Valsts kontrole vērsīsies Ģenerālprokuratūrā par pērn nepamatoti piešķirtām piemaksām valsts iestāžu darbiniekiem, šodien žurnālistus informēja Valsts kontroles vadītāja Elita Krūmiņa.

Valsts iestāžu finanšu revīzijā 2016.gadā izlases veidā tika vērtēta piemaksu piešķiršana valsts iestāžu darbiniekiem. Kā norādīja Krūmiņa, Valsts kontrole nav guvusi pārliecību par piešķirto piemaksu pamatojumu kopumā par vairāk nekā sešiem miljoniem eiro.

Valsts kontroliere atzina, ka lielākoties piemaksu piešķiršanas process ir formāls un nerada pārliecību, ka ir izvērtēts personas ieguldījums iestādes mērķu sasniegšanā. Valsts kontroliere atzina, ka ir bijuši pat gadījumi, kad piemaksas piešķirtas par darbu, kas ir identisks pamata darbā noteikto pienākumu izpildei.

Krūmiņa stāstīja, ka piemaksas darbiniekiem nereti piešķirtas ar pamatojum, ka darbinieks "kvalitatīvi izpildījis doto uzdevumu", "atbildīgi izturējies pret resursiem", "darbinieks izrāda interesi par darbu", "nekavē darba izpildes termiņus", "veic darbu atbilstošā apmērā", "ir labas iemaņas darbā ar datoru" utt.

Daudzi medicīnas rehabilitācijas attīstības pasākumi, kas atrodami Veselības ministrijas politikas dokumentos, ir palikuši tikai «uz papīra», secināts Valsts kontroles veiktajā revīzijā Vai rehabilitācija ir pilnvērtīga veselības aprūpes pakalpojumu sastāvdaļa?.

Vērtējot medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumu, Valsts kontrole atklājusi, ka datu trūkums gan par pacientu vajadzībām medicīniskajā rehabilitācijā, gan par panāktajiem rezultātiem liedz iespēju novērtēt valsts finansēto rehabilitācijas pakalpojumu efektivitāti un iedzīvotāju vajadzības kopsakarā ar valsts budžeta iespējām. Trūkstot arī skaidrai izpratnei, kā ilgtermiņā būtu jāattīstās rehabilitācijas jomai, kādi ir tās mērķi un prioritātes, faktiski nav iespējams spriest par rehabilitācijas pakalpojumu kvalitāti valstī. Pie šāda secinājuma pēc revīzijas par rehabilitācijas pakalpojumu jomu nonākusi Valsts kontrole.

Valsts kontroliere Elita Krūmiņa uzsvēra, ka daudzi šīs jomas attīstības pasākumi, kas atrodami Veselības ministrijas politikas dokumentos, ir palikuši «uz papīra». «Kamēr tā ir, cieš pacients, kurš nesaņem nepieciešamo palīdzību. Piemēram, laikā, kad arvien biežāk dzirdam satraukumu par darbaspēka trūkumu, cilvēkiem darbspējīgā vecumā medicīniskā rehabilitācija netiek nodrošināta savlaicīgi un nepieciešamajā apjomā, lai gan divu gadu laikā darbnespējas gadījumu skaits darbaspējīgiem cilvēkiem pieaudzis par 15%. Nav izpildīts arī neviens uzdevums, lai uzlabotu rehabilitācijas pakalpojumus cilvēkiem ar onkoloģiskajām vai sirds un asinsvadu slimībām,» pauda E.Krūmiņa.

Ņemot vērā, ka koalīcija nevienojās par vienu pretendentu valsts kontroliera amatam, Saeimā šim amatam pieteiktas divas kandidātes - Vienotības virzītā zvērinātā revidente Iveta Rutkovska un Reformu partijas un nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK virzītā Valsts kontroles padomes locekle Elita Krūmiņa, informē Saeimas Preses dienests.

Vēl šorīt koalīcijas partiju līderi sacīja, ka viņiem izdosies vienoties par vienu pretendentu valsts kontroliera amatam, taču šo nodomu neizdevās realizēt.

Pēc Vienotības frakcijas sēdes tās vadītājs Dzintars Zaķis paziņoja, ka abas kandidātes ir vienlīdz spēcīgas, tomēr pēc Vienotības frakcijas kolēģu vienbalsīga lēmuma šim amatam tiks virzīta arī Rutkovska, kas nozīmē, ka diskusijas par to, kura kandidāte ir stiprāka, vēl turpināsies. Saskaņā ar Zaķa teikto «kvalitatīvām diskusijām par Valsts kontroles nākotni» būtu jānotiek arī Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijā. Rezultātā koalīcija vēlāk varētu tomēr vienoties par vienu kandidātu šim amatam.

Ņemot vērā, ka koalīcija nevienojās par vienu pretendentu valsts kontroliera amatam, Saeimā šim amatam pieteiktas divas kandidātes - Vienotības virzītā zvērinātā revidente Iveta Rutkovska un Reformu partijas un nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK virzītā Valsts kontroles padomes locekle Elita Krūmiņa, aģentūru LETA informēja Saeimas Preses dienestā.

Vēl šorīt koalīcijas partiju līderi sacīja, ka viņiem izdosies vienoties par vienu pretendentu valsts kontroliera amatam, taču šo nodomu neizdevās realizēt.

Pēc Vienotības frakcijas sēdes tās vadītājs Dzintars Zaķis paziņoja, ka abas kandidātes ir vienlīdz spēcīgas, tomēr pēc Vienotības frakcijas kolēģu vienbalsīga lēmuma šim amatam tiks virzīta arī Rutkovska, kas nozīmē, ka diskusijas par to, kura kandidāte ir stiprāka, vēl turpināsies. Saskaņā ar Zaķa teikto kvalitatīvām diskusijām par Valsts kontroles nākotni būtu jānotiek arī Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijā. Rezultātā koalīcija vēlāk varētu tomēr vienoties par vienu kandidātu šim amatam.

#Budžeta plānošanā Latvijā vēl ir daudz kur augt un vairāk nepieciešama ilgtermiņa domāšana, piemēram, mazinot parādus un veidojot «drošības spilvenus».

Latvijas valsts un pašvaldību budžetu plānošanā vairāk jādomā ilgtermiņā, šādu viedokli LTV «Rīta panorāmā» pauda Valsts kontroles vadītāja Elita Krūmiņa.

Krūmiņa vērtēja, ka budžeta plānošanā Latvijā vēl ir daudz kur augt un vairāk nepieciešama ilgtermiņa domāšana, piemēram, mazinot parādus un veidojot «drošības spilvenus».

Vienlaikus Valsts kontroles vadītāja atzīmēja, ka valdības iesāktais darbs ir solis pareizā virzienā, proti, katru gadu nepieciešams aktīvi pārvērtēt budžeta izdevumus, kur Krūmiņa redz arī Valsts kontroles pienesumu.

Līdzīgas problēmas kā ar valsts budžetu ir arī pašvaldību budžetu plānošanā, piebilda Krūmiņa.

Krūmiņa solīja, ka Valsts kontrole aktivizēs darbu, ne vien lai sodītu, bet arī lai palīdzētu dažādu institūciju darbiniekiem, sniedzot labās prakses piemērus.

Uz vēl vienu termiņu amatā ievēlētā Latvijas Valsts kontroliere Elita Krūmiņa atbildīgajā amatā kļuvusi prasīgāka, nebaidoties no izaicinājumiem vai oponentiem, kas varētu stāties ceļā mērķu sasniegšanai, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Sagaidot sava otrā termiņa beigas valsts kontrolieres amatā, Elita Krūmiņa Valsts kontrolē (VK) būs nostrādājusi jau 16 gadus.

E. Krūmiņu kolektīvā vērtē augstu, to Dienas Biznesam atzīst arī bijušie VK darbinieki. Arī pati kontroliere sarunās un intervijās vienmēr labi izsakās par padoto veikumu. Kontrolierei tuvu esoši cilvēki norāda, ka viņa mēdz ļoti pārdzīvot kritiku, šī emocionalitāte ar laiku kļuvusi spilgtāka. «Bet kā gan lai nepārdzīvo, ja tu izdari savu darbu maksimāli labi un tevi tāpat kritizē,» norāda kāda bijusī kolēģe, kas nevēlējās atklāt savu vārdu. Kontrolieres emocionālo dabu atklāj arī jaunākais žurnāla Ieva numurs. Intervijā viņa neslēpj, ka lasa komentārus internetā un vismaz agrāk par tiem ļoti pārdzīvojusi. Tāpat viņa atklāj vēl pavisam svaigas rētas, kas radušās, pirms gada zaudējot savu vīru.

Kopumā uzlabojusies situācija ar Valsts kontroles (VK) ieteikumu ieviešanu valsts iestādēs un institūcijās, kā arī pašvaldībās, aģentūrai BNS pēc Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdes trešdien sacīja Valsts kontroliere Elita Krūmiņa.

Viņa norādīja, ka kopējais ieviestais ieteikumu skaits, ko pēc revīziju veikšanas norādījusi VK, svārstās no 80% līdz 85%, kas, vērtējot pēc starptautiskiem standartiem, ir labs rādītājs.

Prezentējot deputātiem VK uzdevumus un veikumu pēdējos gados, Krūmiņa norādīja, ka VK no 2013. un 2014.gadam dažādu jomu valsts iestādēm iesniegusi 433 ieteikumus, un no tiem ieviesti ir 360 jeb 83%, kā arī šobrīd uzsākta 31 ieteikuma ieviešana.

Tāpat Krūmiņa komisijas sēdē norādīja, ka, izvērtējot VK darbību, secināts, ka nav sabiedrībai pietiekami sniegta informācija par VK sniegto ieteikumu rezultātu. Sabiedrībai pietiekami neskaidrojām, kas ir reāli paveikts un izdarīts VK ieteikumu ieviešanas rezultātā, viņa uzsvēra.

Valsts kontrole plāno aprīlī uzrunāt Saeimas deputātus, Finanšu ministriju un valdību, lūdzot piešķirt papildu finansējumu darbības nodrošināšanai, atklāj valsts kontroliere Elita Krūmiņa.

Finansējums ir nepieciešams, lai īstenotu mērķus, kā arī saglabātu Valsts kontroles konkurētspēju salīdzinājumā ar tās pārbaudāmo valsts iestāžu darbinieku algām, kā arī varētu pieņemt darbā jaunus speciālistus. Krūmiņa gan nevarēja konkrēti pateikt, cik lielu finansējumu Valsts kontrole prasīs no valsts budžeta, jo finanšu aprēķini vēl nav pabeigti. "Vispirms mēs izvērtējām Valsts kontroles attīstības virzienu nodrošināšanai nepieciešamo revidentu skaitu, tagad tiek veikts izmaksu aprēķins," teica Krūmiņa.

Valsts kontrole apzinās, ka valsts budžetam ir noteiktas limita robežas, kurās tas var darboties, un vajadzības ir arī citām iestādēm. Tāpēc pieprasījums pēc papildu finansējuma būšot saprāta robežās, lai nosegtu pašu nepieciešamāko. "Mēs mēģinām būt pieticīgi un racionāli, jo saprotam, ka valsts budžets ir tāds, kāds tas ir. Un ne jau tikai Valsts kontrolei ir vajadzīgs finansējums," teica valsts kontroliere.

Valsts kontrole (VK) sagatavojusi Saeimai piedāvājumu izmaiņām likumdošanā, kurā piedāvā iestrādāt prasību, ka institūcijās, kurās konstatēti pārkāpumi, jāveic obligāta atbildīgo amatpersonu rīcības izvērtēšana, sacīja VK vadītāja Elita Krūmiņa.

Runājot telekompānijas LNT raidījumā 900 sekundes E. Krūmiņa arī pastāstīja, ka kontrole par sava darba prioritātēm izvirzījusi operatīvās reaģēšanas ieviešanu un lietderības revīzijas. Operatīvā reaģēšana VK ļautu sūdzības pārbaudīt tieši tajā brīdī, kad tās ir iesniegtas.

Minēto darbības veidu attīstīšana būs atkarīga no tā, vai šiem mērķiem tiks piešķirts papildus finansējums.

Runājot par VK revīziju Rīgas brīvostā, E. Krūmiņa norādīja, ka lielāko daļu no 23 izteiktajiem ieteikumiem osta apņēmusies ieviest. Tomēr secināts arī, ka brīvosta nespēj izvērtēt amatpersonu darbību. Lai gan amatpersonu iespējamo kriminālatbildību vērtē policija, E. Krūmiņa uzsvēra, ka kontrole norādījusi arī uz lēmumiem, par kuriem nedraud kriminālatbildība, bet kas liecina par neatbildīgu saimniekošanu. Saistībā ar tiem tiekot gaidīta aktīvāka brīvostas rīcība.

Ja Valsts kontroles pirmais līmenis ir finanšu revīzijas, otrais - likumības, tad lietderības revīzijas ir augstākais līmenis, un arī Valsts kontrole plāno pievērsties šādu lietderības revīziju veikšanai.

Pēc savas būtības lietderības revīzijas var dēvēt par «augstākās pilotāžas» revīzijām, un ar tādu veikšanu lepojas visas augstākās revīzijas iestādes citviet pasaulē, intervijā aģentūrai LETA atklāja Valsts kontroliere Elita Krūmiņa.

Izrādās, ka Valsts kontrole jau pašlaik atsevišķās revīzijās izvērtē tēriņu lietderību, taču tās dēvē par likumības revīzijām ar lietderības aspektiem. «Patlaban, veicot likumības revīzijas, revidenti pārbauda, vai darbības ir veiktas atbilstoši normatīvo aktu prasībām, bet lietderības revīzijas gadījumā mums ir papildus jāizvērtē kāds no lietderības aspektiem, piemēram, vai darbības ir veiktas ar viszemākajām izmaksām, tajā pašā laikā saglabājot kvalitāti,» skaidroja E. Krūmiņa.

Valsts kontrole aptuveni pēc diviem mēnešiem plāno publiskot «šokējošus pašvaldību finanšu revīziju rezultātus», šodien Latvijas Radio raidījumā Krustpunktā pavēstīja valsts kontroliere Elita Krūmiņa.

Valsts kontrole ir pabeigusi finanšu revīzijas sešās pašvaldībās un tuvāko divu mēnešu laikā publiskos to rezultātus. Viņa atklāja, ka šo revīziju rezultāti ir šokējoši.

Veicot revīzijas pašvaldībās, Valsts kontrole ir konstatējusi tādas lietas, ko sen vairs nekonstatē valsts pārvaldē. Piemēram, ja ministrijās īpašumu uzskaites jautājumi jau sen ir sakārtoti, pašvaldībās ar to joprojām ir grūtības - tās nesaprot, kādi īpašumi tām pieder. Tāpat pašvaldībās joprojām ir grūtības ar sniegto pakalpojumu tarifiem, kā arī absolūti neesot izpratnes, kas ir privātie un kas ir publiskie līdzekļi. Kā spilgtu piemēru viņa minēja jau izskanējušo gadījumu par dārgu tērpu un kosmētikas iegādi par pašvaldības kapitālsabiedrības līdzekļiem Jelgavā.

Valsts kontroliere Elita Krūmiņa uzskata, ka Rīgas brīvostas pārvaldnieka Leonīda Loginova atrašanās amatā nav attaisnojama, jo viņš nevēlas sakārtot institūcijas darbību.

Valsts kontrole arī apsver iespēju veikt jaunu revīziju Rīgas brīvostas pārvaldē, žurnālistiem sacīja Krūmiņa.

Viņa pauda neapmierinātību ar tempu, kādā Rīgas brīvostas pārvalde ievieš pēc Valsts kontroles revīzijas izteiktos priekšlikumus darbības uzlabošanai. Viņasprāt, ir acīmredzama nevēlēšanās kaut ko mainīt un tam iemesls ir kādas būtiskas intereses, kas liek atbildīgajām institūcijām, tostarp Satiksmes ministrijai, ieņemt konkrētu pozīciju.

Ir jāizvērtē, kāpēc ieteikumi netiek ieviesti, un, pēc Krūmiņas domām, ir divi varianti - vai nu ir profesionālā nespēja tos ieviest, vai arī tā ir vienkārša nevēlēšanās to darīt. «Tāpēc rodas jautājums, vai šāds vadītājs, kurš nevēlas sakārtot iestādi, ir uzskatāms par profesionāli un atstājams vadītāja amatā,» jautāja Krūmiņa, piebilstot, ka, viņasprāt, nebūtu pareizi šādu vadītāju amatā paturēt.

Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) direktore Inese Kalvāne tiek virzīta Valsts kontroles padomes locekļa amatam.

Kalvāne aģentūrai LETA apliecināja, ka kandidē uz šo amatu, tomēr no citiem komentāriem atturējās. Viņa uzsvēra, ka varēs atbildēt uz jautājumiem pēc tam, kad Saeima pieņems lēmumu šajā jautājumā.

Saskaņā ar Valsts kontroles likumu padomes locekļu amata kandidātus Saeimai iesaka valsts kontrolieris.

Valsts kontroliere Elita Krūmiņa vēstulē Saeimai norāda, ka parlaments 19.maija sēdē atbrīvoja no valsts kontroles padomes locekļa amata Lauru Graudiņu pēc pašas vēlēšanās. Šim vakantajam amatam Krūmiņa iesaka Kalvānes kandidatūru.

Vēstulē Saeimai Krūmiņa uzsver, ka Kalvānei ir vadītāja pieredze, kā arī pieredze iestādes iekšējās kontroles sistēmas izveides un tās darbības novērtēšanā, finanšu vadībā, iekšējo auditu veikšanas organizēšanā, stratēģisko plānu izveides organizēšanā, kā arī starptautiskās sadarbības organizēšanā.

Noslēdzot finanšu revīzijas par 2015.gadu, Valsts kontrole (VK) pastiprinātu uzmanību šoreiz pārbaudēs pievērsusi līdzekļu izlietojuma atbilstības konkrētam mērķim izvērtēšanai, tā saucamajiem atbilstības izvērtējumiem. Tur joprojām konstatēts daudz trūkumu un vairākos miljonos eiro mērāms neefektīvs līdzekļu izlietojums, ziņo VK.

«Valsts ir iemācījusies sakārtot grāmatvedību, taču joprojām daudz nepilnību ir līdzekļu izlietojumā atbilstoši noteiktajam mērķim,» norāda valsts kontroliere Elita Krūmiņa.

Kopumā, izmantojot VK noteikto metodiku, vērtēšanai tika izvēlēti 40 atbilstības jautājumi 21 revidējamā vienībā. Pārkāpumi vai neatbilstības netika konstatētas mazāk nekā pusē no vērtētajiem pasākumiem - 15 gadījumos VK konstatēja būtiskus pārkāpumus.

Vislielākais skaits gadījumu, kad VK bija jāsniedz modificēts atzinums, saistīts ar politikas ieviešanas efektivitāti vai trūkumiem. Tas attiecināms gan uz jaunajām politikām, kuru īstenošana uzsākta nesen, gan uz tādām, kuras tiek īstenotas jau gadiem, bet ir trūcis detalizēta izvērtējuma tam, cik veiksmīgi tiek sasniegti politikā nospraustie mērķi. Kā norāda valsts kontroliere E.Krūmiņa, netrūkst arī tādu gadījumu, kur paši politikas mērķi ir pretrunīgi vai neskaidri, tāpēc nemaz nav iespējams runāt par līdzekļu izlietojuma efektivitāti. Šādos gadījumos nereti vienkārši tiek uzturēts process, maksātas algas, tērēti līdzekļi, bet atdeve no līdzekļiem ir visai apšaubāma.

Valsts kontrole veic operatīvo revīziju Rīgas namu apsaimniekotājā Rīgas namu pārvaldnieks, otrdien intervijā LNT raidījumā 900 sekundes teica Valsts kontroliere Elita Krūmiņa.

«Mēs esam novirzījuši operatīvos resursus Rīgas namu pārvaldniekam, par ko mēs saņemam nebeidzamas sūdzības un iedzīvotāji ir ļoti neapmierināti,» teica Krūmiņa.

Viņa norādīja, ka problēmas pastāv ļoti daudzos Rīgas pašvaldības uzņēmumos. «Rīgas pašvaldībā ir daudz tādu institūciju, kuru darbība neapmierina iedzīvotājus,» teica kontroliere, uzsverot, ka Valsts kontrole nevar tērēt bezgalīgus resursus pašvaldības uzņēmumu uzraudzībā, tādēļ lielāka atbildība un loma būtu jāuzņemas paši pašvaldībai.

Krūmiņa piebilda, ka revīzijas rezultāti par Rīgas namu pārvaldnieku varētu būt zināmi vasaras sākumā, maijā. «Protams, arī šīs revīzijas rezultāti būs atkarīgi no tā, kā tiek iesniegti dati un kā iestāde vēlas sadarboties ar Valsts kontroli. Arī Rīgas satiksmē saskārāmies ar to, ka šo datu iegūšana ir diezgan apgrūtinoša,» teica Valsts kontroliere.

Valsts kontroliere Elita Krūmiņa cer, ka kopīgiem spēkiem izdosies nākotnē iznīdēt visatļautības principu, kas ir vērojams Rīgas brīvostas pārvaldē.

Intervijā Latvijas Radio raidījumam Krustpunktā Krūmiņa šodien pauda, ka Rīgas brīvostas darbību raksturo visatļautības princips, tāpēc arī Valsts kontrole ir apņēmusies nelikt mierā šo iestādi un sekos līdzi tās darbībām. Tāpat tiek apsvērta iespēja veikt revīziju par to, kā Rīgas brīvostas pārvalde ir ieviesusi pēdējā revīzijā ieteiktos uzlabojumus.

«Es ceru, ka kopīgiem spēkiem šo visatļautības principu mēs pamazām nīcināsim ārā,» teica Krūmiņa.

Viņai arī esot savs viedoklis, kāpēc Rīgas brīvostas pārvaldnieks Leonīds Loginovs joprojām ir savā amatā, neskatoties uz daudzajām nepilnībām brīvostas darbībā. «Daudz liek aizdomāties Loginova teiktais, ka tajā brīdī, kad viņu atbrīvos, viņš sāks rakstīt memuārus. Daudziem ir pamatotas aizdomas, ka viņi šajos memuāros var tikt iekļauti,» norādīja valsts kontroliere.

Lauksaimniecības nozares ietekmīgākās nevalstiskās organizācijas (NVO) finansējuma saņemšanā no valsts budžeta bauda īpašas privilēģijas, kas nav raksturīgas nevalstiskajam sektoram valstī kopumā, secināts Valsts kontroles veiktajā revīzijā «Vai lauksaimniecības, meža un zivsaimniecības nozares nevalstiskajām organizācijām piešķirtie budžeta līdzekļi ir izmantoti lietderīgi?».

Valsts kontrolē skaidroja, ka rodas priekšstats par nosacīti slēgtu klubiņu, kas darbojas tikai savu interešu vadīts, tādējādi izslēdzot plašu sabiedrības grupu iesaisti.

Veicot revīziju, Valsts kontrole secināja, ka Zemkopības ministrijas (ZM) un lauksaimniecības NVO sadarbība nav atklāta un caurskatāma. Revidentiem tā arī neizdevās rast priekšstatu, kā - nozares vai atsevišķu NVO vai to pārstāvju - interesēs rezultātā tiek pieņemti lēmumi. Kopumā Zemkopības ministrija nevalstiskajam sektoram no valsts budžeta un Eiropas Savienības (ES) fondiem novirza vairāk nekā 10 miljonus eiro gadā, tostarp dažādu projektu realizācijai.

Valsts kontroliere Elita Krūmiņa uzsver, ka, zinot, cik grūti nevalstiskajām organizācijām ir piesaistīt finansējumu savai darbībai, šķiet īpatnēji, ka vienā pašā ZM darbojas vēsturiski izveidojies slēgts klubiņš, kurā pie viena galda saujiņa nozīmīgu spēlētāju lemj par pašu finansēšanu no valsts budžeta un par naudas dalīšanu citiem projektiem. "Tikmēr ne sabiedrība, ne citas nevalstiskās organizācijas nevar zināt, kā tieši pieņemti nozarei nozīmīgi lēmumi un sadalīta nozares organizācijām paredzētā nauda. ZM jānodrošina atklātība, kas nepieciešama pilnvērtīgai pilsoniskās sabiedrības iesaistei demokrātiskas valsts attīstībā, arī lauksaimniecības nozarē,» norādīja Krūmiņa.

Valsts kontrole (VK) piedāvā mainīt likumu, lai radītu labākas iespējas izsekot naudas izlietojumam arodbiedrībās.

Kā trešdien telekanālā LNT pastāstīja VK vadītāja Elita Krūmiņa, revidējot Rīgas satiksmi (RS), VK secinājusi, ka nav iespējams pārbaudīt, kas notiek ar līdzekļiem, kurus uzņēmumi pārskaita arodbiedrībām, jo tālāk šai naudai nav iespējams izsekot. VK rosinās apsvērt iespēju mainīt sistēmu.

Kā ziņots, Rīgas pašvaldības uzņēmums RS pārskaita ievērojamus līdzekļus arodbiedrībai LABA, kas ir cieši saistīta ar Rīgā valdošo partiju Saskaņas centrs.

Krūmiņa pastāstīja, ka pēc operatīvās revīzijas VK no RS saņēmusi informāciju un atskaites par VK ieteikumu ieviešanas iespējām. RS esot pasūtījusi dažādus pētījumus un izstrādājusi ar tiem saistītus normatīvos aktus, taču, lai pilnvērtīgi izvērtētu iesniegtos materiālus, VK tagad domā par pilna apmēra revīziju RS.

Bijusī valsts kontroliere Inguna Sudraba pērn kļuvusi par valdes priekšsēdētāju uzņēmumā SIA MISX, kura attīstītajam aptuveni divu miljonu eiro vērtajam projektam divu gadu laikā vajadzētu vainagoties ar tehnoloģiju, kas uzņēmumiem ļaus būtiski ieekonomēt un racionālāk izlietot patērējamo enerģiju.

Sudraba norāda, ka uzņēmuma attīstītās tehnoloģijas saturs pagaidām ir konfidenciāla informācija. Tāpat, aizbildinoties ar līgumu konfidencialitāti, viņa neatklāja projekta finansu avotus.

Par uzņēmuma dibināšanas iemesliem Sudraba stāstīja, ka sākotnēji Fizikālās enerģijas institūtā strādājošie cilvēki un fundamentālās fizikas pārstāvis Viktors Gavrilovs nonākuši līdz zinātniskajam atklājumam, kuru zinātnieki nolēmuši realizēt. Bet, lai to izdarītu, ideju vajadzējis patentēt.

Zinātniskā ideja ieinteresēja uzņēmējus, kuri noticēja, ka tā ir īstenojama, līdz ar to uzņēmējiem un zinātniekiem dzima doma radīt uzņēmumu, kas varētu finansēt tehnoloģiju iegādi un radīt apstākļus idejas īstenošanai, pastāstīja Sudraba.

Valsts kontroliera amatā ievēlētā Elita Krūmiņa atbalstīs eiro ieviešanu Latvijā, jo uzticas Latvijas Bankas un Finanšu ministrijas (FM) viedoklim.

Sarunā ar Latvijas Radio viņa norādīja, ka par eiro ieviešanu ir ļoti dažādi speciālistu vērtējumi un tas ir ļoti sarežģīts jautājums. Atbilde «jā» vai «nē» balstās uz ļoti daudziem pieņēmumiem, un neviens no tiem speciālistiem, kas tagad sniedz viedokļus, līdz galam nevar būt pārliecināts par viena vai otra scenārija īstenošanos.

E. Krūmiņa norādīja, ka viņas viedoklis ir atbalstīt eiro ieviešanu, jo viņa uzticas Latvijas Bankas un FM sniegtajam viedoklim. «Es esmu iepazinusies arī ar Latvijas Bankas veikto aprēķinu par ieguvumiem un izmaksām, kas ir saistītas [ar eiro ieviešanu]. Man šajā mirklī nav pamata neuzticēties,» sacīja E. Krūmiņa.

Savā darbībā vienmēr esmu izvirzījusi mērķi sasniegt rezultātu, tāpēc astoņi pavadītie gadi Valsts kontroles (VK) vadībā bijuši gana grūti un izaicinoši, tiešsaistes tikšanās laikā ar Valsts prezidentu Egilu Levitu vērtēja aizejošā valsts kontroliere Elita Krūmiņa.

Krūmiņa uzskata, ka viņas vadībā VK izvērtēja savu darbu, izveidoja jaunu stratēģiju, radīja mācību programmu saviem darbiniekiem kvalifikācijas celšanai.

Šodien noslēdzas Krūmiņas pilnvaru termiņš valsts kontrolieres amatā. Krūmiņa valsts kontrolieres amatu ieņēma kopš 2013.gada.

Valsts prezidents augstu novērtējis valsts kontrolieres Krūmiņas paveikto darbu iestādes attīstībā un arī VK starptautiskā pārstāvniecībā, kā arī valsts kontrolieres darbu astoņu gadu garumā VK vadībā.

Levits sarunā izteica savas pārdomas par to, ka VK nākotnē varētu papildus iestāžu auditēšanas funkcijai vēl plašāk izvērst to konsultēšanas funkciju, tāpat ar savu pieredzi un labo praksi varētu dot ieteikumus labas pārvaldības principu piemērošanā un strukturālu reformu īstenošanā valsts pārvaldē. Levits kā piemēru minēja izglītības un veselības nozares, kas šobrīd piedzīvo plašu reformu procesu, un ir ļoti svarīgi, lai kāds šīs reformas redz kopumā un strukturēti, sekojot labas valsts pārvaldības principiem.

Valsts kontrole revīzijā par kapavietu saimniecību Latvijā secinājusi, ka kapavietu iegūšanas un nomas izmaksas pašvaldībās būtiski atšķiras - no dažiem eiro līdz pat daudziem simtiem eiro.

Pieejama informācija, skaidra kapavietas iegūšanas procedūra, saprotami maksājumi, sakārtoti kapavietu reģistri un kartes, ērta kapsētu infrastruktūra ir galvenie priekšnoteikumi, lai nodrošinātu piederīgajiem iespēju mirušo apbedīt cieņpilni. Diemžēl šajā jomā pašvaldībām vēl daudz darāmā, secināts Valsts kontroles revīzijā par kapsētu saimniecību Latvijā. Tā veikta 11 pašvaldībās par laiku no 2015. gada 1. janvāra līdz 2017. gada 30. jūnijam.

«Neskaidri kapavietu iegūšanas, apbedījumu reģistrācijas un uzskaites noteikumi, strīdīga situācija par pašvaldību noteikto iedzīvotājam obligāti veicamo maksājumu veidiem un to apmēru, neskaidrības pašvaldību tiesību un pienākumu apjomā kapsētu apsaimniekošanā, it īpaši rīcībai ar ilgstoši nekoptām kapavietām, ir galvenie iemesli, kāpēc Valsts kontroles ieskatā šī joma prasa uzlabojumus,» uzskata valsts kontroliere Elita Krūmiņa.

Ik gadu iesniegtajiem aptuveni 56 tūkstošiem amatpersonu deklarāciju būtu jākalpo par efektīvu instrumentu, ar kura palīdzību sabiedrība, plašsaziņas līdzekļi un tiesībaizsardzības iestādes var efektīvi uzraudzīt valsts amatpersonu darbību, norāda Valses kontrole.

Deklarēšanās sistēmas galvenie mērķi ir mantiskā stāvokļa deklarēšana, interešu konflikta novēršana un sabiedrības informēšana. Tomēr Valsts kontroles veiktajā revīzijā Vai amatpersonu deklarāciju iesniegšana, pārbaude un publiskošana ir efektīva? konstatētais liek apšaubīt sistēmas efektivitāti.

Līdzās citiem trūkumiem, kurus Valsts kontrole revīzijā konstatējusi, kā būtiskākais izceļams normatīvā regulējuma trūkums attiecībā uz deklarācijās sniegto ziņu patiesuma pārbaudēm. Likums paredz deklarāciju iesniegšanas un aizpildīšanas kārtības, taču normatīvie akti nevienai no valsts amatpersonu deklarēšanas sistēmā iesaistītajām institūcijām tieši un nepārprotami nenosaka pienākumu pārbaudīt deklarācijās norādīto ziņu patiesumu.

Ugunsgrēki tautsaimniecībai un valsts budžetam rada zaudējumus, iznīcinot vai sabojājot materiālās vērtības, apdraudot iedzīvotāju dzīvību un veselību, kā arī prasa būtiskus resursus dzēšanas un glābšanas darbu veikšanai. Latvijas ugunsdrošības situāciju raksturojošie rādītāji ir vieni no sliktākajiem to valstu vidū, kurās tiek apkopota šāda informācija, informē Valsts kontrole (VK).

VK ceļ trauksmi, jo revīzijā «Vai valstī īstenotie ugunsdrošības pasākumi ir pietiekami?» konstatētais liek secināt: daudzās būtiskās jomās ugunsdrošības normas valstī tiek ignorētas. VK revīzijā konstatētais liecina, ka ugunsdrošības prasību ievērošana valstī nav prioritāte. Pat valsts un pašvaldību iestādēs 70,1% valsts īpašumā esošo objektu līdz nākamajai VUGD pārbaudei nav novērsti iepriekš konstatētie pārkāpumi, bet gandrīz pusē (46,4%) objektu pārkāpumus nenovērš gadiem ilgi.

Ugunsdrošības normu ievērošanas kontrolē situācija ir kritiska. Lai gan ugunsgrēku skaits ar katru gadu pieaug, tomēr kopējais VUGD veikto ugunsdrošības pārbaužu skaits pēdējos 10 gados ir būtiski samazinājies – 2006. gadā veikts vairāk nekā 20 000 pārbaužu, bet 2015. gadā – tikai 8000.

Viens no Valsts kontroles plānotajiem jaunajiem darbības virzieniem būs revīziju veikšana pašvaldībās, lai pārliecinātos, cik ekonomiska un pamatota tajās ir finanšu līdzekļu izlietošana.

Šādi plāni Valsts kontrolei ir, jo tā nereti saņem iedzīvotāju sūdzības par iespējamu neekonomisku un nepamatotu līdzekļu tērēšanu pašvaldībās, atklāj valsts kontroliere Elita Krūmiņa. Ja ik gadu Valsts kontrole veic ministriju un to padotības iestāžu finanšu revīzijas, pašvaldību jomā tā līdz šim ir paļāvusies uz zvērinātu revidentu darbu. Pati valsts kontrole veic revīzijas tikai atsevišķās pašvaldībās, izlases kārtībā.

«Diemžēl mums jāatdzīst, ka tieši pašvaldībās mēs regulāri konstatējam nelietderīgus un nelikumīgus izdevumus,» sacīja Krūmiņa. Papildus saņemot arī iedzīvotāju sūdzības, Valsts kontrole secinājusi, ka ir jāpastiprina pašvaldību pārbaudes, nodrošinot, ka katra pašvaldība, neskatoties uz tās lielumu, tiek pārbaudīta vismaz reizi trīs gados.