Ņemot vērā radušos situāciju ar kreditoriem un Vitronic Baltica un Partneri finansiālās grūtības, 2012.gada 26.jūlijā tiesā ir iesniegts pieteikums par tiesiskās aizsardzības procesa lietas ierosināšanu, liecina radaru uzstādītāja šorīt medijiem izplatītais paziņojums. Šis fakts neaptur Valsts policijas (VP) īstenoto līguma laušanas procedūru, informē VP.

Atbilstoši Maksātnespējas likuma 3.panta pirmajai daļai «tiesiskās aizsardzības process ir tiesiska rakstura pasākumu kopums, kura mērķis ir atjaunot parādnieka spēju nokārtot savas saistības, ja parādnieks nonācis finansiālās grūtībās vai uzskata, ka tajās nonāks», tāpēc Vitronic Baltica un Partneri izmantoja likumā noteiktās tiesības savu un kreditoru interešu aizsardzībai, teikts paziņojumā.

2012.gada 27.jūlijā tiesā ir ierosināta Vitronic Baltica un Partneri tiesiskās aizsardzības procesa lieta un saskaņā ar tiesas lēmumu Vitronic Baltica un Partneri divu mēnešu laikā ir jāizstrādā un ar kreditoriem jāsaskaņo tiesiskās aizsardzības pasākumu plāns.

Uzņēmums Vitronic Baltica, kas 110 stacionārās par fotoradariem dēvētās PoliScan Speed lāzerskenēšanas ierīces sākotnēji Latvijā bija apņēmies uzstādīt līdz pērnā gada 21. novembrim, līdz šim ir uzkrājis vairāk nekā 17,78 tūkst. Ls sodu par fotoradaru uzstādīšanas kavēšanos, aprēķināja Db.lv.

Saskaņā ar Valsts Policijas (VP) pārstāves Litas Jubertes pausto privātājam partnerim – Vācijas Vitronic Gmbh. Latvijas meitasuzņēmumam Vitronic Baltica - par katru kavējuma dienu, ieskaitot brīvdienas, tiek aprēķināta soda nauda 0,001% apmērā no kopējās projekta summas, respektīvi, 112,54 lati dienā. Soda naudas «skaitītājs» ieslēgts no pērnā gada 21. novembra, kas bija noteikts kā termiņš, kad uzņēmumam jāuzstāda visas 110 stacionārās ātruma mērīšanas ierīces.

Vitronic Baltica pārstāvji jau pirms nedēļas paziņoja, ka, visticamāk, arī līdz pagarinātajam termiņam – šā gada 20. maijam – stacionārie fotoradari netiks uzstādīti. Jāatgādina, ka 20. maiju kā termiņu šā gada janvāra beigās noteica VP priekšnieks Ints Ķuzis.

Fotoradaru projektam vislielākās grūtības un kavēšanos izraisīja problēmas ar servitūtiem jeb tiesībām izmantot svešu zemi iekārtu elektrības vadu pievilkšanai, kā arī viena no projekta finansētāju - Latvijas Krājbankas - krahs, teica projekta īstenotāja Vitronic Baltica preses sekretāre Antra Gaile.

Gaile teica, ka, būvējot fiksētās ātruma mērīšanas iekārtas, Vitronic Baltica vadījies pēc Valsts policijas (VP) iesniegtā vietu saraksta un kartēm. Tikai, kārtojot formalitātes, izrādījies, ka vairākās vietās fotoradaru izvietojuma vietām blakus esošie zemes īpašnieki nav devuši piekrišanu elektrības vadu ierakšanai viņu zemē, lai barotu iekārtu.

Kā skaidroja Gaile, tas padarīja lāzera ātruma mērīšanas iekārtu uzstādīšanu par neiespējamu vairākās VP norādītajās vietās. Jaunas vietas izraudzīšana šādos gadījumos prasījusi trīs līdz piecus mēnešus.

«Aizbraucām uz policijas norādīto vietu, veicām testus, lai konstatētu, vai ierīce darbojas dabā, tad sākām saskaņošanas procesu, bet, ja tas neveicās, tad bija vieta jāmeklē no jauna,» skaidroja Gaile. Visus fiksētos fotoradarus bija paredzēts uzstādīt uz valstij piederošas zemes ceļmalās.

Vācijas augsto tehnoloģiju uzņēmuma Virtonic GmbH Latvijas meitasuzņēmuma Vitronic Baltica ieņēmumi no tā sauktā fotoradaru projekta Latvijā piecos mēnešos ir 141 718 latu, informēja Vitronic Baltica sabiedrisko attiecību pārstāve Antra Gaile.

«Laika posmā no 2011.gada 21.novembra līdz šim brīdim Valsts policijas sastādījusi 46 626 protokolus par ātruma pārkāpšanu par kopējo naudas summu 899 850 latu, no kuriem iekasēti 404 910 lati. Saskaņā ar līgumu par tehnisko darbu izpildi Vitronic Baltica saņem 35% no katra iekasētā soda, kas līdz šim brīdim ir 141 718 lati. Savukārt 65% paliek valsts budžetā,» klāstīja Vitronic Baltica.

Gaile arī aizrādīja, ka ātruma mērīšanas ierīces Latvijas medijos plaši, bet pilnīgi aplami nosauktas par fotoradariem, jo izmantotajai tehnoloģijai nav nekā kopēja ar radaru - priekšmetu lokācija un to kustības mērīšana notiek ar mikroviļņu pulsiem.

Valsts policija (VP) no fotoradaru ieviesējas Vitronic Baltica un partneri (Vitronic) ir saņēmusi situācijas skaidrojumu un priekšlikumus problēmu risināšanai, kas kopā ar pielikumiem apkopoti teju uz 200 lapām.

Kā informēja iekšlietu ministra Riharda Kozlovska (RP) padomniece Daiga Holma, šo situācijas skaidrojumu par laikus nepildītajām līgumsaistībām Vitronic nosūtījis kā atbildi uz VP 24.jūlija paziņojumu par fotoradaru līguma laušanu.

«Skaidrojumi ir diezgan apjomīgi, tāpēc saskaņā ar līguma nosacījumiem VP tie ir jāizvērtē ne ilgāk kā desmit darbdienu laikā, lai pieņemtu atbilstošu lēmumu,» sacīja Holma.

Ņemot vērā skaidrojumu un priekšlikumu ievērojamo apjomu, VP pagaidām nav gatava komentēt no Vitronic saņemto dokumentu saturu.

Iepriekš ziņots, ka, visticamāk, Vitronic radušos situāciju skaidros ar negaidītām grūtībām iegūt fotoradaru izvietošanas vietām blakus esošo zemes īpašnieku piekrišanu viņu zemi izmantot elektrības kabeļu pievilkšanai, lai varētu darbināt fiksētās ātruma mērīšanas ierīces. Uzņēmums arī, visticamāk, apgalvos, ka Latvijas Krājbankas krahs pērn novembrī apgrūtinājis projekta finansēšanu.

Firmai Vitronic Baltica, kas ar valsti noslēgusi līgumu par fotoradaru uzstādīšanu, izdevīgāk ir maksāt soda procentus nekā pildīt līgumu. Šāds secinājums izriet no noslēgtā līguma, ziņoja TV3 raidījums Nekā Personīga.

Raidījuma rīcībā esošā līguma kopija rāda, ka paredzētais līgumsods ir salīdzinoši niecīgs - 0,001 procents. Līdz ar to Vitronic Baltica izdevīgāk ir maksāt līgumsodu un strādāt ar pārvietojamiem radariem, kuri nes peļņu. Stacionāros radarus firma vēl aizvien nav uzstādījusi.

Līgums, kas līdz šim nav bijis publiski pieejams, liecina, ka kopējais projekta apjoms uz pieciem gadiem ir 11 miljoni 253 tūkstoši latu. Lielākā izmaksu daļa - 6 miljoni 700 tūkstoši plānoti projekta apkalpošanai. Divi miljoni radaru iegādei, gandrīz divi - iekārtu uzturēšanai.

Šajā summā nav iekļauta firmas peļņa, taču līgums liecina, ka Vitronic Baltica to plānojusi – deviņus procentus no projekta izmaksām.

Valsts policija saskaņā ar līguma nosacījumiem 28.septembrī izbeigs līgumu ar fotoradaru piegādātājiem Vitronic, šodien pēc valdības slēgtās sēdes preses brīfingā paziņoja iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis.

Valdība šodien sēdes laikā uzklausīja arī kompānijas Vācijas partnerus, kuri izteica gatavību iesniegt priekšlikumu situācijas normalizēšanai līguma saistību izpildei. Ja tādi netiks iesniegti, līgums 28.septembrī tiks izbeigts, sacīja Kozlovskis. Šie priekšlikumi esot saistīti ar fotoradaru darbības nepārtrauktības nodrošināšanu.

Iekšlietu ministrs stāstīja, ka patlaban no Vitronic Baltica saņemtie rakstveida paskaidrojumi neesot pietiekami, lai pieņemtu lēmumu par līguma turpināšanu. Kozlovskis vēl nemācēja teikt, kāds būs fotoradaru liktenis pēc 28.septembra, ja līgums ar fotoradaru piegādātājiem tiks lauzts. Lēmums par to būs jāpieņem tuvākā mēneša laikā.

«Būvatļaujas saņemšana ir ļoti birokratizēta, tajā iesaistītas vairākas atbildīgās institūcijas un pieredze rāda, ka dažām saskaņošnā iesaistītām institūcijām bieži vien pietrūkst izpratnes par projekta valstisko nozīmi un to, ka radaru izvietošanas nepieciešamību katrā atsevišķā vietā ir pamatojusi Valsts policija (VP) un tā nav tikai izpildītāja iegriba,» portālam Db.lv norādīja uzņēmuma Vitronic Baltica pārstāve Antra Gaile.

Jau brīdī, kad tika izsludināts konkurss, uzņēmums paredzēja, ka būvniecības procesa saskaņošanas etaps būs komplicēts un sarežģīts, tomēr realitātē būvniecības process izrādījās vēl sarežģītāks un laikietilpīgāks, pauž uzņēmuma pārstāve.

«Izvirzītās prasības dažādās vietās atšķiras un attieksme ir atkarīga arī no konkrētās pašvaldības, kas arī nav saprotami, jo tehniskais risinājums ir standartizēts,» pauda Vitronic Baltica preses sekretāre A. Gaile. Viņa stāstīja, ka būvniecības saskaņošana sākta jau pagājušā gada vasarā, uzreiz pēc līguma noslēgšanas ar VP, tomēr neatklāja pašvaldības un institūcijas, ar kurām radušās aizķeršanās, lai neapgrūtinātu tālāku projekta attīstību.

Pašlaik izskatās, ka Valsts policija (VP) nākamnedēļ būs spiesta lauzt līgumu ar stacionāro fotoradaru uzstādītāju Vitronic Baltica un partneri, atzīst iekšlietu ministra Riharda Kozlovska (RP) padomniece juridiskajos jautājumos Evika Siliņa.

Siliņa norādīja, ka 24.jūlijā uzņēmumam beidzas pēdējais termiņš trūkumu novēršanai pēc otrā brīdinājuma. «Nākamais solis būtu tāds, ka valstij ir tiesības paziņot viņiem par līguma izbeigšanu,» sacīja Siliņa. Jautāta, vai tas patiešām tiks darīts, viņa atbildēja: «Šobrīd izskatās, ka jā.» Tādā gadījumā lēmums par līguma laušanu būs jāpieņem VP.

Kā skaidroja Kozlovska padomniece, līdz šim valsts no fotoradaru uzstādītāja nav saņēmusi nekādus argumentētus priekšlikumus citādam situācijas risinājumam. Protams, pirms lēmuma pieņemšanas par līguma laušanu tikšot rūpīgi izvērtēts, vai valstij tas neradīs kaitējumu.

Patlaban Vitronic Baltica un partneri turpina sniegt pakalpojumus Valsts policijai (VP) – mobilo fotoradaru uzstādīšanu un apkalpošanu, kā arī turpina saskaņošanas darbus ar pašvaldībām par stacionāro ātruma mērīšanas ierīču uzstādīšanu, Db.lv stāstīja Vitronic Baltica un partneri pārstāve Antra Gaile.

Jau rakstīts, ka VP paziņojusi par līguma laušanas procedūru, kas paredz, ka policija līdz 22. augustam gaida uzņēmuma pamatojumu par līgumā paredzēto saistību neizpildi. Savukārt, ņemot vērā radušos situāciju ar kreditoriem un Vitronic Baltica un partneri finansiālās grūtības, pagājušās nedēļas beigās tiesā iesniegts pieteikums par tiesiskās aizsardzības procesa lietas ierosināšanu.

Vitronic Baltica un partneri pārstāve A. Gaile portālam Db.lv norādīja, ka patlaban uzņēmums turpina darbu «ikdienas režīmā», tomēr nav konkrētu prognožu par to, kad varētu tikt uzstādīti jauni stacionārie fotoradari.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā trešdien par jaunajiem fotoradariem valdīja diskusijas augstos toņos - policijas pārstāvji sabiedrībā sacelto ažiotāžu ap fotoradariem nosauca par nepamatotu, bet autožurnālists Pauls Timrots pauda viedokli, ka policijai būtu jāpiestrādā pie sabiedrisko attiecību uzlabošanas fotoradaru jomā.

Visvairāk pārmetumu izpelnījās uzaicinātie Valsts policijas (VP) vadītāji - VP priekšnieka vietnieks Guntars Marķitāns un VP Prevencijas pārvaldes priekšnieks Edmunds Zivtiņš.

Deputāti policijas vadītājiem pārmeta gan to, ka fotoradari, viņuprāt, peļņas nolūkos nav ieviesti laikā, gan to, ka fotoradarus slēpj aiz šķēršļiem, lai tikai autovadītāji tos nepamanītu, gan to, ka fotoradari izvietoti, pēc deputātu uzskata, nepamatotās vietās.

Lai arī policijas priekšnieki atzina, ka radaru projekta ieviešana ne policijas vainas dēļ nesokas tā, kā bija iecerēts, viņi daudzus pārmetumus noraidīja.

Marķitāns pašlaik plašsaziņas līdzekļos un sabiedrībā sacelto ažiotāžu ap fotoradariem nosauca par nepamatotu. Viņš uzsvēra, ka transportlīdzekļu vadītājiem satiksmes noteikumi ir skaidri un, ja tie pārvietojas ar atļauto braukšanas ātrumu, «vārds fotoradars tiem faktiski neeksistē».

Iekšlietu ministrija (IeM) šodien saņēmusi auditorkompānijas Pricewaterhouse Coopers (PwC) sagatavoto ziņojumu par situāciju ar fotoradariem, informēja iekšlietu ministra Riharda Kozlovska (RP) padomniece Daiga Holma. Ziņojuma saturu ministrija gan neatklāj.

Ziņojumā ir vērtēts fotoradaru ražotāja - Vācijas kompānijas Vitronic Dr.-Ing. Stein Bildverarbeitungssysteme GmbH (Vitronic GmbH) - finanšu piedāvājums un iespējamie fotoradaru iegādes darījuma riski. Saņemto informāciju jau sākuši pētīt IeM, kā arī Valsts policijas (VP) juristi.

«Ņemot vērā to, ka izvērtējums ir apjomīgs, IeM nepieciešams laiks sava viedokļa noformulēšanai un saskaņošanai ar pārējām ministrijām, līdz ar to jautājums par Ministra kabineta doto uzdevumu par iespējamo fotoradaru iegādi no Vācijas uzņēmuma Vitronic Gmbh vai jauna konkursa rīkošanu tiks skatīts Ministru kabinetā 4.decembrī,» pastāstīja Holma.

Jēdziens «fotoradars» Latvijā drīz vien būs kļuvis par lamuvārdu. Ne tikai tāpēc, ka daudzi ar saviem spēkratiem tagad vairs bez maksas nevar pārvietoties tik lielā ātrumā, kā varbūt gribētos, par ko vispār uztraukuma nekāda, bet arī tādēļ, ka mūsu iekšlietu sistēmas darboņi ar fotoradaru uzstādītājiem acīm redzami ir noslēguši tādu līgumu, ka visu vajadzīgo stacionāro radaru nav joprojām, bet ar to uzstādītājuzņēmumu Vitronic Baltica notiek auklēšanās kā mammai ar jaundzimušu bērnu - pasarg die's, ka tikai kaut kas nenotiek.

Jāatgādina, ka stacionāro radaru uzstādīšanai Latvijā vajadzēja sākties jau pagājušā gada oktobrī, bet to vietā parādījās tikai kaudze ar pārvietojamajiem fotoradariem. Tātad līgums jau netika izpildīts.

Būdami ļoti pretimnākoši cilvēki pēc savas dabas, mūsu iekšlietu sistēmas darbinieki deva iespēju laboties, 110 stacionāros radarus uzstādot līdz šā gada 20. maijam. Jau pagājušajā nedēļā bija skaidrs, ka visus 110 radarus noteiktajā laikā Vitronic Baltica neuzstādīs gan. Un tad Valsts policijas šefs Ints Ķuzis pat pamanījās apgalvot, ka minētajam uzņēmumam esot objektīvi attaisnojumi, kāpēc darbs nav izpildīts laikā, - piemēram, Latvijas krājbankas krahs… Un tas nekas, ka pirmajiem stacionārajiem fotoradariem vajadzēja sākt strādāt jau pērnā gada oktobrī, bet Krājbankas krahs bija novembrī. Informācijai tiem, kas nav pamanījuši, - oktobris ir pirms novembra. Turklāt pat gadījumā, ja tiešām izrādītos, ka radaru uzstādīšana nav bijusi iespējama tāpēc, ka Vitronic Baltica naudiņa palikusi Krājbankā, tam nevajadzētu būt par pamatīgu traucēkli, lai vismaz vienotos ar zemes īpašniekiem par tiesībām uzstādīt šos radarus, kā arī nokārtot ar būvniecības darbu uzsākšanu saistītās formalitātes, jo tas nekādus lielos līdzekļus neprasa. Taču, kā jau ir plaši izskanējis, tas nav izdarīts, proti, vienā otrā pašvaldībā tā arī nav skaidrības par to, kur tad šos radarus iebetonēt.

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija trešdien neatbalstīja Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas piedāvātos grozījumus Ceļu satiksmes likumā, kas paredz izvietot brīdinājuma ceļa zīmes arī pirms pārvietojamiem fotoradariem.

Komisija vienojās tālākai izskatīšanai Saeimā grozījumus nevirzīt, DB informē Saeimas Preses dienestā.

Komisijas priekšsēdētājs Vjačeslavs Dombrovskis (Reformu partija) uzsvēra, ka fotoradaru mērķis ir samazināt ceļu satiksmes negadījumu skaitu, taču šie grozījumi neveicinās mērķa sasniegšanu. Pēc viņa teiktā, izvietojot brīdinājuma zīmes arī pirms pārvietojamiem fotoradariem, transportlīdzekļu vadītājiem zudīs motivācija ievērot atļauto braukšanas ātrumu, un viņu braukšanas paradumi nemainīsies. «Tāpat tas pārvietojamos fotoradarus pielīdzinātu stacionārajiem, un zustu pārvietojamo fotoradaru jēga. Ja tiktu pieņemts šāds grozījums, tad tāpat arī varētu paredzēt ceļu satiksmes dalībnieku informēšanu par ceļu policijas patruļu vietām,» norāda V. Dombrovskis.

Lai gan publiski jau izskanējis, ka Valsts policija (VP) varētu lauzt līgumu ar stacionāro fotoradaru uzstādītāju Vitronic Baltica un partneri, uzņēmums gatavojas piedāvāt pasūtītājam savu redzējumu un priekšlikumus situācijas risināšanai.

Kā atzina Vitronic Baltica un partneri preses sekretāre Antra Gaile, priekšlikumu sagatavošana vēl gan esot procesā. Uzņēmuma mērķis, pirmkārt, tos ir pēc iespējas ātrāk iesniegt pasūtītājam un, ja tas nebūs pretrunā ar noslēgto līgumu, par to informēt arī plašāku sabiedrību, sacīja Gaile.

Līdz šodienai uzņēmums kopumā ir uzstādījis un nodevis VP 27 stacionāros fotoradarus, bet piecās vietās ir uzstādīti betona pamati un notiek elektrības pievades darbi.

Uzņēmums turpina sniegt līgumā paredzētos pakalpojumus attiecībā uz piegādātajām mobilajām un uzstādītajām stacionārajām iekārtām, turpina veikt atlikušo stacionāro objektu projektu izstrādi un saskaņošanu, kā arī ir gatavs sniegt detalizētu un argumentētu skaidrojumu, kādu apstākļu dēļ nav iespējams pildīt līguma saistības sākotnēji noteiktajā termiņā, uzsvēra Gaile.

Pēdējā laikā sabiedrībā aktuāla tēma ir fotoradari un aktīvi tiek apspriests jautājums, vai Valsts Policijai jāpagarina līguma izpildes termiņs ar to ieviesējiem Latvijā – uzņēmumu Vitronic Baltica un partneri. Kompānijas Betsafe bukmeikeri prognozē, ka līgums, visticamāk, vēl netiks lauzts un tā izpildes termiņš tiks pagarināts trešo reizi.

«Jau tagad var prognozēt, ka līguma par fotoradaru uzstādīšanu laušanas gadījumā sagaidāmi tiesu darbi. Lai arī līgums ir konfidenciāls, zināms, ka saskaņā ar to Vitronic ir tiesības pieprasīt valstij kompensāciju par ieguldījumiem, ja tiks pierādīts, ka līgums ir lauzts nepamatoti. Pēc neiekļaušanās iepriekšējos termiņos, Vitronic spēja pamatot un panākt termiņa pagarināšanu, un droši vien arī šoreiz uzņēmums spēs atrast nepieciešamos argumentus. Līdz ar to ir maz ticams, ka Valsts Policija vēlēsies tiesāties, it īpaši apzinoties, ka tas var beigties ar finansiāliem zaudējumiem. Turklāt būtiski, ka līguma laušanas gadījumā būtu atkal jāizsludina jauns iepirkuma konkurss, kas prasītu gan laika, gan finanšu resursus. Tāpat arī uz laiku būtu jāmaina policijas darba organizācija, lai nodrošinātu kārtību uz ceļiem, atjaunojot biežākas Ceļa policijas patruļas ar rokas radariem,» skaidroja Betsafe bukmeikers Roberts Egle.

Jūlija beigās var tikt lauzts līgums ar radaru nodrošinātāju Vitronic Baltica un partneri.

Tas var notikt tādā gadījumā, ja Vitronic Baltica un partneri divu mēnešu laikā nenovērsīs trūkumus radaru jomā. Proti, 23. maijā Valsts policija (VP) konstatēja, ka stacionārie fotoradari nav uzstādīti tādā daudzumā, kā to paredz līgums, tāpēc dienu vēlāk - 24. maijā VP priekšnieks Ints Ķuzis uzņēmumam Vitronic Baltica un partneri nosūtīja otro brīdinājumu, kas turpina janvārī iesākto līguma laušanas procedūru. «Tas paredz, ka divu mēnešu laikā komersantam jānovērš trūkumi un jāizpilda līgumsaistības. Konkrētas sankcijas līguma laušanas gadījumā līgumā nav noteiktas, iesaistītās puses ir atbildīgas par nodarītajiem zaudējumiem,» DB paskaidroja VP Sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā speciāliste Lita Juberte. «Iekšlietu ministriju neapmierina līguma izpildes gaita. No izpildītāju puses līgumā paredzētie darbi netiek veikti ne noteiktajos termiņos, ne arī paredzētajā apjomā,» DB norādīja Iekšlietu ministrijas Administratīvā departamenta Sabiedrisko attiecību un organizatoriskā darba nodaļas sabiedrisko attiecību speciālists Māris Zariņš. Tomēr viņš atzīmē, ka saskaņā ar spēkā esošo likumdošanu VP ir jāturas pie iepriekšējās valdības laikā noslēgtā līguma nosacījumiem.

Valsts policija pēc tikšanās ar Vitronic Baltica un partneri pieņēmusi lēmumu lauzt līgumu ar stacionāro fotoradaru uzstādītāju.

Valsts policija norāda, ka atbilstoši nosacījumiem līgums tiks uzskatīts par izbeigtu 21. darba dienā pēc paziņojuma nosūtīšanas Vitronic, izņemot, ja komersants 20. dienā pēc paziņojuma saņemšanas būs novērsis līguma izpildītāja vainu un pakalpojuma neatbilstību vai iesniedzis motivētu situācijas skaidrojumu un atbilstošus priekšlikumus situācijas risinājumam.

Šādā gadījumā policija desmit darba dienu laikā būs jāizlemj par komersanta situācijas skaidrojuma un priekšlikumu noraidīšanu, un līgums tiks uzskatīts par izbeigtu ar šā gada 22.augustu, vai arī jāatzīst privātā partnera skaidrojums par atbilstošu un jādod termiņš (nedrīkst pārsniegt vienu kalendāro mēnesi) līgumsaistību izpildīšanai.

Fotoradaru ieviesējs Latvijā Vitronic Baltica un partneri līdz dokumentu izvērtēšanas un lēmuma pieņemšanas brīdim no detalizētiem komentāriem par to, kādi skaidrojumi un priekšlikumi iesniegti Valsts policijai, atturas. DB norādīja uzņēmuma valdes loceklis Sergejs Borisovs.

Viņš vien bilda, ka 20.augustā Valsts policijā ir iesniegts argumentēts situācijas skaidrojums un priekšlikumi iespējamiem risinājumiem. Savukārt uzņēmuma darbība šobrīd turpinās ierastajā režīmā, proti, ātruma mērierīces tiek izvietotas saskaņā ar Valsts policijas norādījumiem. Jāmin, ka Vitronic situācijas skaidrojumu un priekšlikumus problēmu risināšanai, ar pielikumiem apkopojusi teju uz 200 lapām. Šobrīd Valsts policijai desmit darba dienu laikā būs jāiezvērtē iesniegtā informācija un attiecīgi jāpieņem lēmums.

DB jau rakstīja, ka mēģinājums uz Latvijas autoceļiem ieviest fotoradarus faktiski ir izgāzies, un, iespējams, autoceļi uz laiku varētu palikt bez fotoradariem. Pēc tikšanās ar Vitronic Baltica un Partneri pārstāvjiem Valsts policija pieņēma lēmumu lauzt līgumu par fotoradaru izvietošanu un apkalpošanu. Savukārt iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis norādīja, ka vēl ir pāragri runāt, ka līgums tiks lauzts.

Mazāk nekā divas nedēļas pirms Valsts policijas (VP) priekšnieka Inta Ķuža noteiktā stacionāro fotoradaru uzstādīšanas termiņa – 20. maija – uzņēmums Vitronic Baltica un Partneri paziņojis par būvdarbu sākšanu pirmā fotoradara uzstādīšanas vietā – Krasta ielā 101, Rīgā.

Būvdarbus Krasta ielā 101 veic Vitronic Baltica un Partneri sadarbības partneris SIA Latvijas Energoceltnieks.

Intenīvs darbs tuvākajās dienās turpināsies arī citās stacionāro radaru izvietošanas vietās, piemēram, otrdien, 8. maijā, darbs turpināsies divās vietās uz Dienvidu tilta. Pirms stacionārajām mērierīcēm tiks uzstādītas arī brīdinošas ceļa zīmes.

Informācija par to, kurās vietās tiks veikti būvdarbi, regulāri tiks papildināta, norāda Vitronic Baltica preses sekretāre Antra Gaile.

«Pati stacionāro radaru montāža ir pietiekami vienkāršs un relatīvi ātrs process, lielāko laika daļu fotoradaru uzstādīšanai aizņem projektu izstrāde un saskaņošana. Stacionāro radaru komplektu sastāvdaļu un papildu materiālu piegāde pašlaik notiek saskaņā ar grafiku,» norādīja uzņēmuma pārstāve.

Valsts policijai (VP) šobrīd nav tādu resursu, lai varētu veikt satiksmes uzraudzību tādā apjomā, kādā tas ticis darīts līdz fotoradaru uzstādīšanai. Līdz ar to VP prognozē, ka uz Latvijas ceļiem pasliktināsies ceļu satiksmes uzraudzība, Latvijas Radio atzina VP priekšnieka vietnieks Guntars Marķitāns.

Viņš skaidroja, ka policiju ir skārušas dažāda veida reorganizācijas un pārstrukturizācijas, bet šobrīd tie spēki, kas piedalījās ceļu satiksmes uzraudzībā, ir novirzīti citu pienākumu veikšanai.

G. Marķitāns uzsvēra, ka fotoradari ir nepieciešami un līdzšinējā policijas sadarbība ar radaru uzstādītāju uzņēmumu Vitronic Baltica un partneri saistībā ar uzstādītajām ātruma mērīšanas iekārtām bijusi veiksmīga. «Līdzšinējo sadarbību policija vērtē kā veiksmīgu, šobrīd ir runa par līguma nosacījumu neizpildīšanu, un mēs esam spiesti rīkoties. Fotoradari sevi ir attaisnojuši, un tie ir nepieciešami,» sacīja VP priekšnieka vietnieks.

Līdz 2022.gadam fotoradaru skaitu plānots dubultot, un patlaban tiek veidoti vairāki jauni pilotprojekti fotoradaru funkciju paplašināšanai. Viens no tiem ir point to point radaru uzstādīšana, kuri mēra vidējo automašīnas ātrumu konkrētā ceļa posmā, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Neskatoties uz brīdinājuma zīmēm un pieejamo informāciju, kur atrodas radari, autovadītāji vēl grēko un neievēro ātruma ierobežojumus, atzīst eksperti.

Šobrīd kopumā uz Latvijas ceļiem darbojas 94 stacionārie fotoradari, stāsta Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis. Kopumā uz ceļiem uzstādītie radari sastādījuši 250,3 tūkstošus protokolu, no kuriem 193,3 tūkstoši ir CSDD fotoradaru fiksētie pārkāpumi, bet 57 tūkstoši – VP fotoradaru fiksētie pārkāpumu. Kopējā fotoradaru piemēroto sodu summa sasniedz 10,56 miljonus eiro, no kuriem 8,3 miljonus piemērojuši CSDD fotoradari, bet 2,29 miljonus eiro – VP fotoradari. No šiem sodiem gan samaksāti ir 7,46 miljoni eiro.