Iekšlietu ministrija, pēc iepazīšanās ar auditorkompānijas Pricewaterhouse Coopers sagatavoto ziņojumu par situāciju ar fotoradariem, paziņojusi, ka tomēr iesaka neiegādāties fotoradarus no to ražotāja - Vācijas kompānijas Vitronic Dr.-Ing. Stein Bildverarbeitungssysteme GmbH (Vitronic GmbH).
Ministrijas sagatavotais lēmuma projekts, kas iesniegts izskatīšanai valdības sēdē 4. decembrī, paredz noraidīt Vitronic GmbH priekšlikumu par fotoradaru iegādi, kā arī atļaut IeM Nodrošinājuma valsts aģentūrai un Valsts policijai (VP) veikt nepieciešamās iepirkuma procedūras, lai aprīkotu policijas transportlīdzekļus ar radariem un video ieraksta sistēmu, kā arī par summu, kas nav lielāka par 487 874 latiem, modernizētu un pārbūvētu transportlīdzekļos uzstādītos radarus.
Tas nepieciešams, lai fotoradaru vietā pēc tam, kad beigsies pagaidu vienošanās starp Valsts policiju un fotoradaru uzstādītāju V-Traffic, uz ceļiem varētu patrulēt policijas ekipāžas.
Kopā ar policijas transportlīdzekļos Renault Laguna uzstādāmo radaru iegādes pasākumu nākamā gada janvārī plānots izsludināt arī iepirkuma konkursu par Valsts policijas īpašumā esošajos transportlīdzekļos uzstādīto radaru pārbūvi un modernizāciju. Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis atzīmē, ka policija spēs nākamā gada pirmajā ceturksnī nodrošināt satiksmes uzraudzību bez drošības pasliktināšanās.
Lēmuma projektā arī paredzēts, ka valdība varētu uzdot IeM kopīgi ar Satiksmes ministriju izvērtēt iespējamos fotoradaru ieviešanas risinājumus Latvijā un līdz 2013.gada 1.martam iesniegt Ministru kabinetā priekšlikumus par institūciju, kura nodrošinās fotoradaru ieviešanu, kā arī fotoradaru ieviešanas termiņiem. Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis atzīmēja, ka, pēc viņa domām, Latvijā vairāk ir jāattīsta stacionārie fotoradari, jo tie esot efektīvāki, lai gan to uzstādīšana ir dārgāka, to izmantošana prasa mazākus līdzekļus nekā pārvietojamo fotoradaru.
Jau sākotnēji fotoradaru ieviešanu uz Latvijas autoceļiem pavadīja negatīva nokrāsa, un to ieviešana nevedās kā plānots. Fotoradaru ieviesējs publiski vairākkārt apgalvoja, ka iemesli, kāpēc aizkavējusies stacionāro fotoradaru ieviešana, esot a/s Latvijas krājbanka krahs, kā arī gausā būvatļauju izsniegšana. V-Traffic tika izteikti arī divi brīdinājumi, proti, šā gada janvārī un maijā.
Savukārt līgums ar V-Traffic tika izbeigts šā gada 28. septembrī, bet 12. oktobrī policija panāca vienošanos ar V- Traffic par pagaidu vienošanās noslēgšanu, lai pārejas periodā nodrošinātu ne vairāk kā 57 fotoradaru darbības nepārtrauktību un autoceļi nepaliktu bez mērierīcēm. Vienošanās ir spēkā līdz šā gada beigām.
Vienlaicīgi Pricewaterhouse Coopers Iekšlietu ministrijas uzdevumā vērtēja iespēju fotoradarus no Vācijas ražotāja Vitronic atpirkt, tā oktobra sākumā lēma valdība. Auditori veica 57 esošo mērierīču izvērtējumu. Jāatgādina, ka kopumā V-Traffic bija jāuzstāda 160 stacionārie fotoradari, no kuriem bija 60 jābūt tukšiem. Papildus tam komersantam bija jānodrošina arī 30 pārvietojamo fotoradaru darbība. Šobrīd uz ceļiem savu darbību atsākušas 33 mērierīces. Proti, 25 pārvietojamie un astoņi stacionārie fotoradari.
DB jau rakstīja, ka fotoradari uz Latvijas ceļiem savu darbību ar termiņa nokavēšanos uzsāka pagājušā gada 21. novembrī. Gada laikā jeb periodā no minētā datuma līdz šā gada 22.novembrim kopumā noformēti 333,69 tūkst. administratīvā pārkāpuma protokoli, ko fiksējuši gan par pārvietojamie, gan stacionārie fotoradari.
Šie protokoli noformēti par kopējo naudas summu 5,18 milj. Ls apmērā, bet reāli iekasēta 3,07 milj. Ls liela soda nauda, liecina informācija Valsts policijas mājaslapā.