Amplitūda, kurā darbojas uzņēmuma Vitronic Baltica un Partneri piegādātie fotoradari, ir aptuveni no plus 40 līdz mīnus 25 Celsija grādiem, bet gadījumā, ja temperatūra ir mazāka vai lielāka, fotoradari automātiski atslēdzas. Tomēr, ja fotoradars darbojas un mērījums ir fiksēts, tad tas ir precīzs.

Temperatūra Rīgā piektdienas, 3. februāra, rītā jau sasniedza mīnus 25 grādus pēc Celsija, savukārt Latgales un Vidzemes lielākajā daļā temperatūra pazeminājās pat līdz mīnus 29 grādiem pēc Celsija, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs brīdinājis, ka šajā nedēļas nogalē gaisa temperatūra samazināsies līdz mīnus 28 grādiem pēc Celsija, bet vietām pārējā Latvijas teritorijā tā var pamazināties līdz mīnus 33 grādiem pēc Celsija. Valsts Policijas (VP) pārstāve Lita Juberte Db.lv norādīja, ka patlaban VP vēl nav ziņu par gadījumiem, ka fotoradari sala dēļ būtu atslēgušies. «Tas, ka fotoradaru tehniskajā specifikācijā noteiktā temperatūras amplitūda ir līdz mīnus 25 grādiem vēl nenozīmē, ka fotoradars nedarbosies mīnus 26 grādu vai stiprākā salā,» norādīja L. Juberte.

Pagājušā gadā kopumā fotoradari fiksējuši 274,25 tūkst. pārkāpumu, no kuriem 235,68 tūkst. pārkāpumu fiksējuši stacionārie, bet 38,57 tūkst. pārvietojamie fotoradari. Kopējā uzliktā naudas soda summa veido 11,99 milj. eiro, liecina Valsts policijas apkopotā informācija.

Gadu iepriekš kopumā tika noformēti 128,36 tūkst. pārkāpumu par 4,98 milj. eiro. Lai gan šķiet, ka pārkāpumu skaits ir krietni audzis, jāmin, ka 2016. gadā uz Latvijas ceļiem darbojās divi pārvietojamie un 40 stacionārie fotoradari. Savukārt pagājušā gada beigās stacionāro radaru skaits pieauga līdz 60. Šogad tiks pieslēgti vēl 40 stacionārie fotoradari un tad to kopējais skaits sasniegs simts, ko arī paredz ieviešanas plāns.

Daži autovadītāji ir spējuši sasniegt jaunus antirekordus ātruma pārsniegšanā un nopelnījuši krietnus sodus, ko fiksējuši stacionārie fotoradari. Vietā, kur atļautais ātrums ir līdz 50 km/h, kāda Porsche Panamera turbo vadītājs braucis ar ātrumu 153 km/h un par to saņēmis 540 eiro naudas sodu. Rekordists, vietā, kur atļautais braukšanas ātrums ir 70 km/h pērn bijis kāds Audi A6 autovadītājs, kurš braucis ar 200 km/h un saņēmis līdz ar to 360 eiro lielu naudas sodu. Savukārt stacionārais fotoradars uz Rīgas – Ventspils šosejas fiksējis BMW 530, kurš atļauto 90 km/h vietā braucis ar 219km/h. Vadītājam arī uzlikts naudas sods 360 eiro apmērā.

Lielākā daļa no 20 jaunajiem stacionārajiem fotoradariem atradīsies Rīgā un tās apkārtnē, liecina Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) mājaslapā publiskotā karte.

Rīgā fotoradari būs izvietoti Krasta ielā, Brīvības gatvē, Kalnciema ielā, uz Dienvidu tilta nobrauktuves. Divi fotoradari atradīsies uz Jūrmalas šosejas pie satiksmes mezgla ar autoceļu Salaspils-Babīte. Vēl divi fotoradari būs izvietoti uz autoceļa A8 pie divlīmeņu satiksmes mezgla ar autoceļu A5 Salaspils-Babīte.

Viens fotoradars būs izvietots Sējas novadā, Murjāņos, vēl viens Carnikavas novada Garciemā. Tāpat pa fotoradaram būs izvietots pie pievedceļa Muceniekiem, uz Daugavpils šosejas, pie pagrieziena uz Saulkalni, pie jaunās Kokneses šosejas un Mālpils - Ķeguma ceļa krustojuma. Tāpat viens fotoradars būs izvietots pie Jelgavas šosejas krustojuma ar ceļu pie Ozolniekiem.

Valsts policijas (VP) priekšnieks Ints Ķuzis nosūtījis vēstuli Vitronic Baltica un Partneri, kurā prasa līdz 20. maijam uzstādīt 110 stacionāros fotoradarus. Pirmie fotoradari, kuru uzstādīšana aizkavējās iepriekš piegādātāja Vitronic Baltica un Partneri neparedzētu apstākļu dēļ, tika uzstādīti 21. novembrī, bet patlaban Latvijā darbojas 34 fotoradari, kas var tikt izvietoti 200 vietās.

Patlaban kopā ar četriem policijas rīcībā esošajiem fotoradariem Latvijā darbojas 34 ātruma pārkāpumus fiksējošās ierīces, un arī Vironic Baltica un Partneri padomes priekšsēdētāja vietnieks Dmitrijs Osipovs apstiprināja, ka uzņēmums ir apņēmies uzstādīt 110 stacionāros fotoradarus līdz I. Ķuža norādītajam termiņam.

Kopš 21. novembrī tika uzstādīti 15 pārvietojamie fotoradari, ātruma pārkāpējiem saskaņā ar radaru fisksēto informāciju sastādīti teju 15 tūkstoši protokolu par vairāk nekā 280 tūkstošiem latu, no kuriem ir apmaksāti vairāk nekā pieci tūkstoši protokolu par teju 86 tūkstošiem latu. VP Prevencijas pārvaldes priekšnieks Edmunds Zivtiņš norādīja, ka vietās, kur uzstādīti fotoradari, posmā no 2011. gada 21. novembra līdz 2012. gada 20. janvārim, salīdzinot ar attiecīgo periodu pirms gada, ir ievērojami samazinājies ceļu satiksmes negadījumu skaits. «Divu mēnešu periodā visvairāk ceļu satiksmes negadījumu skaits ir samazinājies tādās fotoradaru izvietojuma vietās kā Salu tilts Rīgā un autoceļa Ulbroka-Ogre devītajā kilometrā Salaspils novadā,» norādīja E. Zivtiņš. Kopumā vietās, kur izvietoti fotoradari, attiecīgajā laika posmā gada griezumā ceļu satiksmes negadījumu skaits no 85 ir samazinājies līdz 52 ceļu satiksmes negadījumiem. Savukārt lielākais fiksētais ātrums apdzīvotā vietā - par 67 kilometriem stundā vairāk nekā atļauts - reģistrēts Babītes novada Spuņciemā.

Vasarā notikušā konkursa Jaunais Vilnis laikā fotoradari uz Jūrmalas šosejas tikuši atslēgti. Konkursa laikā Dubultu prospektā vienmēr esošais radars pazudis, noņemti tikuši arī pārējie fotoradari, novērojuši Jūrmalas taksisti.

«Fotoradari pazuda uz veselu nedēļu. 100 procenti. To jums jebkurš taksists pateiks,» TV3 raidījumam Nekā Personīga stāstīja Jūrmalas taksists Sergejs. Savukārt Jūrmalas policijas priekšnieks Andrejs Civians norādīja, ka esot grūti komentēt, kāpēc radari tikuši noņemti. «Cilvēki jautāja kāpēc esot noņemti – teicām, ka neesam kompetenti,» sacīja A. Civians.

Db.lv jau vēstīja, ka aizvadītajā nedēļā valdība slēgtajā sēdē nolēma izbeigt līgumu ar fotoradaru piegādātājiem Vitronic. Valdība sēdes laikā uzklausīja arī kompānijas Vācijas partnerus, kuri izteica gatavību iesniegt priekšlikumu situācijas normalizēšanai līguma saistību izpildei. Ja tādi netiks iesniegti, līgums 28. septembrī tiks izbeigts.

Valsts policija (VP) nākamnedēļ, 21.maijā, no uzņēmuma Vitronic Baltica gatavojas pārņemt tos stacionāros fotoradarus, ko uzņēmums būs paguvis uzstādīt.

Kā aģentūrai LETA pastāstīja VP priekšnieks ģenerālis Ints Ķuzis, lai gan konkursa nosacījumi paredz, ka uzņēmuma stacionārie fotoradari jāizvieto līdz 20.maijam, taču šis datums ir brīvdienā, tādēļ VP 21.maijā brauks uz vietas dabā apskatīt, cik daudz kurās vietās atrodas jaunie stacionārie fotoradari.

Ķuzis apliecināja, ka visi stacionārie fotoradari līdz šim datumam netiks uzstādīti, taču, pēc policijas rīcībā esošās informācijas, uzņēmums patlaban ļoti aktīvi strādā, lai drīzumā ieviestu pēc iespējas vairāk šo stacionāro ierīču.

VP priekšnieka rīcībā patlaban neesot ziņu, cik stacionāro fotoradaru pirmdienas rītā uz Latvijas ceļiem būs uzstādīti.

Iekšlietu ministrija, pēc iepazīšanās ar auditorkompānijas Pricewaterhouse Coopers sagatavoto ziņojumu par situāciju ar fotoradariem, paziņojusi, ka tomēr iesaka neiegādāties fotoradarus no to ražotāja - Vācijas kompānijas Vitronic Dr.-Ing. Stein Bildverarbeitungssysteme GmbH (Vitronic GmbH).

Ministrijas sagatavotais lēmuma projekts, kas iesniegts izskatīšanai valdības sēdē 4. decembrī, paredz noraidīt Vitronic GmbH priekšlikumu par fotoradaru iegādi, kā arī atļaut IeM Nodrošinājuma valsts aģentūrai un Valsts policijai (VP) veikt nepieciešamās iepirkuma procedūras, lai aprīkotu policijas transportlīdzekļus ar radariem un video ieraksta sistēmu, kā arī par summu, kas nav lielāka par 487 874 latiem, modernizētu un pārbūvētu transportlīdzekļos uzstādītos radarus.

Tas nepieciešams, lai fotoradaru vietā pēc tam, kad beigsies pagaidu vienošanās starp Valsts policiju un fotoradaru uzstādītāju V-Traffic, uz ceļiem varētu patrulēt policijas ekipāžas.

Autovadītājus Rīgā šodien pārsteidza un satrauca savdabīga aina – uz Skanstes ielas rindā bija izvietoti vairāki fotoradari.

Kā Db.lv pastāstīja Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā speciāliste Lita Juberte, tad satraukumam nav pamata, jo šādā veidā tiek pārbaudīts fotoradaru tehniskais stāvoklis.

Šodien kopumā pārbaudīts tehniskais stāvoklis 15 fotoradariem un neviens autovadītājs papildus netiks sodīts, apliecināja L. Juberte.

Policijas pārstāve arī pastāstīja, ka līdzīgas pārbaudes tiks veiktas arī turpmākajās dienās. «Līdzīgi kā automašīnām, arī fotoradariem notiek tehniskās pārbaudes,» sacīja L. Juberte.

Db.lv jau vēstīja, ka aizvadītā gada novembrī uz Rīgas reģiona autoceļiem sāka darboties jaunie fotoradari. Tas gan noticis mēnesi vēlāk nekā sākumā tika plānots.

Uzņēmums Vitronic Baltica un partneri aicina atsaukties aculieciniekus, kas varētu ziņot par vainīgajām personām, kas šodien uz Dienvidu tilta ar krāsas baloniņu apķēpājuši fotoradara aizsargstiklus. «Notikuma aculiecinieki par palīdzības sniegšanu tiks arī atalgoti,» portālam Diena.lv norādīja Vitronic Baltica un partneri pārstāve Antra Gaile.

Db.lv jau rakstīja, ka šodien uz Dienvidu tilta ar krāsu appūsts stacionārais fotoradars. Uzņēmums par notikušo informēs Valsts policiju, portālam Diena.lv stāstīja uzņēmuma preses pārstāve A. Gaile.

Viņa atzina, ka šāda veida darbības šobrīd nekādā veidā neietekmē stacionāro fotoradaru darbību, jo tie vēl nav nodoti ekspluatācijā Valsts policijai. Kā jau ziņoja Db.lv, stacionārie fotoradari sāks savu darbību tikai tajā mirklī, kad Valsts policija tos būs pieņēmusi no Vitronic Baltica.

A. Gaile portālam Diena.lv norādīja, ka papildus ar krāsu appūstajam stacionārajam fotoradaram līdz 16. maijam notikuši divi huligānisma akti pret pārvietojamajām mērierīcēm. Vienu pārvietojamo fotoradaru notrieca automašīna šī gada 19. martā Zolitūdes ielā, otru nogāza gājējs šī gada 30. aprīlī Garkalnes novadā, uz Rīgas-Siguldas šosejas. Par abiem notikumiem ierosinātas krimināllietas par svešas mantas tīšu bojāšanu, kurš bargākajā gadījumā paredz brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz desmit gadiem.

No Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) pagājušā gada peļņas 2,82 miljonus eiro novirzīs stacionāro fotoradaru iegādei un direkcijas attīstībai, otrdien lēma valdība.

Tostarp fotoradaru iegādei novirzīs 2,371 miljonu eiro, bet CSDD attīstībai - 449 373 eiro. Savukārt atlikusī peļņas daļa 175 808 eiro apmērā tiks iemaksāta valsts budžetā.

Ar Ministru kabineta 2016.gada rīkojumu paredzēts četrās kārtās ieviest 100 fotoradaru, izdevumus sedzot no CSDD dividendēm. Pirmajā kārtā, kas realizēta 2015.gadā, ieviesti 16 fotoradari, otrajā kārtā (2016.gads) - 24 fotoradari, trešajā kārtā (2017.gads) - 20 fotoradaru, savukārt ceturtajā kārtā 2018.gadā paredzēts ieviest 40 fotoradaru.

CSDD peļņa 2016.gadā bija 2,996 miljoni eiro.

LASI ARĪ:

Publiskotas 105 pārvietojamo fotoradaru iespējamās atrašanās vietas

Šogad Latvijā uz ceļiem parādīsies jaunas dažāda veida satiksmes drošības kontroles ierīces, apstiprināja Valsts policijas Satiksmes uzraudzības un koordinācijas biroja priekšniece Vineta Mistre.

Līdz pavasarim uz šosejas Tīnūži-Koknese plānots izvietot vidējās kustības ātruma radarus. Tam iepriekš piešķirts finansējums un Ceļu satiksmes drošības direkcija ir veikusi iepirkumu. Provizoriskais datums projekta startēšanai varētu būt 1.aprīlis, norādīja Mistre.

Šādas iekārtas jau iepriekš Latvijā ir testētas. Šīs iekārtas konstatētu transportlīdzekļa vidējo braukšanas ātrumu. Sistēma darbojas šādi - šķērsojot konkrētu ceļa posma robežu pirmā mērierīce nofotografē automašīnas numurzīmi un piefiksē šīs robežas šķērsošanas laiku, savukārt izbraucot no konkrētā ceļa posma transportlīdzeklis atkal tiek nofotografēts. Pēc tam ar atbilstošu metodoloģiju tiek aprēķināts ar kādu vidējo ātrumu transportlīdzeklis pārvietojies konkrētajā ceļa posmā un tas salīdzināts ar šajā vietā oficiāli atļauto braukšanas ātrumu.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā trešdien par jaunajiem fotoradariem valdīja diskusijas augstos toņos - policijas pārstāvji sabiedrībā sacelto ažiotāžu ap fotoradariem nosauca par nepamatotu, bet autožurnālists Pauls Timrots pauda viedokli, ka policijai būtu jāpiestrādā pie sabiedrisko attiecību uzlabošanas fotoradaru jomā.

Visvairāk pārmetumu izpelnījās uzaicinātie Valsts policijas (VP) vadītāji - VP priekšnieka vietnieks Guntars Marķitāns un VP Prevencijas pārvaldes priekšnieks Edmunds Zivtiņš.

Deputāti policijas vadītājiem pārmeta gan to, ka fotoradari, viņuprāt, peļņas nolūkos nav ieviesti laikā, gan to, ka fotoradarus slēpj aiz šķēršļiem, lai tikai autovadītāji tos nepamanītu, gan to, ka fotoradari izvietoti, pēc deputātu uzskata, nepamatotās vietās.

Lai arī policijas priekšnieki atzina, ka radaru projekta ieviešana ne policijas vainas dēļ nesokas tā, kā bija iecerēts, viņi daudzus pārmetumus noraidīja.

Marķitāns pašlaik plašsaziņas līdzekļos un sabiedrībā sacelto ažiotāžu ap fotoradariem nosauca par nepamatotu. Viņš uzsvēra, ka transportlīdzekļu vadītājiem satiksmes noteikumi ir skaidri un, ja tie pārvietojas ar atļauto braukšanas ātrumu, «vārds fotoradars tiem faktiski neeksistē».

Pamatojoties uz Ministru kabineta 8.novembra konceptuālo ziņojumu par stacionāro fotoradaru ieviešanas gaitu, otrdien, 6.decembrī uz Latvijas autoceļiem sāks darboties otrajā kārtā paredzētie 20 stacionārie fotoradari, informē CSDD.

Tas nozīmē, ka kopumā uz Latvijas autoceļiem darbosies 40 stacionārie fotoradari, jo 20 ātruma mērierīces uzstādītas un darbojas pirmās stacionāro fotoradaru ieviešanas kārtas ietvaros.

Stacionāro fotoradaru atrašanās vietas tika izvēlētas, izvērtējot simtiem ceļu satiksmes negadījumu statistiku, melnos punktus un informāciju par ceļu posmiem ar intensīvu satiksmes plūsmu. Triju gadu laikā vietās, kur paredzēts uzstādīt mērierīces, notikuši 495 ceļu satiksmes negadījumi, cietuši 135 cilvēki, bet bojā gājuši astoņi. Vietas izvēlētas un saskaņotas, sadarbojoties CSDD un satiksmes drošībā un satiksmes organizācijā iesaistītajām atbildīgajām institūcijām – Valsts policijai, VAS Latvijas Valsts ceļi un pašvaldībām, kuru administratīvajā teritorijā uzstādīti stacionārie fotoradari.

Fotoradaru uzturēšanas izmaksas pieaug, biznesa informācijas portālam db.lv pastāstīja Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) valdes loceklis Jānis Golubevs.

Ziņa papildināta ar 8.-10. rindkopām

Lai arī visi fotoradari, kas izvietoti uz Latvijas ceļiem, ir apdrošināti, un to bojāšana nerada tiešas izmaksas CSDD vai Valsts policijai, apdrošinātāji turpmāk noteikti ņems vērā ļaundaru nodarīto postažu. Tāpat izmaksas rada arī plānotā apsardzes nodrošināšana, lai pasargātu iekārtas no bojāšanas.

CSDD izsludinātajā iepirkumā par fotoradaru apsardzes nodrošināšanu pieteikušies divi pretendenti un lēmums - kuram no tiem šo pienākumu uzticēt, vēl nav pieņemts. «Prognozējoši šobrīd izskatās, ka mēs lēmumu varētu pieņemt janvārī. Tur ir ļoti apjomīga un tehniska informācija, pie tā strādā speciālisti,» sacīja Golubevs.

Cilvēki bija neapmierināti laikā, kad uz Latvijas ceļiem darbojās fotoradari, un neapmierinātība ir jūtama arī tagad, kad fotoradari uz ceļiem vairs nedarbojas, premjers Valdis Dombrovskis pauda neizpratni LR raidījumā Krustpunktā.

«Kad bija fotoradari, bija daudz sūdzību. Kad nav fotoradaru, tad atkal ir slikti,» pauda ministru prezidents.

Viņš norādīja, ka pašreiz uz ceļiem tiek palielināts mobilo ātruma mērierīču skaits, kā arī tiek gatavots deleģējums Ceļu satiksmes doršības direkcijai, kas varētu būt atbildīga par stacionāro oftoradaru ieviešanu. Premjers skaidroja, ka tālāka virzība fotoradaru uzstādīšanā būs pēc tam, kad būs gatavs minētais deleģējums.

Jau rakstīts - iespējams, ka nākamgad jauni fotoradari uz Latvijas ceļiem varētu neparādīties, par ko liecina, atbildīgo institūciju skopās atbildes uz šo jautājumu, kā arī fakts, ka budžetā nauda fotoradaru iepirkumiem nav paredzēta. Satiksmes ministrijas atbilde liecina, ka radaru ieviešana tik drīz nenotiks, jo «stacionāro fotoradaru ieviešana ir atkarīga no vairākiem aspektiem, t. sk. jautājuma turpmākas virzības Ministru kabinetā un Saeimā». Savukārt valdības iepriekš lemtais paredzot «jautājumu par finansējuma novirzīšanu fotoradaru iegādei un darbības uzsākšanai izskatīt tikai pēc attiecīgu grozījumu veikšanas Ceļu satiksmes likumā, kā arī kopā ar Satiksmes ministrijas kopīgi ar Iekšlietu ministriju sagatavoto ziņojumu par fotoradaru tehnoloģisko risinājumu - lāzera metodes vai doplera metodes salīdzinošu izvērtējumu».

Pirmo lielo salu visi fotoradari ir izturējuši, un Valsts Policijai (VP) nav ziņu par to, ka Latvijas teritorijā kāds no tiem būtu atslēdzies.

Jau ziņots, ka fotoradaru tehniskajā specifikācijā noteiktā temperatūras apmlitūda, kurā fotoradari darbojas, ir no plus 40 grādiem pēc Celsija līdz mīnus 25 grādiem pēc Celsija, tomēr, kā uzsvēra VP pārstāve Lita Juberte, tas nenozīmē, ka radari faktiski nevarētu izturēt augstāku vai zemāku temperatūru, un fotoradarā iekšā ir iebūvēta apsildes sistēma, kas nodrošina ierīces darbību salā.

L. Juberte Db.lv atgādināja, ka fotoradaros ir iebūvēta sistēma, kas radaru automātiski izslēdz gadījumā, ja gaisa temperatūra ir pārāk zema vai augsta. «Fotoradarā ir ievūvēta apsildes sistēma, un brīdī, kad fotoradars darbojas, satiksmes dalībnieku braukšanas ātrums tiek fiksēts precīzi,» norādīja VP pārstāve.

Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) izvēlējusies 20 stacionāro fotoradaru atrašanās vietas un tās publiskos nākamajā pirmdienā, 3.martā, šodien Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē atzina CSDD direktors Andris Lukstiņš.

Savukārt iepirkumu procedūru par fotoradaru iegādi varētu organizēt martā vai aprīlī un paši fotoradari, pie labvēlīgiem nosacījumiem, uz ceļiem varētu parādīties rudenī, atzina CSDD valdes loceklis Jānis Golubevs.

Golubevs pastāstīja, ka fotoradaru atrašanās vietas izvēlētas sadarbībā ar sabiedriskajām organizācijām, policiju un pašvaldības speciālistiem. Pagaidām nav zināms, cik izmaksātu stacionārie fotoradari - to parādīšot konkursa rezultāti. Iepriekš veiktie aprēķini liecina, ka viena šāda radara provizoriskās izmaksas varētu būt 42 000 eiro.

Par pārvietojamo fotoradaru iegādi skaidrības nav. Golubevs skaidroja, ka konceptuāli atbalsts Ceļu satiksmes drošības padomes sēdē pārvietojamo fotoradaru izvietošanai ir pausts, taču pārvietojamās mērierīces būs nākamais posms, jo vispirms uz ceļiem jāuzliek stacionārie fotoradari. Tāpat pārvietojamo fotoradaru izvietošanai nepieciešams atbilstošs finansējums. Golubevs zināja teikt, ka Iekšlietu ministrija sagatavojusi informatīvo ziņojumu valdībai par nepieciešamo finansējumu gan netrafarēto policijas automašīnu, gan pārvietojamo fotoradaru iegādei.

Tuvākajās dienās uz Latvijas ceļiem sāks darboties četri jauni stacionārie fotoradari. Tie atradīsies Pūrē, Durbē, Lilastē un Baldonē, informē Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) Sabiedrisko attiecību daļa.

«Četri jaunie radari jau ir uzstādīti un pirms to atrašanās vietām ir izvietotas informatīvas ceļa zīmes, uz kurām norādīts ātruma mērierīces atrašanās vietā atļautais braukšanas ātrums. CSDD vērš autovadītāju uzmanību, ka braukšanas ātruma režīms vienmēr un ne tikai šajās vietās ir jāievēro neatkarīgi no tā, vai fotoradars darbojas vai ne,» norāda direkcijā.

Tādējādi uz Latvijas ceļiem kopumā darbosies 52 stacionārie fotoradari.

CSDD atgādina, ka valdības apstiprinātais stacionāro fotoradaru uzstādīšanas plāns paredz līdz 2018.gadam uz Latvijas ceļiem kopumā uzstādīt 100 ātruma mērierīces, kas ievērojami paplašinātu atļautā braukšanas ātruma pārkāpēju kontroli. Līdz šī gada beigām plānots uzstādīt vēl astoņus radarus. Savukārt 2018.gadā uz ceļiem parādīsies vēl 40 jauni stacionārie fotoradari, nodrošinot to, ka līdz nākamā gada beigām Latvijā kopumā darbojas 100 radari.

Fotoradari uz Latvijas ceļiem savu darbību ar termiņa nokavēšanos uzsāka pagājušā gada 21. novembrī. Gada laikā jeb periodā no minētā datuma līdz šā gada 22.novembrim kopumā noformēti 333,69 tūkst. administratīvā pārkāpuma protokoli, ko fiksējuši gan par pārvietojamie, gan stacionārie fotoradari.

Šie protokoli noformēti par kopējo naudas summu 5,18 milj. Ls apmērā, bet reāli iekasēta 3,07 milj. Ls liela soda nauda, liecina informācija Valsts policijas mājaslapā. Jāmin gan, ka šā gada rudenī fotoradari uz īsu brīdi savu darbību pārtrauca, kamēr notika mēģinājumi panākt vienošanos starp Valsts policiju un fotoradaru uzstādītāju SIA V-traffic par pagaidu vienošanās noslēgšanu fotoradaru darbības nepārtrauktības nodrošināšanai.

Šobrīd uz ceļiem savu darbību atsākušas 33 mērierīces. Proti, 25 pārvietojamie un astoņi stacionārie fotoradari. Policija arī norāda, ka, tā kā daļa fotoradaru šobrīd atrodas tehniskajā apkopē, starp Valsts policiju un V-Traffic noslēgtā pagaidu vienošanās paredz, ka fotoradaru skaits uz ceļiem palielināsies pakāpeniski. Jau vēstīts, ka pārejas posmā, pagaidu vienošanās laikā, fotoradaru dislokāciju ikvienam ir iespējams apskatīt Valsts policijas mājas lapā.

Iespējams, vairākās vietās Rīgā tiks uzstādītas luksofora sarkanā aizliedzošā signāla kontroles iekārtas, taču patlaban zem jautājuma zīmes ir citi projekti par satiksmes noteikumu kontroles ierīču ieviešanu.

Valsts policijas (VP) Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis skaidroja, ka iepriekš pastāvēja iecere par luksofora kontrolieriem, kas tiks saslēgti ar jau patlaban izvietotajiem stacionārajiem fotoradariem. Toreiz bija paredzēts, ka viena iekārta atradīsies pie fotoradara Rīgā, Berģos uz Brīvības gatves, bet divas iekārtas būs Piņķos, apvedceļa Salaspils-Babīte 37.kilometrā abos virzienos.

Lai šādu tehnoloģiju minētajās vietās ieviestu sasaistē ar fotoradariem, nepieciešams aptuveni 31 000 eiro. Par to būs jālemj Ceļu satiksmes drošības padomē 25.novembrī apliecināja Krapsis un piebilda, ka minētais finansējums ir ieplānots no apdrošinātāju iemaksām satiksmes drošības uzlabošanā.

Patlaban uz Latvijas ceļiem uzstādīti un darbu uzsākuši 27 stacionārie fotoradari, no kuriem četri fotoradari uzstādīti dažu nedēļu laikā pēc pirmo ātruma mērīšanas ierīču nodošanas Valsts Policijai, bet pēdējo nedēļu laikā neviens fotoradars nav uzstādīts.

Tādējādi kopumā pusotra mēneša laikā, kopš 23 stacionāro fotoradaru nodošanas policijai, uzstādītas četras stacionārās mērīšanas ierīces un piecās stacionāro fotoradaru ierīkošanas vietās šobrīd uzstādīti betona pamati, un turpinās elektropieslēguma ierīkošanas darbi, viņa norādīja. Tāpat patlaban turpinās pārējo objektu būvprojektu saskaņošana, Db.lv pastāstīja par stacionāro fotoradaru uzstādīšanu atbildīgā uzņēmuma Vitronic Baltica un partneri pārstāve Antra Gaile.

«Patlaban nav iespējams prognozēt, cik stacionāro fotoradaru varētu tikt uzstādīti līdz vasaras beigām, jo tas atkarīgs no tā, kā veiksies būvprojektu saskaņošanas darbi, bet kompānija strādā tādā režīmā, lai izpildītu līgumsaistības,» norādīja A. Gaile.

Valsts policija savā mājaslapā publicējusi 105 pārvietojamo fotoradaru iespējamās atrašanās vietas.

20 iespējamie radari plānoti Rīgā, tāpat vairāki tiks izvietoti Rīgas reģionam tuvākajos novados. Radari var tik izvietoti uz gandrīz visiem valsts galvenajiem autoceļiem, kā arī nelielu pilsētu centrālajās ielās, piemēram, pie Saldus ģimnāzijas.

Tāpat transportlīdzekļu vadītājiem jārēķinās, ka radari var atrasties tuvu valsts robežai, piemēram, mērierīci policija plāno izvietot Zilupes novadā, Zaļesjes pagastā, uz autoceļa Ludza-Krievijas robeža.

Ar iespējamajām atrašanās vietām iespējams iepazīties šeit.

Tuvākajā laikā sāks darboties 12 jaunie pārvietojamie fotoradari. Šobrīd mērierīces izmanto testa režīmā un autovadītāji vēl netiek sodīti.

Uz Latvijas ceļiem darbu uzsāks vairāki jauni stacionārie fotoradari, kuri atradīsies Piņķos, Vitrupē, Vecstropos, Grenctālē, Lapmežciemā, Klidziņā, kā arī Šķibē, informē Ceļu satiksmes drošības direkcija.

Līdz ar to uz ceļiem kopumā darbosies 72 stacionārie fotoradari.

Arī šoreiz pirms visām radaru atrašanās vietām ir izvietotas informatīvas ceļa zīmes, kas informē autovadītājus par atļauto braukšanas ātrumu un uzstādīto fotoradaru. Radaru mērķis šajās vietās ir samazināt ātruma pārkāpēju, kā arī ceļu satiksmes negadījumu skaitu. To jau ir izdevies panākt - stacionāro fotoradaru vietās nav bojāgājušo negadījumos, kas saistīti ar ātruma pārsniegšanu.

Valdības apstiprinātais stacionāro fotoradaru uzstādīšanas plāns paredz, ka līdz šā gada beigām uz Latvijas ceļiem kopumā jābūt uzstādītām 100 ātruma mērierīcēm, kas ievērojami paplašinātu atļautā braukšanas ātruma pārkāpēju kontroli.

Uz Dienvidu tilta ar dzeltenu krāsu nokrāsoti stacionārā radara «stikli», apstiprināja uzņēmuma Vitronic Baltica un partneri pārstāve Antra Gaile.

Patlaban par šo incidentu ir informēta uzņēmuma vadība un tiek noskaiidroti notikuma apstākļi, stāstīja A. Gaile.

Db.lv jau vēstīja, ka šā gada martā Zolitūdes ielā 49 tika notriekts mobilais fotoradars, kas atradās ielas zonā ar ātruma ierobežojumu 30 km/h.

Patlaban Latvijas teritorijā darbojas 34 fotoradari – 30 jauni mobilie fotoradari, ko piegādāja kompānija Vitronic Baltica un partneri, kā arī četri fotoradari, ko Valsts policija iegādājās jau 2008. gadā. Savukārt 110 stacionāro fotoradaru uzstādīšanu uzņēmumam jāveic līdz 20. maijam. Uzņēmums Vitronic Baltica un partneri patlaban uzsācis stacionāro fotoradaru uzstādīšanas darbus piecās vietās Rīgā, savukārt vēl divās vietās uz Vanšu tilta fotoradari jau ir uzstādīti. Fotoradaru uzstādīšanai un pieskatīšanai ir nodarbināti ap 80 cilvēki.

Stacionārie fotoradari, kas atrodas uz Latvijas autoceļiem, par kuriem Autoceļu lietošanas nodevas likumā noteiktā kārtībā ir jāmaksā autoceļu lietošanas nodeva jeb vinjete, uzsākuši kontrolēt vinjetes esamības faktu.

Tas nozīmē, ka stacionārie fotoradari turpmāk fiksēs ne vien ātruma pārkāpumus, OCTA un tehniskās apskates derīgumu, kā tas bijis līdz šim, bet arī vinjetes esamību.

Jau vēstīts, ka par Autoceļu lietošanas nodevas likumā noteikto autoceļu lietošanas nodevu jeb vinjeti no šā gada 1.janvāra jāmaksā arī par kravas transportlīdzekļiem un to sastāviem, kuru pilna masa ir no 3000 līdz 3500 kilogramiem. Kravas transportlīdzekļiem ar pilnu masu no 3000 līdz 3500 kilogramiem nodevas dienas likme ir seši eiro, nedēļas likme - 14 eiro, mēneša likme - 28 eiro, bet gada likme - 300 eiro.

Ja stacionārais fotoradars vienam transportlīdzeklim fiksēs vairākus pārkāpumus, sods tiks piemērots tikai par lielāko pārkāpumu. Piemēram, ja auto tiks pieķerts par ātruma pārsniegšanu, bet tam nebūs derīga arī OCTA, tehniskā apskate, kā arī vinjete, tad sods tiks piemērots par lielāko pārkāpumu.