Ilggadējais Rīgas brīvostas pārvaldnieks Leonīds Loginovs nolēmis atkāpties no amata, pastāstīja ostas valdes priekšsēdētāja Andra Amerika (GKR) padomnieks Mareks Gailītis.

Viņš norādīja, ka šodien ostas valdes sēdē tika saņemts Loginova iesniegums ar lūgumu no šā gada 10.marta viņu atbrīvot no amata.

Rīgas brīvostas valde pieņēma iesniegumu un uzdeva ostas pārvaldei līdz nākamajai valdes sēdei 22.februārī izstrādāt kārtību, kādā tiks izraudzīts jaunais Rīgas brīvostas pārvaldnieks.

Plašāku komentāru par šāda Loginova lēmuma iemesliem Gailītis gan nesniedza. Ar Loginovu pagaidām nav izdevies sazināties.

Atbilstoši Rīgas brīvostas likumam ostas pārvaldnieku amatā ieceļ un no amata atbrīvo ostas valde pēc saskaņošanas ar satiksmes ministru. Satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS) norādīja, ka patlaban atrodas darba vizītē Baltkrievijā. Komentārus viņš sniegšot pēc atgriešanās Rīga un apstākļu noskaidrošanas.

Termināļu saglabāšana ostas rīcībā deviņdesmitajos gados bija iespējama, tā vietā tika veikta privatizācija

To sarunā ar DB norāda Rīgas Brīvostas pārvaldnieks Leonīds Loginovs. Vaicāts, vai nebūtu pienācis laiks mainīt brīvostu darbības principus, lai tās no zemju izmantotājām un infrastruktūras attīstītājām kļūtu par kravu piesaistītājām, veidojot savas loģistikas kompānijas, kā to dara un arī Latvijai iesaka Rietumvalstu ostu pārstāvji, L. Loginovs norāda, ka tad būtu jābūvē arī terminālis. Citādi iznāktu, ka visa loģistikas ķēdīte līdz ostai ir sakārtota, brīvosta piedāvā izdevīgus tarifus, bet privātie termināļi «vārtus vaļā never».

Patlaban ostām nav liegts būvēt savus termināļus, saka brīvostas pārvaldnieks. Taču sava biznesa, proti, velkoņu pakalpojumu, organizēšana novedusi pie konkurentu pretestības un tiesvedībām, lai gan velkoņu bizness bijis ekonomiski pamatots un svarīgs no ostas drošības viedokļa. Te gan jāatgādina, ka Konkurences padomi «uzcepināja» ne tik daudz tas, ka brīvosta pati sniedza velkoņu pakalpojumus, bet gan tas, ka tika diskriminēts privātais pakalpojumu sniedzējs. Rezultātā soda naudā vien Rīgas brīvosta bija spiesta maksāt 622,4 tūkst. eiro. Savukārt patlaban norit tiesvedība, kur L. Loginovs un viņa vietnieks Aigars Pečaks tiek vainoti dienesta stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā, tostarp nelikumīgu prēmiju izmaksā.

«Manu krēslu šūpo jau 16 gadus, nepārtraukti. Tas gan neliecina par kaut kādu manu nopelnu, tas vairāk ir saistīts ar kādu politisku spēku vai grupējumu nesaskaņām un nespēju vienoties,» ceturtdien Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta Panorāma sacīja Rīgas Brīvostas pārvaldnieks Leonīds Loginovs. Jautāts, vai kāds no šiem spēkiem varētu būt patiesais Krievu salas projektā iesaistīto stividorkompāniju īpašnieks, pārvaldnieks sacīja, ka nevar izslēgt arī šādu iespēju.

«Manuprāt, daudzkas šajā valstī nenotiek tā, kā vajag,» viņš piebilda.

Loginovs uzskata, ka viņam veltītie pārmetumi saistībā ar Krievu salas projektu ir pilnīgi lieki. «Es domāju, ka personīgi man, kā izpildinstitūcijas vadītājam, šie visi pārmetumi ir pilnīgi lieki, jo mēs strādājam noteiktos rāmjos un pildam valdes noteiktos lēmumus».

Viņš skaidroja, ka Krievu salas termināla sākotnējais projekts paredzēja kravu pārkraušanu pārcelt tālāk no centra, un konkrēto teritoriju atbrīvot pilsētvides apbūvei. «Vēsture ir pavisam vienkārša - neviens no šiem stividoriem, kas tagad ir šo temrinālu īpašnieki, nebija domājis kraut kravas. Bija ģeniālā ideja atbrīvot pilsētas teritoriju un apbūvēt ar daudzstāvu apbūvi, kā tas notiek daudzās Eiropas pilsētās un kas ir ļoti pareizi, jo kravu pārkaušanai pilsētas centrā teorētiski un fiziski nevajadzētu būt».

Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa šodien pasludināja spriedumu krimināllietā pret Rīgas brīvostas pārvaldnieku Leonīdu Loginovu un viņa vietnieku Aigaru Pečaku, abus attaisnojot.

Krimināllieta pret Loginovu un Pečaku bija ierosināta par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, veicot nelikumīgus ziedojumus un nelikumīgu prēmiju izmaksu, kas radījis smagas sekas. Apsūdzētie savu vainu viņiem inkriminētajos noziegumos neatzina.

Prokurors Artis Kļaviņš aģentūrai LETA norādīja, ka ar šādu spriedumu nav apmierināts, taču vispirms vēlas sagaidīt pilnu spriedumu un tad lemt par protesta iesniegšanu.

Savukārt Loginovs žurnālistiem teica, ka šī lieta būtībā ir Valsts kontroles darbinieku sākta un viņš varētu sniegt plašākus komentārus par viņu kompetenci, secinot, ka viņiem piemīt šaurs profesionālais redzesloks.

Ilggadējais Rīgas brīvostas pārvaldnieks Leonīds Loginovs pēc paziņojuma par došanos pensijā pilnībā darbu brīvostā nav pametis un ir kļuvis par pašreizējā ostas vadītāja ārštata padomnieku, vēsta Latvijas Televīzija.

Loginovs ir kļuvis par pašreizējā ostas pārvaldnieka pienākumu izpildītāja Aigara Pečaka ārštata padomnieku, par ko saņemot 3500 eiro mēnesī pēc nodokļu nomaksas.

Strādāt šajā amatā Loginovu esot aicinājis pats Pečaks, un līgums noslēgts līdz jauna Rīgas brīvostas pārvaldnieka atrašanai. Bijušā Rīgas brīvostas pārvaldes pārvaldnieka darba pienākumi esot saistīti ar ostas infrastruktūras attīstības turpināšanu Krievu salā, kas ietilpa viņa pienākumos arī līdz aiziešanai.

Jau ziņots, ka Loginovs šogad 25.janvārī iesniedza brīvostas valdes priekšsēdētājam adresētu iesniegumu, kurā lūdza atbrīvot viņu no amata no šā gada 10.marta pēc paša vēlēšanās.

Rīgas brīvostas pārvaldnieks Leonīds Loginovs saglabās savu amatu, liecina biznesa portāla db.lv rīcībā esošā informācija.

Šāds lēmums pieņemts, 4 valsts pārstāvjiem Rīgas Brīvostas valdē nobalsojot par atlaišanu, bet 3 domes pārstāvjiem - pret.

Nu jau otro reizi četri valsts pārstāvji aicināja ārkārtas sēdē gāzt L. Loginovu. Šis ierosinājums tiek pamatots ar to, ka noteiktajos termiņos netiekot pildīts valdes apstiprinātais Krievu salas projekta rīcības plāns, kura īstenošana ietilpst pārvaldnieka pienākumos.

Pērnā gada martā ministriju pārstāvji aicināja atlaist L. Loginovu pēc Valsts kontroles ziņojuma, kurā tika konstatēts, ka kopumā Rīgas brīvostas pārvalde ar normatīvo aktu pārkāpumu neatbilstošas un nesaimnieciskas rīcības dēļ veikusi darījumus, radījusi zaudējumus vai nepamatoti rīkojusies ar vairāk nekā 58 milj. eiro. Saskaņā ar Likumu par ostām, lai Rīgas brīvostas pārvaldnieku atceltu no amata, valdes sēdē jāpiedalās vismaz sešiem locekļiem un vismaz pieciem no tiem jānobalso par atlaišanu, vēstīja Dienas Bizness.

«Man jau alga ir tā samazināta, ka smiekli nāk. Mans kolēģis Ventspils brīvostā Imants Sarmulis strādā daudz ilgāk nekā es, liekas, no 1994.gada, bet par viņu neviens nerunā un netaisās mest no amata, lai gan alga tur ir trīsreiz lielāka nekā man, jo tur aktivitātes un ambīcijas nav tādas kā te,» intervijā žurnālam Sestdiena saka Rīgas brīvostas pārvaldnieks Leonīds Loginovs.

Žurnāls atgādina, ka 18 gadus L.Loginovs ir Rīgas brīvostas pārvaldes priekšnieks un 16 gadus ilgst seriāls «Loginova gāšana no amata». Viņš pats uzskata, ka šie centieni ir konkurentu inspirēti un liecina tikai par sekmīgu Rīgas ostas attīstību. Viņš saka – ja viņu notiesās, viņam tiks uzcelts piemineklis, bet Rīgas osta bez viņa necietīšot, jo te lietas jau ejot tik labi, ka tās būšot ļoti grūti sačakarēt.

Viņš stāsta, ka šogad tiks pabeigta programma, kas ļaus kruīzniekiem ar desmit metru iegrimi pienākt pie paša Vanšu tilta. Tūristam šī vieta ir izdevīga, viņš tad vairāk laika var pavadīt pilsētā, nevis doties tālā ceļā līdz kuģim. «Mēģinām arī Ķīpsalā rekonstruēt sagruvušos dambjus, lai kruīza kuģis varētu apstāties arī tur, ja ienāk vairāki,» stāsta L.Loginovs.

Pēc 19 amatā pavadītiem gadiem atlūgumu iesniedzis Rīgas brīvostas pārvaldnieks Leonīds Loginovs. Dienas Biznesa uzrunātie Rīgas brīvostas valdes pārstāvji gan no valsts, gan pašvaldības puses izrāda pārsteigumu, bet komersanti ir visai bažīgi par notiekošo. L.Loginovs uz DB telefona zvaniem neatbildēja. Viņš trešdien Rīgas brīvostas valdes sēdē iesniedzis atlūgumu, prasot atbrīvot viņu no amata ar 10. martu.

Tagad visa Latvija būs laimīga, ka panākts Valsts kontroles iecerētais, ironizē kāda galvaspilsētas termināļa pārstāvis. Jautājums gan ir par to, kas tad tagad būs reālā darba darītājs. Virmojot versijas, ka īstenotās strukturālās izmaiņas, kur L.Loginovs ticis pie jauna vietnieka, ir bijis priekšvēstnesis pārvaldnieka aiziešanai, lai vajadzīgais cilvēks vēlāk varētu nonākt viņa krēslā. Pašreiz gan ostai ir daudz izaicinājumu, tostarp krītošā kravu statistika un dažādi tās darbību ietekmējoši nākotnes projekti, piemēram, elektrifikācija. Vaicāts par iespējamo varas vakuuma risku, uzņēmējs ironizē, ka arī līdz šim pārvaldes darbs bija apstājies, kad pārvaldnieks devies uz īpašumiem siltajās zemēs.

Rīgas brīvostas pārvalde ir panākusi vienošanos ar stividorkompāniju Rīgas centrālais termināls (RCT) par uzņēmuma pārcelšanos uz Krievu salu, sacīja ostas pārvaldnieks Leonīds Loginovs. RCT norāda - joprojām noris intensīvas sarunas.

«Jā, viss ir kārtībā. Vienošanās jau ir panākta,» teica Loginovs.

Viņš norādīja, ka Rīgas brīvosta līgumu ar stividoru par pārvākšanos parakstīs pēc ostas valdes sēdes.

Savukārt RCT pārstāve Kristīne Vizule-Karpova atzīmēja, ka joprojām noris intensīvas sarunas ar Rīgas brīvostas pārvaldi. Kad tās varētu noslēgties, viņa gan nemācēja teikt.

30.novembrī beidzās termiņš, kurā Rīgas brīvostas pārvaldei jāvienojas ar RCT par pārvākšanos. Sākotnēji līgumu bija paredzēts parakstīt līdz 30.septembrim, taču vienošanos panākt neizdevās, tāpēc Rīgas brīvostas valde termiņu pagarināja par diviem mēnešiem.

Šodien Rīgas brīvostas valde pieņēmusi konceptuālu lēmumu jauno Rīgas brīvostas pārvaldnieku meklēt atklātā konkursā, kā arī noteikusi pārvaldnieka amata pretendentu atlases pamatkritērijus un izvērtēšanas principus.

Brīvostas valde pieņēma lēmumu līdz 1. martam izveidot brīvostas pārvaldnieka atlases nominācijas komisiju. Tās sastāvā paredzēts iesaistīt četru ministriju pārstāvjus (Satiksmes, Ekonomikas, Vides un reģionālās attīstības, Finanšu ministrija), divus pašvaldības pārstāvjus un brīvostas pārstāvi, kā arī pieaicināt valdības sociālos un sadarbības partnerus (LDDK, LTRK un LBAS). Komisijas vadību plānots uzticēt Satiksmes ministrijas deleģētajam pārstāvim.

Saskaņā ar Rīgas brīvostas likuma 6. panta otro daļu ostas pārvaldes izpildaparātu vada ostas pārvaldnieks, ko amatā ieceļ un no amata atbrīvo ostas valde pēc saskaņošanas ar satiksmes ministru.

Bijušais Rīgas brīvostas pārvaldnieka vietnieks Aigars Pečaks šī gada novembrī ticis hospitalizēts pēc tam, kad viņam dzīvesvietā uzbrukuši vairāki vīrieši, nodarot smagus miesas bojājumus, aģentūrai LETA pavēstīja Pečaka advokāts Agris Eglītis.

Aizstāvis norādīja, ka Pečakam uzbrukumā nodarīti, viņa ieskatā, smagi miesas bojājumi, tostarp vairāki lūzumi.

Eglītis arī izpauda, ka Valsts policijā (VP) ir ierosināts kriminālprocess par notikušo uzbrukumu.

VP preses pārstāve Elīna Sprudzāne aģentūrai LETA apliecināja, ka sākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma panta par laupīšanu, ja tā saistīta ar smagu miesas bojājumu nodarīšanu cietušajam. Patlaban kriminālprocesā notiek izmeklēšana un plašāku informāciju policija nesniedz.

Jau ziņots, ka Rīgas apgabaltiesa trešdien atlika krimināllietas izskatīšanu, kurā bijušais Rīgas brīvostas pārvaldnieks Leonīds Loginovs un viņa vietnieks Pečaks apsūdzēti par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, aģentūrai LETA pastāstīja tiesas pārstāvis Raimonds Ločmelis.

Stividorkompāniju domstarpības ar Rīgas brīvostas pārvaldi intervijā Dienai atklāj SIA Riga Coal Terminal valdes priekšsēdētājs Raivis Veckāgans.

Šobrīd satraukums, ka Rīgas brīvosta varētu nesaņemt ES naudu Krievu salai.

ES kohēzijas projektā Brīvostas pārvalde iesaistījās, nesaskaņojot saistības ar stividorkompānijām. Projektā ir paredzēts, ka līdz ar Krievu salas izbūvi tiks izbeigtas ostas aktivitātes Andrejsalā un Eksporta rajonā. Taču ES Kohēzijas fonda galvenais mērķis ir nodrošināt ostas konkurētspējas saglabāšanu Baltijas jūras reģionā - ja Krievu salas projektu realizē jau pieminētajā, Brīvostas vienpersoniski apstiprinātajā, samazinātajā apjomā, mērķi nonāk pretrunā viens ar otru. Par kādu konkurētspējas saglabāšanu varam runāt, ja mums 13 piestātņu vietā gatavi izbūvēt divas, kravu laukumi netiek izbūvēti, projektu ar mums nesaskaņo... Tādējādi Brīvostas pārvalde bezatbildīgi maldina ES naudas devējus, paredzot, ka konkurētspēja tiks saglabāta.

Rīgas brīvostas pārvalde neatzīst Valsts kontroles atzinumā norādītos pārmetumus un līdz ar to nesaskata pamatu kriminālprocesa uzsākšanai par iespējamiem kriminālpārkāpumiem projekta Infrastruktūras attīstība Krievu salā ostas aktivitāšu pārcelšanai no pilsētas centra īstenošanā. Valsts kontroles atzinumus Rīgas brīvosta ir pārsūdzējusi tiesā, un Augstākā tiesa to ir pieņēmusi izskatīšanai pēc būtības, kas Latvijā ir bezprecedenta gadījums, teikts šodien izplatītā paziņojumā.

«Vairāki no Valsts kontroles ziņojumā iekļautajiem secinājumiem ir vienkārši absurdi, piemēram, Valsts kontrole apšauba Krievu salas projekta lietderību, norādot, ka tas nesniegs pozitīvu efektu no vides viedokļa. Un šādu secinājumu Valsts kontroles darbinieki, kas noteikti nav vides eksperti, izdara, neņemot vērā faktu, ka, izstrādājot projektu, ir veikti visi nepieciešamie ietekmes uz vidi novērtējumi un pārbaudes, ko likumā noteiktajā kārtībā un atbilstoši Eiropas Komisijas prasībām ir veikuši kompetenti vides speciālisti,» norāda brīvostas pārvaldnieks Leonīds Loginovs.

«Projekta īstenošanas laikā ir veiktas vismaz sešas neatkarīgas pārbaudes un auditi, un nevienā nav tikuši konstatēti būtiski pārkāpumi. Savukārt Valsts kontroles ziņojumā ir ietverti no dokumentiem izrauti teikumi, nevērtējot dokumenta saturu un dokumentā pausto informāciju pēc būtības, tādējādi tie vērtējami tendenciozi un iespējami negatīvi atspoguļo veiktās darbības. Tāpēc arī Rīgas brīvosta ir pārsūdzējusi Valsts kontroles ziņojumu tiesā un Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments to ir pieņēmis izskatīšanai pēc būtības, kas Latvijā ir bezprecedenta gadījums,» uzsver L.Loginovs.

Bankas Citadele pārdošanas līgumu vairs nevarēja uzlabot, jo valdībā šonedēļ akceptēto variantu potenciālais investors ASV fonds Ripplewood bija atzinis par gala versiju, šodien LNT raidījumam 900 sekundes sacīja Privatizācijas aģentūras (PA) valdes locekļa amata kandidāts, līdzšinējais PA Komercdarbības dienesta vadītājs Vladimirs Loginovs.

Vienmēr var labāk, taču sarunās ar konkrēto investoru panākt uzlabojumus vairs nevarēja, atzina Loginovs, atgādinot, ka sarunas par līguma detaļām ilga trīs mēnešus.

Kā ziņots, pēc līdzšinējās PA valdes atkāpšanās Ekonomikas ministrijai jāieceļ jauna valde, bet patlaban ir atrasts tikai viens kandidāts - Loginovs. Ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (RP/V) prognozēja, ka apmēram nedēļas laikā varētu atrast otru PA valdes locekli, kuram pirms līguma parakstīšanas vēl būs ar to jāiepazīstas.

Loginovs uzskata, ka līgumu izdosies parakstīt tuvākās nedēļas laikā vai nedaudz ilgāk.

Viņš atzina, ka tiek apspriesti vairāki kandidāti otra valdes locekļa amatam, taču tas ir PA akcionāra – Ekonomikas ministrijas – atbildības lokā. Loginovam pašam neesot padomā neviens kandidāts.

Uzlabos Rīgas brīvostas tēlu, pabeigs Krievu salas projektu un izstrādās ilgtermiņa stratēģiju

Šādu apņemšanos sarunā ar Dienas Biznesu pauž jaunais Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš.

Kas Jūs īsti pamudināja piedalīties konkursā uz šo amatu un tādējādi izgaismoties? Jo viena lieta ir būt Rīgas brīvostas flotes (RBF) direktoram un VAS Latvijas dzelzceļš (LDz) padomes priekšsēdētājam, kas ikdienā vismaz vēsturiski nav bijuši starmešu gaismā, bet pavisam cita publicitāte ‒ vienas vai otras problēmas dēļ ‒ Rīgas brīvostas pārvaldniekam.

Osta mani vienmēr ir interesējusi. Jūras transporta bizness ir tas, ar ko tieši vai pastarpināti visu savu darba mūžu esmu bijis saistīts. Skatoties uz Latviju no attīstības viedokļa, nav jau nemaz tik daudz nozarei nozīmīgu organizāciju vai uzņēmumu. Līdz ar to mans lēmums bija organisks. Neesmu gan liels publicitātes piekritējs. Manuprāt, sabiedrības uzmanība Rīgas brīvostai ir nedaudz pārspīlēta. Tam ir savi iemesli, vēsturiski zināmā mērā arī Loginova faktors. Taču osta ir saimnieciska struktūra, un tai savā būtībā nevajadzētu atšķirties no citām ostām. Protams, tā ir mūsu galvaspilsēta, kur koncentrējas liela daļa ekonomiskās aktivitātes. Vēsturiskais publicitātes fons gan nekur momentā nepazudīs, un ar to man būs jāsaskaras. Esmu apņēmības pilns uzspodrināt brīvostas tēlu sabiedrības acīs, ko kopā ar komandu arī izdarīsim.

Maksātnespējīgā AS «KVV Liepājas metalurgs» mantas izsolēs atgūt visu valsts prasījuma summu, visticamāk, neizdosies, otrdien pēc valdības sēdes sacīja Privatizācijas aģentūras (PA) vadītājs Vladimirs Loginovs.

PA vadītājs informēja, ka valsts kopējā prasījuma summa pret «KVV Liepājas metalurgu» patlaban ir 62 miljoni eiro plus soda nauda.

«Patlaban izsludinātas sešas izsoles, kurās izsola mantu, kas ieķīlāta par labu PA meitasuzņēmumam SIA »FeLM«, un izsoļu kopējā sākumcena ir aptuveni septiņi miljoni eiro. Patlaban negribētu spekulēt, par to, kādu summu izsolēs izdosies atgūt, taču tā netuvosies 60 miljoniem,» sacīja Loginovs.

Viņš norādīja, ka izsoļu sākumcenas ir noteiktas atbilstoši mantas novērtējumam.

Loginovs norādīja, ka patlaban arī nevar prognozēt, cik daudzi interesenti reģistrēsies izsolēm un vai tādi vispār būs.

Loginovs piebilda, ka gadījumā, ja pirmās izsoles būs neveiksmīgas, pastāv divas iespējas - rīkot jaunas izsoles, vai arī PA meitasuzņēmuma «FeLM» personā pārņemt mantu un tālāk to mēģināt pašai pārdot.

Privatizācijas aģentūras (PA) valdes priekšsēdētājs Ansis Spridzāns un valdes loceklis Guntis Lausks iesnieguši atlūgumus, informē Ekonomikas ministrijas (EM) Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evita Urpena.

PA valdei piektdien būtu jāparaksta līgums par Citadeles pārdošanu.

E. Urpena informē, ka ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis A. Spridzāna un G. Lauska iesniegumus par amatu atstāšanu saņēmis ceturtdiena, 29. oktobrī. «Esmu saņēmis atlūgumus no abiem Privatizācijas aģentūras valdes locekļiem. Saskaņā ar normatīvajiem aktiem, man, diemžēl, nebija iespējas tos nepieņemt. Lai ieceltu jaunu PA valdi, Ekonomikas ministrija operatīvi ir uzrunājusi cilvēkus, kas pārzina bankas Citadeles darījumu, jo šī darījuma noslēgšana pašlaik ir galvenais aģentūras uzdevums, un noslēguma fāzē ir praktiski neiespējami iesaistīt cilvēkus no malas. Pašlaik ir viens kandidāts uz valdes locekļa amatu; lai valde būtu rīcībspējīga, ir nepieciešami divi locekļi,» norāda ekonomikas ministrs.

Ņemot vērā telekomunikācijas uzņēmumu Lattelecom un Latvijas mobilais telefons (LMT) esošās tirgus pozīcijas, tirgus attīstības tendences un potenciālo ietekmi uz konkurenci un pakalpojumu cenām, konsultāciju kompānija KPMG Baltics rekomendē izveidot vadošu un biržā kotētu integrētu Baltijas telekomunikāciju operatoru ar sabalansētu akcionāru struktūru, kas ņem vērā Latvijas iedzīvotāju intereses.

Ziņa papildināta no 7. rindkopas!

KPMG Baltics veiktajā pētījumā «Valsts stratēģijas rīcībai ar Lattelecom un LMT kapitāla daļām izstrāde» secināts, ka, ņemot vērā tirgus attīstības tendences, lai saglabātu Lattelecom un LMT nozares līderu pozīcijas, uzņēmumiem nepieciešams paplašināt pakalpojumu klāstu un nodrošināt nepieciešamās investīcijas jaunu pakalpojumu ieviešanai. Kopumā pētījumā tika analizēti astoņi rīcības pamata scenāriji.

KPMG Baltics piedāvātais risinājums paredz izveidot integrētu uzņēmumu, kurā līdzīgās daļās, balstoties uz akcionāru līgumu, Telia un Latvijas valstij katrai pusei piederēs 30-40% akciju. 30% akciju tiks piedāvāts iegādāties privātajiem akcionāriem un pensiju fondiem biržā.

Rīgas brīvostas valdes sēdē, izskatot no prokuratūras saņemto vēstuli, kas oficiāli apstiprina kriminālvajāšanas sākšanu pret brīvostas pārvaldnieku Leonīdu Loginovu un viņa vietnieku Aigaru Pečaku, vienbalsīgi nolemts abas amatpersonas tomēr atstāt amatos.

Kā iepriekš aģentūrai LETA pastāstīja brīvostas valdes priekšsēdētāja Andra Amerika (GKR) padomnieks Mareks Gailītis, vēstulē prokuratūra apstiprina kriminālvajāšanas sākšanu pret Loginovu un Pečaku, tomēr nekādi amata pienākumu pildīšanas ierobežojumi neesot noteikti.

Brīvostas valdē ir astoņi locekļi, no kuriem četri pārstāv valsti, bet četri - Rīgas domi. Lēmumu pieņemšanā, ja balsu skaits ir vienāds, izšķirošā balss pieder valdes priekšsēdētājam - Amerikam.

Informācijas daudzums, kas pieejams ostas valdes locekļiem, nav pietiekams, lai pieņemtu lēmumu par Loginova atstādināšanu no amata, skaidroja Ameriks un Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš. Tāpēc tikšot pieprasīta papildu informācija no tiesībsargājošajām institūcijām. Esot jāsaprot, ka šis process skar ostas intereses.

Tallinas osta attīsta četrus biznesa virzienus un grib būt inovatīvākā osta Baltijas jūrā

To sarunā ar Dienas Biznesu norāda Tallinas ostas valdes priekšsēdētājs Valdo Kalms.

Pēc izglītības viņš ir inženieris un iepriekš darbojies telekomunikāciju un IT biznesā, vadot holdingu, kas Latvijas gadījumā būtu Lattelekom un LMT apvienojums. Līdzīgi lielākajām Latvijas ostām – Rīgai un Ventspilij – Tallina turpina piedzīvot kravu apjomu samazināšanos (-10,3% līdz 20,12 milj. t 2016. gadā). Ostā saprot, ka Krievijas tranzīts bijušajos apjomos vairs nekad neatgriezīsies un ir jāmeklē citas kravas un ienākumu avoti. Vaicāts, kā redz Tallinas ostu nākotnē, V. Kalms norāda, ka konkurence ostu starpā ir ļoti spēcīga, tādēļ tirgū ir jāizceļas: «Gribam būt inovatīvākā osta Baltijas jūrā.»

Valsts policija (VP) rosinājusi prokuratūrai sākt kriminālvajāšanu pret Rīgas brīvostas pārvaldes amatpersonu Aigaru Pečaku par iespējamu prettiesisku, neefektīvu un neekonomisku rīcību, vadot un īstenojot projektu par infrastruktūras attīstību Krievu salā, noskaidroja aģentūra LETA.

Amatpersonu rosināts apsūdzēt par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, ja ar to izraisītas smagas sekas, neminot amatpersonas vārdu informēja Valsts policijā.

VP informēja, ka apsūdzību rosināts celt pret amatpersonu, kura Rīgas brīvostas pārvaldnieka prombūtnes laikā ir pildījusi tās pienākumus. LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka minētā amatpersona ir bijušais Rīgas brīvostas pārvaldnieka vietnieks Aigars Pečaks.

Amatpersonas darbība, īstenojot projektu "Infrastruktūras attīstība Krievu salā ostas aktivitāšu pārcelšanai no pilsētas centra" no sākšanas brīža 2006.gada 17.februārī līdz 2012.gada 14.maijam, izraisījusi smagu seku iestāšanos 2015.gada 11.augustā, nodarot Latvijas valstij 1 012 467 eiro lielu kaitējumu, informēja policijā.

Reaģējot uz prokuratūras pārstāvju paziņojumu ziņu aģentūrā LETA par uzsākto kriminālvajāšanu pret divām personām saistībā ar aizdomām par ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmantošanu mantkārīgā nolūkā, kā arī reaģējot uz citos plašsaziņas līdzekļos ziņoto, ka šīs amatpersonas ir Rīgas brīvostas pārvaldnieks Leonīds Loginovs un viņa vietnieks Aigars Pečaks, pēc satiksmes ministra Anrija Matīsa aicinājuma Rīgas brīvostas valdes pārstāvji sasauks Rīgas brīvostas valdes ārkārtas sēdi, informē satiksmes ministrijas pārstāvis Rolands Rumba.

«Ja ziņu aģentūrā LETA publicētā informācija ir korekta, prokuratūra jau 12. oktobrī uzsākusi kriminālvajāšanu pret divām personām. Tas nozīmē, ka, tiklīdz saņemsim oficiālu apstiprinājumu no prokuratūras, četru stundu laikā sasauksim Rīgas brīvostas valdes ārkārtas sēdi,» norādīja Anrijs Matīss.

«Valsts pārstāvju vadzis attiecībā pret ostas pārvaldnieku lūzis jau agrāk. Gan 2013., gan 2014. gadā divas reizes tika vērtēta Leonīda Loginova atbilstība ostas pārvaldnieka amatam, taču līdz šim balsojumi ir atdūrušies pret Rīgas Domes pārstāvju pretestību.»

Rīgas Brīvostas valdes priekšsēdētājs Andris Ameriks plašsaziņas līdzekļos atzinis, ka, ja kriminālvajāšana tiks uzsākta, pārvaldnieks un viņa vietnieks amatus varētu zaudēt.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa ceturtdien sākusi skatīt valsts prasību pret zāļu ražotāja AS «Grindeks» akcionāriem Lipmaniem par pagājušajā gadā valstij piederošo «Grindeks» akciju pārdošanu, kā rezultātā valstij nodarīti zaudējumi, vēsta Latvijas Televīzijas «Dienas ziņas».

Raidījums ziņoja, ka valsts cer piedzīt no akcijām negūto peļņu - vairāk nekā divus miljonus eiro.

Valsts pārstāvis tiesā, zvērināts advokāts un Privatizācijas aģentūras pārstāvis Mārtiņš Mežinskis pauda pārliecību, ka šoreiz mazākuma akcionārs ar šādu prasību Lipmaniem nezaudēs, lai gan līdzšinējā tiesvedībā ar šādu pašu prasību valsts zaudējusi. Tikmēr Lipmanu pārstāvji nešaubījās, ka arī šoreiz tiesa lems līdzīgi.

Uz ceturtdienas sēdi bija atnākuši arī citi «Grindeks» mazākuma akcionāri, kuri vēlējās saprast, vai viņiem ir jēga tiesāties ar Lipmaniem, vai nē, vēstīja raidījums. Tostarp ar šādu pat prasību tiesā vērsās arī mazākuma akcionārs Leonīds Mohovikovs, taču tiesa viņa prasību slēgtā sēdē noraidīja.

Attālinātās akcionāru sanāksmes nav krīzes risinājums un tiks izmantotas arī turpmāk; investoru tiesību aizsardzības instrumenti ir pietiekami, taču ne visi no tiem tiek pilnvērtīgi izmantoti, kā arī nepieciešams mainīt strīdu risināšanas pieeju, jo bez tiesas ir citi efektīvi veidi strīdu risināšanai.

Tas secināts 16.aprīlī tiešsaistē notikušajā diskusijā "Investoru tiesības: iekopts dārzs vai mežonīgie džungļi", kas aizsāka sešu diskusiju ciklu par dažādiem korporatīvās pārvaldības aspektiem.

"Pagājušā gada nogalē apstiprinātais Latvijas Korporatīvās pārvaldības kodekss ir kā labas uzvedības rokasgrāmata ikvienam uzņēmējam, kas vēlas savā ikdienas dzīvē ieviest godīgas, atbildīgas un caurspīdīgas pārvaldības principus. Kodeksam jākļūst par stūrakmeni, kas ne tikai palīdzēs uzņēmējiem to ikdienas izaicinājumos, bet arī ļaus mums kopīgiem spēkiem pilnveidot Latvijas investīciju vidi un vairot tās pievilcīgumu mūsu pašu un mūsu sadarbības partneru acīs," atklājot diskusiju ciklu labākai korporatīvajai pārvaldībai, sacīja tieslietu ministrs Jānis Bordāns.

Memuāru nebūs. Rīgas brīvostas pārvaldnieks Leonīds Loginovs paliks amatā. Iepriekš uz Dienas Biznesa jautājumu, ko darīs, ja valde viņu trešdien atbrīvos no amata, viņš īsziņā atbildēja: «Braukšu uz kino.» Vaicāts, vai rakstīs memuārus, viņš apstiprināja: «Obligāti!»

Investori vīlušies Apple produktos.

«Kāpēc Latvijā, Rīgā, ir tik liels luksusa automašīnu skaits? Tā parādās papildu ieņēmumi, kas aiziet garām gan darbiniekiem, gan arī valstij,» norāda finanšu ministrs Andris Vilks un vērš uzmanību, ka luksusa automašīnas ir tur, kur apgrozās daudz pelēkās vai melnās naudas, vai arī vietās, kur naudas aprite ir legāla, bet kur ir ļoti turīgi, līdzekļus uzkrājuši iedzīvotāji, piemēram, Francijas dienvidos, Londonā, Ņujorkā.

Pieteikumi šīm un citām aktuālākajām ziņām - raksta galerijā.