Finanšu tirgos naudas ir pietiekami, trūkst ambīciju paraudzīties aiz Latvijas robežām un zināšanu - tāds ir bankas, biržas un uzņēmēju pārstāvju trīspusējas diskusijas galvenais secinājums. Sarunā piedalījās biržas NASDAQ Riga vadītāja Daiga Auziņa-Melalksne, Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents un SIA Karavela valdes loceklis Andris Bite, kā arī Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Kādas ir Latvijas uzņēmēju ambīcijas? Vai pašreizējo laiku var dēvēt par krīzi, kad jādomā par iespēju ne tikai iegādāties iekārtas vai būvēt jaunu cehu, bet arī par apvienošanos, pārņemšanu, ārvalstu tirgiem?

Andris Bite: Pirmkārt pateikšu tā, ka nekādas krīzes jau vēl nav. Ir neliela pabremzēšanās tai ballei, kas turpinājās divus gadus. Balle nebija slikta ražojošajai un eksportējošai sfērai. Protams, ir izņēmumi – tūrisms un viesmīlība. Tomēr jāteic, ka šobrīd notiek atgriešanās normālā stāvoklī. Jā, sākumā ir neliels kritiens, bet nedomāju, ka tas būs uz ilgu laiku.

Par uzņēmību un ambīcijām plašā spektrā runājot, ir jāsaka, ka ir vāji, tā patiešām vāji. Tas vēl būs maigi teikts. Manuprāt, ilgstoša biznesa vides nekopšana ir veidojusi aplamu uztveri sabiedrībā, tādēļ arī uzņēmēji realitāti redz slikti, visbeidzot, apejot apli, – arī no valsts puses uztvere ir aplama. Kopumā, runājot lauksaimniecības terminos, esam ieguvuši noplicinātu augsni, kurā nekas īsti negrib augt. Pārfrāzējot līdzību, ir maz tādu uzņēmēju, kuriem ir ambīcijas iet ārpus valsts, darboties plašāk, atņemt kādam tirgus, izveidot jaunus tirgus sev. Šī proporcija pret iedzīvotāju skaitu - aktīvie uzņēmēji pret kopskaitu - ir ļoti neliela. Kādēļ? Jau vēsturiski uzņēmējs nav mīlētākais pasažieris šajā kuģī – Latvija.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Izmaiņas, kuras palīdzētu grūtībās nonākušu uzņēmumu reanimācijai, lai atjaunotu maksātspēju, dod lielāku brīvību kreditoriem, bet nesniedz nekādas garantijas par procesa veiksmīgu iznākumu. To intervijā DB stāsta Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš. Viņš norāda, ka sabiedrība, politiķi un uzņēmēji vēlas, lai finanšu grūtībās nonākušie uzņēmumi atgūtos un turpinātu strādāt, tādējādi saglabājot darba vietas, nodokļu maksājumus, taču Maksātnespējas likuma grozījumi, kuri stāsies spēkā šā gada 1. jūlijā, var nedot cerēto efektu.

Fragments no intervijas:

Kāpēc grūtībās nonākuši uzņēmumi Latvijā reti kad iegūst otro elpu?

Lai finanšu grūtībās nonācis uzņēmums atgūtos, ir vajadzīga vienošanās starp parādnieku un kreditoriem. Valstij nav un nebūs nekādu instrumentu, kas varētu piespiest kreditorus vienoties ar parādnieku par tā atveseļošanu. Kreditoru vidū arī nebūt nav viegli panākt vienprātību par parādnieka likteni. Jau kopš 2008. gada grūtībās nonākušiem uzņēmumiem ir iespēja vienoties ar kreditoriem un īstenot maksātnespējas atjaunošanu tiesiskās aizsardzības procesā (TAP) vai ārpustiesas TAP. Parādnieka glābšanas procesā kreditoriem visdrīzāk ir jānoraksta daļa parādsaistību, bet tad ir jautājums - ko viņi no tā iegūs? Deviņu gadu laikā ir uzsākts 931 TAP un 404 ārpustiesas TAP, bet maksātspēja tikusi atjaunota tikai 30 gadījumos. Galvenā problēma – uzticības krīze starp parādnieku un kreditoriem, kā arī neticamie, pat pasakainie grūtībās nonākušo uzņēmumu maksātspējas atgūšanas plāni. Turklāt – šo labi domāto iespēju pacentās sabojāt tie, kuri TAP mēģināja īstenot kā maksātnespējas novilcināšanu un tādēļ, lai ieceltu sev izdevīgu administratoru (uzraugu). Pašlaik šāda parādniekam izdevīga administratora atrašanās amatā, pārejot no TAP uz maksātnespēju, nav iespējama. Proti, likums pieprasa administratora nomaiņu, pārejot uz maksātnespēju. Problēmas, kas traucē reanimēt grūtībās nonākušus uzņēmumus, tika identificētas un to risinājumi tika iestrādāti Maksātnespējas likuma grozījumos. Šaubos, vai piedāvātais risinājums, dodot tiesības kreditoriem iecelt jebkuru Latvijas vai ārvalsts iedzīvotāju par parādnieka TAP uzraugu, būs tā brīnumnūjiņa, kas ģenerēs daudz «fēniksu» Latvijā.

No 20. līdz 24.maijam otro reizi Latvijā notiks Uzņēmēju pieredzes dienas. To mērķis ir pulcēt kopā uzņēmējus no visas Latvijas, lai savstarpēji dalītos pieredzē un uzkrātajās zināšanās.

Ikviens uzņēmums, neatkarīgi no tā lieluma vai darbības ilguma, aicināts reģistrēt un pieteikt savu dalību šajā iniciatīvā. Uzņēmēju pieredzes dienu digitālo pieteikšanās platformu nodrošina Swedbank sadarbībā ar iniciatīvas partneriem — Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru (LTRK) un valsts attīstības finanšu institūciju ALTUM.

Uzņēmēju pieredzes dienu iniciatīvas ideja ir līdzīga projektam «Ēnu diena». Taču šajā gadījumā uzņēmumus apmeklē nevis skolēni, bet uzņēmēji. Uzņēmumi, kas vēlas būt pieredzes devēji, var paspēt reģistrēt savu dalību līdz 26. aprīlim, savukārt uzņēmumiem – pieredzes ņēmējiem, pieteikšanās būs atvērta no 29. aprīļa līdz 14. maijam.

Kāpēc dalībniekiem nepieciešams sadarboties kapitālsabiedrībās?

Stabilas un veiksmīgi darbojošās sabiedrības izveidei ir nepieciešama laba biznesa ideja, cilvēki, kas šo ideju spētu realizēt dzīvē, un finanšu ieguldījumi izmaksu segšanai. Ne vienmēr vienam cilvēkam, kuram ir labas idejas, pašam ir pietiekami finanšu līdzekļi vai spējas, lai šīs idejas realizētu dzīvē, un savukārt cilvēkiem ar plašām finanšu iespējām reizēm pietrūkst labas biznesa idejas. Tāpēc nereti sabiedrības izveidošanai savus spēkus apvieno vairāki cilvēki, un dažkārt arī tādi, kas raksturā un dzīves uzskatos ir ļoti atšķirīgi.

Vai mazākuma dalībniekiem ir būtiski apzināties reālo pieejamo aizsardzību iespējamo domstarpību gadījumā?

Par zīmolu izaicinājumiem mūsdienās, publiskajiem līderiem, profesionālu reputācijas veidošanu, gatavošanos krīzēm un vai tas maz ir iespējams, arī par pašas sabiedrisko attiecību nozares izaicinājumiem Dienas Bizness saruna ar sabiedrisko attiecību aģentūras Repute dibinātāju Ivetu Dzērvi.

Ko šodien nozīmē bieži piesauktais vārds reputācija? Tagad jau šo vārdu piesauc ne tikai profesionāļi, bet reputāciju izvērtē pat valsts institūcijas pirms sadarbības uzsākšanas.

Reputācija ir uzticēšanās. Un uzticēšanās pamatā ir stāsts, ko mēs veidojam par sevi, savu pakalpojumu vai produktu. Taču ir viens “bet”… Stāsta veidošana ir ļoti laikietilpīgs process, un tas ilgst visu profesionālo dzīvi, ja runājam par cilvēku. Savukārt, ja runājam par produkta vai uzņēmuma zīmolu, tad tik ilgi, kamēr šis zīmols pastāv, un zināmi nospiedumi cilvēku atmiņās saglabājas arī pēc tam. Būtiski, lai stāsts būtu patiess. Ir iespējams radīt uz meliem balstītu stāstu, bet tad tas nebūs dzīvotspējīgs. Ir faktiski neiespējami klāstīt, ka sapuvis ābols ir sulīgs un gards.

Migrācija, imigrācija, kā ari imigranti tās ir tēmas, kuras Latvijas sabiedrība pēdējā laikā uztver

saasināti un arvien negatīvāk. Ar katru gadu migrācijas tēma kļūst aktuālāka un dažreiz

sabiedrība saskaras ar to, ka informācija, kas izskan plašsaziņas līdzekļos, nav pārbaudīta, ir

neprecīza vai pat sagrozīta. Rodas pārpratumi, neizpratne un maldīgi priekšstati. Plašsaziņas

līdzekļi Latvijā bieži pauž negatīvo, steriotipisku viedokli par migrāciju un imigrantiem. Visai

bieži, lai saasinātu tēmu, tiek izrautas frāzes no intervijām, diskusijām un apjomīgiem

rakstiem, tādejādi zūd to sākotnējā nozīme un vēstījuma mērķis. Izveidojas nepareizais

priekšstats par migrācijas tēmu.

Viena no aktuālākajam tēmām, kas pēdējos mēnešus ir bijusi Eiropas un visas pasaules

Premjera amatam nominētais Valdis Dombrovskis iesniedzis Valsts prezidentam vērtēšani jaunās valdības ministru amatu kandidātus. Trešajā V. Dombrovska valdībā Ekonomikas ministriju paredzēts uzticēt Danielam Pavļutam, Finanšu ministriju atkārtoti Andrim Vilkam, Satiksmes ministriju Aivim Ronim, bet Tieslietu ministriju – Gaidim Bērziņam vai arī Jānim Bordānam.

Par ekonomikas ministru Zatlera Reformu partija (ZRP) nominējusi pašreizējo Swedbank korporatīvo komunikāciju vadītaju Danielu Pavļutu, kurš iepriekš strādājis valsts pārvaldē un bijis Kultūras ministrijas valsts sekretārs.

Savukārt finanšu ministra amatu plānots arī turpmāk uzticēt Andrim Vilkam. Tieslietu ministrijas vadītāja amatam Nacionālā apvienība virzīs divus kandidātus – bijušo tieslietu ministru Gaidi Bērziņu un advokātu Jāni Bordānu, bet par satiksmes ministru varētu kļūt bijušais diplomāts un ārlietu ministrs, bezpartejiskais deputāts Aivis Ronis. Politisko atbildību par satiksmes ministra darbību saskaņā ar noslēgto vienošanos uzņemtos Vienotība un seši ZRP pametušie deputāti.

Latvijas tautsaimniecība patlaban aug lēni, šā gada otrajā ceturksnī gada izaugsmes tempam sasniedzot vien 0.8%, arī izaugsmes prognoze šim gadam ir samazināta. Taču Latvijas tautsaimniecībā novērtētā faktiskā un potenciālā ražošanas apjoma starpība ir tuva nullei jau pāris gadus, un bezdarba līmenis ir tuvs dabiskajam. Tas nozīmē, ka, ja vēlamies tālāk palielināt Latvijas ekonomiku, būtu vajadzīgas kā papildu investīcijas, tā papildu darba rokas.

Protams, vienmēr var diskutēt par to, cik lielu savu tautsaimniecību iedomājamies (pat populācijai sarūkot) un kā/vai to izaudzēt lielāku? Taču arī 9.5% bezdarba līmenis, ja to uzskatām par tuvu dabiskajam līmenim, reti kurā attīstītā valstī tiktu uzskatīts par t.s. frikcionālo bezdarbu, kurš raksturo darba vietas maiņas procesā esošo darbaspēka daļu. Jā, atliek vēl strukturālā daļa: vairākās nozarēs vakanču skaits ir audzis, bet atbilstošus darbiniekus ilgāku laiku neizdodas atrast. Kā risināt darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma savietojamību? Ko darīt, ja darbaspēks specifiskā jomā vajadzīgs jau tūlīt?

Kā viens no risinājumiem ir minēta pārdomāta migrācijas politika. Tomēr vienas no lielākajām bažām šajā jautājumā ir par to, kā varētu mainīties kopējais ienākumu līmenis, jo izskan šaubas - raug, kopējā ekonomika varbūt arī augtu, bet vai līdzi augs arī vidējie ienākumi, ja Latvija raudzīsies pēc lētāka darbaspēka piedāvājuma? Un kas tad notiks ar dzīves līmeņa konverģenci (izlīdzināšanos ar attīstītākām valstīm)? Latvijai kopš neatkarības atgūšanas šajā jomā nav bagātas pieredzes, tādēļ ir vērts paraudzīties, kā ienākumu līmenis saistībā ar migrāciju attīstījies citviet un ko Latvija no šāda pasākuma varētu gaidīt. Par to, kā arī par Latvijas iespējām novērst nepieciešamību lūkoties pēc darbaspēka ārvalstīs, šajā rakstā.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Lai politiskās dzīves vērotājiem dzīve nešķistu pārāk garlaicīga, par demisiju ir paziņojis satiksmes ministrs Aivis Ronis. Kādi ir viņa apsvērumi, argumenti šāda soļa speršanai, visticamāk, uzzināsim kaut kad nākotnē. Šeit tikpat labi varētu būt runa par nesaskaņām ar premjeru Valdi Dombrovski (Vienotība) par vienu vai otru jautājumu, gan iespēju, ka Ronis ir saņēmis pievilcīgāku darba piedāvājumu.

Katrā ziņā kuluāros jau ilgāku laiku bija dzirdams, ka Satiksmes ministrijas vadītāja vieta nebūt nav tas postenis, kuru Ronim ļoti gribētos ieņemt, un citos «ūdeņos» viņš jūtoties daudz komfortablāk. Ja vien tā ir taisnība, jāteic, ka šāda attieksme ir bezatbildīga – nav pareizi uzņemties veselas nozares vadību, ja tajā notiekošais pašam nešķiet diez ko interesanta padarīšana. Atskatoties uz Roņa paveikto viņa ministrēšanas laikā, godīgi jāteic – nekā īpaša, ko pieminēt, jau nav. Vai, kā atzina nozares eksperti – viņš nevienam netraucēja.

Aviokompānijas airBaltic lieta tā arī «karājas gaisā», būtiskākais jautājums, kura kontekstā ir pieminēts kompānijas Latvijas Dzelzceļš vārds, ir algu palielināšana tās valdes locekļiem, par lidostas Rīga turpmāko attīstību skaidrības nav, bet pasažieru vilcienu iepirkuma konkurss ir izvērties par plaša mēroga tiesvedības pasākumu, kura iznākums droši vien būs tad, kad attīstītākās Eiropas valstīs jau kursēs pavisam citas paaudzes vilcieni. Turklāt jāpiemin, ka tieši Satiksmes ministrijas līmenī bija jāveic kontrolējošais darbs, lai ar jauno pasažieru vilcienu iepirkumu visi jautājumi tiktu atrisināti efektīvi un valsts interesēm atbilstoši. Diemžēl notika pretējais – vispirms atbilstoši valdības mandātam tika parakstīts līgums, bet pēc tam pati valdība sāka runāt par to, ka šis dokuments nekam neder. Valdības līmenī jau ir izskanējis viedoklis, ka Ronis esot labs dažādu viedokļu sabalansētājs, un tam var piekrist – viņš nenoliedzami ir atzīts diplomāts, kurš tika augstu novērtēts, savulaik pildot ārlietu ministra pienākumus. Un tās arī ir sfēras, kurās ir nepieciešamas Roņa spējas. Savukārt attiecībā uz satiksmes ministra posteni jāpiekrīt apgalvojumam, ka tas jāieņem profesionālim, bet Ronis tāds nav. Citiem vārdiem sakot, šajā gadījumā spilgti pierādījies, ka viens cilvēks nevar būt vienlīdz labs visu ministriju vadītāju amatos.

Nereti uzņēmēji ir spiesti atteikties no pasūtījumiem un ražot mazāk, jo nav darbaspēka, bet darbaspēks ir. Problēmu var atrisināt īsā laika posmā, un to palīdzēs izdarīt personāla nomas uzņēmums Agence, tikai ir jāpieņem ideja par darbaspēka nomu kopumā. To intervijā Dienas Biznesam atklāj personāla nomas uzņēmuma Agence valdes priekšsēdētājs Rolands Einštāls un personāla attīstības vadītāja Rute Baltruka.

Uzreiz vērsim pie ragiem – kādēļ, pēc jūsu domām, ir situācija, ka uzņēmumi padodas un nespēj atrast darbiniekus ražošanas nodrošināšanai vajadzīgajā apjomā, tostarp atsakoties no jauniem pasūtījumiem?

Rolands Einštāls: Šobrīd darba tirgū praktiski nav informācijas par personāla nomas iespējām, un, pat ja uzņēmēji zina par šādu iespēju, tā netiek ņemta vērā kā nopietna. Nav jau Latvijā pārāk daudz šo personāla nomas uzņēmumu, kuri nodarbojas tieši ar vietējā tirgus apkalpošanu. Neslēpšu, arī mūsu uzņēmumam ir sadarbības partneri Dānijā un mēs piedāvājam iespējas darbiniekiem braukt strādāt uz šo valsti. Fakts ir, ka cilvēki grib strādāt tepat, viņi ir, un ir uzņēmumi, kuriem ir nepieciešami cilvēki, turklāt algu, dzīvošanas izmaksu un pārtikas cenu atšķirības kopumā nav tik nozīmīgas, lai izvēlētos darbu ārzemēs kā vienīgo iespēju.

«Veids, kā tiek mainīta a/s Pasažieru vilciens (PV) valde, ir necaurskatāms, nesaprotams un nav atbalstāms. Turklāt nav arī skaidra pamatojuma pēc kādiem kritērijiem un kādā kārtībā izraudzīti jaunie PV valdes locekļi - kādas kompetences, prasmes, pieredze un zināšanas no viņiem tikušas prasītas,» norāda ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.

Visi valdības ministri vēl pirms nedēļas esot devuši savu atbalstu Ekonomikas ministrijas piedāvātajai valsts uzņēmumu pārvaldības reformai, kas paredz jaunus principus arī valsts uzņēmumu vadības nomaiņas procesos. D. Pavļuts atzīmē, ka uzņēmuma valdes nomaiņas procesā nav ievēroti tie principi, kam savu atbalstu vēl pirms nedēļas kopā ar Reformu partijas ministriem deva arī citi tiesiskuma un reformu koalīcijas ministri – caurskatāmība, laba korporatīvā pārvaldība, informācijas pieejamība un atklātība.

«Uzņēmuma valdes nomaiņas process ir skaidrs apliecinājums, ka valsts uzņēmumu pārvaldības reforma nav atliekama un tā jārealizē iespējami ātrāk, lai maksimāli samazinātu iespēju, ka turpinās šādas necaurskatāmas prakses valsts uzņēmumu vadītāju iecelšanā,» piebilsts ekonomikas ministrs.

Turpinoties tā dēvētās būvnieku lietas, kurā Konkurences padome (KP) sodījusi 10 būvniekus par dalību kartelī, izskatīšanai Administratīvajā tiesā, klajā nāk jauni fakti un blaknes, kas saistīti gan ar tiesas procesu, gan ar pašu lēmumu, iespējamajiem pārkāpumiem un neatbilstībām.

Šobrīd, faktiski jau ir skaidrs, ka būvnieku lieta Latvijas Universitātei (LU) radīs apmēram 1,7 miljonu zaudējumus, liecina tiesas materiāli.

Jau iepriekš ir izskanējis viena no būvniekiem "Velves" īpašnieka “MN Holding” no Konkurences padomes atšķirīgs viedoklis par "Velves" izlīguma slēgšanas ar KP apstākļiem. Atgādinājumam, "Velve" ir viens no būvniekiem, kura darbībās padome konstatēja karteli, bet kurš pamanījās pašā pēdējā brīdī ielēkt vilciena pēdējā vagonā - noslēgt ar padomi izlīgumu un tāpēc tam bija jāmaksā mazāks naudas sods kā arī tas izvairījās no lieguma piedalīties publiskajos iepirkumos. Kamēr padome to pamato ar Velves iesniegtajiem papildus pierādījumiem, pati Velve apgalvo, ka nekādus papildus pierādījumu nav sniegusi. Uz šīm padomes un "Velves" īpašnieka pretrunām par vieniem un tiem pašiem apstākļiem lietā tiesai norāda arī lietas dalībnieki, uzskatot par pretrunīgiem.

Db.lv aptaujātajiem uzņēmējiem ir dažādi viedokļi par to, vai Daniels Pavļuts ir atbilstošs kandidāts ekonomikas ministra amatam. Taču no jaunā ekonomikas ministra uzņēmēji sagaida valsts izvešanu no krīzes, kā arī investīcijām un ekonomikas izaugsmei labvēlīgas vides radīšanu.

D. Pavļuts šobrīd ir skandināvu bankas Swedbank Korporatīvo attiecību pārvaldes vadītājs, un bijušais Kultūras ministrijas valsts sekretārs.

Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētājs Didzis Šmits, vaicāts, kā vērtē Pavļutu kā iespējamo ekonomikas ministru, sacīja, ka «kā kandidāts viņš nav slikts, bet ceru, ka tas nav banku lobija rezultāts, bet gan profesionāla kandidāta meklēšanas rezultāts».

Savukārt nekustamo īpašumu kompānijas SIA Balsts Expert vadītājs Aigars Zariņš sacīja, ka Pavļutu kā kandidātu uz šo amatu nevar vērtēt, jo viņu nepazīst. Vienlaikus viņš pauda viedokli, ka bankas darbiniekam jābūt zinošam ekonomikā. Uz jautājumu, ko sagaida no jaunā ekonomikas ministra, Zariņš atbildēja, ka, pirmkārt, tieši zināšanas ekonomikā teorētiskā līmenī, jo dažkārt delegāciju pārstāvji jautājuši, vai Ekonomikas ministrijas pārstāvji maz ko saprot no ekonomikas, otrkārt, viņam jāspēj valsti izvest no krīzes.

Satiksmes ministram Aivim Ronim atlūgumus pirmdien iesnieguši līdzšinējie a/s Pasažieru vilciens (PV) valdes locekļi Edmunds Kancēvičs, Mārtiņš Jirgens un Jānis Pētersons.

Tā kā satiksmes ministrs atlūgumus pieņēmis, tad satiksmes ministrija kā uzņēmuma akcionārs iecela trīs jaunus valdes locekļus.

Valdē iecelts Anrijs Brencēns, Silvija Dreimane un Aigars Štokenbergs.

A. Brencēns ir vadījis a/s VRC Zasulauks padomi un valdi. A.Brencēns ieguvis Banku augstskolā maģistra grādu ekonomikā. Šobrīd strādā Rīgas domes attīstības departamenta biroja vadītāja amatā.

S. Dreimane kopš 2003.gada strādājusi dažādos amatos VAS Latvijas dzelzceļš (LDZ), šobrīd ir VAS LDZ prezidenta padomniece. S.Dreimane ieguvusi Latvijas Universitātē jurista kvalifikāciju.

Valdē iecelts Aigars Štokenbergs, kuram ir uzņēmējdarbības, kā arī profesionālā pieredze tieslietu, reģionālās attīstības un ekonomikas ministra amatā. A.Štokenbergs Banku augstskolā ieguvis augstāko ekonomisko izglītību un Latvijas Universitātē – jurista specialitāti.

Tirdzniecības centrs internetā 220.lv nācis klajā ar vērienīgu piedāvājumu pircējiem – bezmaksas piegādēm uz pakomātiem visā Latvijā. Līdz šim 220.lv Marketplace izdevies pulcēt ap 4000 Baltijas valstu un Somijas uzņēmēju, un tas vēl nav viss. 220.lv Marketplace pārdošanas vadītājs Kārlis Ozols uzskata, ka Latvijas uzņēmēji kopā var turēties pretī globālo tirdzniecības milžu iespējām.

Ko uzņēmums pēdējo piecu gadu laikā, kopš attīstījis Marketplace, paveicis, šobrīd attīsta un darīs nākotnē, to stāsta 220.lv Marketplace pārdošanas vadītājs Kārlis Ozols.

Pandēmijas periods no 2020.gada līdz 2022.gadam bija īpašs posms visā tiešsaistes pārdošanā, mainot iedzīvotāju paradumus, sekmējot strauju pieprasījuma pieaugumu, radot izaicinājumus piegādes ķēdēm. Kā pēc pandēmijas laika mainījies 220.lv darbs, un kādas atziņas un secinājumus uzņēmums guva šajā pandēmijas laikā?

Pandēmijas laika lielākais izaicinājums bija preču piegādes līdz gala pircējam. Īsā laika periodā strauji palielinājās pieprasījums un radās situācijas, kad prece ir noliktavā, tā ir pasūtīta, bet kurjers, kas varētu to piegādāt, ir rezervēts jau divas nedēļas uz priekšu. Tā bija sarežģīta situācija, ka ir prece, ir pircējs, bet nav, kas piegādā. Tobrīd mēs pieņēmām lēmumu skaitliski palielināt savu fizisko veikalu tīklu un preču saņemšanas punktus, kas bija vienīgais veids, kā veicināt, lai pircējiem ir iespēja preces saņemt viņiem ērtā laikā. Toreiz veikaliem bija liegumi, tāpēc, ievērojot visus drošības un higiēnas nosacījumus, garantējām preču saņemšanu klātienē, ko pircēji ļoti novērtēja konkrētajos apstākļos. Vienlaikus loģistikas uzņēmumi investēja savā attīstībā, tāpēc, beidzoties pandēmijai, loģistikas uzņēmumi bija veikuši tehnoloģisku lēcienu. Praktiski tas nozīmēja, ka paciņas patērētājs var saņemt krietni ātrāk un saņemšanas punktu skaits ir būtiski pieaudzis. Pakomātu skaits Latvijā pandēmijas laikā būtiski palielinājās, un mēs nonācām pie secinājuma, ka preču saņemšanas punktu nepieciešamība ir jāpārvērtē, jo pakomātu piegāžu izmaksas bija kļuvušas krietni izdevīgākas. Turklāt pēc pandēmijas bija bažas, ka interneta darījumu vai pirkumu skaits saruks, bet varu teikt, ka šīs bažas nav piepildījušās un pircēji turpina iepirkties internetā. Taču kopumā e-komercijā situācija ir kļuvusi saspringtāka un attīstības temps mērenāks. Mēs atšķiramies ar to, ka esam tirdzniecības platforma, kas apvieno daudzu uzņēmēju darbību, tādēļ ir mazliet vieglāk, bet vienam uzņēmējam - izaicinoši. Kopējais secinājums no pandēmijas laika ir nemitīgi uzraudzīt pircēju paradumu maiņu, kādas ir globālās tendences, un jācenšas aktīvi pielāgoties. Tie uzņēmumi, kuri to spēs, izdzīvos.

Spānijas uzņēmums Construcciones y Auxiliar de Ferrocarriles (CAF), kas uzvarējis AS Pasažieru vilciens (PV) iepirkumā par 34 jaunu elektrovilcienu un septiņu jaunu dīzeļvilcienu iegādi un uzturēšanu, ir nosūtījis vēstuli LR Satiksmes ministram Aivim Ronim un LR Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim.

Tajā CAF aicina satiksmes ministru nekavējoties tikties, lai klātienē pārrunātu visas bažas un faktus, kas saistīti ar jauno vilcienu iegādes un uzturēšanas projektu. CAF ir neizpratnē par to, ka līdz šim uzņēmuma pārstāvjiem nav dota iespēja paust savu viedokli par notiekošo un piedāvāt pretargumentus informācijai, kas atrodama it visos līdz šim publiskotajos dokumentos un paziņojumos.

Jau vēstīts, ka Uzņēmums Stadler Bussnang AG ir pārsūdzējis tiesā Latvijas Republikas Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) lēmumu, kas atļāva Pasažieru vilcienam slēgt līgumu ar CAF. Stadler uzskata, ka šis IUB lēmums ir nepamatots un nelikumīgs, tādēļ šodien uzņēmums to ir pārsūdzējis

#Rimšēviču tur aizdomās par kukuļa pieņemšanu no grūtībās nonākušās, šobrīd jau likvidētās «Trasta komercbankas» vadības un īpašniekiem pirms pieciem gadiem.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izmeklēšanā pret Latvijas bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču tur aizdomās par kukuļa pieņemšanu no grūtībās nonākušās, šobrīd jau likvidētās «Trasta komercbankas» vadības un īpašniekiem pirms pieciem gadiem, liecina TV3 raidījuma «Nekā Personīga» rīcībā esošā informācija, Tiesībsargi esot pārliecināti, ka Rimšēviča aizturēšanai bijis likumīgs pamats.

«Nekā Personīga» zināms, ka nacionālās bankas prezidenta lietā KNAB izmeklēšanas pēdas ved uz piecus gadus seniem notikumiem. Tobrīd birojs izmeklēja skandalozo tā dēvēto būvnieku lietu. Viena no centrālajām personām tajā bija būvfirmas «Moduls Rīga», vadītājs un īpašnieks Māris Martinsons. KNAB būvnieku lietā senie notikumi ieguva nozīmi pateicoties jaunām liecībām.

Uzņēmējiem ir ambīcijas, tirgus situācija nav slikta, investoriem naudas netrūkst, lieli valsts un pašvaldību uzņēmumi varētu stimulēt tirgus kapitalizāciju, bet uzņēmējdarbības vides un nodokļu jautājumi pārlieku ietekmē biznesa noskaņojumu kopumā.

Tādi ir ikgadējās Dienas Biznesa trīspusējās diskusijas galvenie secinājumi, kurā piedalījās Nasdaq Riga valdes priekšsēdētāja Liene Dubava, Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents Andris Bite un Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Kas, jūsuprāt, kopš pagājušās vasaras ir būtiski mainījies gada laikā globāli, finanšu tirgos un biznesā kopumā?

Roberts Idelsons: Finanšu tirgos šis gads, globāli raugoties, noteikti ir aizvadīts labi. Lielāko uzņēmumu akciju indeksi ir auguši. Izaugsme sasniedz 20% un vairāk. Ievērojot augošos riskus, ir bijušas arī svārstības. Arī procentu likmes sāk krist, un visā pasaulē kopumā tas nozīmē, ka nauda nedaudz paliek lētāka. Ekonomikā kopumā šobrīd arī nav notikušas lielas izmaiņas, un būtiska recesija nav novērota – ne Eiropā, ne ASV. Kopējā paradigma ir, ka viss ir labi. Turpinām investēt, indeksi aug, aizņēmēju kredītspēja ir laba. Ko nesīs atlikusī gada daļa – redzēsim! Rudens vienmēr ir tāds nenoteiktības laiks.

Satiksmes ministrija (SM) konkursu uz AS Pasažieru vilciens (PV) valdes locekļu amatiem nav rīkojusi, jo gadījumā, ja kāds no valdes locekļiem vai visa valde iesniedz atlūgumu, uzņēmuma akcionāram jārīkojas operatīvi un nav iespējas sarīkot pretendentu atlases konkursu, kas ir laikietilpīgs process.

Kā norāda satiksmes ministra Aivja Roņa biroja vadītājs Aivis Freidenfelds, «valdei ir jānodrošina uzņēmuma operatīva vadība».

Freidenfelds arī norāda, ka likumā Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām nav noteikts, ka uz valdes locekļu amatiem jārīko konkurss. Ir nosacījums, ka par valdes locekli var būt fiziskā persona, kura pārvalda valsts valodu, kuras darba pieredze, izglītība un kvalifikācija nodrošina valdes locekļa uzdevumu profesionālu izpildi.

Akcionārs jau iepriekš izsludinātā sēdē 7.maijā bija iekļāvis jautājumu par PV valdes sastāvu, taču sēdē tika izsludināts pārtraukums, kuras laikā PV valdei tika uzdots iesniegt papildu informāciju, kā rezultātā 18.maijā tika saņemts gan valdes priekšsēdētāja Nila Freivalda atlūgums, gan 18.maijā arī pārējo trīs valdes locekļu atlūgumi. Attiecīgi, akcionārs lēma par jauna valdes priekšsēdētāja apstiprināšanu, gan arī jaunu valdes apstiprināšanu, sacīja Freidenfelds.

Kaut arī aizvadītais gads gan globālajai, gan lokālajai ekonomikai ir bijis izaicinājumiem bagāts, komercdarbības ekosistēmā lielas izmaiņas nav notikušas – dažāda mēroga biznesi turpina veidoties, attīstīties, uzņēmumi tiek pirkti, pārdoti un apvienoti.

Arī 2023. gadā tas nemainīsies, tomēr ir vairāki faktori, kas jāņem vērā mirklī, kad pienācis laiks pārdot uzņēmumu un arī ietekmīgs investors ir atradies.

Zvērinātu advokātu biroja “TGS Baltic” partnere Andra Rubene apkopojusi astoņus būtiskākos aspektus, kam jāpievērš uzmanība, īstenojot ieceri par uzņēmumu iegādi un apvienošanu.

Viedokļu atšķirības šogad varētu pieaugt

Viens no lielākajiem izaicinājumiem uzņēmumu apvienošanas un iegādes jomā kā Latvijā, tā citviet 2023. gadā būs pārvarēt pārdevēja un pircēja viedokļu atšķirības par mērķa sabiedrības vērtību un attiecīgi tās kapitāla daļu (akciju) pirkuma cenu. Pārdevēji vēlēsies noteikt cenu, par kādu tie būtu varējuši pārdot sabiedrību pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā. Savukārt pircēji būs gatavi piedāvāt tādu cenu, kādu uzskatīs par pamatotu šobrīd, ņemot vērā inflāciju, kredītu procentu likmju pieaugumu un citas izmaiņas. Lai darījumi varētu notikt, līdzējiem nāksies pielāgoties apstākļiem vai arī strukturēt darījumus tā, lai pārdevēja iecerēto cenu varētu salikt kopā ar pircēja piedāvāto, piemēram, paredzot atliktos maksājumus un daļu samaksas padarot atkarīgu no noteiktu rezultātu sasniegšanas (earn outs).

«Mēs paši nevaram tikt skaidrībā un jautājam viedu padomu Briselei,» tā par šā brīža situāciju ar jauno vilcienu iepirkumu intervijā Latvijas Radio sacīja Rīgas vagonu rūpnīcas līdzīpašnieks Aivars Ločmelis, norādot, ka tā ir mīņāšanās uz vietas un nevēlēšanās izlemt.

Db.lv jau rakstīja, ka Satiksmes ministrs uzdevis ministrijas un Pasažieru vilciens pārstāvjiem tikties ar Eiropas Komisijas pārstāvjiem, lai pārrunātu izskanējušās bažas par iespējamām jauno vilcienu līgumā attiecināmo izmaksu korekcijām.

Kā šorīt Latvijas Radio sacīja Ločmelis, uzņēmums gan finansiāli, gan emocionāli jau sen ir gatavs sākt jauno vilcienu ražošanu.

Rīgas vagonu rūpnīcas līdzīpašnieks neredz šķēršļus tam, kāpēc valstij neizmantot šo iespēju. Viņš līgumu vērtē pozitīvi. A. Ločmelis stāstīja, ka viņš rūpīgi seko visam, kas notiek, un līdz šim neesot redzējis pamatotu secinājumu par to, ka būtu kas tāds, kas varētu kaitēt Latvijas valstij un ekonomikai. Pēc viņa sacītā, līgums noteikti var nākt tikai par labu Latvijas valstij. Kā ieguvumus A. Ločmelis minēja: darbavietas, jaunu uzņēmumu veidošanos apkārt RVR, nodokļos samaksāto naudu, eksportspējas veicināšanu, sociālās vides uzlabošanos, kā arī Latvijas tēla spodrināšanu, jo būtu produkts, ar ko lepoties. «Es personīgi būtu lepns, ka esmu piedalījies projektā, kas nestu Latvijas tēlu pasaulē,» sacīja A. Ločmelis.

Neskatoties uz aviācijas investora Hansa Rudolfa Vērla nepārprotami pausto interesi par airBaltic akcijām, Latvijā sarunas ar viņu vēl nav sāktas un nav zināms, vai sāks, šodien raksta Dienas Bizness.

«Dotā brīdī varam sniegt sekojošu komentāru. Pēc sludinājuma publikācijas Financial Times tiek izrādīta interese par aviokompānijas airBaltic daļu pārdošanu. Taču minēt konkrētus potenciālos investorus vai valstis šobrīd nevar, jo tā ir komercinformācija, kurā nav ieinteresēti potenciālie investori,» DB sacīja IBS Prudentia valdes priekšsēdētājs Kārlis Krastiņš, kura vadītajam uzņēmumam pēc noslēgtā līguma ir pienākums nodarboties ar airBaltic investora meklēšanu.

Savukārt Satiksmes ministrija vispār no komentāriem par potenciālajiem investoriem atturējās, norādot, ka šajās lietās kompetenti runāt ir Prudentia pārstāvji. Tāpat neskatoties uz plašajiem un draudzīgajiem H. R. Vērla komentāriem Vācijas un Latvijas presē par līdzšinējo sadarbību ar Martinu Gausu, M. Gauss savu viedokli DB par šo investoru nesniedz. Tāpat nav arī oficiāla airBaltic komentāra šajā sakarā.

Nacionālā aviompānija airBaltic mārketinga nolūkos pamanījusies piedāvāt ceļotājiem atlaides, sasaistot to ar padomju armijas dienu, uz ko satiksmes ministrs Aivis Ronis ir reaģējis visnotaļ vīrišķīgi — atsaucis no kompānijas padomes Kasparu Briškenu.

Tas arī ir revolucionārākais vismaz pagaidām zināmais solis no Roņa puses, jo līdz šim viņš ir mēģinājis darboties iespējami klusāk un nemanāmāk. Turklāt, kā zināms, Ronis ir aizejošs ministrs — būdams kārtīgs diplomāts, viņš ir sapratis, ka demisionēt vajag teju pēdējā brīdī, pirms eksplodē viss, kas līdz šim noticis gan ar mediācijas procesu jauno pasažieru vilcienu iepirkumu sakarā, gan ar finansējumu ceļu vajadzībām, gan ar to pašu aviokompāniju airBaltic. Vispirms par notikušo pēc būtības...

Pirmkārt, nevar noliegt, ka Latvija PSRS sastāvā nonāca okupācijas rezultātā — tas ir vispārzināms fakts. Taču lielais vairums padomju armijā dienošo latviešu tur nonāca nevis brīvprātīgi, bet gan piespiedu kārtā — bija jādodas vai nu divus gadus «dzimteni» sargāt, vai arī cietumā. Tādējādi daudziem šajā armijā kādreiz dienējušajiem 23. februāris vairāk ir atmiņu diena par diviem bezjēdzīgi «nolauztiem» gadiem, kam nav nekāda sakara ar nostalģiju pēc padomju varas. Tie, kam tuva ir padomiski nostalģiskā iešmigošana, vairāk ir iecienījuši uzvaras pieminekļa šturmēšanu Pārdaugavā 9. maijā.