Fotoradaru uzturēšanas izmaksas pieaug, biznesa informācijas portālam db.lv pastāstīja Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) valdes loceklis Jānis Golubevs.

Ziņa papildināta ar 8.-10. rindkopām

Lai arī visi fotoradari, kas izvietoti uz Latvijas ceļiem, ir apdrošināti, un to bojāšana nerada tiešas izmaksas CSDD vai Valsts policijai, apdrošinātāji turpmāk noteikti ņems vērā ļaundaru nodarīto postažu. Tāpat izmaksas rada arī plānotā apsardzes nodrošināšana, lai pasargātu iekārtas no bojāšanas.

CSDD izsludinātajā iepirkumā par fotoradaru apsardzes nodrošināšanu pieteikušies divi pretendenti un lēmums - kuram no tiem šo pienākumu uzticēt, vēl nav pieņemts. «Prognozējoši šobrīd izskatās, ka mēs lēmumu varētu pieņemt janvārī. Tur ir ļoti apjomīga un tehniska informācija, pie tā strādā speciālisti,» sacīja Golubevs.

Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) izvēlējusies 20 stacionāro fotoradaru atrašanās vietas un tās publiskos nākamajā pirmdienā, 3.martā, šodien Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē atzina CSDD direktors Andris Lukstiņš.

Savukārt iepirkumu procedūru par fotoradaru iegādi varētu organizēt martā vai aprīlī un paši fotoradari, pie labvēlīgiem nosacījumiem, uz ceļiem varētu parādīties rudenī, atzina CSDD valdes loceklis Jānis Golubevs.

Golubevs pastāstīja, ka fotoradaru atrašanās vietas izvēlētas sadarbībā ar sabiedriskajām organizācijām, policiju un pašvaldības speciālistiem. Pagaidām nav zināms, cik izmaksātu stacionārie fotoradari - to parādīšot konkursa rezultāti. Iepriekš veiktie aprēķini liecina, ka viena šāda radara provizoriskās izmaksas varētu būt 42 000 eiro.

Par pārvietojamo fotoradaru iegādi skaidrības nav. Golubevs skaidroja, ka konceptuāli atbalsts Ceļu satiksmes drošības padomes sēdē pārvietojamo fotoradaru izvietošanai ir pausts, taču pārvietojamās mērierīces būs nākamais posms, jo vispirms uz ceļiem jāuzliek stacionārie fotoradari. Tāpat pārvietojamo fotoradaru izvietošanai nepieciešams atbilstošs finansējums. Golubevs zināja teikt, ka Iekšlietu ministrija sagatavojusi informatīvo ziņojumu valdībai par nepieciešamo finansējumu gan netrafarēto policijas automašīnu, gan pārvietojamo fotoradaru iegādei.

Iekšlietu ministrija, pēc iepazīšanās ar auditorkompānijas Pricewaterhouse Coopers sagatavoto ziņojumu par situāciju ar fotoradariem, paziņojusi, ka tomēr iesaka neiegādāties fotoradarus no to ražotāja - Vācijas kompānijas Vitronic Dr.-Ing. Stein Bildverarbeitungssysteme GmbH (Vitronic GmbH).

Ministrijas sagatavotais lēmuma projekts, kas iesniegts izskatīšanai valdības sēdē 4. decembrī, paredz noraidīt Vitronic GmbH priekšlikumu par fotoradaru iegādi, kā arī atļaut IeM Nodrošinājuma valsts aģentūrai un Valsts policijai (VP) veikt nepieciešamās iepirkuma procedūras, lai aprīkotu policijas transportlīdzekļus ar radariem un video ieraksta sistēmu, kā arī par summu, kas nav lielāka par 487 874 latiem, modernizētu un pārbūvētu transportlīdzekļos uzstādītos radarus.

Tas nepieciešams, lai fotoradaru vietā pēc tam, kad beigsies pagaidu vienošanās starp Valsts policiju un fotoradaru uzstādītāju V-Traffic, uz ceļiem varētu patrulēt policijas ekipāžas.

11.novembra krastmalā notika Latvijas Republikas proklamēšanas 97.gadadienai veltīta Latvijas un tās sabiedroto bruņoto spēku, Iekšlietu ministrijas pakļautības iestāžu un Jaunsardzes vienību militārā parāde.

Parādē piedalījās vairāk nekā 1000 karavīru, zemessargu, robežsargu, policistu, ugunsdzēsēju un jaunsargu, komandēja Sauszemes spēku kājnieku brigādes komandieris pulkvedis Mārtiņš Liberts, bet to pieņēma valsts bruņotā spēka augstākais vadonis, Valsts prezidents Raimonds Vējonis, kā arī aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis un Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Raimonds Graube.

Militārās parādes ierindas priekšgalā soļoja 1.kājnieku bataljona karavīri ar Latvijas armijas karogu, bet aiz tā triju Baltijas valstu kopējās militārās izglītības iestādes – Baltijas aizsardzības koledžas - karogu nesa tās klausītāju pārstāvji.

Situācijas analīze liecina, ka pauze stacionāro fotoradaru darbībā var ieilgt līdz pat 2015. gadam un ilgāk. Taču šogad 10 mēnešos uz Latvijas ceļiem fiksēti vairāk nekā 77 tūkstoši ātruma pārkāpumu, tas ir par 24 298 jeb 45% vairāk nekā 2012. gada 10 mēnešos, kad darbojās fotoradari, vēsta laikraksts Diena.

Novembra beigās Saeimā ir paredzēta grozījumu pieņemšana Ceļu satiksmes likumā trešajā lasījumā, kam vajadzētu pavērt durvis atkārtotai fotoradaru ieviešanai Latvijā. Fotoradaru ieviešana savulaik jau bija sākusies, un no 2011.gada novembra līdz 2012.gada decembrim uz Latvijas ceļiem darbojās privātā komersanta V - Traffic (iepriekš Vitronic Baltica un partneri) fotoradari - gan stacionārie, gan pārvietojamie. Atbildīgo Satiksmes un Iekšlietu ministriju skopās atbildes, kā arī fakts, ka budžetā nauda fotoradaru iepirkumiem nav paredzēta, vedina domāt, ka pauze fotoradaru darbībā ievilksies un to parādīšanās uz Latvijas ceļiem nākamgad, visticamāk, nenotiks, lēš laikraksts.

No Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) pagājušā gada peļņas 2,82 miljonus eiro novirzīs stacionāro fotoradaru iegādei un direkcijas attīstībai, otrdien lēma valdība.

Tostarp fotoradaru iegādei novirzīs 2,371 miljonu eiro, bet CSDD attīstībai - 449 373 eiro. Savukārt atlikusī peļņas daļa 175 808 eiro apmērā tiks iemaksāta valsts budžetā.

Ar Ministru kabineta 2016.gada rīkojumu paredzēts četrās kārtās ieviest 100 fotoradaru, izdevumus sedzot no CSDD dividendēm. Pirmajā kārtā, kas realizēta 2015.gadā, ieviesti 16 fotoradari, otrajā kārtā (2016.gads) - 24 fotoradari, trešajā kārtā (2017.gads) - 20 fotoradaru, savukārt ceturtajā kārtā 2018.gadā paredzēts ieviest 40 fotoradaru.

CSDD peļņa 2016.gadā bija 2,996 miljoni eiro.

LASI ARĪ:

Publiskotas 105 pārvietojamo fotoradaru iespējamās atrašanās vietas

Fotoradaru uzstādītājiem un Ceļu policijai ir paveicies, ka autovadītāji Latvijā līdz šim nav sākuši masveidā tiesā pārsūdzēt fotoradaru uzliktos sodus. Tāpat ir paveicies, ka līdz šim nav uzsāktas tiesvedības, lai attiecīgo sistēmu atceltu. Tādu uzskatu pauž zvērināts advokāts Aldis Gobzems.

Viņš norāda, ka jau šobrīd transportlīdzekļu vadītāju pacietības mērs esot pilns, līdz ar to masveidā vēršanās tiesā ar lūgumu atcelt uzliktos sodus, esot tikai laika jautājums.

«Es aicinu autovadītājus izmantot savas konstitucionālās tiesības, jo nav nekādas jēgas autovadītājiem klusībā vaimanāt. Neesmu mucā audzis un pa spundi barots, tāpēc droši varu teikt – faktiski nezinu nevienu valsti Eiropas Savienībā, kur uz autoceļiem pirms fotorada nebūtu uzstādīta ceļa zīme, kas par to brīdinātu,» uzsver A. Gobzems.

Jāmin gan, ka policijas pārstāvis Edmunds Zivtiņš jau iepriekš norādījis, ka brīdinošās ceļa zīmes tiks novietotas pirms stacionārajiem radariem, kuru uzstādīšana Latvijas teritorijā sākies aprīļa beigās.

Atļautā braukšanas ātruma pārsniegšana un pārgalvīga autobraukšana ir divas būtiskākās ceļu satiksmes drošības problēmas – tā uzskata lielākā daļa (attiecīgi 96% un 82%) Latvijas iedzīvotāju. Vairāk policistu uz ielām, kā arī fotoradaru izmantošana ir efektīvi ceļu satiksmes drošības uzlabošanas pasākumi minēto problēmu novēršanai – tas noskaidrots martā veiktajā pētījumā.

Pētījumu, kura mērķis ir novērtēt iedzīvotāju attieksmi pret ceļu satiksmes noteikumu ievērošanu un noskaidrot viedokli par fotoradaru ieviešanu, veica tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS. Pētījuma ietvaros, izmantojot kvantitatīvo pētījumu metodi, tika noskaidrots Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem viedoklis par būtiskākajām ceļu satiksmes drošības problēmām Latvijā un efektīvākajiem pasākumiem ceļu satiksmes drošības uzlabošanā, tostarp fotoradariem un to nozīmi satiksmes drošības paaugstināšanā. Pētījums tapis sadarbībā ar fotoradaru uzstādītāju Vitronic Baltica.

Uzvaras dienas parādē 9. maijā Sarkanajā laukumā, Maskavā, pieminot 67. gadadienu kopš Otrā pasaules kara beigām, maršēja vairāki tūkstoši Krievijas militāro spēku kareivju, kā arī tika turpināta 2008. gadā atjaunotā Krievijas tradīcija parādē demonstrēt arī militāro aprīkojumu.

Parādē piedalījās aptuveni 14 tūkstoši militārpersonu, kā arī aptuveni 1,5 kilometrus garš tanku un citas militārās tehnikas konvojs, vēsta pasaules mediji. Militārajā aprīkojumā, kas piedalījās parādē ietilpa T-90 tanki, Tigr un Rys bruņmašīnas, kā arī Iskander-M un Topol-M starpkontinentālo ballistisko raķešu palaišanas iekārtas. Viss militārais aprīkojums tika pārvadāts speciālos braucamrīkos, lai mazinātu kaitējumu Maskavas ceļiem un Sarkanā laukuma bruģakmeņiem. Tāpat parādē piedalījās arī helikopetri ar tajos iekārtiem karogiem.

«Jūsu drosme un spēja mīlēt un aizstāvēt savu Tēvzemi nekad nepazudīs pagātnē,» uzrunā veterāniem, kareivjiem un amatpersonām pada Krievijas prezidents Vladimirs Putins. Viņš norādīja, ka Krievijas politika turpmāk būs tāda, lai garantētu drošību pasaulē. «Stinga starptautisko normu novērošana, suverenitātes un katras nācijas cilvēku brīvas izvēles respektēšana ir absolūtas garantijas tam, lai pēdējā kara traģēdija nekad neatkārtotos,» uzrunā pauda V. Putins.

Ceļu satiksmes drošības padomes sēdē atbalstīts priekšlikums stacionāro fotoradaru ieviešanas risinājumam. Tas paredz, ka fotoradaru ieviešanu un darbību varētu nodrošināt VAS Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD).

Kopumā bija iesniegti divi stacionāro fotoradaru ieviešanas varianti. Padome atbalstīja darba grupas piedāvāto variantu, kurš paredz fotoradaru ieviešanu uzticēt CSDD. Šo priekšlikumu plānots iesniegt valdībā.

Ziņojumā norādīts, ka kopumā fotoradaru iegādei piecu gadu laikā būs neieciešami 3,5 milj. Ls. Katru gadu 20 stacionāro fotoradaru iegādei paredzot 700 tūkst. Ls. Viena fotoradara cena ir 30 tūkst. Ls, bet uzstādīšanas izmaksas veido piecus tūkstošus latu. Līdz ar to līdz 2017. gadam Latvijā plānots, ka darbosies simts stacionārie fotoradari. Savukārt plānotie ieņēmumi no naudas sodiem arī katru gadu palielināsies, līdz ar fotoradaru skaitu. Proti, nākamgad tie varētu būt 810 tūkst. Ls, 2015. gadā – 3,83 milj. Ls, 2016. gadā – 7,24 milj. Ls, 2017. gadā – 9,39 milj. Ls, bet 2018. gadā tie būtu 11,12 milj. Ls.

Līgums, kas tika noslēgts starp Valsts policiju un komersantu V-Traffic (pirms tam – KS Vitronic Baltica un partneri), no 28. septembra ir izbeigts. Tas nozīmē, ka fotoradari var atrasties uz ceļiem, taču par to fiksētajiem pārkāpumiem protokoli netiks noformēti, informē Valsts policija.

Šobrīd norisinās sarunas par iespēju noslēgt pagaidu vienošanos ar komersantu, lai ātruma kontrole uz Latvijas ceļiem pārejas periodā tiktu nodrošināta tādā pašā līmenī. Nākamās nedēļas sākumā fotoradari atsāks darboties jau šīs noslēgtās vienošanās ietvaros. Kamēr norit sarunu process un fotoradaru darbība ir pārtraukta, uz ceļiem pastiprināti strādās policijas darbinieki.

DB jau rakstīja, ka fotoradaru piegādātājs V-Traffic piekritis slēgt pagaidu vienošanos ar Valsts policiju, lai maksimāli nodrošinātu uz Latvijas ceļiem izvietoto fotoradaru darbības nepārtrauktību pēc tam, kad pamata līguma darbība būs beigusies.

Valsts policija saskaņā ar līguma nosacījumiem 28.septembrī izbeigs līgumu ar fotoradaru piegādātājiem Vitronic, šodien pēc valdības slēgtās sēdes preses brīfingā paziņoja iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis.

Valdība šodien sēdes laikā uzklausīja arī kompānijas Vācijas partnerus, kuri izteica gatavību iesniegt priekšlikumu situācijas normalizēšanai līguma saistību izpildei. Ja tādi netiks iesniegti, līgums 28.septembrī tiks izbeigts, sacīja Kozlovskis. Šie priekšlikumi esot saistīti ar fotoradaru darbības nepārtrauktības nodrošināšanu.

Iekšlietu ministrs stāstīja, ka patlaban no Vitronic Baltica saņemtie rakstveida paskaidrojumi neesot pietiekami, lai pieņemtu lēmumu par līguma turpināšanu. Kozlovskis vēl nemācēja teikt, kāds būs fotoradaru liktenis pēc 28.septembra, ja līgums ar fotoradaru piegādātājiem tiks lauzts. Lēmums par to būs jāpieņem tuvākā mēneša laikā.

No stacionāro fotoradaru sodiem valsts budžetā patlaban tiek iegūts mazāks finansējums nekā sākotnēji plānots, līdz ar to esošo fotoradaru turpmāka darbība un jaunu fotoradaru iegāde ir zem jautājuma zīmes, pastāstīja Iekšlietu ministrijas (IeM) valsts sekretārs Dimitrijs Trofimovs.

Ierēdnis skaidroja, ka valsts no fotoradaru sodiem iegūst mazāku finansējumu nekā sākotnēji bija plānots. Tas esot saistīts ar remontdarbiem uz centrālajām šosejām un ielām, kuru dēļ autovadītāji ir spiesti samazināt ātrumu vietās, kur izvietoti fotoradari. Tāpat kopumā augusi arī autovadītāju disciplīna satiksmes noteikumu ievērošanā.

Apsveicama ir satiksmes drošības uzlabošanās, taču, ņemot vērā minēto, patlaban IeM un Finanšu ministrija (FM) veic pārrunas par esošo fotoradaru turpmāku darbību. Lai arī valdība iepriekš nolēma, ka pirmās kārtas radari turpina darboties, finansējuma šim mērķim nav. Ja par šiem fotoradariem vienošanās netiks panākta, to turpmākais liktenis ir zem jautājuma zīmes un tos var nākties demontēt, skaidroja IeM valsts sekretārs.

Valsts policija (VP) ir panākusi vienošanos ar komersantu V-traffic (iepriekš KS Vitronic Baltica un partneri) par pagaidu vienošanās noslēgšanu fotoradaru darbības nepārtrauktības nodrošināšanai, informē Iekšlietu ministrija.

Vienošanās piektdien, 12. oktobrī, noslēgta uz diviem mēnešiem, proti, uz laiku, kas nav ilgāks par 2012.gada 31.decembri.

Sestdien, 13.oktobrī tiks uzsākta fotoradaru pieņemšanas – nodošanas procedūra un radari atsāks darbību.

Līdz šim VP un un Vācijas uzņēmumam Vitronic GmbH nebija izdevies panākt pagaidu vienošanos par fotoradaru darbības atsākšanu.

Db.lv jau ziņoja, ka nesen tapa zināms, ka fotoradaru ieviešanas projekta privātais partneris V-Traffic ne tikai nav izpildījis savas saistības pret valsti par fotoradaru ieviešanu, bet arīdzan ir palicis parādā Vācijas uzņēmumam Vitronic GmbH par jau piegādātajām iekārtām.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā trešdien par jaunajiem fotoradariem valdīja diskusijas augstos toņos - policijas pārstāvji sabiedrībā sacelto ažiotāžu ap fotoradariem nosauca par nepamatotu, bet autožurnālists Pauls Timrots pauda viedokli, ka policijai būtu jāpiestrādā pie sabiedrisko attiecību uzlabošanas fotoradaru jomā.

Visvairāk pārmetumu izpelnījās uzaicinātie Valsts policijas (VP) vadītāji - VP priekšnieka vietnieks Guntars Marķitāns un VP Prevencijas pārvaldes priekšnieks Edmunds Zivtiņš.

Deputāti policijas vadītājiem pārmeta gan to, ka fotoradari, viņuprāt, peļņas nolūkos nav ieviesti laikā, gan to, ka fotoradarus slēpj aiz šķēršļiem, lai tikai autovadītāji tos nepamanītu, gan to, ka fotoradari izvietoti, pēc deputātu uzskata, nepamatotās vietās.

Lai arī policijas priekšnieki atzina, ka radaru projekta ieviešana ne policijas vainas dēļ nesokas tā, kā bija iecerēts, viņi daudzus pārmetumus noraidīja.

Marķitāns pašlaik plašsaziņas līdzekļos un sabiedrībā sacelto ažiotāžu ap fotoradariem nosauca par nepamatotu. Viņš uzsvēra, ka transportlīdzekļu vadītājiem satiksmes noteikumi ir skaidri un, ja tie pārvietojas ar atļauto braukšanas ātrumu, «vārds fotoradars tiem faktiski neeksistē».

Lielākā daļa no 20 jaunajiem stacionārajiem fotoradariem atradīsies Rīgā un tās apkārtnē, liecina Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) mājaslapā publiskotā karte.

Rīgā fotoradari būs izvietoti Krasta ielā, Brīvības gatvē, Kalnciema ielā, uz Dienvidu tilta nobrauktuves. Divi fotoradari atradīsies uz Jūrmalas šosejas pie satiksmes mezgla ar autoceļu Salaspils-Babīte. Vēl divi fotoradari būs izvietoti uz autoceļa A8 pie divlīmeņu satiksmes mezgla ar autoceļu A5 Salaspils-Babīte.

Viens fotoradars būs izvietots Sējas novadā, Murjāņos, vēl viens Carnikavas novada Garciemā. Tāpat pa fotoradaram būs izvietots pie pievedceļa Muceniekiem, uz Daugavpils šosejas, pie pagrieziena uz Saulkalni, pie jaunās Kokneses šosejas un Mālpils - Ķeguma ceļa krustojuma. Tāpat viens fotoradars būs izvietots pie Jelgavas šosejas krustojuma ar ceļu pie Ozolniekiem.

Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) līdz 18.septembrim pagarinājusi piedāvājumu iesniegšanas termiņu konkursā par 20 stacionāro fotoradaru piegādi, informēja CSDD.

Iepriekš piedāvājumu iesniegšanas termiņš bija 19.augusts, taču tas tika pagarināts līdz 26.augustam. Tagad CSDD nolēmusi veikt grozījumus konkursa nolikumā un piedāvājumu iesniegšanas termiņu pagarinājusi līdz 18.septembrim. Grozījumos ir precizēti tehniskās specifikācijas dati, kuriem jāpiemīt iepirkumam, tāpēc pagarināts iesniegšanas termiņš, informēja CSDD.

Līdz šim interesi par dalību konkursā esot izrādījuši vairāki uzņēmumi, bet pagaidām neviens oficiāls pieteikums nav saņemts.

Neraugoties uz to, ka fotoradaru iepirkuma konkurss vēl nav noslēdzies, CSDD cer, ka pirmās mērierīces izdosies ieviest vēl šogad, Ceļu satiksmes drošības padomē augustā atzina CSDD valdes loceklis Jānis Golubevs. Viņš pastāstīja, ka, līdzīgi kā citos konkursos, CSDD arī par šo iepirkumu ir saņēmusi sūdzības, taču direkcija joprojām cer, ka pie labvēlīgiem nosacījumiem radari tiks ieviesti jau šogad.

Jauno fotoradaru iegāde varētu būt iespējama šā gada beigās, savukārt fotoradaru uzstādīšana uz Latvijas ceļiem – nākamajā gadā, LNT raidījumā 900 sekundes pauda iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis.

Patlaban starp ministrijām nav vienprātības par to, kā ieņēmumi no naudas sodiem par fotoradaru fiksētajiem pārkāpumiem tiks pārdalīti, norādīja R. Kozlovskis. Šo un tamlīdzīgus jautājumus plānots noskaidrot līdz 2013. gada beigām.

Kopumā fotoradaru iegādei piecu gadu laikā no 2013. līdz 2017.gadam būs nepieciešami 3,5 milj. Ls, katru gadu 20 stacionāro fotoradaru iegādei paredzot 700 tūkst. Ls. Viena fotoradara cena ir 30 tūkst. Ls, bet uzstādīšanas izmaksas veido piecus tūkstošus latu. Līdz ar to līdz 2017. gadam Latvijā plānots, ka darbosies simts stacionārie fotoradari.

Pirmdien Valsts Policija (VP) uzsākusi stacionāro fotoradaru pieņemšanas – nodošanas procedūru patlaban Vitronic Baltica un partneri iesniegtajam 23 fotoradaru sarakstam. Tāpat arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) veiktajās pārbaudēs par fotoradaru ieviešanas, uzstādīšanas un apkalpošanas konkursu pārkāpumi nav konstatēti.

«VP un Vitronic Baltica un partneri pārstāvji kopīgi uzsāk apsekošanu, lai pārliecinātos par iekārtu ietvaru, mērierīču un pakalpojuma atbilstību līguma nosacījumiem,» teikts pirmdien izsūtītajā VP paziņojumā. Atbilstoši līguma nosacījumiem VP fotoradari jāpieņem trīs dienu laikā.

Savukārt KNAB priekšnieka Jaroslava Streļčenoka kopsavilkumā par fotoradaru ieviešanas, uzstādīšanas un apkalpošanas konkursu, ko toreiz organizēja Vienotības pārstāves Lindas Mūrnieces vadītā Iekšlietu ministra, atzīts, ka šajā konkursā pārkāpumu nav bijis, vēsta portāls Pietiek.com, kas šodien publicējis J. Streļčenoka parakstīto atzinumu. (links?)

Fotoradaru piegādātājs V-Traffic (iepriekš Vitronic Baltica un partneri) ir piekritis slēgt pagaidu vienošanos ar Valsts policiju (VP), lai maksimāli nodrošinātu uz Latvijas ceļiem izvietoto fotoradaru darbības nepārtrauktību pēc tam, kad pamata līguma darbība būs beigusies.

Par to aģentūru LETA informēja iekšlietu ministra Riharda Kozlovska (RP) padomniece Daiga Holma. Viņa atzina, ka pārrunas ar V-Traffic turpinās, taču «labā ziņa ir tā, ka partneris ir piekritis sadarbībai», līdz ar to neatbildēts palicis vienīgi jautājums, kad šī pagaidu vienošanās tiks noslēgta – piektdien, 28.septembrī, vai nākamās nedēļas sākumā.

Tādējādi joprojām nav skaidrs, vai fotoradari uz Latvijas ceļiem darbosies šīs nedēļas nogalē, taču ir skaidrs, ka gadījumā, ja to darbībā būs pārrāvums, tad tas nebūs ilgāks par dažām dienām. Tādā gadījumā šajās dažās dienās ātruma kontroli un satiksmes drošību uz Latvijas ceļiem pilnā apmērā nodrošinās VP.

Fotoradaru licenču piegādātājs, radaru ražotāja "Sensys Gatso Group" pārstāvis Latvijā SIA "Burde B.V." pārmet Ceļu satiksmes drošība direkcijai (CSDD) jauna līguma nenoslēgšanu par ātruma kontroles licenču piegādi, kā rezultātā kopš 2023.gada 30.jūlija izrakstītie sodi esot nelikumīgi un atceļami, savukārt CSDD ir pārliecināta, ka ātruma kontrole ar stacionārajiem fotoradariem norit tiesiski, jo visas iekārtas ir verificētas, līdz ar to sodu anulēšanai nav nekāda tiesiska pamata.

"Burde B.V." pārstāvji klāstīja, ka CSDD iepriekšējos gados vairākkārtīgi iegādājās licences. Beidzoties to kārtējam termiņam, CSDD tikusi informēta, ka ātruma kontroles licence lietotājam dod tiesības izmantot fotoradarus ātruma fiksēšanai, ja tiek samaksāta ikgadēja licences maksa.

"Burde B.V." uzskata, ka, turpinot fotoradaru darbu bez licences pagarinājuma iegādes, esot "notikusi "Gatso RT4" radaru sistēmas programmatūras uzlaušana, visi 100 stacionārie radari no 2023.gada 30.jūlija strādā bez licences un to darbība ir neleģitīma".

Uzņēmums pret CSDD vērsies arī ar iesniegumu prokuratūrā.

Savukārt CSDD pauda pozīciju, ka fotoradari un to programmatūra ir CSDD īpašums, kas iegādāts publiskā iepirkuma rezultātā, līdz ar to nevar būt runa par programmatūras uzlaušanu.

No 2020. līdz 2022.gadam uz Latvijas ceļiem plānots uzstādīt 50 fotoradaru mulāžas, kā arī papildu stacionāros fotoradarus, tos pēc vajadzības vienu ar otru aizvietojot, paredz Iekšlietu ministrijas (IeM) valdībā iesniegtais ziņojums.

IeM rosina atbalstīt papildu 50 fotoradaru un 50 to mulāžu uzstādīšanu, un to darbības nodrošināšanu laikā no 2020. līdz 2022.gadam. Savukārt Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) ierosinājusi periodiski, analizējot konkrētās vietas rādītājus, nepieciešamības gadījumā veikt fotoradara aizvietošanu ar tā «mulāžu» vai pretēji - «mulāžas» aizvietošanu ar fotoradaru.

IeM rosina šo projektu finansēt no valstij izmaksājamām CSDD dividendēm, kas netiek ieskaitītas valsts pamatbudžeta ieņēmumos atbilstoši atsevišķam Ministru kabineta lēmumam.

Tāpat IeM rosina papildināt fotoradaru funkcijas, lai veiktu luksoforu signālu kontroli, transportlīdzekļu vidējā braukšanas ātruma noteikšanu un autoceļu lietošanas nodevas nomaksas kontroli.

Patlaban uz ceļiem esošie 16 fotoradari būtiski uzlabojuši satiksmes drošības situāciju, un plānots šogad uzstādīt vēl 24 fotoradarus visā Latvijā, ne tikai aprobežojoties ar Pierīgu, otrdien Ceļu satiksmes drošības padomes sēdē atzina policijas un Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) pārstāvji.

CSDD vadītājs Andris Lukstiņš skaidroja, ka kopumā Latvijā plānots uzstādīt 100 fotoradarus, tos izvietojot arī tālākos reģionos, piemēram, Liepājas pusē un Latgalē, kur nepieciešams uzlabot satiksmes drošību. Patlaban jau ir iekārtotas vietas paredzētajiem 24 fotoradariem. Atsevišķos «melnajos punktos», kur patlaban uzstādīti fotoradari, vairs nav fiksēts neviens satiksmes negadījums ar bojāgājušajiem, kas vēlreiz pierādot, ka fotoradaru efektivitāte ir augsta.

Kopumā 16 fotoradaru vietās reģistrēti 56 000 pārkāpumu un valsts kasē iemaksātas soda naudas ir 1,3 miljoni eiro, bet protokoli noformēti par 1,7 miljoniem eiro. Pašu 16 fotoradaru izmaksas ir ap vienu miljonu eiro. Vienlaikus Lukstiņš uzsvēra, ka mērķis nav nopelnīt, bet gan mazināt negadījumu skaitu. Pietiekami daudz fiksēti arī ārvalstu iedzīvotāju pārkāpumi, un kopumā par tiem iekasētā soda naudu summa sasniedz 118 000 eiro.