Karjera

Elitas Krūmiņas padomniece: Elita izdarīs visu, ja viņai būs atbalsta punkts

Aļona Zandere,25.01.2017

Jaunākais izdevums

Uz vēl vienu termiņu amatā ievēlētā Latvijas Valsts kontroliere Elita Krūmiņa atbildīgajā amatā kļuvusi prasīgāka, nebaidoties no izaicinājumiem vai oponentiem, kas varētu stāties ceļā mērķu sasniegšanai, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Sagaidot sava otrā termiņa beigas valsts kontrolieres amatā, Elita Krūmiņa Valsts kontrolē (VK) būs nostrādājusi jau 16 gadus.

E. Krūmiņu kolektīvā vērtē augstu, to Dienas Biznesam atzīst arī bijušie VK darbinieki. Arī pati kontroliere sarunās un intervijās vienmēr labi izsakās par padoto veikumu. Kontrolierei tuvu esoši cilvēki norāda, ka viņa mēdz ļoti pārdzīvot kritiku, šī emocionalitāte ar laiku kļuvusi spilgtāka. «Bet kā gan lai nepārdzīvo, ja tu izdari savu darbu maksimāli labi un tevi tāpat kritizē,» norāda kāda bijusī kolēģe, kas nevēlējās atklāt savu vārdu. Kontrolieres emocionālo dabu atklāj arī jaunākais žurnāla Ieva numurs. Intervijā viņa neslēpj, ka lasa komentārus internetā un vismaz agrāk par tiem ļoti pārdzīvojusi. Tāpat viņa atklāj vēl pavisam svaigas rētas, kas radušās, pirms gada zaudējot savu vīru.

Marita Salgrāve ir kontrolieres padomniece stratēģiskajos jautājumos, bet ar E. Krūmiņu kopā strādā jau kopš 2007. gada marta, kad Saeima viņu apstiprināja par VK padomes locekli. Viņa īpaši izceļ savas priekšnieces mērķtiecību. «Elita izdarīs visu, ja viņai būs atbalsta punkts – pārliecība par savu taisnību un komanda. Jaunu un ambiciozu mērķu uzstādīšana iestādei, ārvalstu augstāko revīzijas iestāžu uzaicināšana atklāti novērtēt Valsts kontroles darbu, iniciatīva prasīt valsts un pašvaldību budžetiem nodarīto zaudējumu atmaksu no vainīgajām amatpersonām, Valsts kontroles starptautiskā prestiža celšana un kļūšana par starptautiski atzītu kompetences centru publiskā sektora revīziju veikšanā – pirms četriem gadiem tie bija mērķi, šodien tā ir vai tuvākajā nākotnē būs realitāte. Ir svarīgi, ka Elita nebaidās ne no izaicinājumiem, ne oponentiem, kas varētu stāties ceļā mērķu sasniegšanai,» savu vadītāju raksturo M. Salgrāve, piebilstot, ka drosme un mērķtiecība izpaužas arī kontrolieres privātajā dzīvē – ja vajadzēs, aizbrauks uz kalnu un nostāsies uz slaloma slēpēm, lai gan iepriekš to nekad nav darījusi.

Visu rakstu Spēj izturēt vēl lielākus viļņus lasiet 25. janvāra laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Papildināta - Valsts kontrole apšauba 6 miljonu eiro izlietojumu piemaksām valsts iestādēs

LETA,18.05.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts kontrole vērsīsies Ģenerālprokuratūrā par pērn nepamatoti piešķirtām piemaksām valsts iestāžu darbiniekiem, šodien žurnālistus informēja Valsts kontroles vadītāja Elita Krūmiņa.

Valsts iestāžu finanšu revīzijā 2016.gadā izlases veidā tika vērtēta piemaksu piešķiršana valsts iestāžu darbiniekiem. Kā norādīja Krūmiņa, Valsts kontrole nav guvusi pārliecību par piešķirto piemaksu pamatojumu kopumā par vairāk nekā sešiem miljoniem eiro.

Valsts kontroliere atzina, ka lielākoties piemaksu piešķiršanas process ir formāls un nerada pārliecību, ka ir izvērtēts personas ieguldījums iestādes mērķu sasniegšanā. Valsts kontroliere atzina, ka ir bijuši pat gadījumi, kad piemaksas piešķirtas par darbu, kas ir identisks pamata darbā noteikto pienākumu izpildei.

Krūmiņa stāstīja, ka piemaksas darbiniekiem nereti piešķirtas ar pamatojum, ka darbinieks "kvalitatīvi izpildījis doto uzdevumu", "atbildīgi izturējies pret resursiem", "darbinieks izrāda interesi par darbu", "nekavē darba izpildes termiņus", "veic darbu atbilstošā apmērā", "ir labas iemaņas darbā ar datoru" utt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Arī valsts kontroliere norāda uz nepieciešamību veidot «drošības spilvenus»

LETA,19.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Budžeta plānošanā Latvijā vēl ir daudz kur augt un vairāk nepieciešama ilgtermiņa domāšana, piemēram, mazinot parādus un veidojot «drošības spilvenus».

Latvijas valsts un pašvaldību budžetu plānošanā vairāk jādomā ilgtermiņā, šādu viedokli LTV «Rīta panorāmā» pauda Valsts kontroles vadītāja Elita Krūmiņa.

Krūmiņa vērtēja, ka budžeta plānošanā Latvijā vēl ir daudz kur augt un vairāk nepieciešama ilgtermiņa domāšana, piemēram, mazinot parādus un veidojot «drošības spilvenus».

Vienlaikus Valsts kontroles vadītāja atzīmēja, ka valdības iesāktais darbs ir solis pareizā virzienā, proti, katru gadu nepieciešams aktīvi pārvērtēt budžeta izdevumus, kur Krūmiņa redz arī Valsts kontroles pienesumu.

Līdzīgas problēmas kā ar valsts budžetu ir arī pašvaldību budžetu plānošanā, piebilda Krūmiņa.

Krūmiņa solīja, ka Valsts kontrole aktivizēs darbu, ne vien lai sodītu, bet arī lai palīdzētu dažādu institūciju darbiniekiem, sniedzot labās prakses piemērus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Valsts kontrole: Medicīniskās rehabilitācijas attīstība notikusi tikai «uz papīra»

LETA,08.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudzi medicīnas rehabilitācijas attīstības pasākumi, kas atrodami Veselības ministrijas politikas dokumentos, ir palikuši tikai «uz papīra», secināts Valsts kontroles veiktajā revīzijā Vai rehabilitācija ir pilnvērtīga veselības aprūpes pakalpojumu sastāvdaļa?.

Vērtējot medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumu, Valsts kontrole atklājusi, ka datu trūkums gan par pacientu vajadzībām medicīniskajā rehabilitācijā, gan par panāktajiem rezultātiem liedz iespēju novērtēt valsts finansēto rehabilitācijas pakalpojumu efektivitāti un iedzīvotāju vajadzības kopsakarā ar valsts budžeta iespējām. Trūkstot arī skaidrai izpratnei, kā ilgtermiņā būtu jāattīstās rehabilitācijas jomai, kādi ir tās mērķi un prioritātes, faktiski nav iespējams spriest par rehabilitācijas pakalpojumu kvalitāti valstī. Pie šāda secinājuma pēc revīzijas par rehabilitācijas pakalpojumu jomu nonākusi Valsts kontrole.

Valsts kontroliere Elita Krūmiņa uzsvēra, ka daudzi šīs jomas attīstības pasākumi, kas atrodami Veselības ministrijas politikas dokumentos, ir palikuši «uz papīra». «Kamēr tā ir, cieš pacients, kurš nesaņem nepieciešamo palīdzību. Piemēram, laikā, kad arvien biežāk dzirdam satraukumu par darbaspēka trūkumu, cilvēkiem darbspējīgā vecumā medicīniskā rehabilitācija netiek nodrošināta savlaicīgi un nepieciešamajā apjomā, lai gan divu gadu laikā darbnespējas gadījumu skaits darbaspējīgiem cilvēkiem pieaudzis par 15%. Nav izpildīts arī neviens uzdevums, lai uzlabotu rehabilitācijas pakalpojumus cilvēkiem ar onkoloģiskajām vai sirds un asinsvadu slimībām,» pauda E.Krūmiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

NVA direktore Kalvāne tiek virzīta Valsts kontroles padomes locekļa amatam

LETA,06.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) direktore Inese Kalvāne tiek virzīta Valsts kontroles padomes locekļa amatam.

Kalvāne aģentūrai LETA apliecināja, ka kandidē uz šo amatu, tomēr no citiem komentāriem atturējās. Viņa uzsvēra, ka varēs atbildēt uz jautājumiem pēc tam, kad Saeima pieņems lēmumu šajā jautājumā.

Saskaņā ar Valsts kontroles likumu padomes locekļu amata kandidātus Saeimai iesaka valsts kontrolieris.

Valsts kontroliere Elita Krūmiņa vēstulē Saeimai norāda, ka parlaments 19.maija sēdē atbrīvoja no valsts kontroles padomes locekļa amata Lauru Graudiņu pēc pašas vēlēšanās. Šim vakantajam amatam Krūmiņa iesaka Kalvānes kandidatūru.

Vēstulē Saeimai Krūmiņa uzsver, ka Kalvānei ir vadītāja pieredze, kā arī pieredze iestādes iekšējās kontroles sistēmas izveides un tās darbības novērtēšanā, finanšu vadībā, iekšējo auditu veikšanas organizēšanā, stratēģisko plānu izveides organizēšanā, kā arī starptautiskās sadarbības organizēšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Savā darbībā vienmēr esmu izvirzījusi mērķi sasniegt rezultātu, tāpēc astoņi pavadītie gadi Valsts kontroles (VK) vadībā bijuši gana grūti un izaicinoši, tiešsaistes tikšanās laikā ar Valsts prezidentu Egilu Levitu vērtēja aizejošā valsts kontroliere Elita Krūmiņa.

Krūmiņa uzskata, ka viņas vadībā VK izvērtēja savu darbu, izveidoja jaunu stratēģiju, radīja mācību programmu saviem darbiniekiem kvalifikācijas celšanai.

Šodien noslēdzas Krūmiņas pilnvaru termiņš valsts kontrolieres amatā. Krūmiņa valsts kontrolieres amatu ieņēma kopš 2013.gada.

Valsts prezidents augstu novērtējis valsts kontrolieres Krūmiņas paveikto darbu iestādes attīstībā un arī VK starptautiskā pārstāvniecībā, kā arī valsts kontrolieres darbu astoņu gadu garumā VK vadībā.

Levits sarunā izteica savas pārdomas par to, ka VK nākotnē varētu papildus iestāžu auditēšanas funkcijai vēl plašāk izvērst to konsultēšanas funkciju, tāpat ar savu pieredzi un labo praksi varētu dot ieteikumus labas pārvaldības principu piemērošanā un strukturālu reformu īstenošanā valsts pārvaldē. Levits kā piemēru minēja izglītības un veselības nozares, kas šobrīd piedzīvo plašu reformu procesu, un ir ļoti svarīgi, lai kāds šīs reformas redz kopumā un strukturēti, sekojot labas valsts pārvaldības principiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Kapavietas izmaksas pašvaldībās svārstās no dažiem eiro līdz vairākiem simtiem eiro

Zane Atlāce - Bistere,07.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts kontrole revīzijā par kapavietu saimniecību Latvijā secinājusi, ka kapavietu iegūšanas un nomas izmaksas pašvaldībās būtiski atšķiras - no dažiem eiro līdz pat daudziem simtiem eiro.

Pieejama informācija, skaidra kapavietas iegūšanas procedūra, saprotami maksājumi, sakārtoti kapavietu reģistri un kartes, ērta kapsētu infrastruktūra ir galvenie priekšnoteikumi, lai nodrošinātu piederīgajiem iespēju mirušo apbedīt cieņpilni. Diemžēl šajā jomā pašvaldībām vēl daudz darāmā, secināts Valsts kontroles revīzijā par kapsētu saimniecību Latvijā. Tā veikta 11 pašvaldībās par laiku no 2015. gada 1. janvāra līdz 2017. gada 30. jūnijam.

«Neskaidri kapavietu iegūšanas, apbedījumu reģistrācijas un uzskaites noteikumi, strīdīga situācija par pašvaldību noteikto iedzīvotājam obligāti veicamo maksājumu veidiem un to apmēru, neskaidrības pašvaldību tiesību un pienākumu apjomā kapsētu apsaimniekošanā, it īpaši rīcībai ar ilgstoši nekoptām kapavietām, ir galvenie iemesli, kāpēc Valsts kontroles ieskatā šī joma prasa uzlabojumus,» uzskata valsts kontroliere Elita Krūmiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

VK: Atsevišķas lauksaimniecības NVO budžeta finansējuma saņemšanā bauda īpašas privilēģijas

Žanete Hāka,22.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimniecības nozares ietekmīgākās nevalstiskās organizācijas (NVO) finansējuma saņemšanā no valsts budžeta bauda īpašas privilēģijas, kas nav raksturīgas nevalstiskajam sektoram valstī kopumā, secināts Valsts kontroles veiktajā revīzijā «Vai lauksaimniecības, meža un zivsaimniecības nozares nevalstiskajām organizācijām piešķirtie budžeta līdzekļi ir izmantoti lietderīgi?».

Valsts kontrolē skaidroja, ka rodas priekšstats par nosacīti slēgtu klubiņu, kas darbojas tikai savu interešu vadīts, tādējādi izslēdzot plašu sabiedrības grupu iesaisti.

Veicot revīziju, Valsts kontrole secināja, ka Zemkopības ministrijas (ZM) un lauksaimniecības NVO sadarbība nav atklāta un caurskatāma. Revidentiem tā arī neizdevās rast priekšstatu, kā - nozares vai atsevišķu NVO vai to pārstāvju - interesēs rezultātā tiek pieņemti lēmumi. Kopumā Zemkopības ministrija nevalstiskajam sektoram no valsts budžeta un Eiropas Savienības (ES) fondiem novirza vairāk nekā 10 miljonus eiro gadā, tostarp dažādu projektu realizācijai.

Valsts kontroliere Elita Krūmiņa uzsver, ka, zinot, cik grūti nevalstiskajām organizācijām ir piesaistīt finansējumu savai darbībai, šķiet īpatnēji, ka vienā pašā ZM darbojas vēsturiski izveidojies slēgts klubiņš, kurā pie viena galda saujiņa nozīmīgu spēlētāju lemj par pašu finansēšanu no valsts budžeta un par naudas dalīšanu citiem projektiem. "Tikmēr ne sabiedrība, ne citas nevalstiskās organizācijas nevar zināt, kā tieši pieņemti nozarei nozīmīgi lēmumi un sadalīta nozares organizācijām paredzētā nauda. ZM jānodrošina atklātība, kas nepieciešama pilnvērtīgai pilsoniskās sabiedrības iesaistei demokrātiskas valsts attīstībā, arī lauksaimniecības nozarē,» norādīja Krūmiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

VK: VID iedzīvotājiem nav laicīgi atmaksājis nodokļu pārmaksu 23,6 miljonu apmērā

Rūta Lapiņa,03.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Revīzijā par Saimnieciskā gada pārskatu Valsts kontrole (VK) atklājusi trūkumus gan aktīvu un ieguldījumu uzskaitē pašvaldībās, gan normatīvo aktu regulējumā, gan arī valsts iestāžu darbībā, pildot to pamatfunkcijas. Tostarp VK norāda uz četriem aspektiem Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darbībā, kas norāda uz trūkumiem vienlīdzīgas un godprātīgas attieksmes nodrošināšanā pret iedzīvotājiem.

Pirmkārt, VK revīzijā ir konstatējusi, ka VID 2016. gadā nav savlaicīgi atmaksājis pārmaksātos nodokļus 23, 6 milj. EUR apmērā. Kavējot likumā noteikto atmaksas termiņu, VID nodokļu maksātājiem atmaksājamo summu nepalielināja ar nokavējuma naudu kopumā 30 tūkst. EUR apmērā.

Otrkārt, VK ir secinājusi, ka tiesību akti viennozīmīgi nenosaka, kādā termiņā pēc fiziskās personas nāves ir dzēšamas nodokļu pārmaksas. Tāpēc pastāv iespēja, ka VID ir dzēsis nodokļu pārmaksas mirušām personām laikā, kad uz nodokļu pārmaksu vēl bija tiesīgi pieteikties mantinieki. Pērn VID dzēsa gandrīz 300 personu, kuras mirušas 2015. gadā, nodokļu pārmaksas 44 tūkst. EUR apmērā. 2016. gadā 392 mirušo personu nodokļu pārmaksas ir 55 tūkst. EUR apmērā. Mantiniekiem ir tiesības šīs pārmaksas atgūt mantošanas procesā, taču mantinieki atbilstoši normatīvajiem aktiem nevar no VID iegūt informāciju par nodokļu pārmaksas apjomu. «Lai nodrošinātu vienlīdzīgu un godprātīgu attieksmi pret iedzīvotājiem, VID ir jābūt konsekventiem savā darbībā, gan iekasējot nodokļus, gan atmaksājot pārmaksātos nodokļus, kā arī samazinot administratīvo slogu. VID ir jārāda piemērs, ievērojot visas tās pašas prasības, kas jāizpilda ikvienam nodokļu maksātājam,» norāda valsts kontroliere Elita Krūmiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts kontrole jau vairākus mēnešus veic revīziju AS «Sadales tīkls», kas pēdējās nedēļās ierauta skandālā par iespējamu krāpniecību ar atļaujām elektroenerģijas pārdošanai obligātajā iepirkumā, šodien Latvijas Radio raidījumā «Krustpunktā» sacīja valsts kontroliere Elita Krūmiņa.

Viņa norādīja, ka Valsts kontroles pārbaude saistīta ar plašu jautājumu loku, tostarp izdevumiem, kā arī to tālāku atsauci uz tarifiem.

Taujāta, vai revidenti varētu skart arī patlaban aktuālo tēmu saistībā ar obligātā iepirkuma atļaujām un elektroenerģijas pieslēgumiem, Krūmiņa norādīja, ka Valsts kontrole seko līdzi pēdējo nedēļu notikumiem un nepieciešamības gadījumā revīzijas jautājumu loku var paplašināt. Vienlaikus ir būtiski nedublēt darbības, kuras veic citas iestādes.

Ar attiecīgās revīzijas rezultātiem plānots nākt klajā nākamgad.

Valsts kontrole ir augstākā revīzijas iestāde valstī, kas darbojas sabiedrības interesēs, nodrošinot uzraudzību valsts un pašvaldības līdzekļu lietderīgai un efektīvai izmantošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Veiktas izmaiņas AS Latvenergo Revīzijas komitejā

Žanete Hāka,03.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Latvenergo akcionāru sapulcē ievēlēti jauni Revīzijas komitejas locekļi, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Komitejā turpinās strādāt esošie trīs komitejas locekļi, kuriem pievienosies divi AS Latvenergo padomes pārstāvji.

Ņemot vērā, ka 2017.gada 1.janvārī spēkā stājās grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā, kuri nosaka, ka vismaz vienam no Revīzijas komitejas locekļiem ir jābūt kapitālsabiedrības padomes loceklim, AS Latvenergo ārkārtas akcionāru sapulce 3.martā lēma par grozījumiem Revīzijas komitejas nolikumā, palielinot tās skaitlisko sastāvu, kā arī veicot atbilstošus grozījumus AS Latvenergo statūtos.

Turpmāk AS Latvenergo Revīzijas komitejā strādās pieci locekļi. Tajā darbu turpina Torbens Pedersens, Marita Salgrāve un Svens Dinsdorfs, kuriem pilnvaru termiņš ir līdz 2018. gada 4. decembrim. Savukārt darbu Revīzijas komitejā uzsāks Andris Ozoliņš, AS “Latvenergo” padomes priekšsēdētājs, un Andris Liepiņš, AS Latvenergo padomes priekšsēdētāja vietnieks, kuriem pilnvaru termiņš ir 3 gadi, sākot ar 2017. gada 6. martu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts kontroliere Elita Krūmiņa amatā apstiprināta uz otru termiņu.

Fragments no DB intervijas:

Valsts kontrole cēla apsūdzības Rīgas Brīvostas amatpersonām, tiesa janvāra sākumā tās attaisnoja. Brīvostas pārvaldnieks Leonīds Loginovs šajā sakarībā norādīja, ka VK darbiniekiem ir šaura profesionalitāte. Tiesa savukārt norādīja, ka nav gūti pieteikami pierādījumi. Vai, jūsuprāt, tas kaut kā iezīmē VK darba trūkumus?

Tādas pilnīgi skaidras atbildes man nav. Tad būtu jāredz detalizētais pamatojums no tiesas. Es nevaru īsti komentēt, kāpēc tā notika, jo normatīvā akta pārkāpumus konstatēja ne tikai Valsts kontrole. Policija, pētot materiālus, nonāca tieši pie tiem pašiem secinājumiem, arī prokuratūra lēma, ka šis materiāls ir jāiesniedz tiesā. Ir vēl viena niase, kas jāņem vērā. Bieži vien, skatoties tiesas nolēmumus, mēs redzam to, ka pārkāpums ir konstatēts, bet, kā zināms, pie kriminālatbildības sauc tad, ja tiek konstētas noziedzīga nodarījuma pazīmes. Iespējams, ka tiesa konstatēja pārkāpumu, bet neuzskatīja, ka tas būtu krimināli sodāms.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veidojot nākamā gada valsts budžetu, deputāti un ministri nav aizmirsuši arī sevi. Gan parlamentā, gan valdības ēkā strādājošajiem politiķiem paredzēts algu pieaugums, ceturtdien vēstīja raidījums LNT Ziņas.

Ministru un deputātu algas katru gadu palielinās automātiski. Proti, ja valstī ir pieaugusi vidējā alga, tad automātiski pieaug arī vēlēto politiķu algas un otrādi. Piemēram, likumā noteikts, ka Ministru prezidenta algai jābūt piecreiz lielākai nekā vidējai algai. Tātad premjera Māra Kučinska (ZZS) atalgojums nākamgad pieaugs par 200 eiro - līdz 4235 eiro pirms nodokļu nomaksas, liecina LNT Ziņu aprēķini. Ar gandrīz 200 eiro palielinājumu var rēķināties arī valdības ministri - viņu algas pieaugs līdz 4020 eiro.

Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Edgars Putra (ZZS) automātisko algu pieaugumu uzskata par adekvātu, turklāt šāda sistēma arī ļaujot izvairīties no ikgadējām diskusijām par to, cik jāsaņem ministriem un deputātiem. «Es gan gribētu teikt šajā gadījumā tādu frāzi vai aicinājumu - jebkuram ir dota iespēja kļūt par ministru, par deputātu vai citu amatpersonu. Piemēram, kļūt par ministru nav viegli, līdz ar to es uzskatu, ka atalgojums ir adekvāts tam darbam, kas ministram ir jāiegulda. Tāpēc visiem ir iespēja, nākošā gada 6. oktobris - visi ir aicināti uz vēlēšanām,» norādīja Putra.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

VK: Iedzīvotāji laikus nesaņem IIN atvieglojumus, jo VID neizmanto tā rīcībā esošo informāciju

Zane Atlāce - Bistere,01.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gandrīz 70,5 tūkstoši nodokļu maksātāju pērn savlaicīgi nesaņēma iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atvieglojumus tādēļ, ka Valsts ieņēmumu dienests (VID) neizmanto tā rīcībā esošo informāciju, revīzijā secinājusi Valsts kontrole (VK).

Tāpat gandrīz piecarpus tūkstošiem pensionāru ar invaliditāti jau vairākus gadus tiek kavēta pensiju izmaksa pilnā apmērā tādēļ, ka valsts iestāžu nekvalitatīvas savstarpējās sadarbības dēļ netiek automātiski piemēroti nodokļu atvieglojumi. Bet birokrātisku un nesaprotamu barjeru dēļ labticīgi patentmaksātāji kļūst par likuma pārkāpējiem, paši to pat nenojaušot. Šāda aina atklājās Valsts kontroles veiktajā saimnieciskā gada pārskata revīzijā, turklāt tāda konstatēta ne pirmo gadu, informē VK pārstāve Līga Krapāne.

«VID ir jāsper solis pretī iedzīvotājiem, lai mazinātu tiem nevajadzīgo administratīvo slogu un nodrošinātu visu ienākumu savlaicīgu saņemšanu ik mēnesi, nevis pēc gada vai gadiem. Uzlabojumi nepieciešami arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa neapliekamā minimuma un atvieglojumu automātiskā piešķiršanā, tai skaitā pensionāriem ar invaliditāti. Ir skaidrs, ka šiem cilvēkiem katrs ikmēneša ienākumu eiro ir ļoti nozīmīgs. Jāvienkāršo arī patentmaksātāju reģistrācijas process, lai tas kļūtu iedzīvotājiem saprotams, ērts un atbilstu mūsdienu tehnoloģiju iespējām,» uzsver valsts kontroliere Elita Krūmiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

VK: VM nav sevi pozicionējusi kā spēcīgu vadošo iestādi veselības nozarē un nesasniedz noteikto mērķi

Žanete Hāka,26.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts kontrole ir pabeigusi revīziju, kurā pētīja, vai ambulatoro veselības aprūpi Latvijā ir iespējams pilnveidot, informē VK.

Revīzijā tika vērtēta ģimenes ārstu gatavību savā praksē sniegt iespējami daudz pakalpojumu, vai ir sasniegtas plānotās ieceres profilakses jomā, vai ģimenes ārstu prakses ir pieejamas arī tālākajos Latvijas reģionos, kā arī, vai, pērkot ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumus, VM ir rīkojusies racionāli.

VM nav sevi pozicionējusi kā spēcīgu vadošo iestādi veselības nozarē, jo tās darbības nav pietiekamas, lai sasniegtu ministrijas noteikto mērķi – nodrošināt savlaicīgu, drošu, kvalitatīvu un vienlīdzīgu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, vienlaikus racionāli izmantojot pieejamos resursus.

Ģimenes ārstu institūtam jābūt profesionālam, pieejamam, efektīvam un visaptverošam veselības aprūpes sistēmas elementam, kura loma profilaksē, diagnostikā, ārstēšanā un rehabilitācijā ir nepārtraukti jāstiprina. Par ģimenes ārsta darba efektivitāti liecina ārsta spēja un gatavība sniegt iespējami daudz pakalpojumu. Arī VM ir ieinteresēta, lai pacientam nepieciešamie veselības aprūpes pakalpojumi pēc iespējas tiktu sniegti jau pie ģimenes ārsta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iesaistoties zāģmateriālu ražošanā, Rīgas domes kapitālsabiedrība Rīgas meži nodarbojas ar nepamatotu un konkurenci kropļojošu uzņēmējdarbību, uzskata Valsts kontrole (VK). Savukārt Rīgas dome tam oponē, norādot, ka viss ir gan likumīgi, gan likumsakarīgi.

Iesaiste zāģmateriālu ražošanā neatbilst ne uzņēmuma dibināšanas mērķim, ne pašvaldības vēlāk deleģētajiem uzdevumiem un tādejādi neatbilst arī sabiedrības interesēm. To, veicot likumības revīziju par uzņēmuma darbību, konstatējusi VK.

Revīzijā konstatēts, ka Rīgas domes dibinātais uzņēmums līdzās pašvaldības dotajiem uzdevumiem – apsaimniekot Rīgas mežu teritorijas, Mežaparku un pilsētas publiskos dārzus un parkus – ir izveidojis kokzāģētavu Norupe ar mērķi pārstrādāt kokmateriālus un gūt iespējami lielākus ienākumus no šīs saimnieciskās darbības.

Kokzāģētavas izveide negatīvi ietekmē konkurenci kokrūpniecības tirgū, jo tai ir iespēja iegūt izejmateriālus trīsreiz lētāk, nekā tie brīvajā tirgū pieejami vairumam privāto uzņēmēju. Turklāt revidenti atklājuši, ka bez šādas priekšrocības Rīgas mežu kokzāģētava strādātu ar zaudējumiem: sagaidītās peļņas vietā 2015. un 2016. gadā kokzāģētavas darbības izmaksas ir samazinājušas pieejamo finansējumu uzņēmuma tiešo uzdevumu veikšanai tādā apmērā, kas ļautu veikt Rīgas mežiem uzticēto pilsētas parku un dārzu uzkopšanu un labiekārtošanu veselu gadu, neprasot tam finansējumu no pašvaldības nodokļu maksātāju naudas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā nav radīti priekšnosacījumi kases aparātu reformas veiksmīgai pabeigšanai, secināts Valsts kontroles revīzijā.

Pēc Valsts kontrolē minētā, piecus gadus ilgstošajai kases aparātu nomaiņai nav ne izsvērta rīcības plāna, ne skaidrības par nomaiņas galīgo termiņu. Likumības un lietderības revīzijā par kases aparātu reformu Valsts kontrole konstatējusi virkni trūkumu, kas bremzējuši veiksmīgu reformas īstenošanu.

«Reforma skar vairāk nekā 30 tūkstošus nodokļu maksātāju, kas ik dienas izmanto kases aparātus un kases sistēmas. Pirms tik lielu pārmaiņu īstenošanas valstij bija rūpīgi jāplāno, kādas izmaksas radīsies uzņēmējiem, kādos termiņos izmaiņas varēs veikt un kādi būs valsts ieguvumi. Kases aparātu reforma bija nepieciešama, taču revīzija apliecina, ka netika radīts stabils pamats un priekšnosacījumi reformas veiksmīgai pabeigšanai,» sacīja valsts kontroliere Elita Krūmiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Valsts kapitālsabiedrību valdes locekļu atalgojuma palielināšanā ignorēts likums

LETA,23.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts kapitālsabiedrību valdes locekļu atalgojuma apmēra palielināšanai izmantotas visdažādākās interpretācijas, līdz pat klajai likuma ignorēšanai, secinājusi Valsts kontrole (VK).

Likumības revīzijā ar mērķi noskaidrot, vai valstij tieši un pastarpināti piederošo kapitālsabiedrību valdes locekļu atlīdzības regulējums ir pietiekams, VK secinājusi, ka likuma esamība vien neatrisina problēmas, ja nav politiskas gribas to iedzīvināt, precīzi definētas uzraudzības un vienotas pieejas likuma normu ievērošanā.

Kopš 2015.gada spēkā ir Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likums (Kapitāla daļu likums), ar kuru bija jāsāk reformas valsts kapitālsabiedrību pārvaldībā.

Šis likums definē arī kapitālsabiedrību valdes locekļu atalgojuma politikas būtiskākos principus, risinot arī problēmas saistībā ar atalgojuma konkurētspēju un sasaisti ar darbības rezultātiem. Faktiski jau piekto gadu likums kalpo par instrumentu atalgojuma palielināšanai, izmantojot visdažādākās pieejas un interpretācijas, konstatējusi VK.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Maksātnespējas mīnu laukus šķērsos ar eksāmenu vairogu

Māris Ķirsons,02.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmie soļi maksātnespējas sakārtošanā ir sperti; šovasar sāks darboties eksaminācijas siets, kuru daudzi administratori varot nepārvarēt

Tāds secinājums skan Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē. Komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš sola, ka deputāti turpinās sekot līdzi pārmaiņām šajā jomā.

Valsts kontroliere (VK) Elita Krūmiņa atzīst, ka Tieslietu ministrija jau ir reaģējusi un uzsākusi revīzijas ieteikumu ieviešanu. VK secināja, ka maksātnespējas politika Latvijā īstenota bez plāna, bez izvirzītām prioritātēm un sasniedzamā mērķa. Rezultātā notikusi cīņa ar sekām, nevis to cēloņiem, maksātnespējas politika tikusi īstenota, galvenokārt veicot grozījumus likumā, turklāt nozīmīgas reformas tikušas virzītas bez rūpīga izvērtējuma. VK arī konstatējusi, ka sekmīgi pabeigti vien 6% no visiem iesāktajiem tiesiskās aizsardzības procesiem (TAP). Latvijas Komercbanku asociācijas padomnieks Kazimirs Šļakota piezīmē, ka pēc citiem datiem sekmīgi TAP kopš tādu ieviešanas bijuši vien 24, tas kopumā būtu vien ap 2%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Valsts kontrole aizvien vairāk pievērsīsies lietderības pārbaudēm

Zane Atlāce - Bistere,10.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neapšaubot pareizas finanšu uzskaites svarīgumu, Valsts kontrole (VK) aizvien vairāk pievērsīsies lietderības un atbilstības pārbaudēm, pakāpeniski palielinot šādu pārbaužu īpatsvaru līdz 70 procentiem no kopējā pārbaužu apjoma, prezentējot VK padomes apstiprināto stratēģiju norāda valsts kontroliere Elita Krūmiņa.

Viņasprāt, tas ļaus vērtēt sarežģītus un sistēmiskus jautājumus dažādās nozarēs un motivēt izpildvaru pārskatīt un optimizēt stagnējošas sistēmas.

Iepriekšējo gadu pieredze liecina, ka nesodāmības sajūta veicina nākamo pārkāpumu izdarīšanu. Arī pašlaik VK likumiskais pienākums ir ziņot tiesībaizsardzības iestādēm par revīzijās konstatētajiem pārkāpumiem. Sadarbība ar šīm iestādēm esot būtiski uzlabojusies, ko apliecina uzsākto kriminālvajāšanai un tiesvedībai pakļauto lietu skaits. Turpmāk VK plāno panākt, ka vismaz 80 procentos gadījumu, kad revidenti norādījuši uz pārkāpumiem, pārkāpējs tiek pakļauts normatīvajos aktos paredzētajam sodam.

Vienlaikus Valsts kontrole izprot, ka arī prevencija ir iedarbīgs rīks iespējamu pārkāpumu un noziegumu novēršanā, tāpēc būtiski paplašinās izglītojoša rakstura darbību. Revīziju rezultāti tiks apkopoti un konceptualizēti, padarot tos izmantojamus ne tikai revidētajai, bet arī citām iestādēm, tā savlaicīgi norādot gan uz riskiem, gan labo praksi. Valsts kontrole regulāri publicēs vērtējumu par dažādu nozaru riskiem, tā motivējot nozaru ministrijas riskus novērst savlaicīgi un resursus izmantot jēgpilni, negaidot Valsts kontroles ierašanos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Valsts kontrolei plānots noteikt zaudējumu piedziņas tiesības

Zane Atlāce - Bistere,12.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija trešdien, 12.jūnijā, galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Valsts kontroles likumā, kas paredz paplašināt Valsts kontroles (VK) tiesības – noteikt pilnvaras piedzīt zaudējumus no atbildīgajām personām par revīzijās konstatētajām nelikumībām, informē Saeimas Preses dienests.

Ar grozījumiem likumu plānots papildināt ar jaunu nodaļu, kas noteiks zaudējumu piedziņas procesuālo kārtību.

Grozījumi paredz: ja revīzijās tiks konstatēta pretlikumīga rīcība, kas valstij radījusi zaudējumus, VK būs tiesības sākt zaudējumu piedziņas procesu pret vainīgajām amatpersonām. Sākotnēji zaudējumu piedziņas pienākums būs revidējamai vienībai, bet, ja tā neveiks nepieciešamās darbības, tad iesaistīsies VK, kura izdos administratīvo aktu par zaudējumu piedziņu. Apsūdzētajām amatpersonām būs tiesības pārsūdzēt to tiesā.

Iepriekš deputātiem Valsts kontroliere Elita Krūmiņa pauda, ka rosinātie grozījumi ir par amatpersonu nelikumīgu darbību, nevis nelietderīgas rīcības rezultātā radītu iespējamu kaitējumu. Piedziņa paredzēta gadījumos, kad būs pārkāpts normatīvais akts un konstatēti zaudējumi, un vērā tiks ņemti vainu mīkstinoši apstākļi, piemēram, ja tiesību norma bijusi neskaidra. Plānots, ka VK vispirms ļaus rīkoties pašai iestādei, kurā konstatēts pārkāpums, un tikai tad, ja tā nevēlēsies piedzīt zaudējumus, piedziņas procesu uzsāks VK.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

VK aicina pārskatīt nodokļu atvieglojumu sistēmu, atsakoties no nevajadzīgajiem

LETA,18.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts kontrole revīzijas ziņojumā «Vai nodokļu atlaides un atvieglojumi sasniedz tiem noteiktos mērķus?» aicina pēc būtības pārskatīt nodokļu atvieglojumu sistēmu, atsakoties no nevajadzīgajiem.

Valsts kontrolē norādīja, ka Latvijā ik gadu, uzņēmumiem un iedzīvotājiem piemērojot vairāk nekā 200 dažādus nodokļu atvieglojumus, valsts budžets negūst aptuveni 2,5 miljardus eiro, taču līdz šim nav sistēmiski novērtēts, kuri nodokļu atvieglojumu veidi patiesi ir nepieciešami un kādas problēmas tie ir atrisinājuši. Trūkstot informācijai par nodokļu atvieglojumu ietekmi, nevar pieņemt pamatotus lēmumus par nodokļu atvieglojumu izmaiņām, lai Latvijas sabiedrība saņemtu tai nepieciešamos atbalsta veidus.

«Būtībā nodokļu atvieglojumus, atlaides un atbrīvojumus var uzskatīt par valsts budžeta izdevumu neredzamo daļu. Lēmumiem par to, kam, cik lielu un kāpēc piešķirt vienu vai citu atvieglojumu, jābūt labi pamatotiem, lai valsts atbalsts iedzīvotājiem un uzņēmumiem būtu jēgpilns un tiešām risinātu aktuālas problēmas. Pārskatot atvieglojumu sistēmu pēc būtības un atsakoties no nevajadzīgajiem atvieglojumiem, un mērķtiecīgi saglabājot vajadzīgos, valdībai būs vieglāk strādāt, neceļot nodokļus,» sacīja valsts kontroliere Elita Krūmiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts kontrole, veicot finanšu revīziju saistībā ar Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas (RPIVA) likvidācijas procesu, atklājusi trūkumus šajā procesā, kurā paredzēts, ka Latvijas Universitāte (LU) un J.Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (LMA) pēc RPIVA reorganizācijas pārņem tās materiālās vērtības, informē VK pārstāve Zane Ozola.

Ministru kabinets šī gada aprīlī pieņēma lēmumu par RPIVA reorganizāciju, tai skaitā paredzot, ka atbilstoši realizētajām studiju programmām, RPIVA materiālās vērtības ir nododamas LU un LMA. Atbilstoši augstskolas likvidācijas plānam, bija jāveic RPIVA materiālo vērtību inventarizācija, fiksējot situāciju uz šī gada 1.maiju.

Atbilstoši grāmatvedības datiem, RPIVA rīcībā ir materiālās vērtības aptuveni 1,5 milj. EUR apmērā. Valsts kontrole, izlases veidā veicot inventarizāciju (t.i. pārliecinoties, ka materiālās vērtības ir identificējams, to atrašanās vieta un daudzums atbilst grāmatvedības uzskaitē minētajam) un salīdzinot iegūtos rezultātus ar augstskolas inventarizācijas kopsavilkumu par stāvokli uz šī gada 1.maiju, konstatēja, ka nevar paļauties uz RPIVA veikto inventarizāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Kultūras ministrijai gudri jāsavieno kultūrpolitika ar sabiedrības ieguldīto naudu

Latvijas Republikas Valsts kontrole,23.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrībai joprojām ir mazas iespējas pārliecināties, cik efektīvi ar nodokļu maksātāju naudu tiek sasniegti valsts kultūrpolitikas mērķi profesionālās teātra un mūzikas mākslas jomā, secinājusi Valsts kontrole. Darbības stratēģiju neesamība teātros un koncertorganizācijās, pilnvērtīgas informācijas trūkums par teātra un mūzikas mākslas tirgu, lieka birokrātija, pieprasot formālas atskaites, un atšķirīgi dotāciju aprēķināšanas principi ir apstākļi, kas rada jautājumus par Kultūras ministrijas rīcības efektivitāti profesionālās teātra un mūzikas mākslas jomā.

«Finansējums kultūrai ir ilgtermiņa investīcija valsts attīstībai. Tāpat kā ikvienā citā nozarē arī kultūras jomā mums ir jāvērtē, vai ieguldītā nauda sasniedz mērķus un vai mērķi vispār ir noteikti. Sabiedrība, maksājot nodokļus, finansē 14 valsts profesionālos teātrus un koncertorganizācijas, un summa nav maza, tie ir vidēji 23 miljoni eiro gadā. Kultūras ministrijai gudri jāvērtē un jāstrādā, lai sabiedrības ieguldījums pārtop rezultātā – tālredzīgā investīcijā valsts nākotnei. Diemžēl šajā darbā mēs saskatām trūkumus. Nav pamata uzskatīt, ka profesionālās teātra un mūzikas jomai būtu piešķirams izņēmuma statuss, domājot par efektīvu, lietderīgu un gudru nodokļu maksātāju naudas izlietojumu,» uzsver valsts kontroliere Elita Krūmiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien stājas spēkā grozījumi Valsts kontroles likumā, kas paredz paplašināt Valsts kontroles (VK) tiesības - piedzīt zaudējumus no atbildīgajām personām par revīzijās konstatētajām nelikumībām.

Ar grozījumiem likums tiek papildināts ar jaunu nodaļu, kas noteiks zaudējumu piedziņas procesuālo kārtību.

Grozījumi paredz, - ja revīzijās tiks konstatēta pretlikumīga rīcība, kas valstij radījusi zaudējumus, VK būs tiesības sākt zaudējumu piedziņas procesu pret vainīgajām amatpersonām. Sākotnēji zaudējumu piedziņas pienākums būs revidējamai vienībai, bet, ja tā neveiks nepieciešamās darbības, tad iesaistīsies VK, kura izdos administratīvo aktu par zaudējumu piedziņu. Apsūdzētajām amatpersonām būs tiesības pārsūdzēt to tiesā.

Valsts kontroliere Elita Krūmiņa iepriekš skaidroja, ka rosinātie grozījumi ir par amatpersonu nelikumīgu darbību, nevis nelietderīgas rīcības rezultātā radītu iespējamu kaitējumu. Piedziņa paredzēta gadījumos, kad būs pārkāpts normatīvais akts un konstatēti zaudējumi, turklāt vērā tiks ņemti vainu mīkstinoši apstākļi, piemēram, ja tiesību norma bijusi neskaidra. VK vispirms ļaus rīkoties pašai iestādei, kurā konstatēts pārkāpums, un tikai tad, ja tā nevēlēsies piedzīt zaudējumus, piedziņas procesu uzsāks VK.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienestam jānovērš virkne būtisku trūkumu iekšējās procedūrās un normatīvo aktu regulējumā, lai uzlabotu vairāku nodokļu un nodevu administrēšanu. To ir secinājusi Valsts kontrole, veicot 2017. gada valsts budžeta izpildes revīziju.

Uzlabojumi nepieciešami saimnieciskās darbības veicēju – VSAOI maksātāju – reģistrēšanā, efektīvāk veicamas VID tematiskās pārbaudes un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa kontrole, jāuzlabo naftas produktu drošības rezervju nodevas administrēšana un VID kontrole muitas punktos. Jāprecizē iedzīvotāju ienākuma nodokli regulējošie normatīvie akti, lai mazinātu iespēju, ka iedzīvotāji nezināšanas un nepilnīgas izpratnes dēļ var kļūt par nodokļu parādniekiem.

Uz trūkumiem potenciālo valsts budžeta ieņēmumu uzrādīšanā Valsts kontrole vērsusi VID un Finanšu ministrijas uzmanību vismaz pēdējos piecus gadus. Tā kā pie potenciālajiem ieņēmumiem tiek iekļauti arī bezcerīgie parādi, kurus valsts nekad neatgūs, reāli iekasējamās summas ir mazākas par prognozētajām.

Komentāri

Pievienot komentāru