Valsts kontroliere Elita Krūmiņa uzskata, ka Rīgas brīvostas pārvaldnieka Leonīda Loginova atrašanās amatā nav attaisnojama, jo viņš nevēlas sakārtot institūcijas darbību.
Valsts kontrole arī apsver iespēju veikt jaunu revīziju Rīgas brīvostas pārvaldē, žurnālistiem sacīja Krūmiņa.
Viņa pauda neapmierinātību ar tempu, kādā Rīgas brīvostas pārvalde ievieš pēc Valsts kontroles revīzijas izteiktos priekšlikumus darbības uzlabošanai. Viņasprāt, ir acīmredzama nevēlēšanās kaut ko mainīt un tam iemesls ir kādas būtiskas intereses, kas liek atbildīgajām institūcijām, tostarp Satiksmes ministrijai, ieņemt konkrētu pozīciju.
Ir jāizvērtē, kāpēc ieteikumi netiek ieviesti, un, pēc Krūmiņas domām, ir divi varianti - vai nu ir profesionālā nespēja tos ieviest, vai arī tā ir vienkārša nevēlēšanās to darīt. «Tāpēc rodas jautājums, vai šāds vadītājs, kurš nevēlas sakārtot iestādi, ir uzskatāms par profesionāli un atstājams vadītāja amatā,» jautāja Krūmiņa, piebilstot, ka, viņasprāt, nebūtu pareizi šādu vadītāju amatā paturēt.
Redzot, kā Rīgas brīvostas pārvaldei sokas ar ieteikumu ieviešanu, Valsts kontrole turpinās sekot līdzi atlikušo ieteikumu ieviešanai, kā arī apsvērs domu par jaunas revīzijas veikšanu. «Ja mēs redzam, ka iestāde nespēj vai negrib saprast, ka ir jāsakārto mūsu norādītās neprecizitātes, tad tiks veikta atkārtota pārbaude. Tāpēc nākamajā reizē pārbaudīsim, kā dzīvē tiek ieviesti ieteikumi pēc pirmās revīzijas un citi jautājumi,» sprieda valsts kontroliere. Pēc viņas domām, sabiedrība ir jāinformē par šādas institūcijas darbību, lai tā vēlēšanās var izdarīt savu izvēli, redzot, kuru partiju paspārnē ir attiecīgās amatpersonas, kas vada šo institūciju.
Pagaidām gan nav skaidrs, kad šī revīzija varētu notikt - ir jāizvērtē, vai tam ir nepieciešamie resursi. Tomēr Krūmiņa neizslēdza iespēju, ka tas varētu notikt jau šogad.
Valsts kontroliere ir pārliecināta, ka nepieciešams arī mainīt brīvostas pārvaldes darbības modeli. Šeit par pamatu varētu ņemt Pasaules Bankas izteiktos ieteikumus gan saistībā ar valdes locekļu atlases procedūru, ietverot viņu profesionalitātes un kvalifikācijas izvērtēšanu, gan arī konkrēti sasniedzamo rādītāju noteikšanu gan valdes locekļiem, gan pārvaldniekam par darba regulāru izvērtējumu.
Rīgas brīvostas pārvalde joprojām nav ieviesusi sešus no 23 Valsts kontroles ieteikumiem pēc pagājušajā gadā publiskotajiem revīzijas rezultātiem, Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē paziņoja VK padomes loceklis Aivars Ērglis.
Visi VK ieteikumi bija jāievieš jau līdz pagājušā gada 31.oktobrim, taču līdz tam laikam tika ieviesti tikai trīs ieteikumi. Līdz šā gada 28.aprīlim ieviesti vēl 14 ieteikumi, bet sešus ieteikumus VK uzskata par neīstenotiem.
Starp šiem ieteikumiem ir arī dienesta auto izmantošanas un degvielas uzskaites kārtības pilnveidošana. VK bija ieteikusi izstrādāt dienesta automašīnas izmantošanas un degvielas krājumu uzskaites kārtību. Lai arī šāda kārtība ir izstrādāta, VK uzskata, ka tā ir nepilnīga. Lai arī ieteikumu ieviešana ir sākta, joprojām nav nodrošināta precīza degvielas izlietojuma uzskaite, kā arī nav nodrošināta dienesta auto izmantošanas galamērķa norādīšana, pauda Ērglis.
Rīgas brīvostas pārvaldei bija ieteikts nodrošināt kapitālsabiedrības Rīgas brīvostas flote darbības atbilstību normatīvajiem aktiem. Arī šajā gadījumā VK uzskata, ka ieteikums nav ieviests, un kapitālsabiedrība ir nelikumīga.
VK revīzijā Rīgas brīvostas pārvaldes darbībā konstatēja gan normatīvajiem aktiem neatbilstošu un nepamatotu līdzekļu tērēšanu, gan nolaidīgu rīcību, kā rezultātā radušies zaudējumi, negūtie ieņēmumi. Laika periodā no 2009. līdz 2011.gadam Rīgas brīvostā ir bijuši nelietderīgi un nelikumīgi tēriņi vairāk nekā 58,33 miljonu eiro apmērā.
Revīzija veikta par 2009.-2011.gadu. Rīgas brīvostas pārvaldei sniegti vairāk nekā 20 ieteikumi efektīvākai un atklātākai līdzekļu izmantošanai, kā arī vienlīdzīgai un taisnīgai attieksmei pret komersantiem.