Jaunākais izdevums

Bijušajai Valsts prezidentei Vairai Vīķei-Freibergai bail, ko vadība varēs paveikt divu nedēļu laikā, līdz valsts budžeta grozījumu pieņemšanai, ja tā nav spējusi trīs mēnešu laikā sabalansēt budžetu un ķerties klāt strukturālām reformām.

Skarba savos izteikumos LTV raidījumā 100. pants, attiecībā uz valdības darīto (nedarīto) bija bijusī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga.

’Gribētos zināt, ko valdība un tie ļaudis, kas Saeimā, ir šajos sešos mēnešos darījuši? Lai nemēģina iestāstīt, ka pusmiljards pēkšņi tā uzkrita uz galvas,’’ teica viņa. Viņa norāda, ka šīsdienas paziņojums viņai personīgi licis sajusties apvainotai. ‘’Tas ir apvainojoši: izlikties, ka pirms vēlēšanām neko nezina... es, kā balsotājs, jutos mazliet apvainojusies.’’

Viņa atgādina, ka nu jau pat ES vadība ‘’tiešā tekstā norāda, ka Latvijas valdība nav izrādījusi gribu ķerties klāt strukturālām reformām, ka Latvijas gadījumā valdība par daudz izdod naudu un risinājums nav atņemt naudu valsts sektorā strādājošiem’’. Eksprezidente piebilst, ka soļi reformu virzienā jāsper ļoti strauji, bet tai pašā laikā viņa piebilda, ka viņai esot bail iedomāties, ko valdība sastrādāšot ‘’2 nedēļu laikā, ja 3 mēnešos nevarēja neko paveikt’’.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Var sabrukt visa sistēma, bet vienmēr tiek būvēts kaut kas vietā. Cik dziļi vēl var krist, ir grūti definējams jautājums," intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Labrīt, Latvija, norādīja Vaira Vīķe-Freiberga.

"Krīze pārsteigusi visu pasaulei. Noticis tas, ko neviens neprognozēja. Un mēs nezinām, kad sāksies atlabšana," sacīja eksprezidente.

Uz jautājumu, kas jādara Latvijai, lai nākotnē atdotu milzīgo parādu V. Vīķe-Freibera atbildēja īsi un konkrēti: "Lai atdotu parādu, ir jāpelna vairāk."

Intervijā V. Vīķe-Freiberga arī norādīja, ka Valsts prezidentam Valdim Zatleram šobrīd nav iemesla atlaist Saeimu, jo tā rosināma tikai gadījumos, kad parlamentā ievēlētās politiskās partijas nespēj izveidot rīcībspējīgu valdību. "Tajā brīdī, kad valdība ir izveidota un gatava strādāt, tas iemesls, atlaist Saeimu, pazūd," uzsvēra V. Vīķe-Freiberga.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Vīķe-Freiberga: Latvijai jākļūst par draudzīgu vietu uzņēmējiem

Dienas Bizness,05.07.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā nav tā, kā, piemēram, Riodežaneiro, kur gaišā dienas laikā var uzbrukt uz ielas, un Latvija kopumā uzskatāma par draudzīgu valsti – to nevajadzētu vērtēt par zemu. Tajā pašā laikā būtu jāizdara viss, lai Latviju padarītu par draudzīgu valsti arī uzņēmējiem – gan ārvalstu, gan vietējiem, eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga pauda LNT raidījumā 900 sekundes.

Viņa pārliecināta, ka pašlaik sevišķi svarīgi būtu pilnveidot tiesu sistēmu. «Pēdējo gadu laikā šajā jomā daudz kas ir izdarīts, bet daudz kas vēl ir jāpaveic,» pauda V. Vīķe-Freiberga.

Lai aizturētu emigrāciju uz citām valstīm, Latvijā jārada «brīvas vietas» - uzņēmējdarbībai un profesionālai darbībai, «lai te ir ko darīt un var audzināt savu ģimeni», norādīja bijusī Latvijas prezidente.

Viņa pauda, ka iedzīvotāju emigrācija neilgi pēc pievienošanās Eiropas Savienībai (ES) vērojama arī daudzās citās valstīs. V. Vīķe-Freiberga kā piemēru min Portugāli, no kuras drīz pēc pievienošanās ES uz citām valstīm, piemēram, Lielbritāniju un Franciju, strādāt devās daudzi iedzīvotāji, jo «vecajā Eiropā» tika piedāvātas lielākas algas, taču pašlaik ekonomiskā situācija ir izlīdzinājusies.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija nevar ar saviem pašreizējiem ekonomikas rādītājiem cerēt uz labāko un gaidīt, kamēr kaut kas nokārtosies pats. Beigās visa valsts «aizies pa burbuli», satraukumu intervijā Latvijas Radio pauda Vaira Vīķe-Freiberga.

V. Vīķe-Freibergai šķiet apkaunojoši, ka Latvija iekļūst visās mācību grāmatās kā piemērs, kā valsti var aizlaist pa burbuli.

«Vienu dienu paskatos televīzijā – no rīta premjers saka vienu lietu, ka mums vajag aizdevumu, vakarā finanšu ministrs saka, ka [...] iztiksim paši ar saviem iekrājumiem,» saka eksprezidente, norādot, ka «būtu labi», ja valdība vienotos savā starpā un, ja aizdevums nepieciešams, spertu nepieciešamos soļus, lai to dabūtu.

Pašlaik Latvijai ir ļoti liels risks nonākt kaunpilnajā situācijā, kad esam sliktākie Eiropā, norādījusi V. Vīķe Freiberga.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārējo pasaules valstu reakcija uz notikumiem Ukrainā ir gļēva, Latvijas Televīzijas raidījumā Panorāma sacīja kādreizējā Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga.

Daudzi rietumu spēki tagad tikai gudro, ko un kā varētu darīt, bilda V. Vīķe-Freiberga, īpaši skarbus vārdus veltot Apvienoto Nāciju organizācijai (ANO). «Redzot, cik impotentas un pilnīgi nevarīgas un nekam nederīgas ir Apvienotās Nācijas attiecībā uz Krieviju, kurai ir veto tiesības ANO Drošības padomē, rodas situācija, ka Krievija var darīt vienalga ko, vienalga kur. [..] Man ir pretīgi skatīties šo gļēvo reakciju no visas pārējās pasaules,» atzina V. Vīķe-Freiberga.

Viņasprāt, Ukraina pašlaik ir iedzīta stūrī, jo, tiklīdz tā darīs jebko, lai sevi aizstāvētu, Krievija ieņems vēl lielāku Ukrainas teritoriju. V. Vīķe-Freiberga atgādināja, ka savulaik ASV prezidents Džordžs Bušs pēc notikumiem Gruzijā ieviesa sankcijas pret Krieviju. Pēc tam pašreizējais ASV prezidents Baraks Obama aicināja aizmirst pagātnes grēkus un brālīgi dzīvot tālāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Starptautiskais Valūtas fonds ir skarbs savos izvērtējumos un ja viņi ir nākuši ar kādu ieteikumu, tad viņi arī sagaida, ka aizņēmēji kā cirka sunīši leks cauri riņķiem un apļiem un staigās uz pakaļkājām. Es zinu, ka daudzus tas kaitina un apvaino, bet tā ir dzīves realitāte,» uzskata eksprezidente VairaVīķe – Freiberga.

«Ja tev pietrūkst naudas kabatā un jāiet pie kāda lūgties, tad viņš ir tas, kas nosaka uz kādiem noteikumiem tas varētu notikt. Viens no noteikumiem ir bijis – jāpārskata valsts pārvalde, lai tā kļūtu racionālāka, bet tas līdz galam nav noticis.»

Lai atgūtu tautas uzticību, Latvijas valdībai skaidri jānosaka prioritātes, ko neietekmētu partejiski apsvērumi, norādīja V.Vīķe – Freiberga.

Viņa par feodālu sistēmu nosauca to, ka ministrijas ir sadalītas konkrētām partijām. Kopumā atzinīgi vērtējot valdības centienus stabilizēt situāciju, eksprezidente norādīja uz skaidru prioritāšu trūkumu. «Valdība ir centusies no laivas, kurā ir sūce, izmisīgi smelt laukā ūdeni. Tagad vajadzētu skatīties, kur tās sūces ir un kā tās aizpildīt,» izteicās V.Vīķe – Freiberga.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Riska projekts «nekurienē» gatavs konkurēt pat ar Michelin restorāniem

Monta Glumane,31.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šefpavārs Maksims Cekots, atverot restorānu Max Cekot Kitchen Rīgā, Torņkalnā, kurā piedāvā tikai degustāciju ēdienkarti, vēlas mainīt pašmāju kulinārijas nozari.

Aizvadītajā gadā bijušās kokapstrādes rūpnīcas telpās tika atvērts restorāns, kas novērtēts gan kā labākais jaunais restorāns, gan kā dārgākais Rīgā. Tā īpašnieks, šefpavārs Maksims Cekots, ir ambiciozs – investori projektam nav noticējuši, taču viņš vēlas Latvijas vārdu pasniegt pasaulei un ir gatavs konkurēt pat ar Michelin restorāniem.

Vai jūs bērnībā sapņojāt kļūt par pavāru?

Noteikti pavāra profesija netika uzskatīta par kaut ko nopietnu manā ģimenē. Tēvs saredzēja, ka kļūšu par jūrnieku, jo pats darbojās tajā profesijā. Bērnībā man ļoti patika palīdzēt vectēvam dārzā, jo viņam viss kaut kas bija. Ziemā viņš audzēja zemenes, tomātus, un tas man šķita kaut kas nereāls. Ļoti garšoja, kā gatavoja mana vecmāmiņa, iespējams, no turienes arī ir tā mīlestība uz kulināriju. Bērnībā vairāk sapņoju par to, ka izdarīšu savā dzīvē kaut ko izcilu un pamanāmu. Līdz kulinārijai mani atveda pati dzīve, pats par to nesapņoju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deputātu lēmums nemazināt sev atalgojumu un piemaksas, bet gan atstāt tās pašreizējā apmērā, ir negodīga rīcība, Apollo informēja eksprezidentes Vairas Vīķes-Freibergas pārstāve Daina Lasmane.

«Ja viņi tā rīkosies, nevienu no viņiem nedrīkst ievēlēt nākamajā Saeimā par tik absurdi negodīgu rīcību,» uzskata V. Vīķe-Freiberga.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dažreiz var dzirdēt jautājumu: ko tie cilvēki personāla vadības departamentā vispār dara? Ir izplatīts kļūdains priekšstats, ka tur tikai pieņem vai atlaiž darbiniekus un risina ar atalgojumu saistītus jautājumus. Patiesībā personāla vadība ir organizācijas dzinējspēks un pārmaiņu aģents, kas ir atbildīgs par korporatīvo kultūru, darbinieku labbūtību un izaugsmi. Par jaunākām tendencēm personāla vadības jeb HR jomā stāsta LPB Bank personāla vadītāja Agija Freiberga.

Mēs dzīvojam straujā pārmaiņu laikmetā, kad nepieciešams reaģēt ātri. Nedrīkstam “atslābināties” ne uz mirkli, jo tas būs tiešs apdraudējums bankas konkurētspējai. Ne visiem ir viegli pieņemt pārmaiņas, bet bez tām attīstība nav iespējama. Svarīga ir drosme turpināt iesākto, ātri adaptēties jauniem apstākļiem un pieņemt jaunus izaicinājumus. Tātad, no HR viedokļa, mums jāapsteidz ātrgaitas vilciens un jāpieliek visas pūles un finanšu resursi darbinieku kvalifikācijas celšanā.

Par pēdējo gadu tendencēm personāla vadībā nav iespējams runāt, neņemot vērā Covid-19 pandēmiju. Kopš 2020. gada viskarstākās tēmas ir bijušas attālinātais darbs, izdegšana, labbūtība un mentālā veselība, jo “mājsēdes” laiks nevienam nenāca viegli. 2021. gadā darba devēji vairāk domāja par to, kur darbinieki strādās, savukārt 2022. gads atnesa jaunu jautājumu: kad darbinieki strādās. Tas prasīja jaunas pieejas personāla vadībā. Gan tiešo vadītāju, gan HR funkcija bija palīdzēt komandai noteikt kopīgu darba laiku visiem un visproduktīvāko laiku katram darbiniekam individuāli, palīdzēt atrast līdzsvaru starp darba uzdevumiem un privāto dzīvi. Vēl šobrīd nevar teikt, ka situācija pasaulē un Latvijā ir stabilizējusies, tomēr cilvēki vairāk vai mazāk ir pielāgojušies krīzes apstākļiem. Tāpēc var runāt par transformācijas laiku, kas ir nomainījis ieilgušu adaptāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Bijusī prezidente: Vienotībai, iespējams, draud mazāks vietu skaits

Elīna Pankovska,22.07.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ieguvēji no iespējamām ārkārtas Saeimas vēlēšanām būs Saskaņas centrs (SC), jo viņi visu šo periodu saglabājuši savu popularitāti un pat to palielinājuši. Viņi sēž opozīcijā, bet tie, kas ir valdībā, uzņemas atbildību par reālo situāciju, kas tiek īstenota dzīvē, LNT raidījumā 900 sekundes atzīmēja bijusī Valsts prezidente Vaira Vīķe – Freiberga.

Viņa arī norāda, ka to partiju reitingi, kas ir pārstāvētas valdībā, reitingi ir kritušies. «Par Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) izredzēm nemāku teikt, jo viņi ir izbīdījuši un paguvuši ievēlēt savu prezidentu. Koalīcijā ZZS ar SC ir daudz ko paveikuši, par ko Zatlera kungs «sūdzējās» savā runā. Atklāti sakot, ja SC dabūs vairāk balsis un ZZS patur tās pašas vai vairāk, tad, iespējms, ka valdībā ir SC premjers ar ZZS kā koalīcijas partneriem. Tomēr varbūt arī otrādi,» skaidro V.Vīķe – Freiberga.

Tad sekojot jautājums, kas notiks centrēji labējā spārnā. Tur zaudētāja, pēc viņas domām, varētu būt Vienotība, jo tai ir premjers un daudzi nozīmīgi ministri. Situācija valstī uzlabojas, bet pietiekami lēni, lai cilvēki ikdienā to tā neizjustu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sabiedrība

Vīķe - Freiberga: cilvēka atbildība ir rūpēties par savu ģimeni

Dienas Bizness,30.11.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Cilvēka pirmā atbildība ir rūpēties par savu ģimeni. Ne katram ir dotības uzsākt biznesu. Latviešiem nav ieaudzināta doma par savu biznesu,» intervijā laikraksta Diena pielikumam SestDiena, vaicāta ko teiktu latviešu ģimenes tēvam, kurš pošas uz Norvēģiju, jo nevar pabarot bērnus, atbildējusi bijusī prezidente Vaira Vīķe - Freiberga.

«Ebrejiem ir, jo viņiem nebija izvēles, paaudžu paaudzēs viņiem Eiropā nebija tiesību iegūt zemi īpašumā,» viņa turpinājusi. «Mums ir otrādi, mūs mūsu kaklakungi, kas gribēja, lai mēs fiziski strādājam, piesēja pie zemes un iestāstīja: tu tikai ar un ecē, tirgošanās ir netīra lieta. Nesen intervijā kāda māksliniece teica: «Mēs neesam tirgotāju tauta!» - ar tādu kā lepnumu, it kā būt tirgotājam būtu kāds kauns. Paskatieties uz Holandi, tā savu labklājību uzbūvēja tikai ar tirgošanos,» skaidrojusi eksprezidente.

«Cilvēkiem ir tiesības brīvi pārvietoties. Tiesa, jautājums, vai šeit ir izdarīts viss, ko varēja, lai viņus paturētu. Ko es teiktu aizbraucējiem? «Lūdzu, neaizmirsti savu dzimteni, savu mantojumu, māci bērniem savu mātes valodu un audzini viņus par latviešiem!» To mēs darījām trimdā trīs paaudžu garumā un izdarījām pietiekami veiksmīgi,» uzsvērusi Vīķe - Freiberga.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Eirozonas nestabilitāte nāk no nepareiziem tās būvēšanas principiem, taču šī ielās iešanas parādība ir pilnīgi kaut kas cits, principiālāks. Tā ir saistīta ar kapitālisma krīzi,» to, runājot par pastāvošo krīzi un ielu protestiem, sacījusi eksprezidente Vaira Vīķe- Freiberga.

«Ir vairāk nekā skaidrs, ka kapitālisms, kas, protams, nav vienota sistēma, bet attīstās laikā un telpā, šajā gadu tūkstotī savā pašreizējā manifestācijā, manuprāt, ir piedzīvojis krahu. Es neesmu ekonomiste, bet mēģinu painteresēties, kas tur notiek, un, jo vairāk es interesējos, jo skumjāk man kļūst. Kur šis kapitālisms ir nonācis ar to, ka tam finanšu aspektā nav iebūvēti tie līdzsvarošanas mehānismi, kādi valda parasto preču tirgū, kur pieprasījuma un piedāvājuma attiecības darbojas kā dabisks regulētājs. Bet kas ir noticis finanšu pasaulē - līdz šim brīdim tas nav noregulēts. Lielās finanšu institūcijas ir savārījušas briesmīgas ziepes, tās tiešām ir izgāzušās, to reputācija ir pilnīgi sagrauta, bankām neviens vairs neuzticas. Čikāgas skola ekonomikā un ekonomisti kā profesija pilnībā ir zaudējusi savu prestižu. Jo tie matemātiskie modeļi bez empīriskiem datiem, kādi vienu brīdi bija modē, - tie var pasaules ekonomiku novest pie kraha. Man ir nācies ar stohastiskiem modeļiem strādāt psiholoģijā, un es to pārtraucu, jo sapratu, ka uz tādas matemātiskās nejaušības bāzēts modelis ir jēdzieniski tukšs. Arī ekonomiski tukšs. Tajos, piemēram, tiek pieņemta konstanta pircēja - patērētāja - uzvedība. Bet tas neatbilst realitātei. Tie ir modeļi, kas nav bijuši spējīgi reaģēt atbilstoši reālajai pasaulei,» skaidrojusi Vīķe- Freiberga.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Pomers: Rīgas lidostai jāatīstās straujāk nekā kaimiņiem

Egons Mudulis,10.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lidostai Rīga tās ģeogrāfiskā stāvokļa dēļ būtu jāattīstās straujāk nekā Kauņai vai Tallinai

To sarunā ar DB norāda A.C.B. uzņēmumu grupas tehniskais direktors Dzintars Pomers, kurš savulaik mūzikas vai sporta vietā izvēlējies inženierstudijas, bet vēlāk 15 gadus (1992–2007) vadīja lidostu Rīga, pēc viņa teiktā, noliekot to uz pareizajām sliedēm. DB jau rakstījis (15.01.2014.), ka nesen tika prezentēts 95,59 milj. eiro vērtais lidostas rekonstrukcijas projekts, kur piedalījās arī A.C.B. un Dz. Pomers – nu jau būvnieka statusā. Savukārt kaimiņvalstu lidostās vērojams straujāks pasažieru skaita kāpums nekā Rīgā.

Kā nonācāt celtniecībā, kāpēc savulaik izlēmāt mācīties Rīgas Politehniskajā institūtā (beidzis 1976. g.)?

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Vīķe-Freiberga: vairākums atbalstīs Saeimas atlaišanu

Elīna Pankovska,22.07.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairākums Latvijas pilsoņu atbalstīs bijušā Valsts prezidenta Valda Zatlera rosinājumu atlaist Saeimu, uzskata bijusī Prezidenta Vaira Vīķe – Freiberga.

Viņa gan intervijā LNT raidījumam 900 sekundes nevēlējās atklāt, kāda būs viņas izvēle šajā referendumā, jo nevēlas iespaidot neviena lēmumus. Tomēr viņa norādīja vairākus argumentus par un pret Saeimas atlaišanu.

«Tas būtu veids, kā sūtīt signālus politiķiem, ka viņiem nav visatļautība četru gadu garumā pēc vēlēšanām. Mēs vairākkārt esam dzirdējuši, ka politiķi domā, par saviem vēlētājiem kampaņas brīdī un tad ar vien vairāk no tiem attālinās, bet neviens gudrs politiķis nedarbojās nelūkodamies uz savu elektorātu,» atzīmēja V.Vīķe – Freiberga.

Viņa arī skaidroja, ka citās valstīs Saeimas atlaišana un ārkārtas vēlēšanas notiek tikai tad, ja valdība nav spējīga funkcionēt un dabūt saviem lēmumiem vairākumu parlamentā. Tāda situācija Latvijā ne tuvu neesot.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Bankas pārvērš valsts iestādēs

Sandris Točs, speciāli DB,16.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Es vēlos strādāt nozarēs, kur nav tādas regulācijas, nav tādas valsts iejaukšanās privātos uzņēmumos, kāda notiek finanšu jomā, īpaši Latvijā,» intervijā Dienas Biznesam saka likvidējamās ABLV Bank īpašnieks Ernests Bernis

Eiropas Savienības tiesiskuma līmenis mums vienmēr ir bijis tas, uz ko Latvijai vajag tiekties. Tagad Eiropas Savienība, lasot medijus, kļuvusi par «pasaules naudas atmazgātāju paradīzi». Kas notiek?

Jāatzīst, ka patreiz cīņa ar naudas atmazgāšanu banku un finanšu nozarē ir galvenā tēma, ar to ir saistīti galvenie riski un tās ir lielākās galvassāpes visiem banku vadītājiem. Tāpēc, ka pasaule tomēr mainās. Ja kaut kas bija pieņemts pirms desmit vai divdesmit gadiem, tad, pasaulei attīstoties, tas vairs nav pieņemams. Ko es ar to gribu pateikt? Visur banku sektorā ir vērojama milzīga spriedze, kas ir saistīta ar to, ka ir ļoti liels spiediens no valsts puses, lai apkarotu nodokļu nemaksāšanu, korupciju un noziedzību. Valdības uzskata, ka reālais cīņas lauks ar šiem noziegumiem ir finanses. Nosacīti pirms piecpadsmit, divdesmit gadiem bija tā robeža, kad pienākumu cīnīties ar šiem noziegumiem no valsts iestādēm sāka pārlikt uz bankām. Sprieda tā – ja noziedzniekiem nebūs iespējas operēt ar savu naudu, tas samazinās noziedzību. Domāju, ka kopumā jā, tā ir pareiza pieeja. Tikai diemžēl patreiz mēs vērojam to, ka lielākā daļa skandālu ir nevis valsts vai banku rīcības dēļ, bet tāpēc, ka tos izraisījušas dažādas publikācijas. Mēs tikko redzējām Swedbank skandālu. Bija Danske Bank skandāls. Ievērojiet – skandālos runa ir par miljardu darījumiem, milzīgiem naudas apgrozījumiem, bet vienlaikus tur gandrīz nav aktīvu krimināllietu, faktiski neviena persona nav apsūdzēta. Kā tas var būt? Man liekas, tas pārvēršas par farsu. Tāpēc, no vienas puses, milzīga atbildība tik tiešām gulstas uz bankām. Tām ir jādara viss, lai nepieļautu savu darbinieku iesaistīšanu nelikumīgos darījumos. No otras puses, ir mediju kampaņa, kas vairāk skar reputāciju, nevis runa ir par reāliem noziegumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Man ir bail, kas notiks ar ekonomiku, jo valstij nav skaidrs, kur tā iet, šādu viedokli pauž uzņēmējs, kompānijas InterSource International, Inc. prezidents Sols N. Bukingolts. Viņš arī uzskata, ka, pirms investēt Latvijā, tas ir nopietni jāpārdomā, jo kā investors jau esot šeit dabūjis «pa purnu».

Savulaik bijāt redzama figūra gan Latvijas biznesa, gan politiskajā vidē, bet pašreiz jūsu darbība ir pieklususi. Ko dara S. Bukingolts?

Diez vai var teikt, ka esmu kaut kur pazudis - tas neatbilst manai dabai. Sols Bukingolts vienmēr ir bijis un ceru, ka arī būs pareizajā vietā un laikā. Daudzi man ir teikuši - Bukingolt, tev ir ņuhs*, tu zini, kur un ko vajag darīt. Tieši tāpēc apmēram pirms četriem gadiem es sāku skatīties Krievijas virzienā. Latvija šodien joprojām ir skaista vieta, tā ir mana dzimtene, taču es esmu gatavs saderēt uz lielu naudu - kad es rīt pamodīšos, mums kopīgas robežas ar Taizemi joprojām nebūs. Mēs rīt pamodīsimies, un mums joprojām būs kopīga robeža ar Krieviju. Tāpēc mums vajag gudri strādāt, lai uzlabotu attiecības ar Krieviju. Ir būtiski panākt, lai mēs nevis runātu viens par otru, bet gan viens ar otru. Rezultātam ir jābūt vienam - peļņai. Mums ar Krieviju nav ko dalīt, izņemot peļņu. Svarīgi, lai būtu diskusija arī par nākotni, nevis tikai par pagātni.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien kļūs zināms jaunais Eiropas savienības vadītājs un starp amata pretendentiem ir arī Latvijas eksprezidente Vaira Vīķe - Freiberga.

Šorīt LNT intervijā 900 sekundes eksprezidente norādīja, ka ir cerības uz tādu rezultātu, kas ļaus Lisabonas līgumam stāties spēkā, un ka būs attiecīgās amatpersonas, kas ļaus realizēt šō līgumu dzīvē.

Eksprezidente arī kritizēja slepenību un necaurskatāmību, kādā tiek izraudzīts jaunais EP prezidents. Klīst visādas baumas, ka visas 27 dalībvalstis jau vienojušās par Beļģijas premjeru, taču Latvijas puses viedoklis nav uzklausīts, teica eksprezidente.

Tādēļ, ka viss norit slepenībā, izplatās visādas baumas un dezinformācija, bet iedzīvotājiem jābūt informētiem, kas ir uz strīpas, tā V. Vīķe – Freiberga.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Arī Vīķe-Freiberga vēlas jaunu auto; pašreizējais esot sliktā stāvoklī

LETA,17.04.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eksprezidentes Vairas Vīķes-Freibergas vajadzībām tiks iegādāta jauna automašīna, jo 2006.izlaiduma gada Mercedes Benz 500 limuzīns, ar kuru viņa pārvietojas patlaban, esot sliktā tehniskā stāvoklī.

Aizsardzības ministrijas (AM) Preses nodaļas vadītāja Dace Ankipāne apstiprināja, ka ministrijā ir saņemta argumentēta Vīķes-Freibergas vēstule, kurā eksprezidente norādījusi, ka viņas pašreizējais auto ir sliktā tehniskā stāvoklī.

Vīķe-Freiberga vēstulē aizsardzības ministram Artim Pabrikam ir lūgusi izvērtēt valsts piešķirtās automašīnas nepieņemamo tehnisko stāvokli, jo auto vairāk nekā divas trešdaļas no laika atrodas labošanas servisā, pavēstīja eksprezidentes sekretāre Daina Lasmane.

Vīķe-Freiberga vēstulē norādījusi, ka, no vienas puses, tas ir augstas klases auto, taču, no otras puses, Aizsardzības ministrijai (AM) nākas tērēt līdzekļus detaļu nomaiņai un cilvēku darbam. Arī pēc apkopes veikšanas mašīnai jau pēc dažu kilometru ceļa atsākas ierastās problēmas. Pusotra gada laikā tā ir trīs reizes apstājusies uz ceļa dažādos laika apstākļos gan Rīgā, gan ārpus galvaspilsētas, tāpēc eksprezidente aicina AM izvērtēt pašreizējo situāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Sākam biznesu: Pēc 20 gadu darba klientu servisa un pārdošanas jomā sāk savu biznesu

Linda Zalāne,30.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc vairāk nekā 20 gadu darba klientu servisa un pārdošanas jomā Inese Freiberga sāk savu biznesu – izgatavo dažādus auduma abažūrus lampām

Iepriekš viņa darba pieredzi guvusi dažādos uzņēmumos, tostarp lielās starptautiskās kompānijās. Pagājušajā vasarā, brīdī, kad I. Freiberga bija nolēmusi mainīt darbu, viņa sāka prātot par sava biznesa sākšanu. Idejas bija vairākas, bet lampu abažūru izgatavošana un veco lampu atjaunošana izrādījās spēcīgākā no visām, to viņa iecerēja arī izmēģināt attīstīt kā biznesu. «Manī pavērās radošā stīga, kad iekārtoju savu mājokli, nolēmu pati izgatavot lampām abažūrus, kas saskanētu ar kopējo interjeru. Sapratu, ka šī lieta mani aizrauj, un pašmācības ceļā sāku apgūt šī amata prasmes,» stāsta zīmola Košas lampas idejas autore, meistare Inese Freiberga.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Latvija vēl nebija neatkarīga, kad nopelnīju pirmo miljonu. Savukārt 1991. gadā Vācijas bankā man jau bija 6,5 miljoni. Varu teikt droši, ka toreiz biju bagātākais cilvēks Latvijā,» lepojas Jūlijs Krūmiņš, kura talantu un autoritāti uzņēmējdarbībā nevar noliegt

Pēc sarunas ar biznesmeni Jūliju Krūmiņu šķiet, ka šim cilvēkam patiešām ir viss – gan nauda, gan tas, ko nevar pirkt par naudu. Viņš pats šajā kategorijā ierindo veselību, mīlestību, autoritāti un draugus. Savukārt naudu palīdzējusi nopelnīt galva ar labu degunu. Tiesa, kā pilienu darvas medus mucā uzņēmējs min pāris zīmīgu sastapšanos ar cilvēkiem, kuri draugu lomā iejutušies vien uz laiku, bet vēlāk uzmetuši. Tomēr tāpēc nav zudusi uzticēšanās. Ja kaut kam J. Krūmiņš ar degsmi pieķersies, tad, pēc viņa vārdiem, apmāts kā auns novedīs to līdz galam. Turklāt visaugstākajā kvalitātē. Viņam neder Zaporožecs, vajadzīgs Porsche. Un viņš ir liktenim pateicīgs par interesantu vadāšanu pa dzīvi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Vīķe-Freiberga: Šobrīd mums nav iemesla kaunēties, taču ir divi vājie punkti

Līva Melbārzde,23.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropa tāpat kā Rīga nekad nebūs gatava. Jautājums ir: vai eiropieši būs gatavi turpināt to būvēt?

To intervijā DB saka bijusī Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga. Sarunas gaitā viņa, skaidrojot šā brīža ģeopolitiskos notikumus, vairākkārt pieskaras smalkajam pasaules līdzsvara jautājumam. Šis līdzsvars šobrīd šķobās, bet šādu pārmaiņu laikā ir īpaši svarīgi pievērst uzmanību aspektiem, kas patiesībā ir savādāki, nekā pirmajā acu uzmetienā šķiet, norāda V. Vīķe-Freiberga.

Pēc jums tagad Latvijā jau ir trešais prezidents. Kā jūs vērtējat šajos gados notikušos sabiedriskos procesus? Esam pārvarējuši krīzi vai varbūt tā īsti vēl nemaz neesam tai pāri?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Strādājot pie mūzikla Vadonis, komponists Zigmars Liepiņš sapratis — Latvijai steidzami vajag jaunu Kārli Ulmani.

Vai Latvija nav kļuvusi par placadarmu kārtējam starptautiska mēroga eksperimentam, kas — Austrumi vai Rietumi ietekmē šeit notiekošos procesus, vai arī Obama Amerikā un Medvedevs Krievijā nav uzskatāmi par diktatoriem? Šādas un dažādas citas pārdomas radušās komponistam kādreizējam Radio SWH īpašniekam Zigmaram Liepiņam, strādājot ar kārtējo lieldarbu — muzikālo izrādi Vadonis, kas veltīta slavenākajam mūsu Valsts prezidentam Kārlim Ulmanim.

Kopš atbrīvojāties no savām daļām Radio SWH, informācija par jūsu gaitām ir visai paskopa. Ko īsti šobrīd dara Zigmars Liepiņš?

Nodarbojos ar savām mūzikas lietām, un ar zināmu sava kapitāla menedžēšanu. Tās «olas», kas savulaik ir «izdētas», tagad ir jāmēģina saglābt, lai tās nesaplīstu. Pa šo laiku esmu uzrakstījis Kapteiņa stāstus, svītu Dziesmu svētkiem Dziedot dzimu, dziedot augu, bet pašlaik top jauns darbs, kas pilnībā ir paņēmis manu laiku — muzikālā izrāde Vadonis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Papildināta - Intervija ar Draugiem.lv izveidotājiem: No draudzēšanās portāla līdz vairākiem saistītiem uzņēmumiem

Anda Asere,25.03.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākotnēji draugiem.lv bija vien draudzēšanās portāls, desmit gadu laikā radušies dažādi saistīti projekti, kas pamazām attīstījušies par atsevišķiem uzņēmumiem. Intervijā DB draugiem.lv izveidotāji Lauris Liberts un Agris Tamanis stāsta par desmit gados piedzīvoto, Amerikas pieredzi, neveiksmēm biznesā, kas piederas pie lietas, un atklāj, ka no nulles sākt biznesu ir grūtāk, bet tad, kad ir citi projekti, katra nākamā sākums ir vieglāks.

Desmit gadi – tas ir daudz vai maz?

L.L. Interneta pasaulē tā ir mūžība. Šie desmit gadi bijuši ļoti piesātināti. Pašiem liekas, ka daudz esam iemācījušies un sapratuši. Atskatoties pagātnē, uzsākot to visu, izpratne bija ļoti niecīga. Droši vien, ka tiktāl esam nokļuvuši, jo apkārt ir gudri cilvēki un mums paveicās ar atsevišķiem pakalpojumiem.

Kurā brīdī jūs sākāt darīt kaut ko papildu?

L.L. Jau pēc pāris mēnešiem, kad mēs palaidām draugiem.lv, bija ambīcijas, ka vajag kaut ko piedāvāt ārzemēs saistībā ar portālu. Mēģinājām jau pēc kāda pusotra gada un tad tā pamatīgi apsvilinājāmies.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvijas Nokia kosmētikā

Anda Asere,09.10.2020

Dalies ar šo rakstu

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Kosmētiķe Ludmila Stavro-Freiberga radījusi jaunu kosmētikas zīmolu Response by Dr. Stavro lielpilsētu iedzīvotājiem, kuri saskaras ar augstu gaisa piesārņojumu un lielu stresa līmeni.

"Šķiet, ka ir izdevies radīt labu produktu. Biju ļoti pagodināta brīdī, kad profesionāļi no malas nosauca manu produktu par Latvijas Nokia. Tāpēc zīmols domāts ne tikai Latvijas tirgum. Neskatoties uz lielo kosmētikas tirgus piesātinātību, tas ir globāli konkurētspējīgs. Šobrīd biznesā robežu nav. Kāpēc lai nepiedāvātu savu produktu arī ārpus Latvijas?" uzskata L. Stavro-Freiberga, Response by Dr. Stavro (SIA Stavro) īpašniece.

Uzņēmuma direktore Daina Inne papildina: “Tas ir brīnums, ka Latvijā var dabūt gatavu tādu super produktu. Šobrīd intensīvi darbojamies pie tā, lai palaistu to tautās.” L. Stavro-Freiberga apgalvo, ka šobrīd uzņēmumam pasaulē korneoterapijas jomā ir divi tiešie konkurenti un arī starp tiem Response by Dr. Stavro esot savas priekšrocības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

No kartinga trases īpašniekiem, tai skaitā Štokenberga un Miķelsona, gribot izspiest naudu

Lelde Petrāne,19.10.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kandavas kartinga trases īpašnieki vērsušies policijā ar sūdzību pret advokāti Elzu Freibergu, kuru apsūdz 100 000 latu izspiešanā.

Kopš 2008. gada E. Freiberga tiesājas ar SIA Braukšanas mācību centrs (BMC), kas, pēc advokātes domām, nelikumīgi uzcēlis Kandavā kartinga trasi, kā arī traucē apkārtējiem iedzīvotājiem mierīgi dzīvot, vēsta laikraksts Neatkarīgā.

Trases īpašnieki ir arī Aigars Štokenbergs, Kārlis Miķelsons un vēl vairāki sabiedrībā zināmi cilvēki, kuri uzskata, ka advokāte nevis cīnās par taisnību, bet vēlas uz viņu rēķina iedzīvoties.

Tukuma rajona policijā BMC pārstāvis Edgars Džeriņš vērsies šīs nedēļas sākumā, atklājot kartinga trases īpašnieku versiju par E. Freibergas nemitīgajām sūdzībām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Briti pieķēruši latvieti, kas «aplaupījusi» nodokļu maksātājus

Jānis Rancāns,03.02.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kāda latviete «aplaupījusi» Lielbritānijas nodokļu maksātājus, apgalvojot, ka ir bezdarbniece, kurai pieder tikai viens nekustamais īpašums, lai gan patiesībā viņa gadā pelnījusi 60 tūkstošus britu mārciņu no sešu savu īpašumu izīrēšanas.

Kā vēsta britu laikraksts The Daily Telegraph, Latvijas iedzīvotāja Jūlija Freiberga bijusi ļoti izveicīga krāpniece. Kopumā J. Freibergai piešķirti vairāk nekā 33 tūkstoši britu mārciņu dāžados pabalstos, bet viņai piederošo īpašumu vērtība sasniegusi 1,1 miljonu mārciņu.

J. Freiberga uz Apvienoto Karalisti pārcēlusies 1999. gadā un saņēmusi Lielbritānijas sociālās garantijas, bezdarbnieka pabalstu un nodokļu atlaides. Lai saņemtu sociālās garantijas, J. Freiberga nereti izmantojusi arī sava bijušā vīra uzvārdu.

Latviete savu krāpšanas shēmu uzsākusi 2005. gada maijā, kad pieteikusies valsts atbalstam norādot, ka viņai nav darba un pajumtes. Patiesībā J. Freibergai piederējis īpašums Austrumlondonā un viņa saņēmusi 38 tūkstošus britu mārciņu gadā, strādājot par pludmales uzraugu.

Komentāri

Pievienot komentāru