Kids Capoeira Academy dibinātāji izvēlas mācīt kapoeiru bērniem - auditorijai, ar ko jāstrādā īpaši uzmanīgi un rūpīgi.
Kapoeira ir Brazīlijas cīņas māksla, kas apvieno mākslu, deju, akrobātiku, mūziku un cīņas elementus. Kids Capoeira Academy (biedrība Capoeira Latvia) izveidotāji Jeļena Gaikeviča un Dmitrijs Rassohins ar to nodarbojas jau gandrīz desmit gadus un laika gaitā pamanīja, ka reti kurš kapoeiras treneris strādā ar bērniem. Vadīt nodarbības jaunajai paaudzei nav viegli, taču teju trīs gadu Jeļena un Dmitrijs to dara.
Ar pieaugušajiem viss ir diezgan vienkārši – viņi izvēlas, kādas nodarbības apmeklēt, un paši par to maksā. «Pieaugušie ir vairāk motivēti, bērniem visu laiku jāmaina uzdevumi, lai viņiem būtu interese,» saka Dmitrijs. Parasti daudzi aiziet uz pirmo nodarbību, kādu laiku darbojas, bet pēc tam interese apsīkst. Liela daļa bērnu, kuri pirms trim gadiem ar kapoeiru sāka nodarboties pie Dmitrija un Jeļenas, dara to vēl joprojām. Viņa domā – tik daudzi turpina tāpēc, ka kapoeirā katrs cilvēks var sevi atrast – ir bērni, kam patīk dejot, citus piesaista akrobātika, mūzika vai cīņas elementi.
Bērnu ceļu nereti izvēlas vecāki. «Ja pēc diviem mēnešiem redzam, ka bērnam nepatīk, ejam pie vecākiem un sakām, ka viņš negrib ar to nodarboties, ka nevajag to spiest, ja bērnam nepatīk,» saka Jeļena.
Savs ceļš
«Kad sākām strādāt, nedomājām par to, vai būs grūti. Ja cilvēks atradis savu aicinājumu, viss izdodas,» viņa uzskata. Kad Jeļena sāka nodarboties ar kapoeiru, viņai bija 16 gadi un meitene bija sevis meklējumos. «Gribēju nodarboties ar dejām, tolaik bija populāra salsa. Taču tajā pašā laikā zināju, ka man patīk fiziska piepūle. Tāpēc domāju arī par karatē. Nolēmu pameklēt kādu pulciņu, ievadīju Google meklētājā vārdus «dejas un cīņa», un pirmais rezultāts, ko meklētājs uzrādīja, bija kapoeira. Izlasīju – interesanti. Aizgāju uz treniņu un tur arī paliku,» viņa stāsta.
Savukārt Dmitrijs pēc universitātes nodarbojās ar džiu-džitsu, aikido, džudo, kikboksu, peldēšanu. Viņš vienmēr meklēja vēl kaut ko jaunu. Reiz viņš devās uz kādu cīņas mākslas nodarbību, bet sajauca zāli un iegāja tajā, kur notika kapoeira. «Tur arī paliku,» saka Dmitrijs.
Treneris nav treneris
«Ja bērns atrod sevi kapoeirā, domāju, viņš to nepametīs. Kapoeira ir ļoti sociāla. Nav tā, ka viens kaut ko iemācās un viss. Ja bērns kādu kustību ir iemācījies, jāizdara tā, lai visi to apgūtu, jo tad, kad visi mācēs, viņiem parādīs kaut ko jaunu. Redzot, ka kādu grūtu kustību var izpildīt trīs cilvēki, mēs ļaujam viņiem mācīt pārējos. Un tas darbojas,» saka Jeļena. Dmitrijs piebilst, ka tādā veidā bērni vienlaikus nodarbībās ir studenti, palīgi un skolotāji. «Visvairāk bērniem patīk iemācīties pirmajiem, lai varētu parādīt citiem. Tas motivē. Domāju, rezultātā pēc pieciem vai desmit gadiem, kad bērni izaugs, viņi būs lieliski skolotāji, jo no pašas bērnības zinās, kā mācīt citus,» spriež Jeļena. Viņa uzskata, ka šīs nodarbes pluss ir tas, ka treneris nav treneris – viņš kopā ar bērnu dara visu. Piemēram, citās nodarbībās treneris tikai pasakot, kas jādara. «Mēs visu darām kopā ar bērniem,» uzsver Jeļena. Tāpat viņi treniņos rada atmosfēru, kur bērni paši mācās, un uzsver to, ka jāmācās arī mājās.
Beidzot savās telpās
Savulaik Kids Capoeira Academy nodarbībām nomāja zāles skolās un klubos dažādos Rīgas mikrorajonos, bet tās nebija lielas un to kapacitāte bija ierobežota. Mainot telpas, nepārtraukti nepieciešams komunicēt ar telpu īpašniekiem, kas ir visai sarežģīti. «Ar laiku sapratām, ka vajag savu zāli, lai būtu «mājas», kur atstāt mantas utt.,» saka Dmitrijs. Tagad viņi nobāzējušies Imantā, kur savulaik arī vadīja pirmās nodarbības, tāpēc joprojām lielākā daļa audzēkņu ir no Pārdaugavas, Bolderājas, Imantas. Daži no bērniem, kuri pie viņiem trenējās centrā, turpina braukt uz Imantu, bet citi trenējas pie citiem treneriem.
«Kad atvērām akadēmiju šeit, nedomāju, ka būs tik daudz cilvēku. Tagad mums ir četras grupas un aptuveni simt bērnu, kuri regulāri nāk uz nodarbībām. Pieraksts uz nākamo gadu jau ir pilns. Sarunājām ar vēl vienu treneri, kurš rudenī pie mums vadīs nodarbības. Viņš ir izcils treneris, ideāli strādā ar pusaudžiem, kam ir 13 un vairāk gadu,» saka Jeļena. Viņai pašai labāk patīk darboties ar mazākiem bērniem – piecus sešus gadus veciem, savukārt lielākus bērnus ir nepieciešams iedvesmot, aizraut ar īpašiem trikiem.
Meklē finansējumu
Maksa par nodarbībām ir ap 40 eiro mēnesī. Bērniem no vienas ģimenes ir atlaides. Lai nodrošinātu savu darbību un padarītu nodarbības pieejamākas, viņi piedalās dažādos projektos, cenšas saņemt atbalstu. «Es Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Sporta un jaunatnes pārvaldē iesniedzu projektu, lai jūnijā bērni varētu bez maksas apmeklēt rīta treniņus, un mēs saņēmām tam finansējumu. Vēl iesniedzu projektu Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogrammu konkursā,» teic Jeļena. Kids Capoeira Academy ir guvuši atbalstu kultūras un sociālā biznesa projektu konkursā Brigāde. Uzvara Brigādē ir devusi iespēju nomāt savu zāli un izremontēt to. Jeļena studēja Rīgas ekonomikas augstskolā un uzskata, ka cilvēkiem jādara labas lietas. Viņa arī neuzskata, ka šis ir «īsts» bizness. «Mūsu galvenais mērķis ir izdarīt tā, lai katrs bērns varētu nodarboties ar kapoeiru. Bērniem ir jāsporto un man liekas, ka kapoeira viņiem patīk,» spriež Jeļena. Viņi vēlas, lai bērns, atnācis no skolas, varētu vingrot – nodarboties ar jebko, kas viņam patīk, galvenais, lai nesēdētu pie datora. Kids Capoeira Academy mērķis ir piesaistīt atbalstītājus, kas bērniem ļautu būt aktīviem. Latvijā par kapoeiru vairāk zinot krievu auditorija. Tāpēc arī lielākā daļa nodarbību līdz šim notika krievu valodā, jo latviešu bērnu bija maz. Taču no augusta Kids Capoeira Academy būs treneris latvietis un iecerēts vairāk strādāt ar latviešu auditoriju.
#1/6
Dmitrijs Rassohins (no labās) un Jeļena Gaikeviča
#2/6
#3/6
#4/6
#5/6
