Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā trešdien par jaunajiem fotoradariem valdīja diskusijas augstos toņos - policijas pārstāvji sabiedrībā sacelto ažiotāžu ap fotoradariem nosauca par nepamatotu, bet autožurnālists Pauls Timrots pauda viedokli, ka policijai būtu jāpiestrādā pie sabiedrisko attiecību uzlabošanas fotoradaru jomā.
Visvairāk pārmetumu izpelnījās uzaicinātie Valsts policijas (VP) vadītāji - VP priekšnieka vietnieks Guntars Marķitāns un VP Prevencijas pārvaldes priekšnieks Edmunds Zivtiņš.
Deputāti policijas vadītājiem pārmeta gan to, ka fotoradari, viņuprāt, peļņas nolūkos nav ieviesti laikā, gan to, ka fotoradarus slēpj aiz šķēršļiem, lai tikai autovadītāji tos nepamanītu, gan to, ka fotoradari izvietoti, pēc deputātu uzskata, nepamatotās vietās.
Lai arī policijas priekšnieki atzina, ka radaru projekta ieviešana ne policijas vainas dēļ nesokas tā, kā bija iecerēts, viņi daudzus pārmetumus noraidīja.
Marķitāns pašlaik plašsaziņas līdzekļos un sabiedrībā sacelto ažiotāžu ap fotoradariem nosauca par nepamatotu. Viņš uzsvēra, ka transportlīdzekļu vadītājiem satiksmes noteikumi ir skaidri un, ja tie pārvietojas ar atļauto braukšanas ātrumu, «vārds fotoradars tiem faktiski neeksistē».
«Valsts policijai ir vairāk nekā 300 ātruma kontroles mērierīču, kuras mēs izmantojam ikdienā, - tās ir gan automašīnā, gan ar roku izmantojamās. Un līdz šim neviens nav īpaši sašutis. Patlaban, manuprāt, spriedze sabiedrībā, kas radīta ap fotoradariem, ir absolūti nepieņemama. Policijas uzdevums ir kontrolēt atļautā braukšanas ātruma neievērošanu - ja mēs mazajās mācību klasēs audzinām nākamos satiksmes dalībniekus ar pārliecību, ka jāievēro noteikumi, bet atbildīgas amatpersonas paziņo, ka, redz, tur tas nav pareizi vai tur var, tad man tas ir nesaprotami,» augstā tonī paziņoja Marķitāns.
Arī uz komisijas sēdi uzaicinātais autožurnālists un teātra režisors Pauls Timrots bija neizpratnē, kāpēc transportlīdzekļu vadītāji uztraucas par jaunajiem fotoradariem, ja reiz par jau vairākus gadus izmantotajiem policijas automašīnās iebūvētajiem un policistu rokas radariem «nebļauj neviens».
Tomēr eksperts uzskata, ka policijai un citām institūcijām vajadzētu vairāk piestrādāt pie sabiedrisko attiecību uzlabošanas par fotoradaru tēmu.
«Ir veca anekdote par kāmīti un žurku. Ar ko viņi atšķiras? Žurka no kāmīša atšķiras ar to, ka viņai ir sūdīgs PR [sabiedriskās attiecības]. Ja mēs paskatāmies uz fotoradariem, tie atrodas turpat, kur policijas ekipāžas ar radariem. Bet par to mēs kaut kā nebļāvām, un noteikumi ir skaidri. Tagad viņi stāv apmēram turpat, bet mēs nez kāpēc kreņķējamies. Tātad vienīgais, ko vajag sakārtot, ir sabiedriskās attiecības fotoradaru lietā. Nu ar tām neiet galīgi. Vajadzētu mazliet piekāpties šiem vadītājiem, kuri saka «es gribu tur un tur», un uzlikt dažus tur, kur viņi grib. Tas viss sakārtosies, nomierināsies un apstāsies. Tā ka vajadzētu atrisināt fotoradaru sabiedriskās attiecības, uz to es aicinātu visus,» norādīja Timrots.
Komisijas locekļa, Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāra Edmunda Demitera viedoklis bija līdzīgs Marķitāna paustajam un viņu pat negatīvā nozīmē pārsteidz savu kolēģu izpratne par šo tēmu. Deputātu izbrīna mediju neviltotā uzmanība fotoradariem, un viņam šķiet, ka pēdējo mēnešu publikācijas liecina, ka fotoradaru tēma jau līdzinās valsts drošības jautājumam.
Deputātu satraukums par to, ka fotoradari tiek tīšām slēpti, Demiteru izbrīna, jo, pēc viņa domām, braucot ar atļauto braukšanas ātrumu, jāvēro priekšā braucošā automašīna un notiekošais uz ceļa, nevis tas, vai ceļa malā atrodas fotoradars.
Latvijas Automoto biedrības prezidents un Ceļu satiksmes drošības padomes loceklis Juris Zvirbulis piekrīt, ka fotoradaru labā ideja, kas ir ar mērķi palielināt satiksmes drošību, sabiedriskajā telpā ir nedaudz sabojāta. Tāpēc policijai vajadzētu nopietnāk padomāt par sabiedriskajām aktivitātēm un fotoradaru izvietošanu, proti, ja sabiedrībā tiek apspriesta kāda no fotoradaru izvietošanas vietām, tad atbildīgo iestāžu pārstāvim presē vajadzētu izskaidrot, kāpēc radars novietots konkrētajā ceļa posmā.
Komisijas vadītājs Ainars Latkovskis, pabeidzot komisijas sēdi, rezumēja, ka pašlaik galvenais ir sagaidīt 20.maiju, lai pārliecinātos, vai atlikušie radari ir ieviesti. Komisija tam noteikti sekošot.
Jau ziņots, ka Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis šonedēļ licis uzņēmumam Vitronic Baltica un Partneri līdz 20.maijam Latvijā ieviest atlikušos 130 jaunos fotoradarus, tostarp 110 stacionāros. Patlaban Latvijā darbojas 34 fotoradari, no kuriem 30 ir jaunie fotoradari, bet atlikušie darbojas jau no 2008.gada.