Jaunievēlētā valsts kontroliere Elita Krūmiņa pagaidām neredz nepieciešamību Valsts kontrolē (VK) veikt kardinālas reformas, vienlaikus norādot, ka galvenais ir sniegt ieteikumus, kā uzlabot katras konkrētās institūcijas darbu. «Svarīga ir preventīvā darbība, lai katrs zina, ka mēs pie viņa ieradīsimies un pārbaude būs,» tā viņa.
Sarunā ar DB viņa norādīja, ka viņai ir jautāts, vai tagad iestādē viss tiks atlaists un izjaukts. «Noteikti nē! Šī komanda ir izveidota ļoti ilgstošā grūtā darbā, cilvēkus, kas kvalitatīvi spēj revidēt institūcijas, atrast ir ļoti grūti. Ideālā variantā šādam cilvēkam jābūt juristam, ekonomistam, grāmatvedim, jāpārzina valsts pārvaldes sistēma, jāspēj stratēģiski un analītiski domāt. Bet tad ir otra puse – cik varoši mēs esam par šīm kompetencēm maksāt. Līdz ar to atlaist šeit strādājošos cilvēkus nekādā veidā neietilpst manos plānos,» sacīja E. Krūmiņa.
Jaunā valsts kontroliere plāno, ka tuvākajam darbam ir jāattīstās divos virzienos - revīzijas darba pilnveidošana, kā arī VK ilgtspējas nodrošināšana. «Mēs sākām ar to, ka mācījāmies, kas ir finanšu revīzijas. Tagad vairāk ir jāpievēršas lietderības revīzijām, un tā jau ir augstākā pilotāža. Lai noteiktu, vai institūcija darbojas pilnvērtīgi un efektīvi, ir jābūt kritērijiem, pēc kuriem var salīdzināt. Nevar būt, ka kaut kas notiek tāpēc, ka revidentam tā šķiet. Latvijā šo kritēriju nav, lai gan ideālā variantā tādus vajadzētu katrai institūcijai,» skaidroja E. Krūmiņa.
Iepriekšējos gados VK esot pārmests, ka iestāde nereaģē uz operatīvām situācijām. Sarunā E. Krūmiņa pastāstīja, ka VK ir revīzijas gada plāni, un attiecīgi tam izplānoti arī cilvēkresursi. «Ja gribam reaģēt uz dažādām situācijām un, iespējams, to arī vajadzētu darīt, šim mērķim ir jāizbrīvē zināms resursu daudzums,» norādīja valsts kontroliere.