā lieli postījumi zālienam un kanālmalas apstādījumiem netiks nodarīti, taču, ja aizliegumu atceltu vispār, pēc pāris gadiem kanālmala būs izdangāta un tās sakārtošanai nāksies izlietot lielus līdzekļus. «To, kas notiek teritorijās, kur šāda aizlieguma nav, mēs jau redzam Uzvaras parkā. Ja cilvēku kultūras līmenis būtu tik augsts, tad citi Rīgas parki arī nebūtu piemēsloti. Pērn Rīga tika atzīta par tīrāko pilsētu Eiropā, un daļēji tas bija centra parku nopelns. Ja mums to nevajag, ja gulēšana zālē ir svarīgāka par kārtību, tad var jau visus aizliegumus atcelt un iedot mums naudu papildus sētnieku algošanai,» tā A.Kalnkaziņš.

Akcijas Sēžam zaļi! organizatoru un Rīgas Domes priekšsēdētāja Jāņa Birka sarunu rezultātā ir nolemts eksperimentālā kārtā uz veselu mēnesi, sākot ar 2.jūniju atļaut uzturēties zālienā Rīgas centrā, starp Brīvības pieminekli un Kr. Barona ielu, pretī Latvijas Universitātes galvenajai ēkai Raiņa bulvārī, Db.lv informē SIA ZetCOM sabiedrisko attiecību konsultante Elīna Timermane.

„Rīgas dome ir pilsētas saimnieks, kam ir jārūpējas par to, lai pilsēta būtu tīra un sakopta, kas nereti nozīmē pieņemt nepopulārus lēmumus. Taču, no otras puses – es ļoti labi saprotu un respektēju akcijas „Sēžam zaļi!” organizatoru pausto ideju un vēlmi izcīnīt tiesības brīvi atpūsties zālienā. Lai objektīvi varētu izvērtēt nepieciešamību un iespēju aizliegumu nākotnē atcelt, sarunās ar akcijas organizatoriem - Amigo un Rīgas skolēnu domi - nonācām pie konstruktīva sadarbības risinājuma, kuras rezultātā visu jūnija mēnesi rīdziniekiem būs iespēja sēdēt un atpūsties parkā pie kanālmalas. Man ļoti simpatizē arī priekšlikums - rīkot Zaļās kultūras nedēļu, kuras ietvaros tiktu pievērsta sabiedrības uzmanība jautājumam par kulturālu uzvešanos zālienā,” uzsver Birks.

Zāles pļāvēji raideri ir vieni no braucamiem zāles pļāvēju veidiem. Ar raidera nosaukumu saprot braucošu zāles pļāvēju, kuram priekšā novietots pļaušanas bloks un kurš ir aprīkots ar unikālu stūrēšanas sistēmu. Husqvarna ir viens no zīmoliem, kurš Latvijā piedāvā arī komerciālo raideri. Raksta turpinājumā skaidrosim raidera priekšrocības un tā izmantošanas iespējas.

Kas ir zāles pļāvēji raideri un kam tie visvairāk noder?

Raidera konstrukciju Husqvarna izstrādāja jau pirms 30 gadiem, taču šīs tehnikas pamatprincipi joprojām ir aktuāli.

Kids Capoeira Academy dibinātāji izvēlas mācīt kapoeiru bērniem - auditorijai, ar ko jāstrādā īpaši uzmanīgi un rūpīgi.

Kapoeira ir Brazīlijas cīņas māksla, kas apvieno mākslu, deju, akrobātiku, mūziku un cīņas elementus. Kids Capoeira Academy (biedrība Capoeira Latvia) izveidotāji Jeļena Gaikeviča un Dmitrijs Rassohins ar to nodarbojas jau gandrīz desmit gadus un laika gaitā pamanīja, ka reti kurš kapoeiras treneris strādā ar bērniem. Vadīt nodarbības jaunajai paaudzei nav viegli, taču teju trīs gadu Jeļena un Dmitrijs to dara.

Ar pieaugušajiem viss ir diezgan vienkārši – viņi izvēlas, kādas nodarbības apmeklēt, un paši par to maksā. «Pieaugušie ir vairāk motivēti, bērniem visu laiku jāmaina uzdevumi, lai viņiem būtu interese,» saka Dmitrijs. Parasti daudzi aiziet uz pirmo nodarbību, kādu laiku darbojas, bet pēc tam interese apsīkst. Liela daļa bērnu, kuri pirms trim gadiem ar kapoeiru sāka nodarboties pie Dmitrija un Jeļenas, dara to vēl joprojām. Viņa domā – tik daudzi turpina tāpēc, ka kapoeirā katrs cilvēks var sevi atrast – ir bērni, kam patīk dejot, citus piesaista akrobātika, mūzika vai cīņas elementi.