Ja Valsts kontroles pirmais līmenis ir finanšu revīzijas, otrais - likumības, tad lietderības revīzijas ir augstākais līmenis, un arī Valsts kontrole plāno pievērsties šādu lietderības revīziju veikšanai.
Pēc savas būtības lietderības revīzijas var dēvēt par «augstākās pilotāžas» revīzijām, un ar tādu veikšanu lepojas visas augstākās revīzijas iestādes citviet pasaulē, intervijā aģentūrai LETA atklāja Valsts kontroliere Elita Krūmiņa.
Izrādās, ka Valsts kontrole jau pašlaik atsevišķās revīzijās izvērtē tēriņu lietderību, taču tās dēvē par likumības revīzijām ar lietderības aspektiem. «Patlaban, veicot likumības revīzijas, revidenti pārbauda, vai darbības ir veiktas atbilstoši normatīvo aktu prasībām, bet lietderības revīzijas gadījumā mums ir papildus jāizvērtē kāds no lietderības aspektiem, piemēram, vai darbības ir veiktas ar viszemākajām izmaksām, tajā pašā laikā saglabājot kvalitāti,» skaidroja E. Krūmiņa.
Kā viens no sarežģījumiem varētu būt lietderības kritēriji - ja ir valstis, kur valsts pārvaldē ir noteikti konkrēti rezultatīvie rādītāji, kurus var izmantot kā lietderības kritēriju, Latvijā tieši revidentiem būs jānosaka šie kritēriji. Problēmas varētu būt tāpēc, ka katram šajā jautājumā var būt cits viedoklis, atzina valsts kontroliere. Ņemot vērā, ka šādas revīzijas ir daudz sarežģītākas, ir nepieciešamas jaunas zināšanas un zinoši darbinieki.
Lai attīstītu šo darbības virzienu, Valsts kontroles vadība ir uzrunājusi savu bijušo ilggadējo darbinieku, kas patlaban strādā Eiropas Komisijā - ar viņu sadarbības iespējas plānots pārrunāt jau aprīlī. Pagaidām gan E. Krūmiņa negribēja atklāt, kas šis ir par cilvēku, jo to darīs tad, ja viņš pieņems piedāvājumu. «Taču mēs šim cilvēkam varam piedāvāt trīs līdz četras reizes mazāku atalgojumu, ko viņš saņem Eiropas Komisijā. Taču pozitīvi ir, ka šis cilvēks ir atvērts sarunām un ir gatavs ierasties. Man ir ļoti lielas cerības, ka atbilde būs pozitīva,» viņa pauda.
Tomēr Valsts kontrole apsver arī alternatīvas gadījumā, ja atbilde būs noraidoša. «Ja šis variants neizdosies, protams, mēs meklēsim variantu Valsts kontroles iekšienē. Ir skaidrs, ka no malas atrast šādu speciālistu ir praktiski neiespējami. Konkurēt ar lielajām auditorkompānijām mēs tīri finansiāli nespējam, bet paņemt konkursa kārtībā grāmatvedi vai finansistu un gaidīt, ka viņš saprot audita veikšanas metodiku, tas ir gadiem ilgs process,» noteica E. Krūmiņa.