Ņemot vērā radušos situāciju ar kreditoriem un Vitronic Baltica un Partneri finansiālās grūtības, 2012.gada 26.jūlijā tiesā ir iesniegts pieteikums par tiesiskās aizsardzības procesa lietas ierosināšanu, liecina radaru uzstādītāja šorīt medijiem izplatītais paziņojums. Šis fakts neaptur Valsts policijas (VP) īstenoto līguma laušanas procedūru, informē VP.

Atbilstoši Maksātnespējas likuma 3.panta pirmajai daļai «tiesiskās aizsardzības process ir tiesiska rakstura pasākumu kopums, kura mērķis ir atjaunot parādnieka spēju nokārtot savas saistības, ja parādnieks nonācis finansiālās grūtībās vai uzskata, ka tajās nonāks», tāpēc Vitronic Baltica un Partneri izmantoja likumā noteiktās tiesības savu un kreditoru interešu aizsardzībai, teikts paziņojumā.

2012.gada 27.jūlijā tiesā ir ierosināta Vitronic Baltica un Partneri tiesiskās aizsardzības procesa lieta un saskaņā ar tiesas lēmumu Vitronic Baltica un Partneri divu mēnešu laikā ir jāizstrādā un ar kreditoriem jāsaskaņo tiesiskās aizsardzības pasākumu plāns.

Firmai Vitronic Baltica, kas ar valsti noslēgusi līgumu par fotoradaru uzstādīšanu, izdevīgāk ir maksāt soda procentus nekā pildīt līgumu. Šāds secinājums izriet no noslēgtā līguma, ziņoja TV3 raidījums Nekā Personīga.

Raidījuma rīcībā esošā līguma kopija rāda, ka paredzētais līgumsods ir salīdzinoši niecīgs - 0,001 procents. Līdz ar to Vitronic Baltica izdevīgāk ir maksāt līgumsodu un strādāt ar pārvietojamiem radariem, kuri nes peļņu. Stacionāros radarus firma vēl aizvien nav uzstādījusi.

Līgums, kas līdz šim nav bijis publiski pieejams, liecina, ka kopējais projekta apjoms uz pieciem gadiem ir 11 miljoni 253 tūkstoši latu. Lielākā izmaksu daļa - 6 miljoni 700 tūkstoši plānoti projekta apkalpošanai. Divi miljoni radaru iegādei, gandrīz divi - iekārtu uzturēšanai.

Šajā summā nav iekļauta firmas peļņa, taču līgums liecina, ka Vitronic Baltica to plānojusi – deviņus procentus no projekta izmaksām.

Valsts policija saskaņā ar līguma nosacījumiem 28.septembrī izbeigs līgumu ar fotoradaru piegādātājiem Vitronic, šodien pēc valdības slēgtās sēdes preses brīfingā paziņoja iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis.

Valdība šodien sēdes laikā uzklausīja arī kompānijas Vācijas partnerus, kuri izteica gatavību iesniegt priekšlikumu situācijas normalizēšanai līguma saistību izpildei. Ja tādi netiks iesniegti, līgums 28.septembrī tiks izbeigts, sacīja Kozlovskis. Šie priekšlikumi esot saistīti ar fotoradaru darbības nepārtrauktības nodrošināšanu.

Iekšlietu ministrs stāstīja, ka patlaban no Vitronic Baltica saņemtie rakstveida paskaidrojumi neesot pietiekami, lai pieņemtu lēmumu par līguma turpināšanu. Kozlovskis vēl nemācēja teikt, kāds būs fotoradaru liktenis pēc 28.septembra, ja līgums ar fotoradaru piegādātājiem tiks lauzts. Lēmums par to būs jāpieņem tuvākā mēneša laikā.

Vācijas augsto tehnoloģiju uzņēmuma Virtonic GmbH Latvijas meitasuzņēmuma Vitronic Baltica ieņēmumi no tā sauktā fotoradaru projekta Latvijā piecos mēnešos ir 141 718 latu, informēja Vitronic Baltica sabiedrisko attiecību pārstāve Antra Gaile.

«Laika posmā no 2011.gada 21.novembra līdz šim brīdim Valsts policijas sastādījusi 46 626 protokolus par ātruma pārkāpšanu par kopējo naudas summu 899 850 latu, no kuriem iekasēti 404 910 lati. Saskaņā ar līgumu par tehnisko darbu izpildi Vitronic Baltica saņem 35% no katra iekasētā soda, kas līdz šim brīdim ir 141 718 lati. Savukārt 65% paliek valsts budžetā,» klāstīja Vitronic Baltica.

Gaile arī aizrādīja, ka ātruma mērīšanas ierīces Latvijas medijos plaši, bet pilnīgi aplami nosauktas par fotoradariem, jo izmantotajai tehnoloģijai nav nekā kopēja ar radaru - priekšmetu lokācija un to kustības mērīšana notiek ar mikroviļņu pulsiem.

Fotoradaru projektam vislielākās grūtības un kavēšanos izraisīja problēmas ar servitūtiem jeb tiesībām izmantot svešu zemi iekārtu elektrības vadu pievilkšanai, kā arī viena no projekta finansētāju - Latvijas Krājbankas - krahs, teica projekta īstenotāja Vitronic Baltica preses sekretāre Antra Gaile.

Gaile teica, ka, būvējot fiksētās ātruma mērīšanas iekārtas, Vitronic Baltica vadījies pēc Valsts policijas (VP) iesniegtā vietu saraksta un kartēm. Tikai, kārtojot formalitātes, izrādījies, ka vairākās vietās fotoradaru izvietojuma vietām blakus esošie zemes īpašnieki nav devuši piekrišanu elektrības vadu ierakšanai viņu zemē, lai barotu iekārtu.

Kā skaidroja Gaile, tas padarīja lāzera ātruma mērīšanas iekārtu uzstādīšanu par neiespējamu vairākās VP norādītajās vietās. Jaunas vietas izraudzīšana šādos gadījumos prasījusi trīs līdz piecus mēnešus.

«Aizbraucām uz policijas norādīto vietu, veicām testus, lai konstatētu, vai ierīce darbojas dabā, tad sākām saskaņošanas procesu, bet, ja tas neveicās, tad bija vieta jāmeklē no jauna,» skaidroja Gaile. Visus fiksētos fotoradarus bija paredzēts uzstādīt uz valstij piederošas zemes ceļmalās.

Valsts policija (VP) no fotoradaru ieviesējas Vitronic Baltica un partneri (Vitronic) ir saņēmusi situācijas skaidrojumu un priekšlikumus problēmu risināšanai, kas kopā ar pielikumiem apkopoti teju uz 200 lapām.

Kā informēja iekšlietu ministra Riharda Kozlovska (RP) padomniece Daiga Holma, šo situācijas skaidrojumu par laikus nepildītajām līgumsaistībām Vitronic nosūtījis kā atbildi uz VP 24.jūlija paziņojumu par fotoradaru līguma laušanu.

«Skaidrojumi ir diezgan apjomīgi, tāpēc saskaņā ar līguma nosacījumiem VP tie ir jāizvērtē ne ilgāk kā desmit darbdienu laikā, lai pieņemtu atbilstošu lēmumu,» sacīja Holma.

Ņemot vērā skaidrojumu un priekšlikumu ievērojamo apjomu, VP pagaidām nav gatava komentēt no Vitronic saņemto dokumentu saturu.

Iepriekš ziņots, ka, visticamāk, Vitronic radušos situāciju skaidros ar negaidītām grūtībām iegūt fotoradaru izvietošanas vietām blakus esošo zemes īpašnieku piekrišanu viņu zemi izmantot elektrības kabeļu pievilkšanai, lai varētu darbināt fiksētās ātruma mērīšanas ierīces. Uzņēmums arī, visticamāk, apgalvos, ka Latvijas Krājbankas krahs pērn novembrī apgrūtinājis projekta finansēšanu.

«Būvatļaujas saņemšana ir ļoti birokratizēta, tajā iesaistītas vairākas atbildīgās institūcijas un pieredze rāda, ka dažām saskaņošnā iesaistītām institūcijām bieži vien pietrūkst izpratnes par projekta valstisko nozīmi un to, ka radaru izvietošanas nepieciešamību katrā atsevišķā vietā ir pamatojusi Valsts policija (VP) un tā nav tikai izpildītāja iegriba,» portālam Db.lv norādīja uzņēmuma Vitronic Baltica pārstāve Antra Gaile.

Jau brīdī, kad tika izsludināts konkurss, uzņēmums paredzēja, ka būvniecības procesa saskaņošanas etaps būs komplicēts un sarežģīts, tomēr realitātē būvniecības process izrādījās vēl sarežģītāks un laikietilpīgāks, pauž uzņēmuma pārstāve.

«Izvirzītās prasības dažādās vietās atšķiras un attieksme ir atkarīga arī no konkrētās pašvaldības, kas arī nav saprotami, jo tehniskais risinājums ir standartizēts,» pauda Vitronic Baltica preses sekretāre A. Gaile. Viņa stāstīja, ka būvniecības saskaņošana sākta jau pagājušā gada vasarā, uzreiz pēc līguma noslēgšanas ar VP, tomēr neatklāja pašvaldības un institūcijas, ar kurām radušās aizķeršanās, lai neapgrūtinātu tālāku projekta attīstību.

Patlaban Vitronic Baltica un partneri turpina sniegt pakalpojumus Valsts policijai (VP) – mobilo fotoradaru uzstādīšanu un apkalpošanu, kā arī turpina saskaņošanas darbus ar pašvaldībām par stacionāro ātruma mērīšanas ierīču uzstādīšanu, Db.lv stāstīja Vitronic Baltica un partneri pārstāve Antra Gaile.

Jau rakstīts, ka VP paziņojusi par līguma laušanas procedūru, kas paredz, ka policija līdz 22. augustam gaida uzņēmuma pamatojumu par līgumā paredzēto saistību neizpildi. Savukārt, ņemot vērā radušos situāciju ar kreditoriem un Vitronic Baltica un partneri finansiālās grūtības, pagājušās nedēļas beigās tiesā iesniegts pieteikums par tiesiskās aizsardzības procesa lietas ierosināšanu.

Vitronic Baltica un partneri pārstāve A. Gaile portālam Db.lv norādīja, ka patlaban uzņēmums turpina darbu «ikdienas režīmā», tomēr nav konkrētu prognožu par to, kad varētu tikt uzstādīti jauni stacionārie fotoradari.

Jūlija beigās var tikt lauzts līgums ar radaru nodrošinātāju Vitronic Baltica un partneri.

Tas var notikt tādā gadījumā, ja Vitronic Baltica un partneri divu mēnešu laikā nenovērsīs trūkumus radaru jomā. Proti, 23. maijā Valsts policija (VP) konstatēja, ka stacionārie fotoradari nav uzstādīti tādā daudzumā, kā to paredz līgums, tāpēc dienu vēlāk - 24. maijā VP priekšnieks Ints Ķuzis uzņēmumam Vitronic Baltica un partneri nosūtīja otro brīdinājumu, kas turpina janvārī iesākto līguma laušanas procedūru. «Tas paredz, ka divu mēnešu laikā komersantam jānovērš trūkumi un jāizpilda līgumsaistības. Konkrētas sankcijas līguma laušanas gadījumā līgumā nav noteiktas, iesaistītās puses ir atbildīgas par nodarītajiem zaudējumiem,» DB paskaidroja VP Sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā speciāliste Lita Juberte. «Iekšlietu ministriju neapmierina līguma izpildes gaita. No izpildītāju puses līgumā paredzētie darbi netiek veikti ne noteiktajos termiņos, ne arī paredzētajā apjomā,» DB norādīja Iekšlietu ministrijas Administratīvā departamenta Sabiedrisko attiecību un organizatoriskā darba nodaļas sabiedrisko attiecību speciālists Māris Zariņš. Tomēr viņš atzīmē, ka saskaņā ar spēkā esošo likumdošanu VP ir jāturas pie iepriekšējās valdības laikā noslēgtā līguma nosacījumiem.

Uzņēmums Vitronic Baltica saņēmis pirmos stacionāros fotoradarus un drīzumā uzsāks to uzstādīšanu, informē kompānijas vadītājs Sergejs Borisovs.

«Process beidzot ir aizgājis,» sacīja Vitronic Baltica vienīgais valdes loceklis.

Viņš Latvijas Televīzijas raidījumā Labrīt, Latvija! atzina, ka stacionāro radaru uzstādīšana nedaudz aizkavējusies, bet uzņēmums dara visu iespējamo, lai pasteidzinātu darbus un izpildītu savas saistības līdz 20.maijam uzstādīt iekārtas.

Vērtējot fotoradaru ieviešanas procesu, Borisovs norādīja, ka projekta īstenošanā pieļauta kļūda un sabiedrība nepietiekami informēta par notiekošo. Līdz ar to patlaban emocijas sit augstu vilni un cilvēkiem ir nepareizs priekšstats par fotoradaru ieviešanu. Piemēram, cilvēki brīnās, ka pirms pārvietojamiem fotoradariem neuzstāda brīdinošās zīmes, lai arī to plānots darīt tikai pirms stacionārajiem radariem.

Mazāk nekā divas nedēļas pirms Valsts policijas (VP) priekšnieka Inta Ķuža noteiktā stacionāro fotoradaru uzstādīšanas termiņa – 20. maija – uzņēmums Vitronic Baltica un Partneri paziņojis par būvdarbu sākšanu pirmā fotoradara uzstādīšanas vietā – Krasta ielā 101, Rīgā.

Būvdarbus Krasta ielā 101 veic Vitronic Baltica un Partneri sadarbības partneris SIA Latvijas Energoceltnieks.

Intenīvs darbs tuvākajās dienās turpināsies arī citās stacionāro radaru izvietošanas vietās, piemēram, otrdien, 8. maijā, darbs turpināsies divās vietās uz Dienvidu tilta. Pirms stacionārajām mērierīcēm tiks uzstādītas arī brīdinošas ceļa zīmes.

Informācija par to, kurās vietās tiks veikti būvdarbi, regulāri tiks papildināta, norāda Vitronic Baltica preses sekretāre Antra Gaile.

«Pati stacionāro radaru montāža ir pietiekami vienkāršs un relatīvi ātrs process, lielāko laika daļu fotoradaru uzstādīšanai aizņem projektu izstrāde un saskaņošana. Stacionāro radaru komplektu sastāvdaļu un papildu materiālu piegāde pašlaik notiek saskaņā ar grafiku,» norādīja uzņēmuma pārstāve.

Valsts policija pēc tikšanās ar Vitronic Baltica un partneri pieņēmusi lēmumu lauzt līgumu ar stacionāro fotoradaru uzstādītāju.

Valsts policija norāda, ka atbilstoši nosacījumiem līgums tiks uzskatīts par izbeigtu 21. darba dienā pēc paziņojuma nosūtīšanas Vitronic, izņemot, ja komersants 20. dienā pēc paziņojuma saņemšanas būs novērsis līguma izpildītāja vainu un pakalpojuma neatbilstību vai iesniedzis motivētu situācijas skaidrojumu un atbilstošus priekšlikumus situācijas risinājumam.

Šādā gadījumā policija desmit darba dienu laikā būs jāizlemj par komersanta situācijas skaidrojuma un priekšlikumu noraidīšanu, un līgums tiks uzskatīts par izbeigtu ar šā gada 22.augustu, vai arī jāatzīst privātā partnera skaidrojums par atbilstošu un jādod termiņš (nedrīkst pārsniegt vienu kalendāro mēnesi) līgumsaistību izpildīšanai.

Pašlaik izskatās, ka Valsts policija (VP) nākamnedēļ būs spiesta lauzt līgumu ar stacionāro fotoradaru uzstādītāju Vitronic Baltica un partneri, atzīst iekšlietu ministra Riharda Kozlovska (RP) padomniece juridiskajos jautājumos Evika Siliņa.

Siliņa norādīja, ka 24.jūlijā uzņēmumam beidzas pēdējais termiņš trūkumu novēršanai pēc otrā brīdinājuma. «Nākamais solis būtu tāds, ka valstij ir tiesības paziņot viņiem par līguma izbeigšanu,» sacīja Siliņa. Jautāta, vai tas patiešām tiks darīts, viņa atbildēja: «Šobrīd izskatās, ka jā.» Tādā gadījumā lēmums par līguma laušanu būs jāpieņem VP.

Kā skaidroja Kozlovska padomniece, līdz šim valsts no fotoradaru uzstādītāja nav saņēmusi nekādus argumentētus priekšlikumus citādam situācijas risinājumam. Protams, pirms lēmuma pieņemšanas par līguma laušanu tikšot rūpīgi izvērtēts, vai valstij tas neradīs kaitējumu.

Valsts kontrole secinājusi, ka laika posmā no 2014.gada līdz 2019.gadam Latvijā nav īstenota pietiekami efektīva "Rail Baltica" projekta pārvaldība, līdz ar to pastāv risks, ka var netikt sasniegts Baltijas valstu starpvaldību līgumā noteiktais mērķis – nodrošināt dzelzceļa izveidi un tā funkcionalitāti līdz 2025.gadam.

Revīzijas ziņojumā "Vai Latvijā tiek īstenota efektīva "Rail Baltica" projekta pārvaldība?" Valsts kontrole norāda, ka ir izlietoti vien 24,2% no piecos gados "Rail Baltica" projekta īstenošanai paredzētā un piešķirtā finansējuma, kas liecina, ka aktivitātes līdz šim nav īstenotas sākotnēji plānotajā apjomā un termiņos.

Turklāt lielākajā daļā "Rail Baltica" projekta aktivitāšu īstenošanā Latvijā konstatēti iespējamie kavējumi, kas ir robežās no viena līdz četriem gadiem. Piemēram, aktivitāte "Nekustamā īpašuma atsavināšana, 1.posms" bija jāpabeidz līdz 2019.gada 31.decembrim, tomēr līdz šim nav atsavināts neviens nekustamais īpašums un aktivitāti plānots pabeigt tikai līdz 2022.gada 31.decembrim, tas ir, trīs gadus vēlāk.

Satiksmes ministrija (SM) saskaņošanai iesniegusi informatīvo ziņojumu, kurā piedāvā 2021.-2027.gada Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžeta periodā izveidot 1520 mm (milimetru) jeb jau tagad Latvijā esošajā sliežu ceļu platumā savienojumu no Rīgas Centrālās pasažieru stacijas līdz Rīgas lidostai pirms "Rail Baltica" projekta pirmās kārtas pabeigšanas, savukārt finansējumu plāno piesaistīt, pārdalot ES fondu finansējumu no citiem SM infrastruktūras projektiem, tostarp bateriju elektrovilcienu iegādes.

Ziņojumā teikts, ka ir izstrādāts optimizēts tehniskais risinājums dzelzceļa savienojuma izveidei no Rīgas Centrālās stacijas līdz Rīgas lidostai, kā arī, uzlabojot esošo pasažieru vilcienu kustību savienojumā no Rīgas centra līdz multimodālai pasažieru stacijai "Daugavkrasti" Salaspilī, tādējādi nodrošinot iespēju savienoties ar "Rail Baltica" 1435 mm līniju, teikts ziņojumā.

Līdz ar to sākotnējā fāzē pa "Rail Baltica" kursējošie starptautiskie ātrvilcieni Rīgā neienāks, bet piestās Salaspilī. SM valsts sekretāra vietniece "Rail Baltica" jautājumos Kristīne Malnača tomēr uzsvēra, ka pieņēmums par Salaspili ir pāragrs, jo pagaidām nevar apgalvot, ka Eiropas platuma sliežu ceļš netiks izbūvēts Rīgā. "SM vēl iesniegs Ministru kabinetam "Rail Baltica" ieviešanas scenāriju un tas būs Ministru kabineta lēmums. Pagaidām SM piedāvā no pašlaik pieejamajiem ES fondu līdzekļiem izdarīt visu iespējamo, lai uzlabotu pasažieriem pieejamās iespējas," sacīja Malnača.

Eiropas Savienības (ES) 2021.-2027.gada finanšu perioda otrajā uzsaukumā Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūra (CINEA) dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" projekta īstenošanai piešķīrusi vairāk nekā 928 miljonus eiro, informē "Rail Baltica" kopuzņēmuma AS "RB Rail" pārstāvji.

Šis apjomīgais finansējums kopā ar triju Baltijas valstu nacionālo līdzfinansējumu pārsniegs 1,1 miljardu eiro, ļaujot turpināt "Rail Baltica" ātrgaitas dzelzceļa infrastruktūras izbūvi.

Eiropas Komisija no 2022.gada finansējuma programmas uzsaukumam iesniegtajiem 353 projektiem atbalstījusi 107 projektus. Kopējais finansējuma apjoms stratēģiskiem ieguldījumiem transporta infrastruktūras attīstībai no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) pārsniegs sešu miljardus eiro.

Prioritāte finansējuma saņemšanai ir galvenajiem pārrobežu dzelzceļa savienojumiem Eiropas Transporta (TEN-T) pamattīklā, un "Rail Baltica" ir starp visvairāk atbalstītajiem Eiropas projektiem.

Fotoradaru uzstādītājs Latvijā Vitronic Baltica un partneri, KS nomainījis uzņēmuma nosaukumu, liecina informācija Lursoft mājaslapā. Turpmāk uzņēmuma nosaukums būs V-Traffic,KS.

Arī Maksātnespējas reģistra mājaslapā, kur atrodams ieraksts, par to, ka uzņēmuma ir apstiprināts tiesiskās aizsardzības process (TAP), nosaukums jau nomainīts. DB jau rakstīja, ka Vidzemes priekšpilsētas tiesa šā gada 27. jūlijā ierosināja uzņēmumam TAP. Šobrīd uzņēmumam divu mēnešu laikā jāizstrādā un ar kreditoriem jāsaskaņo TAP plāns, kuru realizējot, uzņēmums varētu izkļūt no radušamies grūtībām.

«Sabiedrībai ir radies maldīgs priekšstats par Vitronic Baltica un partneri finansiālajiem ieguldījumiem un ieguvumiem. Kopš projekta īstenošanas sākuma uzņēmums ir ieguldījis vairāk nekā trīs miljonus latu, taču atpakaļ saņēmis 220 tūkst. Ls, kas ir tikai 7,3% no ieguldītās summas,» norāda a/s Vitronic Baltica valdes loceklis Sergejs Borisovs. Tā rezultātā uzņēmumam radušās vairākas neizpildītas saistības pret kreditoriem, kuri, izdarot spiedienu, atsakot preču piegādes un pakalpojumu sniegšanu, kā rezultātā vēl vairāk tiekot apgrūtināta projekta īstenošana.

Izsludināts Rail Baltica globālā projekta iepirkumu plāns 2022. gadam, sniedzot pārskatu par plānotajiem publiskajiem iepirkumiem un laika grafiku. Plānoto līgumu kopējā vērtība pārsniegs 2 miljardus eiro.

2022. gadā Rail Baltica projekta ieviesēji plāno turpināt ar nākamajām kārtām jau uzsāktajos būvniecības un konsolidētajos būvmateriālu iepirkumos, kā arī tiks izsludināti jauni būvniecības iepirkumi visās trijās Baltijas valstīs. Tāpat tiks izsludināti publiskie iepirkumi Rail Baltica apakšsistēmu - elektrifikācijas (ENE) un vilcienu vadības un signalizācijas (CCS) projektēšanai un izbūvei, kā arī projektēšanas darbiem atlikušajā un kopējam projektam īpaši stratēģiskajā Rail Baltica pamattrases posmā "Kauņa - Polijas robeža". Iepirkumu plānā iekļauti arī citi iepirkumi, kā piemēram, konsolidētais iepirkums par trokšņu barjeru un žogu piegādi projekta vajadzībām, IT arhitektūras stratēģijas izstrādes iepirkums un citi, kas tiks izsludināti 2022. gada laikā.

Mēneša laikā kopš valsts Policija (VP) pieņēmusi 23 stacionāros fotoradarus par to uzstādīšanu atbildīgais uzņēmums Vitronic Baltica un partneri uzstādījis vēl četrus stacionāros fotoradarus.

Pēdējie fotoradari tika uzstādīti jūnija sākumā. Kā Db.lv jau ziņoja – stacionārās ātruma mērīšanas ierīces tika uzstādītas divās vitās Salaspilī un divās – Garkalnē.

Vēl četrās vietās atbildīgais uzņēmums Vitronic Baltica un partneri ir saskaņojis būvprojektus, tajās uzstādīti betona pamati un patlaban norisinās elektropieslēguma ierīkošanas darbi. Vienlaicīgi turpinās arī pārējo objektu būvprojektu saskaņošana, Db.lv informēja Vitronic Baltica un partneri pārstāve Antra Gaile.

Valsts policijai (VP) šobrīd nav tādu resursu, lai varētu veikt satiksmes uzraudzību tādā apjomā, kādā tas ticis darīts līdz fotoradaru uzstādīšanai. Līdz ar to VP prognozē, ka uz Latvijas ceļiem pasliktināsies ceļu satiksmes uzraudzība, Latvijas Radio atzina VP priekšnieka vietnieks Guntars Marķitāns.

Viņš skaidroja, ka policiju ir skārušas dažāda veida reorganizācijas un pārstrukturizācijas, bet šobrīd tie spēki, kas piedalījās ceļu satiksmes uzraudzībā, ir novirzīti citu pienākumu veikšanai.

G. Marķitāns uzsvēra, ka fotoradari ir nepieciešami un līdzšinējā policijas sadarbība ar radaru uzstādītāju uzņēmumu Vitronic Baltica un partneri saistībā ar uzstādītajām ātruma mērīšanas iekārtām bijusi veiksmīga. «Līdzšinējo sadarbību policija vērtē kā veiksmīgu, šobrīd ir runa par līguma nosacījumu neizpildīšanu, un mēs esam spiesti rīkoties. Fotoradari sevi ir attaisnojuši, un tie ir nepieciešami,» sacīja VP priekšnieka vietnieks.

Fotoradaru ieviesēja kompānijas Vitronic Baltica un Partneri nosaukuma maiņa uz V-Traffic KS bijusi plānota aktivitāte. Vienošanās par to tikusi panākta un definēta jau pērn, slēdzot komandītsabiedrības dibināšanas līgumu, informēja V-Traffic komplementārā biedra AS Vitronic Baltica valdes loceklis Sergejs Borisovs.

Komandītsabiedrība uzsver, ka tās juridiskā forma, kā arī dalībnieku struktūra nav mainīta. S. Borisovs informēja, ka V-Traffic KS kopīgi ar Vācijas ražotāju Vitronic GmbH, atsaucoties uz Iekšlietu ministrijas aicinājumu, gatavo piedāvājumu, lai valsts nodrošinātu ceļu satiksmes drošības pasākumu nepārtrauktību.

Db.lv jau vēstīja, ka Valsts policija (VP) 28. septembrī varētu izbeigt līgumu ar fotoradaru uzstādītājiem. To 28. augustā pēc valdības slēgtās sēdes paziņoja iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis. Viņš stāstīja, ka no Vitronic Baltica saņemtie rakstveida paskaidrojumi neesot pietiekami, lai pieņemtu lēmumu par līguma turpināšanu.

Pirmdien Valsts Policija (VP) uzsākusi stacionāro fotoradaru pieņemšanas – nodošanas procedūru patlaban Vitronic Baltica un partneri iesniegtajam 23 fotoradaru sarakstam. Tāpat arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) veiktajās pārbaudēs par fotoradaru ieviešanas, uzstādīšanas un apkalpošanas konkursu pārkāpumi nav konstatēti.

«VP un Vitronic Baltica un partneri pārstāvji kopīgi uzsāk apsekošanu, lai pārliecinātos par iekārtu ietvaru, mērierīču un pakalpojuma atbilstību līguma nosacījumiem,» teikts pirmdien izsūtītajā VP paziņojumā. Atbilstoši līguma nosacījumiem VP fotoradari jāpieņem trīs dienu laikā.

Savukārt KNAB priekšnieka Jaroslava Streļčenoka kopsavilkumā par fotoradaru ieviešanas, uzstādīšanas un apkalpošanas konkursu, ko toreiz organizēja Vienotības pārstāves Lindas Mūrnieces vadītā Iekšlietu ministra, atzīts, ka šajā konkursā pārkāpumu nav bijis, vēsta portāls Pietiek.com, kas šodien publicējis J. Streļčenoka parakstīto atzinumu. (links?)

Vairākums jeb 73% Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem uzskata, ka Iekšlietu ministrijai (IeM) nebūtu jāpiešķir Vitronic Baltica un partneri atkārtots līguma pagarinājums (50% - noteikti nē, 23% - drīzāk nē), liecina pētījumu aģentūras TNS sadarbībā ar telekompāniju LNT, raidījumu 900 sekundes, augustā veiktais pētījums.

Pretējās domās ir 13% Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem, kuri uzskata, ka IeM būtu jāpiešķir Vitronic Baltica un partneri atkārtots līguma pagarinājums (2% - noteikti jā; 11% - drīzāk jā).

14% aptaujāto nav konkrēta viedokļa šajā jautājumā.

Jau ziņots, ka līdz šim ministrija divas reizes piešķīrusi kompānijai Vitronic Baltica un partneri līguma pagarinājumu, tomēr pašlaik nepieciešamais fotoradaru skaits nav uzstādīts.

Aptauja tika veikta laikā no 2012. gada 14. līdz 16. augustam, ar interneta starpniecību visā Latvijā aptaujājot 600 ekonomiski aktīvos Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 55 gadiem.