Mērs ir saņēmis arī fotouzņēmums, kuros mēneša garumā fiksēts zāliens teritorijā, kurā tika atļauta sēdēšana un akcijas Sēžam zaļi! organizatoru apkopotā informācija par akcijas norisi.

Rīgas domes priekšsēdētājs Jānis Birks, tiekoties ar Rīgas pašvaldības policijas priekšnieku Jāni Geduševu un Rīgas pašvaldības aģentūras Dārzi un parki direktoru Agni Kalnkaziņu, iepazinās ar no 2. jūnija līdz 1. jūlijam notikušā eksperimenta par sēdēšanu pilsētas centra zālienos rezultātiem, Db.lv informē Rīgas domes priekšsēdētāja preses sekretāre Kristīne Liepa.

Visus saņemtos vizuālos un informatīvos materiālus Rīgas domes priekšsēdētājs jau tuvākajā laikā nodos Rīgas domes Vides komitejas deputātiem izvērtēšanai un konceptuāla lēmuma pieņemšanai.

Rīgas domes priekšsēdētājs Jānis Birks: „Nav nekāds noslēpums, ka, uzsākot šo eksperimentu, mana nostāja jautājumā par sēdēšanu Rīgas zālienā nebija viennozīmīga. Taču mani novērojumi liecina, ka ne jau rīdzinieku prašana vai neprašana aiz sevis savākt atkritumus ir problēma; problēma drīzāk ir Rīgas zāliena kvalitāte un atkritumu urnu nepietiekamība vai pārāk reta to iztukšošana. Es esmu augstās domās par rīdzinieku spēju novērtēt Rīgas sakopto vidi un ar atbildību izturēties pret pilsētas zālienu.” „Eksperimenta laiks sakrita ar bezlietus periodu, tādējādi spilgti varēja redzēt zāliena kvalitātes problēmas un to, ka Kalnkaziņa kungam ir jādomā arī par zāliena laistīšanas organizēšanu. Latvijā sausā laika periodi vasaras sezonā kļūst arvien garāki. Ja zāliens nav pietiekami kvalitatīvs, tad jādomā par citu zāliena veidu, kas nav tik vārgs, lai tajā varētu atpūsties, piemēram, māmiņas ar saviem zīdaiņiem. Visticamāk sēdēšana zālienā tomēr nebūtu vēlama pilsētas kanālmalas nogāzēs. ”- tā Jānis Birks.

Foto: 1a.lv

Kopts zāliens izdaiļo jebkuras mājas pagalmu un ir katra mājas saimnieka lepnums. Taču kopta, zaļojoša zāliena uzturēšana var būt nogurdinošs un laikietilpīgs darbiņš, īpaši, ja regulāri jāpļauj plašas zāliena teritorijas. Turklāt ar papildu izaicinājumiem jāsaskaras arī tiem, kuriem pagalma reljefs ir nelīdzens un grūti pļaujams. Tieši tāpēc kvalitatīvs un jaudīgs zāles pļāvējs ievērojami atvieglos pļaušanas darbus, nodrošinot ne tikai skaisti koptu zālienu, bet arī ērtu pļaušanu pat sarežģītos apstākļos.

Šajā rakstā apskatīsim dažus no labākajiem zāles pļāvējiem, kas ir īpaši piemēroti plašiem pagalmiem ar nelīdzenu reljefu, tāpēc, ja šobrīd esi jauna zāles pļāvēja meklējumos, turpini lasīt!

No 2. līdz 6.jūnijam akcijas Sēžam zaļi! organizatori Amigo un Rīgas skolēnu dome rīko Zaļās kultūras nedēļu, kuras ietvaros aicina Rīgas iedzīvotājus un viesus uz kulturālu atpūtu zālienā.

Akcijas organizatori iepriekš vienojās ar Rīgas Domes priekšsēdētāju Jāni Birku, ka, sākot ar 2. jūniju, eksperimentālā kārtā vienu mēnesi būs atļauts uzturēties zālienā Rīgas centrā starp Brīvības pieminekli un Kr. Barona ielu, pretī Latvijas Universitātes galvenajai ēkai Raiņa bulvārī. No 2. līdz 6. jūnijam Amigo un Rīgas skolēnu dome rīko Zaļās kultūras nedēļu, kuras laikā katru darba dienu no plkst. 15:00 – 19:00 jauniešu kārtības patruļas veiks novērojumus par cilvēku uzvedību, atpūšoties zālienā, kā arī aptaujās iedzīvotājus, noskaidrojot populārākās un interesantākās iespējas atpūtai zālienā. Katru dienu atpūtas cienītājiem tiks popularizēts kāda no iespējamām nodarbēm, ko veikt zālienā – spēlēt galda spēles, adīt un pērļot, minēt krustvārdu mīklas, nodarboties ar jogu un meditāciju.

Rīgas mērs Jānis Birks nolēmis 6. jūnijā pašvaldību vēlēšanu rezultātus sagaidīt, sēžot zālienā.

Lai pašvaldības policija nevarētu mēru sodīt, viņš uzdevis SIA Rīgas dārzi un parki direktoram Agnim Kalnkaziņam līdz 7. aprīlim izvēlēties vietas, kur sēdēt zālienā būs atļauts. „Tagad atliek izsludināt pilotprojektu, atļaujot zālienos arī cept desiņas un dzert alu no pudelēm,” mēra nodomus atklāja kāda no viņa padomniecēm, kas lūdza savu vārdu neminēt.

Pēc viņas teiktā, pastāv bažas, ka A.Kalnkaziņš varētu sabotēt J.Birka ieceri, izraugoties sēdēšanai nomaļus zālienus, piemēram, Spilves pļavās vai Getliņos.

Zāles pļaušana ir viens no tiem rutīnas darbiem, kas jāveic regulāri un rūpīgi, lai rezultāts būtu noturīgs un skaists. Kā arī – šo darbu pavada diezgan liela vienmuļība. Kāpēc gan kaut ko tik ciklisku nevarētu veikt mašīna? Izrādās, nu jau kādu laiku var. Aplēses rāda, ka šobrīd teju puse no visiem tirgū pieejamajiem zāles pļāvējiem ir tieši zāles pļāvēji roboti. Arvien plašākais piedāvājums liecina par vienu – arvien pieaug pieprasījums pēc palīgiem dārza darbos, kas pacietīgi strādās gan lietū, gan brīvdienās, un savu darbu paveiks nevainojami.

Ko spēj zāles pļāvējs robots

Ar katru nākamo paaudzi zāles pļāvēji roboti kļūst arvien gudrāki, ērtāki un prasmīgāki. Ja pirmsākumos tā tik tiešām bija ierīce, kas spēj braukt tikai pa salīdzinoši līdzenu lauku, tad mūsdienu zāles pļāvēji roboti tiek galā ar stāvām nogāzēm, šaurām vietām, sarežģītas formas dobju appļaušanu, kā arī – visam to paveiktajam var sekot līdzi mobilajā lietotnē!

Perfekti nopļauj pat vissarežģītākos dārzus

Jaunākie pilnpiedziņās robotizētie zāles pļāvēji spēj strādāt pat tādās nogāzēs, kuru slīpums veido 70%. Kā arī – tie ir aprīkoti ar GPS tehnoloģiju, kas ļauj sekot līdzi pļaušanas zonai, tādējādi neatstājot nenopļautus laukumus.

Kurš gan nepriecājas par vasaras iestāšanos, kad beidzot ir iespējams izbaudīt siltos laikapstākļus, atpūsties pie jūras vai apmeklēt iecienītākos mūzikas festivālus. Tomēr līdz ar vasaras iestāšanos, arvien aktuālāks kļūst jautājums par zāliena uzkopšanu, un zāles pļaušana nebūt nav visu cilvēku iecienītākā vasaras aktivitāte. Jāsaka gan, ka zāles pļaušanai nav obligāti jābūt nogurdinošai un laikietilpīgai – zāles pļāvēji traktori padara zāliena uzkopšanu krietni ātrāku un vienkāršāku. Turpini lasīt rakstu un uzzini, kas jāņem vērā pirms zāles pļāvēja traktora iegādes!

Kas ir zāles pļāvējs traktors?

Foto: Husqvarna.lv

Zāles pļāvēji traktori jeb dārza traktori ir lieliski palīgi ne tikai zāles pļaušanā, bet arī citos dārza darbos. Zāles pļāvēji traktori ir kļuvuši arvien populārāki privātmāju īpašnieku vidū, jo tie ir ērti un praktiski, kā arī ar tiem ir iespējams nopļaut zāli daudz ātrāk nekā ar stumjamiem zāles pļāvējiem. Dārza traktorus vada ar pedāļiem un stūri, sniedzot augstu komforta un kontroles līmeni, turklāt teicamā manevrētspēja ļaus nopļaut pat grūti sasniedzamas vietas. Jāpiemin, ka tieši Husqvarna dārza traktoru uzturēšana ir vienkārša, tāpēc šie traktori kalpos ilgi un uzticami.

Rīgas domes Vides komitejas priekšsēdētājs Dainis Īvāns (LSDSP) ierosinājis nākamajā Vides komitejas sēdē pieņemt lēmumu, kurā lūgtu Rīgas domes priekšsēdētājam atcelt savu atļauju eksperimenta veidā sēdēt un gulšņāt kanālmalas un Vērmanes dārza zālienos.

„Šorīt minētos apstādījumus apskatīju un sapratu, ka priekšsēdētāja pieļautais eksperiments vismaz šajā karstajā vasarā jāpārtrauc, un, jo ātrāk, jo labāk – pretējā gadījumā zālienu mums vairs vienkārši nebūs. Jau tagad vietas, kurās iepriekšējā dienā pilsoņi atpūtušies, var noteikt ne tikai pēc pudeļu un plastmasas atkritumu kaudzītēm, bet arī pēc nodzeltējušas zāles laukumiem, neskaitāmu taciņu pēdām un melnas zemes pleķiem,” savu priekšlikumu pamato Vides komitejas priekšsēdētājs.

Kā Db.lv jau rakstīja, Zaļās kultūras nedēļas kopsavilkumā secināts, ka parku teritorijās ir nepietiekams atkritumu urnu skaits, jo tās regulāri ir pārpildītas. Kā norāda akcijas organizatori: „netika novērots, ka atkritumu urnas pie kanālmalas kāds iztīrītu. Cilvēkiem, lai nepiemēslotu vidi, nācās novietot atkritumus blakus atkritumu urnai. Taču vējš pie miskastes esošos un no pārpildītajām urnām laukā krītošos atkritumus aizpūta tālāk parka teritorijā, līdz ar to varēja rasties maldīgs priekšstats par atpūtnieku kultūru.”

Akcijas Sēžam zaļi! organizatoru un Rīgas Domes priekšsēdētāja Jāņa Birka sarunu rezultātā ir nolemts eksperimentālā kārtā uz veselu mēnesi, sākot ar 2.jūniju atļaut uzturēties zālienā Rīgas centrā, starp Brīvības pieminekli un Kr. Barona ielu, pretī Latvijas Universitātes galvenajai ēkai Raiņa bulvārī, Db.lv informē SIA ZetCOM sabiedrisko attiecību konsultante Elīna Timermane.

„Rīgas dome ir pilsētas saimnieks, kam ir jārūpējas par to, lai pilsēta būtu tīra un sakopta, kas nereti nozīmē pieņemt nepopulārus lēmumus. Taču, no otras puses – es ļoti labi saprotu un respektēju akcijas „Sēžam zaļi!” organizatoru pausto ideju un vēlmi izcīnīt tiesības brīvi atpūsties zālienā. Lai objektīvi varētu izvērtēt nepieciešamību un iespēju aizliegumu nākotnē atcelt, sarunās ar akcijas organizatoriem - Amigo un Rīgas skolēnu domi - nonācām pie konstruktīva sadarbības risinājuma, kuras rezultātā visu jūnija mēnesi rīdziniekiem būs iespēja sēdēt un atpūsties parkā pie kanālmalas. Man ļoti simpatizē arī priekšlikums - rīkot Zaļās kultūras nedēļu, kuras ietvaros tiktu pievērsta sabiedrības uzmanība jautājumam par kulturālu uzvešanos zālienā,” uzsver Birks.

Rīgas domes deputāti, vēloties aizliegt sēdēšanu pilsētas centra zālienos, kļūdas dēļ to atļāvuši, liecina Rīgas domes dokumenti.

Sagatavotajā lēmumprojektā sākotnēji bija paredzēts, ka iedzīvotāji varētu atrasties visos zālienos, izņemot kanāla nogāzes un vietas, kur to neatļauj attiecīgas zīmes.

Vides komiteja ierosināja izslēgt no lēmumprojekta punktu, kas aizliedza sēdēt zālienā, rezultātā tagad drīkstēs sēdēt zālienā jebkurā Rīgas parkā. Rīgas domes Vides komitejas priekšsēdētājs Dainis Īvāns Db paskaidroja, ka tā noticis steigā, jo komitejā jautājums skatīts pavisam nesen. Tomēr viņš uz šo faktu lūkojās optimistiski un teica, ka tagad tauta varēs līksmot un sēdēt zālienā - tieši kā vēlējušies daļa rīdzinieku.

Komitejā gan bija nobalsots pret sēdēšanu zālienā.

Pašvaldībām turpmāk tiks dota iespēja ierosināt un noteikt aizliegumu ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanai attiecīgās pašvaldības teritorijā vai tās daļā.

Saeima otrajā lasījumā izskatījusi un akceptējusi Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavoto likumprojektu par grozījumiem Ģenētiski modificēto organismu aprites likumā, kurā noteikta pašvaldību iespēja noteikt aizliegumu ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanai attiecīgajā administratīvajā teritorijā.

Likuma grozījumu projektā noteikts, ka pašvaldība pēc savas iniciatīvas vai uz personas priekšlikuma pamata ar pašvaldības saistošajiem noteikumiem var noteikt aizliegumu ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanai attiecīgajā administratīvajā teritorijā vai tās daļā.

«Zemkopības ministrijas izstrādātie grozījumi dos iespēju jebkurai no pašvaldībām noteikt aizliegumu savā teritorijā audzēt ģenētiski modificētos kultūraugus, ja kaut vai tikai viens pagasta iedzīvotājs šādu iesniegumu iesniegs un pašvaldība nesaņems iebildumus no saviem lauksaimniekiem. Ja šo iespēju izmantos pilnīgi visas Latvijas pašvaldības, tad visa Latvijas teritorija iegūs ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanas aizlieguma zonas statusu,» skaidro ZM Pārtikas departamenta direktore Arlita Sedmale.

No 2. jūnija līdz mēneša beigām eksperimenta kārtā būs atļauts sēdēt zālienā starp Brīvības pieminekli, Latvijas Universitātes galveno ēku Raiņa bulvārī 19 un kanālmalu.

Par to panākta vienošanās starp Rīgas mēru Jāni Birku un uzņēmuma Rīgas dārzi un parki direktoru Agni Kalnkaziņu. Šāda iespēja rasta, atbalstot Amigo un Rīgas skolēnu domes iniciētu akciju Sēžam zaļi! A.Kalnkaziņš gan neslēpa, ka par ideju nav sajūsmā: «Mēram ir viedoklis, ka eksperimentu vajag atļaut – kas tad man atliek? Un, ja dome lems, ka sēdēšanas aizliegumu vispār vajag atcelt, tad man nebūs iespēju šo lēmumu nepildīt.» Viņš uzskata, ka mēneša laikā lieli postījumi zālienam un kanālmalas apstādījumiem netiks nodarīti, taču, ja aizliegumu atceltu vispār, pēc pāris gadiem kanālmala būs izdangāta un tās sakārtošanai nāksies izlietot lielus līdzekļus. «To, kas notiek teritorijās, kur šāda aizlieguma nav, mēs jau redzam Uzvaras parkā. Ja cilvēku kultūras līmenis būtu tik augsts, tad citi Rīgas parki arī nebūtu piemēsloti. Pērn Rīga tika atzīta par tīrāko pilsētu Eiropā, un daļēji tas bija centra parku nopelns. Ja mums to nevajag, ja gulēšana zālē ir svarīgāka par kārtību, tad var jau visus aizliegumus atcelt un iedot mums naudu papildus sētnieku algošanai,» tā A.Kalnkaziņš.

Jāņa Daliņa stadiona pārbūves un vieglatlētikas manēžas būvniecības darbi Valmierā tuvojas noslēgumam. Objektu plānots nodot ekspluatācijā vasarā.

Ministru kabinetā sēdē 1.jūnijā tika lemts par valsts budžeta finansējuma piešķiršanu 27 miljonu eiro apmērā 21 augstas gatavības projekta īstenošanai valstī. Valdība lēma no minētās summas 2,673 miljonus eiro piešķirt arī Jāņa Daliņa stadiona un vieglatlētikas manēžas pārbūves projektam.

Projektu būtiskākie kritēriji bija to augstā gatavība un īstenošanas uzsākšana vai pabeigšana 2021.gadā. Tāpat vērā tika ņemta projekta īstenošanas rezultātu ilgtspējas nodrošināšana pēc administratīvi teritoriālās reformas.

Tādejādi valsts finansējuma daļa nacionālas nozīmes sporta infrastruktūrai Valmierā - Jāņa Daliņa stadiona pārbūvei, palielinājusies no 6,1 miljona eiro uz 8,773 miljoniem eiro.

Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) apkārtnes labiekārtošana notiek lēni un atstāj pretrunīgu iespaidu. Tiek stādīti kociņi, savukārt iesētā zālīte dīgst ļoti nevienmērīgi, un tās vietā lekni sazēlušas nezāles. Pati ēka joprojām nav nodota ekspluatācijā, bet tās priekšā jau maina ietves seguma plāksnes. Samērā nevīžīgi uzbūvēta arī akmens plākšņu apmale Valguma ielas pusē, kur dažas plāksnes tagad tiek mainītas, norāda laikraksts Diena.

Tas akcentē, ka apmale jau tūlīt pēc uzbūvēšanas izskatījās visai slikti - starp vairākām plāksnēm redzamas spraugas, ir pat nelieli, tomēr pamanāmi izsisti robi. Kāds garāmgājējs ar asu priekšmetu uzvilcis garu švīku, kas uz apmales redzama jau vairākas nedēļas. Pilnsabiedrības Nacionālā būvkompāniju apvienība (NBA) pārstāvis Mārcis Krastiņš atzinis, ka dažas plāksnes bijušas bojātas un tiek mainītas.

Pirms dažām dienām NBA mājaslapā parādījās ziņa, ka ap LNB ēku turpinās labiekārtošanas un apzaļumošanas darbi. Plānots, ka šajā laikā Gaismas pils teritorijā kopumā tiks iestādīts 41 koks - 26 ābeles un 15 kļavas -, kā arī krūmi pie Uzvaras bulvāra, informējis Nacionālās būvkompāniju apvienības būvdarbu vadītājs Valdis Koks.

Šovasar varēs sēdēt galvaspilsētas centra zālienos, aizliegts to darīt tikai kanālmalā un apstādījumos ar īpašu aizlieguma zīmi.

Tā tika nolemts 20. aprīļa Rīgas domes sēdē. Līdz šim sabiedriskās kārtības noteikumi aizliedza sēdēt Rīgas kultūrvēsturiskā centra apstādījumos. Zālienā bija atļauts uzturēties Ziedoņdārzā, Viesturdārzā un parkos ārpus Rīgas centra.

DB jau rakstīja, ka pašvaldības aģentūras Rīgas dārzi un parki direktors Agnis Kalnkaziņš uzskata, ka tūristiem un rīdziniekiem tas nebūs liels apgrūtinājums, ja tiks aizliegts uzturēties 1% Rīgas zaļās teritorijas. Iepriekš veiktie eksperimenti, atļaujot sēdēt Rīgas centra zālienos, esot beigušies ar izsmēķu, košļājamo gumiju un citu atkritumu klājienu. Turklāt šādā gadījumā ciešot arī augsne, un nepieciešami ieguldījumi, lai zālāju atjaunotu. Arī šogad noteikti nāksies tērēt papildu summas, lai saglābtu nostaigātos zālājus, pieļāva A. Kalnkaziņš.

Rūpējoties par Latvijas valstspiederīgajiem, kuri plāno apmeklēt FIFA 2018. gada Pasaules kausu futbolā, Ārlietu ministrijas Konsulārais departaments ir sagatavojis noderīgu informāciju un ieteikumus, kas jāņem vērā pirms došanās uz Krievijas Federāciju.

FIFA 2018. gada Pasaules kauss futbolā notiks no 14. jūnija līdz 15. jūlijam Maskavā, Sanktpēterburgā, Kaļiņingradā, Ņižņijnovgorodā, Kazaņā, Samārā, Saranskā, Rostovā pie Donas, Sočos, Jekaterinburgā un Volgogradā.

Ceļotājiem uz Krieviju ir nepieciešama derīga Latvijas pilsoņa vai nepilsoņa pase. Latvijas pilsoņiem ir nepieciešama vīza. Latvijas nepilsoņi var ieceļot un uzturēties Krievijas teritorijā bez vīzas līdz 90 dienām 180 dienu periodā. Pasei jābūt derīgai vēl vismaz 6 mēnešus pēc plānotā izceļošanas datuma no Krievijas.

Šķērsojot Krievijas robežu, ceļotājiem ir pienākums aizpildīt migrācijas karti. Izceļojot no Krievijas, migrācijas karte jānodod Krievijas robežkontroles punktā.

Prasības nodrošinājuma reģistrācija uz sabiedrības (sabiedrības ar ierobežotu atbildību) kapitāla daļām ir viens no veidiem kā nodrošināt iespējamā pozitīvā sprieduma izpildi.

Civilprocesa likums pieļauj vairākus šāda veida prasības nodrošināšanas līdzekļus, tas ir, (1) atbildētājam piederošas kustamas mantas (daļu) apķīlāšana, (2) aizlieguma atzīmes ierakstīšana attiecīgās kustamas mantas reģistrā (komercreģistrā) un (3) aizliegums atbildētājam veikt noteiktas darbības ar kapitāla daļām. Ja ar pirmajiem diviem prasības nodrošinājuma līdzekļiem nekādiem pārpratumiem/ neskaidrībām nevajadzētu rasties, tad aizliegums atbildētājam veikt noteiktas darbības ar kapitāla daļām ir izraisījis teorētisku diskusiju – ko šāds reģistrēts aizliegums ietver?

Parasti jebkura teorētiska diskusija aizsākas ar praktisku problēmu un šis gadījums nav izņēmums, tātad:

VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) 14. novembrī, iesniegusi pieteikumu Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā ar lūgumu atcelt prasības nodrošinājumu strīdā ar «ReRe Būve 1» – aizliegumu slēgt līgumu par Jaunā Rīgas teātra (JRT) būvdarbu izpildi, informē VNĪ Juridiskās pārvaldes direktors Ojārs Valkers.

Proti, VNĪ lūdz tiesai atcelt šobrīd uzlikto liegumu tālākajiem būvdarbiem JRT ēku kompleksā. Argumentēts lūgums atcelt prasības nodrošinājumu iesniegts, jo VNĪ līgumu ar pilnsabiedrību «ReRe Būve 1» lauza, balstoties uz būvdarbu laikā konstatētiem drošības pārkāpumiem. Paredzams, ka VNĪ pieteikuma izskatīšana ilgs aptuveni mēnesi.

«Mūsu iepriekšējā taktika – vispirms vērsties Ģenerālprokuratūrā – balstījās apsvērumā, ka ir jādara viss iespējamais, lai novērstu līdzīgu praksi nākotnē, kad būvnieku strīdos cieš visas sabiedrības intereses,» uzsver Valkers.

Ģenerālprokuratūra, izvērtējot VNĪ iesniegumu, konstatēja, ka tiesnesis pieļāvis būtiskus materiālo un procesuālo tiesību normu pārkāpumus un iesniedza protestu Augstākajā tiesā jeb Senātā. Ģenerālprokuratūra ir norādījusi, ka lēmumā noteiktais liegums ir nesamērīgs un kalpo kā šantāžas līdzeklis prasītāju rokās projekta piespiedu izpildei, tiesiskās sekas pasūtītāja nepamatotas atkāpšanās gadījumā varētu būt tikai pienākums samaksāt būvniekam kompensāciju par izmaksām un zaudējumiem, taču uzņēmējam nav subjektīvo tiesību prasīt pielaidi darbu izpildei.

Rīgas un citu Latvijas pilsētu iedzīvotāji uzskata, ka aizliegums atrasties galvaspilsētas zālājos, tajos sēdēt, gulēt vai atpūsties ir absurds. Par to liecina tirgus un sabiedriskās domas izpētes uzņēmuma SIA EURO DATA pētījumu veikšanas sistēmas eSample aptaujas rezultāti.

Rīgas Domes Sabiedriskās kārtības noteikumi paredz, ka pilsētas iedzīvotājiem un viesiem ir aizliegts atrasties zālienā Rīgas kultūrvēsturiskā centra apstādījumos (Esplanādē, Kanālmalas apstādījumos, Rīgas pils skvērā, Kronvalda parkā, Vērmanes dārzā), kā arī apstādījumos, kuros ir pašvaldības izvietotas aizlieguma zīmes. Par šādu pārkāpumu draud administratīvs sods līdz 50 latiem.

Ņemot vērā, ka tuvojas vasaras sezona, kad gan rīdzinieki, gan to viesi labprāt savu brīvo laiku pavada atpūšoties un baudot sauli Rīgas parkos, tika noskaidrota cilvēku attieksme pret Rīgas domes noteiktajiem aizliegumiem.

Naudas sods par ārkārtējā situācijā noteikto aizliegumu un ierobežojumu neievērošanu jau tuvākajā nākotnē varētu pārsniegt 1000 eiro, šorīt intervijā Latvijas Radio sacīja iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV).

Viņš pauda nožēlu, ka cilvēki, par spīti jaunā koronavīrusa draudiem, tomēr neievēro valdības noteiktās fiziskās distancēšanās prasības un citus aizliegumus. Acīmredzot ir jāpalielina naudas sodi, lai cilvēki pret ierobežojumiem izturētos nopietni, vadoties no pasaules pieredzes, secinājis ministrs.

Ģirģens pastāstīja, ka patlaban Iekšlietu ministrija strādā pie Administratīvo pārkāpumu kodeksa grozījumu projekta, lai sodus par ārkārtējā situācijā noteikto ierobežojumu vai aizliegumu pārkāpšanu varētu palielināt "līdz 1000 eiro un vairāk".

Viņš norādīja, ka policijai patlaban nav nepieciešama armijas palīdzība, lai tiktu galā ar ārkārtējā situācijā noteikto aizliegumu un ierobežojumu izkontrolēšanu. Nacionālo bruņoto spēku iesaistīšanās šo ierobežojumu kontrolēšanā, visticamāk, būtu nepieciešama vien tad, ja valstī tiktu ieviesta tā dēvētā "pilnā karantīna", un šāda iespēja nav izslēgta, norādīja Ģirģens.

Korupcijā aizdomās turētais Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs šonedēļ lūdzis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) atcelt viņam iepriekš piemērotos drošības līdzekļus, aģentūrai LETA pastāstīja viņa advokāts Saulvedis Vārpiņš.

Rimšēvičs lūdzis atcelt iepriekš piemērotos drošības līdzekļus - 100 000 eiro drošības naudu, noteiktas nodarbošanās aizliegumu un aizliegumu izbraukt no valsts. «Pēc gandrīz trīs mēnešus ilgušas izmeklēšanas mēs šādiem drošības līdzekļiem neredzam jēgu un juridisku pamatojumu,» norādīja advokāts.

Drošības līdzekli - aizliegumu tuvoties noteiktām personām Rimšēvičs nav lūdzis atcelt.

Rimšēvičs kopš savas atbrīvošanas 19.februārī ir aicināts tikai uz dažām izmeklēšanas darbībām KNAB.

Rimšēvičam nav zināms, ka viņš būtu iesaistīts vēl citos kriminālprocesos un šajā laikā viņš nav saņēmis uzaicinājumus sniegt kādas liecības.

Tāpat Rimšēvičs nav aicināts uz Satversmes aizsardzības biroju, kura direktors Jānis Maizītis marta sākumā Latvijas Radio paziņoja, ka Rimšēviču birojs aicinās uz interviju jautājumā par valsts noslēpuma pielaidi. 8.martā Maizītis žurnālistiem pēc savas pārvēlēšanas amatā paziņoja, ka birojs viena līdz divu mēnešu laikā plāno izlemt par pielaides valsts noslēpumam anulēšanu vai saglabāšanu Rimšēvičam.

Iekšlietu ministrija (IeM) sagatavojusi grozījumus Imigrācijas likumā, kas paredz līdz 2023.gada 30.jūnijam pārtraukt atkārtotu termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanu Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem, turklāt piedāvātais regulējums ietekmēs darba devēju iespējas turpināt darba attiecības ar viesstrādniekiem no abām kaimiņvalstīm.

Patlaban grozījumi ir nosūtīti saskaņošanai ar Finanšu, Ārlietu, Ekonomikas, Labklājības un Tieslietu ministrijām. Saskaņošanas termiņš ir nākamās nedēļas sākums. Pēc tam grozījumi būs jāskata valdībai un Saeimai.

Patlaban Imigrācijas likuma pārejas noteikumi paredz ierobežojumu Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem saņemt pirmreizējās termiņuzturēšanās atļaujas.

Grozījumi paredz izslēgt normu, kas Latvijas pilsoņiem un Latvijas nepilsoņiem, kuri pieņēmuši citas valsts pilsonību, nenoteica prasību pierādīt valsts valodas zināšanas un regulārus iztikas līdzekļus. Ja Latvijas pilsonis vai Latvijas nepilsonis, kļūstot par citas valsts pilsoni, vēlēsies turpināt uzturēties Latvijā, viņš varēs pieprasīt Eiropas Savienības (ES) pastāvīgā iedzīvotāja statusu pierādot atbilstošas valsts valodas zināšanas un regulārus un pietiekamus finanšu līdzekļus.