Ministru kabinets trešdien skatīs Operatīvās vadības grupas izstrādātos priekšlikumus Covid-19 izplatību ierobežojošo pasākumu pārskatīšanai, kas paredz no 7.aprīļa atļaut darboties visiem tirgotājiem.

Operatīvā vadības grupa rosina turpināt pamata ierobežojošos pasākumus, proti, sejas masku lietošanu, distancēšanos, roku mazgāšanu un dezinfekciju, jo šie pasākumi atzīti kā efektīvi.

Vienlaikus grupa atzīst, ka jebkuri atvieglojoši pasākumi ir riskanti, tāpēc jābūt gataviem tos jebkurā brīdī atcelt vai ieviest stingrus pasākumus, ja saslimšana strauji pieaug.

Vadības grupa piedāvā ierobežojumu atcelšanu pa posmiem, trīs nedēļu cikla ietvaros. Mainoties epidemioloģiskajai situācijai, tiktu arī pārskatīti pasākumu ieviešanas soļi. Plānots, ka visi pasākumi būs īstenojami tikai ar drošiem protokoliem, nodrošinot reālu to ievērošanas kontroli un uzraudzību.

Šovasar varēs sēdēt galvaspilsētas centra zālienos, aizliegts to darīt tikai kanālmalā un apstādījumos ar īpašu aizlieguma zīmi.

Tā tika nolemts 20. aprīļa Rīgas domes sēdē. Līdz šim sabiedriskās kārtības noteikumi aizliedza sēdēt Rīgas kultūrvēsturiskā centra apstādījumos. Zālienā bija atļauts uzturēties Ziedoņdārzā, Viesturdārzā un parkos ārpus Rīgas centra.

DB jau rakstīja, ka pašvaldības aģentūras Rīgas dārzi un parki direktors Agnis Kalnkaziņš uzskata, ka tūristiem un rīdziniekiem tas nebūs liels apgrūtinājums, ja tiks aizliegts uzturēties 1% Rīgas zaļās teritorijas. Iepriekš veiktie eksperimenti, atļaujot sēdēt Rīgas centra zālienos, esot beigušies ar izsmēķu, košļājamo gumiju un citu atkritumu klājienu. Turklāt šādā gadījumā ciešot arī augsne, un nepieciešami ieguldījumi, lai zālāju atjaunotu. Arī šogad noteikti nāksies tērēt papildu summas, lai saglābtu nostaigātos zālājus, pieļāva A. Kalnkaziņš.

Ministru kabinets piektdien panāca vienošanos par ierobežojumu atvieglošanu izglītības procesa organizēšanā, savukārt ierobežojumus tirdzniecībā plānots atvieglot daļēji, ļaujot strādāt tikai mazajiem veikaliem.

Patlaban plānots, ka izmaiņas varētu stāties spēkā uzreiz pēc Lieldienām, tomēr par konkrētu datumu valdība lems nākamnedēļ līdz ar konkrētu tiesību aktu izskatīšanu. Ierobežojumu mīkstināšanas termiņa noteikšanā tiks ņemta vērā aktuālā epidemioloģiskā situācija.

Lai arī sākotnēji Operatīvā vadības grupa rosināja no 7.aprīļa atvieglot ierobežojumus tirdzniecībā, tomēr valdība vienojās ierobežojumus šajā nozarē mīkstināt mērenāk, proti, atļaujot darboties visiem mazajiem veikaliem, bet tirdzniecības vietu ar platību virs 7000 kvadrātmetriem darbība joprojām būtu ierobežota.

Precīzi tirdzniecības nosacījumi vēl tiks izstrādāti, bet paredzams, ka darboties varēs veikali ar atsevišķu ieeju. Lai arī tirdzniecības centri nevarēs darboties, tomēr tajos, tāpat kā līdz šim, varēs darboties veikali, kuru darbība netiek ierobežota, piemēram, grāmatveikali un pārtikas veikali. Tāpat paredzams, ka darboties varēs āra tirdzniecība.

Šovasar būs atļauts sēdēt Rīgas zālienos, tikai kanālmalā to nedrīkstēs darīt, LNT raidījumā 900 sekundes paziņojis Rīga mērs Nils Ušakovs.

Šobrīd Rīgas centra zālienos ir aizliegts sēdēt. To atļauts darīt, piemēram, Ziedoņdārzā un Viesturdārzā, kā arī parkos, kuri atrodas ārpus Rīgas centra.

Pašvaldības aģentūras Rīgas dārzi un parki vadītājs Agnis Kalnkaziņš par šādu ziņu nav iepriecināts, bet – ja reiz pilsētas vadība tā lēmusi, nākšoties vien ar to samierināties. Viņaprāt, ja tiktu atļauts sēdēt kanālmalā, būtu visbriesmīgāk. Esot jau šāds eksperiments bijis, un visi zinot, pie kā tas novedis. Tas, ka savulaik tika aizliegts sēdēt galvaspilsētas zālienos, noticis ne jau tikai ar viņa ziņu, bet tāds bijis profesionāļu viedoklis. A. Kalnkaziņš arī pieļāva, ka šāds lēmums prasīs papildu izdevumus parku zālienu kopšanai.

Rīgas domes deputāti, vēloties aizliegt sēdēšanu pilsētas centra zālienos, kļūdas dēļ to atļāvuši, liecina Rīgas domes dokumenti.

Sagatavotajā lēmumprojektā sākotnēji bija paredzēts, ka iedzīvotāji varētu atrasties visos zālienos, izņemot kanāla nogāzes un vietas, kur to neatļauj attiecīgas zīmes.

Vides komiteja ierosināja izslēgt no lēmumprojekta punktu, kas aizliedza sēdēt zālienā, rezultātā tagad drīkstēs sēdēt zālienā jebkurā Rīgas parkā. Rīgas domes Vides komitejas priekšsēdētājs Dainis Īvāns Db paskaidroja, ka tā noticis steigā, jo komitejā jautājums skatīts pavisam nesen. Tomēr viņš uz šo faktu lūkojās optimistiski un teica, ka tagad tauta varēs līksmot un sēdēt zālienā - tieši kā vēlējušies daļa rīdzinieku.

Komitejā gan bija nobalsots pret sēdēšanu zālienā.

Rīgas mērs Jānis Birks nolēmis 6. jūnijā pašvaldību vēlēšanu rezultātus sagaidīt, sēžot zālienā.

Lai pašvaldības policija nevarētu mēru sodīt, viņš uzdevis SIA Rīgas dārzi un parki direktoram Agnim Kalnkaziņam līdz 7. aprīlim izvēlēties vietas, kur sēdēt zālienā būs atļauts. „Tagad atliek izsludināt pilotprojektu, atļaujot zālienos arī cept desiņas un dzert alu no pudelēm,” mēra nodomus atklāja kāda no viņa padomniecēm, kas lūdza savu vārdu neminēt.

Pēc viņas teiktā, pastāv bažas, ka A.Kalnkaziņš varētu sabotēt J.Birka ieceri, izraugoties sēdēšanai nomaļus zālienus, piemēram, Spilves pļavās vai Getliņos.

Jaunais laiks (JL) ir atkārtoti iesniedzis Rīgas domei lūgumu veikt grozījumus Sabiedriskās kārtības noteikumos, lai turpmāk atļautu Rīgas iedzīvotājiem un tās viesiem atrasties Rīgas parku zālienos.

Partijas Sabiedrisko attiecību konsultante Katrīna Leiškalne atgādina, ka Rīgas domes iepriekšējā sasaukuma laikā jau Modris Jaunups (JL) iesniedza priekšlikumu, kas paredzēja atļaut atrasties zālienā, izņemot pilsētas kanāla nogāžu apstādījumos un apstādījumos, kuros ir pašvaldības uzstādītas pagaidu zīmes, piemēram, zāliena atjaunošanas laikā vai liela sausuma laikā, tomēr tas tika noraidīts.

Ņemot vērā to, ka Rīgas dome aktīvi piedalās Rīgas tūrisma attīstības biroja rīkotajās akcijās, un ir ieinteresēta piesaistīt Rīgai arvien vairāk tūristu, JL uzskata, ka iesniegto grozījumu apstiprināšana būtu viens no veidiem, kā veicināt ārzemju viesu ieinteresētību vasaras periodā atpūsties Rīgas pilsētā. Kā zināms, ārzemēs viens no populārākajiem atpūtas veidiem pilsētā ir atpūta pilsētas parku zālienos.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) rosina mīkstināt vairākus Covid-19 ierobežojumus izglītībā, sportā un darbā ar jaunatni, ja tiek sasniegti konkrēti vakcinācijas rezultāti, liecina aģentūras LETA rīcībā esošais dokuments par IZM priekšlikumiem Valsts kancelejas Starpinstitūciju sadarbības koordinācijas grupai un Veselības ministrijai (VM).

Ministrija piedāvā atļaut vakcinētām personām apmeklēt klātienē pasaules čempionāta hokeja spēles, kas Latvijā šogad norisināsies no 21.maija līdz 6.jūnijam.

Sporta jomā IZM rosina Starpinstitūciju sadarbības koordinācijas grupai un VM apsvērt iespēju atļaut vakcinētiem cilvēkiem individuāli apmeklēt iekštelpu sporta bāzes, fitnesa centrus, peldbaseinus, kā arī apmeklēt grupu nodarbības iekštelpās ar nosacījumu, ka vakcinēti ir arī pakalpojuma sniedzēja darbinieki.

Vakcinētiem sporta treneriem (pedagogiem) varētu atļaut vadīt individuālus un grupu sporta treniņus interešu izglītības un profesionālās ievirzes izglītības programmu audzēkņiem arī iekštelpās, kā arī būtu atļaujams apmeklēt sporta sacensības kā dalībniekiem, sākot ar Sporta likumā noteiktā kārtībā atzīto sporta federāciju organizētām sporta sacensībām ārā un pakāpeniski arī iekštelpās.

Sabiedrības iniciatīvu portālā "Manabalss.lv" sākta parakstu vākšana par atļauju vecu daudzdzīvokļu māju pagalmu zaļajās zonās daļēji novietot auto.

Iniciatīvas pārstāve Anna Brodele pamato, ka jau gadu desmitiem it visur Latvijā iedzīvotāji ir spiesti maksāt soda naudas par automašīnu novietošanu neatļautā vietā - tā sauktajā "zaļajā zonā" pie savām dzīves vietām daudzdzīvokļu dzīvojamo māju pagalmos.

"Šie padomju laikos celto daudzdzīvokļu dzīvojamo māju pagalmi nav piemēroti auto novietošanai. Tikmēr visām Latvijas pašvaldībām (sevišķi jau Rīgas pašvaldībai, bet ne tikai) nav naudas un/vai politiskās gribas tos pārbūvēt. Taču uz sodu uzlikšanu gan šīs pašvaldības nav jāskubina (ir dzirdēti publiski presē un TV pat konkrēti daudzdzīvokļu dzīvojamo māju masīvi un konkrētas mājas, kur konkrēti atsevišķu automašīnu īpašnieki soda naudās gada laikā samaksā pat 300 eiro). Pateiksim taču vienreiz skaļi un godīgi - iedzīvotāji nevar un nedrīkst būt cietēji un vaininieki pašvaldību neizdarībai, vai būt "slaucamās govis". Ja tā saucamajā "zaļajā zonā" apstādījumu reāli nav vispār, vai arī ir, taču tie no pašvaldības puses netiek ne kopti, ne uzturēti, tad ir jāatļauj to pašā maliņā ar diviem riteņiem iebraukt un stāvēt vieglajām automašīnām (M1 un N1 kategorijas), kas pieder iedzīvotājiem, kas dzīvo padomju laikos celtajās daudzdzīvokļu dzīvojamajās mājās tieši pie šīm zonām," teikts parakstu vākšanas iniciatīvā.

Apstrīdot zāļu «Rigvir» izplatīšanas aizliegumu, šo zāļu reģistrācijas apliecības turētājs SIA «Latima» iesniedzis ar nereģistrētu metodi iegūtus testa rezultātus, informē Zāļu valsts aģentūrā (ZVA).

Marta beigās Veselības inspekcijas (VI) un ZVA sadarbības rezultātā tika pieņemts lēmums apturēt «Rigvir šķīdums injekcijām» izplatīšanu līdz neatbilstības cēloņa noskaidrošanai un novēršanai. Pēc šī lēmuma pieņemšanas «Latima» vērsās VI ar vairākām sūdzībām, apstrīdot šo lēmumu un lūdzot nekavējoties to pārskatīt.

Kā norāda ZVA, izņēmuma kārtā «Latima» lūdza atļaut izplatīt vienu zāļu sēriju. Kopā ar sūdzībām un lūgumu «Latima» iesniedza testa rezultātus, kas iegūti Latvijas Infektoloģijas centra laboratorijā. Tomēr, pārskatot lēmumu un vērtējot to, vai zāļu «Rigvir» sēriju varētu atļaut izplatīt, inspekcija konstatēja, ka sūdzībām pievienotie testa rezultāti iegūti, izmantojot nereģistrētu testa metodi.

No 1.marta klātienē varētu saņemt friziera, manikīra un pedikīra pakalpojumus, ceturtdien konceptuāli vienojās Ministru kabinets.

Gala lēmumu plānots pieņemt otrdien.

Valdība ceturtdien izskatīja Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādāto priekšlikumu, kas atļautu klātienē sniegt atsevišķus skaistumkopšanas pakalpojumus. EM iepazīstināja valdību ar drošas skaistumkopšanas pakalpojumu sniegšanas konceptu, kas balstīts Veselības inspekcijas veiktajā risku analīzē.

EM piedāvāja ministriem lemt par vairākiem variantiem, kādā veidā atļaut sniegt skaistumkopšanas pakalpojumus klātienē - atļaut visus pakalpojumus vai tikai dažus. Izvērtējot riskus un ņemot vērā Veselības ministrijas (VM) ieteikumus, valdība lēma, ka no 1.marta klātienē varēs saņemt tikai friziera, manikīra un pedikīra pakalpojumus. Vienlaikus tika rosināts atļaut no 1.marta strādāt arī sertificētiem speciālistiem, kas sniedz medicīniskus skaistumkopšanas pakalpojumus, tomēr šis priekšlikumus pagaidām neguva valdības atbalstu.

Turpmāk mājās varētu atļaut ražot un tirgot līdz 500 litriem stipros alkoholiskos dzērienus.

Šādus grozījumus Alkoholisko dzērienu aprites likumā šodien konceptuāli atbalstīja Saeimas Tautsaimniecības komisija.

Plāno atļaut mājās ražot un tirgot stipro alkoholuPret šiem grozījumiem iebilda a/s Jaunalko valdes priekšsēdētājs Edmunds Demiters, uzskatot, ka tas veicinās nelegālā alkohola ražošanu un tirdzniecību. Par to bažījas arī Valsts Ieņēmumu Dienests (VID).

Taču viens no aktīvākajiem grozījumu atbaltītājiem ir bijušais Zemkopības ministrs Mārtiņš Roze (ZZS).

Turpmāk Rīgā varēs sēdēt visu parku zālienos, izņemot Rīgas pilsētas kanāla nogāžu apstādījumus.

Šādu normu apstiprināja Rīgas domes Drošības un kārtības jautājumu komitejas deputāti, lemjot par Rīgas pašvaldības policijas sagatavotajiem grozījumiem Sabiedriskās kārtības noteikumos.

Kad Rīgas kultūrvēsturiskās daļas zālienam būs nepieciešams veikt apsaimniekošanas vai labiekārtošanas darbus, attiecīgā pašvaldības iestāde varēs uzstādīt pagaidu aizlieguma zīmes.

Jaunajos noteikumos tiks precizēts arī aizliegums atrasties publiskās vietās ar atvērtu alkoholiskā dzēriena iepakojumu vai alkoholisko dzērienu jebkurā tarā, tā lai minētais formulējums atbilstu Latvijas Administratīvā pārkāpumu kodeksam. Jaunā noteikumu punktā paredzēts aizliegums «atrasties ar atvērtu vai vaļēju alus vai cita alkoholiskā dzēriena iepakojumu vai alkoholisko dzērienu, kura absolūtā spirta daudzums pārsniedz 0.5 tilpumprocentus jebkurā vaļējā tarā, izņemot vietas, kur alkoholisko dzērienu lietošanu atļāvusi pašvaldība».

10:00 Rīgas domes ārkārtas sēde par grozījumiem Rīgas domes saistošajos noteikumos "Sabiedriskās kārtības noteikumi Rīgā", ar kuriem tiktu atļauts sēdēt atsevišķos zālienos Rīgas centrā.

11:00 Uzraudzības komitejas sēde.

11:00 Valsts policijas un Ceļu satiksmes drošības direkcija informēs par darbu pirms Jāņu brīvdienām un to laikā. Preses konferencē piedalās Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Satiksmes uzraudzības biroja priekšnieks Edmunds Zivtiņš, Ceļu satiksmes drošības direkcijas direktors Andris Lukstiņš, kā arī Baltijas izklaides aģentūras direktors Andris Jēkabsons.

12:30 AS Liepājas autobusu parks akcionāru sapulce.

Noslēdzas piedāvājumu iesniegšana AS Liepājas metalurgs izsludinātaiā konkursā rūpnīcas modernizācijas projekta ilgtermiņa fiansējuma nodrošināšanai 160 miljonu eiro apjomā uz 10 gadiem.

Latvijas valdībai ir lielas ilūzijas par nodokļu pacelšanas iespējām, savukārt Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras priekšlikumi ekonomikas glābšanai ir bērnišķīgi.

Tā izteicies Pacifika luterāņu universitātes (ASV) profesors Gundars Ķēniņš – Kings intervijā Latvijas Avīzei. «Bīstami ir domāt tikai ekonomiskās kategorijās. Jādomā plašāk!» saka profesors. «/../ieejam jaunu ideju, pārmaiņu laikmetā, un ļoti grūti ko droši pateikt par nākotni. /../ Man liekas, Latvijas valdībai ir lielas ilūzijas par nodokļu pacelšanas iespējām. Simtiem gadu latvieši nav maksājuši nodokļus, izņemot apgrozības nodokli – pirkuši par bargu naudu sāli – un tad vēl svešinieku uzspiesto galvasnaudu. Pret nodokļiem ir lielas antipātijas gan Latvijā, gan Amerikā,» atzīst profesors.

Ministru kabinets otrdien konceptuāli atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) priekšlikumu atļaut strādāt tirdzniecības vietām ar platību līdz 300 kvadrātmetriem, bet gala lēmums tiks pieņemts valdības sēdē ceturtdien, 25.februārī.

Plānots, ka tirdzniecības vietās ar individuālu ieeju līdz 300 kvadrātmetriem visas preču grupas varētu tirgot no pirmdienas, 1.marta. Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (Par cilvēcīgu Latviju; KPV LV) preses konferencē pēc valdības sēdes sacīja, ka datums, no kura mazie veikali varēs atsākt darbu, tiks noteikts pēc diskusijām valdības sēdē ceturtdien.

Vitenbergs skaidroja, ka jau divas nedēļas darbojas EM kopā ar nozari izstrādātais drošas tirdzniecības modelis un šajā laikā novērota liela atbildība no komersantu puses.

Ekonomikas ministrs uzsvēra, ka konceptuālā vienošanās paredz atļaut strādāt veikaliem ar platību līdz 300 kvadrātmetriem ar atsevišķu ieeju, lai būtu iespējams kontrolēt cilvēku skaitu veikalos. Atvērtajos veikalos vienlaikus varēs atrasties ne vairāk par 12 cilvēkiem.

Rīgas Starptautiskās laikmetīgās mākslas biennāles ietvaros Mārtiņš Mielavs kopā ar mākslinieku Andri Eglīti bijušās tekstilrūpnīcas «Boļševička» teritorijā izveidojuši «Brick bar». Visbiežākie bāra apmeklētāji šobrīd ir mākslinieki, un tas būs atvērts tik ilgi, cik Latvijas laikapstākļi to ļaus.

«Jāatzīst, man bija doma, ka gribētos savu kafejnīcu nekurienē, ar neskaidriem noteikumiem un ārpus ierastā, bet es neteiktu, ka man bija mērķis šo ideju realizēt,» biznesa portālam db.lv atzīst M. Mielavs.

Bārs darbojas kopš maija. «Ja paliek auksts, tad nav vērts te sēdēt. Apmeklētāju skaits ir mazliet samazinājies. Skaidrs, ka jārīko pasākumi, jo šī vieta nav pa ceļam uz mājām. Mēs bijām pārliecināti, ka te vispār neviena nav, bet pēc skaļās atklāšanas nedēļas izrādījās, ka blakus ir dzīvojamā ēka un jārespektē kaimiņi. Taču tas ir labi, jo šī vieta nepaliks par dzertuvi,» stāsta M.Mielavs.

Viņš norāda, ka šī vieta ir ar citu uzstādījumu un demokrātiskām cenām. Bārs ir atvērts no trešdienas līdz sestdienai un papildu dzērieniem piedāvā arī dažādas sporta aktivitātes. Piemēram, galda tenisu, basketbolu, volejbolu, pludmales tenisu un mini futbolu. «Tā doma ir, lai šī vieta ir aktīva, dzīva un pašiem būtu interesanti. Viss inventārs šeit ir, lai cilvēki nāk un sporto,» aicina «Brick Bar» līdzīpašnieks.

Lietuvas viesnīcas un restorāni, kas apkalpo EDSO parlamentārās asamblejas sesiju Viļņā, 29. jūnija vakarā organizē protesta akciju pret nodokļu paaugstināšanu, no plkst. 22 līdz pusnaktij atslēdzot elektrību, ziņo Lenta.

Viesnīcu un restorānu asociācija tādā veidā mēģina pievērst uzmanību nozares problēmām, kas radušās, valdībai atceļot nodokļu atvieglojumus - pretkrīzes pasākumu ietvaros pievienotās vērtības nodoklis viesnīcām un restorāniem pacelts no 5 % līdz 19 %.

«Ja mūs prasības paliks nesadzirdētas, tad par to, kā valdība gremdē biznesu, uzzinās visa pasaule,» 11.jūnijā paziņoja nozares asociācija.

Elektrības izslēgšana 11. un 29. jūnijā ir tikai brīdinājuma akcijas, norāda organizatori. Ja valdība uz to nereaģēs, tad varētu sākties vispārēja nozares protesta akcija 5. un 6. jūlijā, kad Lietuva atzīmēs savu tūkstošgadi un valstī ieradīsies daudz ārvalstu delegāciju.

Dāņu cūkkopības celmlauzis Latvijā, viena no lielākajiem ražotājiem SIA Gaižēni direktors Alekss Rasmusens (Alex Rasmussen) domā, ka sabiedrībā joprojām valda mīti par dāņu cūkkopju darbību Latvijā, turklāt sabiedrība tiek mākslīgi tracināta. Pēdējā laikā uzbangojušie nemieri Gudeniekos, arī Sesavā, kur dāņi plāno būvēt cūkkopības kompleksus, liek izvērtēt situāciju kopumā.

A. Rasmusens, kurš Latvijā darbojas kopš 90. gadu sākuma, domā, ka vainīga arī lēmējvaras neizglītotība, pieņemot lēmumus. Uzņēmējs ir pārliecināts, ka šeit iespējams taisīt biznesu, taču atgādina, ka konkurence ir milzīga.

Kāpēc atkal un atkal uzbango sabiedrības nemieri pret dāņu plāniem attīstīt jaunus cūkkopības kompleksus Latvijā?

Latvijā dzīvoju kopš 1993. gada - faktiski uzskatu sevi par vietējo, kaut gan mans uzvārds ir nevis Bērziņš, bet Rasmusens. Tas mani jau sāk mazliet personiski aizskart, ka aizvien vairāk tiek teikts «dānis, dānis», piesaukta cūkkopība un piesārņojums - sabiedrība tā ļoti tiek tracināta ar negatīvismu. Šeit ir daudz subjektīvisma, nepatiesu apgalvojumu, ļoti daudz mītu un nepatiesības.

Gada sākumā spēkā stājās Zemes pārvaldības likums, un lielākā daļa pludmaļu pārgāja vietvaru valdījumā, savukārt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības (VARAM) ministrijas paspārnē palikušas vien dabas un nacionālo parku dabas liegumos, kā arī ainavu aizsardzības zonās esošās pludmales. Tas nozīmē, ka tagad piejūras liedagi ir attiecīgo pašvaldību saimnieciskuma spoguļotāji, un kārtība tām jānodrošina par saviem līdzekļiem, jo valdība neatbalstīja valsts budžeta naudas piešķiršanu šim mērķim, pirmdien raksta laikraksts Diena.

VARAM gan atzīmē, ka papildu ienākumus apsaimniekošanas vajadzībām pašvaldības var gūt, iznomājot pludmales vasaras kafejnīcām.

Varētu šķist, ka bagātākās piejūras pašvaldības, kuru pludmalēs ir liels tirdzniecības nojumju un arī atpūtnieku blīvums, vairāk gādā par komfortu pludmalēs. Dienas izpēte liecina par pretējo – piemēram, kūrortpilsētā Jūrmalā jau gadiem nav pieejamas bezmaksas labierīcības. Pašvaldībā skaidro, ka visās 11 oficiālajās jūras krasta peldvietās izvietots kopumā 17 maksas sabiedrisko tualešu, un katrā no šīm konteinera tipa nojumēm atrodas darbinieks, kas «ķemertiņus» uztur kārtībā, vienlaikus pasargājot tos no vandāļiem, tomēr galvenais pienākums ir maksas – 0,25 eiro – iekasēšana. No tās atbrīvoti pirmsskolas vecuma bērni un invalīdi. Tomēr, ilgāku laiku uzturoties pludmalē, redzams, ka maksas tualeti izkonkurē krūmiņi un daudzos gadījumos, iespējams, arī līcis.

Iestājoties pavasarim, Pašvaldības policija Jelgavā biežāk saņem iedzīvotāju sūdzības par transportlīdzekļu novietošanu daudzdzīvokļu māju pagalmu zālienos, vēsta reģionālais medijs Zemgales Ziņas. Sudrabu Edžus ielas 13a iedzīvotāji pagalmā iepretī pilsētas poliklīnikai autoriteņu izvagoto zālienu pat iesaukuši par «tankodromu».

Turpretī Driksas ielā 6 pagājušajā svētdienā gar zāliena malu tapis autovadītājiem respektabls nožogojums, ko nākotnē sola nomainīt ar dekoratīviem puķu podiem.

Automašīnas Sudrabu Edžus ielas 13.a un 15. nama pagalmā atstāj ne tikai šo māju iedzīvotāji, bet arī poliklīnikas apmeklētāji. Pirms gadiem četrdesmit izbūvētajā autostāvvietā, kur var novietot pārdesmit automašīnu, visiem vietas nepietiek. Zemgales Ziņas novēroja, ka kāda sieviete, kas acīmredzot savu auto pie Sudrabu Edžus 13.a nama bija atstājusi pirms vairākām stundām, dažu vēlāk iebraukušo spēkratu dēļ vairs nevarēja pa ceļu tikt uz ielas. Nekur apkārtnē nemanīja arī novietoto auto īpašniekus. Uzgāzēdama viņa sparīgi brauca zālienā, un, riteņiem «spolējot» un slapjās zemes pikām lidojot pa gaisu, automašīna izspraucās uz Sudrabu Edžus ielas.

Rīgas dome plāno atkārtoti iecelt Agni Kalnkaziņu pašvaldības aģentūras Rīgas dārzi un parki direktora amatā uz pieciem gadiem.

Deputātiem jālemj par A.Kalnkaziņa atkārtotu iecelšanu, jo ir beidzies viņa pilnvaru laiks. Pirmo reizi amatā A.Kalnkaziņu iecēla 2004. gadā, kad Rīgas dārzus un parkus no pašvaldības bezpeļņas organizācijas pārveidoja par aģentūru. A.Kalnkaziņš šo organizāciju vada jau kopš 1997.gada.

Rīgas domes Vides komiteja par A. Kalnkaziņa atkārtotu iecelšanu aģentūras direktora amatā lems 24.martā. Galīgais lēmums būs jāpieņem domes sēdē.

A.Kalnkaziņš ir arī Rīgas domes deputāts (TP) kopš 2001. gada un ir Vides komitejas loceklis. Pēdējā laikā A.Kalnkaziņš izcēlies, aktīvi iestājoties pret sēdēšanu zālienos, ko atbalstīja Rīgas mērs Jānis Birks.

9:00 Saeimas sēde, kurā uzrunu teiks Valsts prezidents Valdis Zatlers, kā arī galīgajā lasījumā tiks skatīts Publiskās privātās partnerības likums un grozījumi Konkurences likumā.

10:30 Notiks Centrālās vēlēšanu komisijas sēde, kurā tiks apstiprināti galīgie Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultāti un nosaukti no Latvijas Eiropas Parlamentā ievēlētie deputāti.

12:00 Finanšu ministrijā notiks preses konference par priekšlikumiem ES fondu vadībā iesaistīto institūciju pārstrukturizāciju.

12:00 Finanšu ministrijā notiks preses konference par priekšlikumiem Eiropas Savienības (ES) fondu vadībā iesaistīto institūciju pārstrukturizācijai.

15:00 Rīgas mērs Jānis Birks (TB/LNNK) plāno sasaukt domes ārkārtas sēdi, lai labotu kļūmīgo lēmumu par atrašanos pilsētas zālienos.

- Līdztekus Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) rīkotajai manifestācijai «Par Latviju. Pret netaisnību» Rīgā, Esplanādē, arodbiedrības rīkos arī dažādu formu protesta akcijas reģionos.