Sabiedrība

Uzņēmējiem dažādi viedokļi par Pavļutu kā iespējamo ekonomikas ministru

Lelde Petrāne,20.10.2011

Jaunākais izdevums

Db.lv aptaujātajiem uzņēmējiem ir dažādi viedokļi par to, vai Daniels Pavļuts ir atbilstošs kandidāts ekonomikas ministra amatam. Taču no jaunā ekonomikas ministra uzņēmēji sagaida valsts izvešanu no krīzes, kā arī investīcijām un ekonomikas izaugsmei labvēlīgas vides radīšanu.

D. Pavļuts šobrīd ir skandināvu bankas Swedbank Korporatīvo attiecību pārvaldes vadītājs, un bijušais Kultūras ministrijas valsts sekretārs.

Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētājs Didzis Šmits, vaicāts, kā vērtē Pavļutu kā iespējamo ekonomikas ministru, sacīja, ka «kā kandidāts viņš nav slikts, bet ceru, ka tas nav banku lobija rezultāts, bet gan profesionāla kandidāta meklēšanas rezultāts».

Savukārt nekustamo īpašumu kompānijas SIA Balsts Expert vadītājs Aigars Zariņš sacīja, ka Pavļutu kā kandidātu uz šo amatu nevar vērtēt, jo viņu nepazīst. Vienlaikus viņš pauda viedokli, ka bankas darbiniekam jābūt zinošam ekonomikā. Uz jautājumu, ko sagaida no jaunā ekonomikas ministra, Zariņš atbildēja, ka, pirmkārt, tieši zināšanas ekonomikā teorētiskā līmenī, jo dažkārt delegāciju pārstāvji jautājuši, vai Ekonomikas ministrijas pārstāvji maz ko saprot no ekonomikas, otrkārt, viņam jāspēj valsti izvest no krīzes.

Arī ceļu būves uzņēmuma Saldus ceļinieks pārstāvis Gints Karols atzina, ka Pavļutu tik labi nepazīst, lai viņu vērtētu, bet norādīja, ka no jaunā ekonomikas ministra sagaida investīcijām un ekonomikas izaugsmei labvēlīgas vides radīšanu.

Latvijas Būvinženieru savienības valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Straume sacīja, ka viņš Pavļuta kandidatūru vērtē negatīvi šim amatam neatbilstošās, kultūras jomā iegūtās izglītības dēļ. Lai arī Pavļuts šobrīd strādā bankā, pēc Straumes domām, lai vadītu Ekonomikas ministriju, ir jāpārzina ļoti daudzi virzieni, kam nepieciešamas zināšanas par uzņēmējdarbības attīstību, priekšnosacījumiem un tamlīdzīgi, un nepalīdzēs arī tas, ka Pavļutam «ātri pielec». No jaunā ekonomikas ministra Būvinženieru savienības vadītājs sagaida likumdošanas sakārtošanu, kas veicinātu ārvalstu investīciju ieplūšanu.

Kā vēstīts, premjera amatam nominētais Valdis Dombrovskis iesniedzis Valsts prezidentam vērtēšani jaunās valdības ministru amatu kandidātus. Trešajā Dombrovska valdībā ekonomikas ministriju paredzēts uzticēt D. Pavļutam, finanšu ministriju atkārtoti Andrim Vilkam, Satiksmes ministriju Aivim Ronim, bet tieslietu ministriju – Gaidim Bērziņam vai arī Jānim Bordānam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apvienības Attīstībai/ Par! kampaņa pret lielāko oponentu kopē populistu retoriku, otrdien raksta laikraksts Diena.

Par apvienības Attīstībai/ Par! (A/P) priekšvēlēšanu kampaņas virzītājelementu pēdējā mēnesī pirms 14. Saeimas vēlēšanām kļuvusi agresīva kampaņa pret premjeru Krišjāni Kariņu un viņa pārstāvēto Jauno Vienotību (JV). Kampaņa, pēc formas un satura soctīklos un publiskajā vidē kopējot populistisko politisko spēku retoriku. Vadošo kandidātu savstarpējās cīņas un nesaprašanās ar Vienotību un JV gan sakņojas senākos notikumos.

Kritizē Kariņu

A/P programmā teikts, ka "valsts var ilgstoši "iestrēgt" savā attīstības līmenī, iekļūt "attīstības slazdā", bieži dēļ strukturālajai transformācijai nepieciešama darbaspēka vai infrastruktūras kritiskās masas trūkuma". Vērojot A/P kampaņu, jāsecina, ka slazdi ir vairāki. Kampaņa arogancē atgādina ASV vēlēšanas – atrast sabiedrībai sāpīgu tēmu (apkure, drošība utt.) un tad vainot oponentu. Internetā redzami "dzelteni" Arta Pabrika un Jura Pūces video, kur visai tieši ar pirkstu rāda uz K. Kariņu. Kampaņā aktīvi piedalās arī Daniels Pavļuts, kurš daudz kritizēts saistībā ar Covid-19 krīzes risinājumiem. Viņš tagad kopā ar partijas kolēģiem izmanto visai radikālas nomelnošanas metodes pret premjeru, kura valdībā pats strādā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien veselības ministra amatā ievēlēja Saeimas deputātu Danielu Pavļutu (AP).

Par partiju apvienības "Attīstībai/Par!" (AP) Saeimas frakcijas vadītāja Pavļuta iecelšanu ministra amatā nobalsoja 61 deputāts, 13 balsoja pret, savukārt 32 parlamentārieši balsojumā nepiedalījās.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pauda pārliecību, ka Pavļuts visādos veidos ir gatavs sākt darbu veselības ministra amatā. Tiekoties ar Pavļutu, Kariņš noskaidrojis, ka topošā ministra prioritātes saskan ar premjera viedokli - valstij jāmeklē iespējas būt proaktīvākai un kā galveno prioritāti izvirzīt skaidru un ātru vakcinācijas procesu. Tāpat ministram labi jākomunicē ar savu ministriju, nozari un skaidri jāpauž, jāaizstāv un jāskaidro viedoklis plašākai sabiedrībai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

RP nepiekāpjas un ekonomikas ministra amatam izvirza Pavļutu; Straujumu aicinās uz sarunu

LETA,16.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reformu partijas (RP) valde šovakar nolēmusi ekonomikas ministra amatam oficiāli izvirzīt pašreizējo ministru Danielu Pavļutu (RP), neraugoties uz to, ka premjera amatam nominētā Laimdota Straujuma (V) paziņojusi, ka neaicinās viņu jaunajā valdībā.

RP valdes sēdē nolēma aicināt uz sarunu Straujumu un Vienotības vadību, lai pārrunātu šo jautājumu.

Savukārt ārlietu ministra amatam RP šovakar nolēmusi oficiāli izvirzīt Edgaru Rinkēviču, bet iekšlietu ministra amatam - Rihardu Kozlovski. Viņi abi jau patlaban ieņem šos aamatus.

Kā ziņots, Straujuma pieņēmusi lēmumu neaicināt turpināt darbu nākamajā valdībā līdzšinējo ekonomikas ministru Pavļutu.

Vēstulē RP valdes priekšsēdētājam Edmundam Demiteram Straujuma aicina deleģēt citu kandidātu ekonomikas ministra amatam. Kā piemērotus kandidātus viņa min pašreizējo izglītības un zinātnes ministru Vjačeslavu Dombrovski un Ekonomikas ministrijas (EM) parlamentāro sekretāru Vilni Ķirsi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča ieskatā bijušā premjera, pašreizējā ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (JV) lidojumi ar privātajām lidmašīnām varētu nebūt samērīgi un ekonomiski izdevīgi.

Rinkēvičs intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" piekrita, ka Covid-19 laikā un dažādu neplānotu vizīšu dēļ politiķiem būtu jābūt iespējai izmantot speciālos reisus. Taču viņš ir bažīgs par to, vai tas nav kļuvis par tādu praksi, kur vairs netiek vērtēts samērīgums un lētākās iespējas.

"Šeit jāsaka, ka informācija, ar ko iepazīstamies, rāda, ka, visticamāk, tā nav bijis un varēja lidot arī ar komercreisiem," sacīja Valsts prezidents.

Viņš arī uzskata, ka Kariņa komunikācija par šo situāciju nav bijusi ļoti veiksmīga, uzsverot, ka sabiedrībai minētais ir jāskaidro. Arī Valsts kancelejas skaidrojumi neesot pietiekami. Rinkēviča ieskatā Valsts kontroles iesaiste procesa izvērtēšanā varētu būt veiksmīga, saprotot, vai procesā ievērots samērīgums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amatam nominētā kandidāte Laimdota Straujuma (V) svētdien aicināja Reformu partiju (RP) ekonomikas ministra amatam jaunajā valdībā izvirzīt pašreizējo izglītības un zinātnes ministru, ekonomistu Vjačeslavu Dombrovski.

Kā svētdien pēc sarunām ar Straujumu un partijas Vienotība pārstāvjiem sacīja RP priekšsēdētājs Edmunds Demiters, viņa vadītās partijas valde par turpmāko rīcību lems rīt.

RP un Vienotības pārstāvju tikšanās šodien ilga aptuveni 20 minūtes. Pēc tās Straujuma žurnālistus informēja, ka aicina RP ekonomikas ministra amatam virzīt Vjačeslavu Dombrovski. «Es veidoju valdību un savu komandu un, manuprāt, Vjačeslavs Dombrovskis parādīja sevi ļoti labi kā izglītības ministrs,» pauda L. Straujuma.

Savukārt E. Demiters uzsvēra, ka viņam nav bažu par Vjačeslava Dombrovska profesionalitāti un spējām vadīt Ekonomikas ministriju, bet par šo jautājumu vēl jādiskutē un lēmums jāpieņem RP valdei. Partijas valdes sēde varētu notikt šodien plkst.11.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reformu partija (RP) šodien nolēma ekonomikas ministra amatam virzīt pašreizējo izglītības un zinātnes ministru Vjačeslavu Dombrovski (RP), atsakoties no iepriekš oficiāli virzītās pašreizējā ekonomikas ministra Daniela Pavļuta (RP) kandidatūras.

Lēmums respektēt Ministru prezidenta amatam nominētās kandidātes Laimdotas Straujumas (V) tiesības izvēlēties komandu RP valdes sēdē tika pieņemts ar balsu vairākumu, žurnālistiem norādīja RP valdes priekšsēdētājs Edmunds Demiters. Viņš pats balsojumā atturējās.

Kā ziņots, L. Straujuma iebildusi pret RP izvirzīto ekonomikas ministra amata kandidātu D. Pavļutu. Svētdien, tiekoties ar RP pārstāvjiem, L. Straujuma aicināja šim amatam izvirzīt Vj. Dombrovski. RP par savu tālāko rīcību lēma šodien sasauktā valdes sēdē.

Kā ziņots, RP valde iepriekš nolēma ekonomikas ministra amatam oficiāli izvirzīt pašreizējo ministru D. Pavļutu, neraugoties uz to, ka L. Straujuma jau bija paziņojusi, ka neaicinās viņu jaunajā valdībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrība nevar mūžīgi uzturēt uzņēmējdarbību, īpaši, ja tā nav īpaši pieprasīta, komentējot Tūrisma krīzes vadības komitejas aicinājumu demisionēt finanšu ministru Jāni Reiru (JV) un veselības ministru Danielu Pavļutu (AP), trešdien Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta Panorāma", sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Pēc viņa paustā, ar minēto nozari jāstrādā ekonomikas ministram, nevis demisijas aicinājumā minētajiem.

"Tas nav ne veselības, ne finanšu, tas ir ekonomikas ministrs, viņam ir jāstrādā ar savām nozarēm. Tas izaicinājums, kas mums kā sabiedrībai ir, ka mēs nevaram mūžīgi uzturēt uzņēmējdarbību, ja uzņēmējdarbība nav īpaši pieprasīta," komentēja valdības vadītājs.

Viņš uzskata, ka notiek pieprasījuma maiņa, sabiedrības uzvedības maiņa, un pēc diviem Covid-19 pandēmijas gadiem sabiedrība nedaudz citādi patērē. Vienlaikus Kariņš atgādināja, ka valsts palīdz nozarēm, kas Covid-19 izplatības noteikto ierobežojumu dēļ nevar strādāt.

"Bet nozares, kuras ir atvērtas, kuras drīkst strādāt, viņām arī jāskatās, kā, iespējams, pārveidot savu darbības modeli, jo mēs kā sabiedrība no saviem nodokļiem nevarēsim mūžīgi uzturēt uzņēmējus," aicināja politiķis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmēju satraukumam par iespējamām iepriekš neprognozētām izmaiņām nodokļu politikā, kas radās pēc ekonomikas ministra Daniela Pavļuta izteicieniem, nav pamata, sola finanšu ministrs Andris Vilks, piebilstot, ka ministram trūkusi izpratne, vēsta laikraksts Neatkarīgā.

Tas atgādina, ka aizvadītajā nedēļā Zatlera Reformu partijas atbalstītais ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts nāca klajā ar paziņojumu, ka jau tuvākajā laikā tiks uzsākts darbs pie reformu izstrādāšanas nodokļu politikā.

Viens no D. Pavļuta solījumiem bija, ka jau nākamā gada vasarā tiks ieviesti nodokļu atvieglojumi uzņēmējiem, kas darbā pieņems un apmācīs ilglaicīgus bezdarbniekus. Viņš, pretēji finanšu ministra Andra Vilka un premjerministra Valda Dombrovska iepriekš teiktajam, bija ieplānojis arī citas izmaiņas nodokļu likmēs.

Tomēr finanšu ministrs Andris Vilks ir diametrāli pretējās domās. Pēc garās valdības sēdes, kurā līdz vēlam otrdienas vakaram tika spriests par nākamā gada valsts budžetu, viņš Neatkarīgajai apliecinājis, ka nākamajā gadā nodokļu likmēs nav sagaidāmas ne mazākās izmaiņas. «Mums ir jānodrošina pēctecība un jāpilda savas apņemšanās pret starptautiskajiem aizdevējiem,» teicis ministrs, piebilstot, ka valdības deklarācijā šādi uzdevumi ir paredzēti un koalīcija no tiem neatteiksies, taču tas būs iespējams tikai 2013. gadā, kaut arī sarunas par jaunās kārtības izveidošanu var tikt uzsāktas arī nākamgad.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Es noraidu jebkādu spekulāciju par dažādām «zaļajām enerģijām» vai kaut ko tamlīdzīgu. Tas nav iemesls,» tā, jautāta par iebildumiem par Danielu Pavļutu kā arī turpmāko Latvijas ekonomikas ministru, pauda premjere Laimdota Straujuma, ziņo laikraksts Diena.

Tāpat viņa minēja, ka liela loma viņas lēmuma pieņemšanā amatā vēlreiz neapstiprināt D. Pavļutu, bija traģēdijai Zolitūdē. «Viens, protams, ir politiskā atbildība, kuru es pati personiski izjutu tad, kad notika šī traģēdija. To es nekur neesmu paudusi. Es tajās dienās izvērtēju pati savu darbu ministres amatā. Es prātā izgāju cauri visam – vai arī kā zemkopības ministre es neesmu atbildīga kādā procesā pie tā, kas tur notika. Es nesaskatīju savas nozares vainu tajā. Bet es uzskatu, ka nozares ministram ir jāuzņemas atbildība par procesiem, kas notiek viņa nozarē,» skaidroja L. Straujuma.

«Otrais, viņa atbildība par Būvniecības likumu. Ir arī citas lietas, ko es negribētu šobrīd teikt,» pauda Ministru prezidente.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Pavļuts gatavs Rīgas domes sabiedriskā transporta jomas «bardaku» apspriest tiesā

LETA,20.12.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja Rīgas dome vērsīsies tiesā pret vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra pienākumu izpildītāju Danielu Pavļutu, viņš ir gatavs atbildēt par saviem un ministrijas izteikumiem un pieņemto lēmumu, medijiem atklāja ministrs.

Pēc Pavļuta domām, Rīgas domē ir daudz nekārtību un pašvaldības rīcībā vairāki normu pārkāpumi, lemjot par biļešu reformu Rīgas sabiedriskajā transportā. «Rīgas domes rīcībā nav nekādas loģikas. Šogad tā dotācijās saņēma 59 miljonus latu, nākamgad saņems tikpat - biļešu politika mainās, bet dotācijas nē,» norādīja ministrs, uzsverot, ka šis dotāciju apjoms pārsniedzot vairāku Latvijas pilsētu gada budžeta apjomu.

«Domes rīcība rada jucekļa sajūtu, jo tiek runāts par atlaidēm, bet ne par būtību, ka šis viss tiek darīts, lai cilvēki deklarētos Rīgā,» savu viedokli pauda Pavļuts, norādot, ka galvaspilsētas domes finansēšanā esot jāpanāk daudz lielāka caurredzamība. Pēc ministra domām, tas parādītu, ka zaudējumi patiesībā tiek nodarīti pašiem rīdziniekiem, jo, neskatoties uz biļešu cenu pacelšanu, dotāciju apjoms nemainoties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien Ministru kabineta komitejā, izskatot likumprojektu par kapitālsabiedrību un kapitāla daļu pārvaldību, izcēlās spraiga diskusija starp premjerministru Valdi Dombrovski (V) un ekonomikas ministru Danielu Pavļutu par iespējamo privatizācijas procesa atvēršanu, kurā netika taupīti dažādi spilgti apzīmējumi.

Dombrovskis, komentējot Ekonomikas ministrijas izstrādāto likumprojektu, netaupīja spilgtus epitetus, atgādinot, ka vairākkārt ir vērsis uzmanību, ka tas, kas ir saprotams ar turpmāku kapitālsabiedrību pārvaldības kārtību, ir «prihvatizācija».

«Fantastiski, ko esat šeit sarakstījuši - reizi trīs gados pārvērtēt valsts līdzdalību, kur lēmums būs vispārējais administratīvais akts. Fantastika, visi prihvatizatori būs klāt un pārsūdzēs administratīvos aktus,» teica premjers, piebilstot, ka ir jāatceras, cik ilgi tiesās norit lietu izskatīšana, proti, tas nozīmēs, ka līdz nākamajam izvērtēšanas periodam tiesas vēl skatīs iepriekš iesniegtās pārsūdzības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) “Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs” rezultāti liecina, ka ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2022. gadā saglabājies gandrīz 2021. gada līmenī: 26,5% no IKP, samazinoties tikai par -0,1 procentpunktiem.

Salīdzinoši būtiskāk ēnu ekonomika ir mazinājusies Igaunijā, savukārt Lietuvā vērojams ēnu ekonomikas apjoma pieaugums.

Atbilstoši ēnu ekonomikas indeksa aprēķiniem, kas tiek veikti Baltijas valstīs kopš 2009. gada, ēnu ekonomikas apjoms Latvijā kopš 2016. gada, ar nelielu izņēmumu 2019. gadā, ir bijis ar pieaugošu tendenci: 20,7% no IKP 2016. gadā, 24,2% no IKP 2018. gadā, 25,5% no IKP 2020. gadā. 2021. gadā ēnu ekonomika Latvijā pieauga līdz 26,6% no IKP, bet 2022. gadā pavisam nedaudz mazinājās, sasniedzot 26,5% no IKP.

Salīdzinoši vairāk ēnu ekonomikas apjoms 2022. gadā ir mazinājies Igaunijā: par 1.0 procentpunktiem, salīdzinot ar 2021. gadu, sasniedzot 18,0% no IKP. Savukārt Lietuvā 2022. gadā ēnu ekonomikas apjoms ir pieaudzis par 2,7 procentpunktiem un sasniedz 25,8% no IKP. Lietuvā šis ir augstākais ēnu ekonomikas apjoma rādītājs kopš 2009. gada, kad tika uzsākts ēnu ekonomikas Baltijas valstīs pētījums. Kopumā, jaunākie pētījuma rezultāti norāda, ka ēnu ekonomikas apjoms Lietuvā ir pietuvinājies ēnu ekonomikas līmenim Latvijā, savukārt Igaunijā ēnu ekonomika ir izteikti mazāka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Valsts prezidents mudina Saeimu pilnveidot valdības darbu

LETA,16.09.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts prezidenta Andra Bērziņa izveidotā ekspertu grupa šodien nākusi klajā ar otro ziņojumu par Ministru kabineta darba pilnveidošanas iespējām, ziņo Valsts prezidenta kancelejas Preses dienests.

Lai pilnveidotu valsts pārvaldes modeli, pamatojoties uz minēto ziņojumu, Valsts prezidents ir nosūtījis Saeimas priekšsēdētājai Solvitai Āboltiņai (V) likumdošanas iniciatīvu, kurā tiek ierosināts grozīt Satversmi, Ministru kabineta iekārtas likumu un Saeimas Kārtības rulli.

Ziņojumā ietvertie priekšlikumi un ieteikumi izstrādāti, balstoties uz pieredzes un situācijas analīzi mūsu valstī, kā arī uz citu demokrātisko valstu pieredzes apzināšanu un praktiķu izteiktajiem viedokļiem un vērtējumiem. Ekspertu grupa savus priekšlikumus ir formulējusi, stingri vadoties no fakta, ka Latvija ir parlamentāra republika un pilntiesīga Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Visaugstākais ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā joprojām ir būvniecībā

Db.lv,16.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2021. gadā ir pieaudzis par 1,1%, sasniedzot 26,6% no iekšzemes kopprodukta. Naudas izteiksmē, kopējie zaudētie nodokļu ieņēmumi no ēnu ekonomikas Latvijā, pārsniedz 2,7 miljardus eiro, liecina publiskotie Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) “Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs” rezultāti.

Covid-19 pandēmijas ietekmē ēnu ekonomikas apjoms 2021. gadā ir pieaudzis arī Lietuvā un Igaunijā.

Atbilstoši ēnu ekonomikas indeksa aprēķiniem, kas tiek veikti Baltijas valstīs kopš 2009. gada, ēnu ekonomikas līmenim Latvijā bija tendence mazināties 2015. un 2016. gadā, kad tas sasniedza, attiecīgi 21,3% un 20,7% no IKP. Savukārt turpmākajos gados, ēnu ekonomikas apjoms Latvijā vai nu būtiski nemainījās, vai arī pieauga: 2017. gadā ēnu ekonomika Latvijā bija 22,0% no IKP, 2018. gadā - 24,2%, 2019. gadā - 23,9%, 2020. gadā 25,5%, bet 2021 gadā - 26,6% no IKP.

Ēnu ekonomikas pieaugums 2021. gadā ir vērojams arī Lietuvā un Igaunijā. Proti, salīdzinājumā ar 2020. gadu, Igaunijā ēnu ekonomika 2021. gadā palielinājusies par 2,5%, sasniedzot 19,0% no IKP. Igaunijā, šis ir augstākais ēnu ekonomikas rādītājs kopš 2012. gada, kad ēnu ekonomikas apjoms bija 19,2% no IKP. Savukārt Lietuvā ēnu ekonomikas apjoms 2021. gadā palielinājies pat par 2.7%, sasniedzot 23,1% no IKP. Lietuvā šis ir augstākais ēnu ekonomikas apjoma rādītājs kopš 2009. gada. Tādējādi, visticamāk, tieši Covid-19 pandēmijas ietekmē, ēnu ekonomika 2021. gadā ir palielinājusies visās trīs Baltijas valstīs. Lai gan starpība starp ēnu ekonomikas apjomu Latvijā un Lietuvā ir salīdzinošo mazāka kā novērtos iepriekšējos gadus, tomēr tā joprojām ir visaugstākā tieši Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Zolitūdes traģēdijas izmeklēšanas galaziņojumā kā morāli atbildīgos plāno minēt četras EM amatpersonas un bijušo premjeru

LETA,14.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisija šodien atbalstīja deputāta Artusa Kaimiņa (LRA) priekšlikumu galaziņojumā minēt par traģēdiju morāli atbildīgo vārdus - četras bijušās Ekonomikas ministrijas (EM) amatpersonas un bijuši Ministru prezidentu Valdi Dombrovski (V).

Galaziņojuma projekta izskatīšana gan vēl nav noslēgusies.

Atbalstītajā priekšlikumā norādīts, ka Zolitūdes traģēdija ir ārkārtas notikums, par kuru sabiedrība pieprasa politisko un morālo atbildību no amatpersonām, kuru pārraudzībā atradās būvniecības joma. Atšķirībā no kriminālatbildības politiskā un morālā atbildība nav saistāma ar amatpersonu motīviem vai traģēdijas tehniskajiem cēloņiem. Politiskā un morālā atbildība ir rodama valsts pārvaldības attiecībās ar sabiedrību, kas uztur morālu prasību par notikušo. Taču atbildību var pieprasīt tikai un vienīgi no indivīdiem, jo tie ir spējīgi veikt izvēles.

Līdz ar to, neatkarīgi no motīviem, sabiedrības priekšā par traģēdiju morāli un politiski atbildīgas var būt tikai amatpersonas, priekšlikumā norādījis deputāts. Ņemot vērā būvniecības jomas pārstāvju izteikto viedokli, kā arī iepriekš minētajā Valsts kontroles Revīzijas ziņojumā pausto, un to, ka lēmumu par Valsts būvinspekcijas reorganizāciju (likvidāciju) pieņēma amatpersonas, komisijas ziņojumā plānots nosaukt par Zolitūdes traģēdiju un tās izraisītajām sekām politiski un morāli atbildīgos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Papildināta - Pavļuts bailīgi bēguļo no tranzītniekiem

Egons Mudulis,05.09.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrs, aizbildinoties ar aizņemtību un nemitīgiem grozījumiem darba grafikā, nekādi nerod laiku, lai tiktos ar Latvijas Tranzīta biznesa asociācijas (LTBA) locekļiem.

Papildināta ar Ekonomikas ministrijas komentāru 4. rindkopā

Rīt LTBA bija plānojusi lietišķu tikšanos ar ekonomikas ministru Danielu Pavļutu, lai atbilstoši Koalīcijas padomes lēmumam, uzklausītu ministra skaidrojumu par Ekonomikas ministrijas virzītajiem priekšlikumiem veikt grozījumus Likumā par ostām, lai ieviestu tā saucamo ostu nodokli, kā arī paustu argumentētus un ekonomiskiem aprēķiniem pamatotus viedokļus pret šāda nodokļa ieviešanu.

Saskaņojot ar ministru LTBA sapulces laiku, norises datumi tika vairākkārt pārskatīti, un arī viņa paša noliktais lietišķās tikšanās laiks - 6.septembris - pēkšņi izrādījās nepieņemams, un ierašanās uz diskusiju tika atsaukta, norāda asociācijā. Izvērtējot šādu D. Pavļuta rīcību, asociācijas vadība izsaka dziļu neizpratni par ministra bailīgo bēguļošanu un izvairīšanos no konkrētas un argumentētas viedokļu apmaiņas ar tranzīta nozares ekspertiem un uzņēmumu vadītājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sabiedrība

Dombrovska trešā valdība: Ekonomikas ministrija – Pavļutam; Finanšu ministrija - Vilkam

BNS,20.10.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Premjera amatam nominētais Valdis Dombrovskis iesniedzis Valsts prezidentam vērtēšani jaunās valdības ministru amatu kandidātus. Trešajā V. Dombrovska valdībā Ekonomikas ministriju paredzēts uzticēt Danielam Pavļutam, Finanšu ministriju atkārtoti Andrim Vilkam, Satiksmes ministriju Aivim Ronim, bet Tieslietu ministriju – Gaidim Bērziņam vai arī Jānim Bordānam.

Par ekonomikas ministru Zatlera Reformu partija (ZRP) nominējusi pašreizējo Swedbank korporatīvo komunikāciju vadītaju Danielu Pavļutu, kurš iepriekš strādājis valsts pārvaldē un bijis Kultūras ministrijas valsts sekretārs.

Savukārt finanšu ministra amatu plānots arī turpmāk uzticēt Andrim Vilkam. Tieslietu ministrijas vadītāja amatam Nacionālā apvienība virzīs divus kandidātus – bijušo tieslietu ministru Gaidi Bērziņu un advokātu Jāni Bordānu, bet par satiksmes ministru varētu kļūt bijušais diplomāts un ārlietu ministrs, bezpartejiskais deputāts Aivis Ronis. Politisko atbildību par satiksmes ministra darbību saskaņā ar noslēgto vienošanos uzņemtos Vienotība un seši ZRP pametušie deputāti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ēnu ekonomika parasti nav novērojama eksportējošos uzņēmumos, bet drīzāk vietējos uzņēmumos, otrdien preses konferencē pēc valdības sēdes sacīja ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV), komentējot Rīgas Ekonomikas augstskolas Ilgtspējas biznesa centra direktora Arņa Saukas veikto ēnu ekonomikas pētījumu.

Premjers norādīja, ka būtu jārunā arī par izglītības stiprināšanu un to, lai nākotnē cilvēki ar labām prasmēm darba tirgū nebūtu spiesti izdzīvot, bet arī varētu strādāt ar atdevi eksportējošos uzņēmumos, kur nav izaicinājumu saistībā ar ēnu ekonomiku.

Vienlaikus ir arī jāturpina pētīt, tomēr "ir skaidrs, ka, ja cilvēkam ir laba izglītība un viņš strādā uzņēmumā, kas ir eksportējošs, tur nav ēnu ekonomikas," sacīja premjers.

Kariņš norādīja, ka vienlaikus dažādi pētījumi uzrāda nedaudz atšķirīgus rādījumus. "Šodienas Saukas kunga pētījums balstās uz aptaujām, bet vienlaikus ir arī otrs pētījums, ko veic Eiropas komisija (EK), kas balstīts uz ekonomiskajiem datiem".

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Ministru veikums: Daniels Pavļuts - daudz solīja, 
ne tik daudz deva

Zanda Zablovska, Māris Ķirsons, Līva Melbārzde,23.08.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministra Daniela Pavļuta paveiktais vairumā gadījumu saņem ļoti labu vērtējumu, taču asa kritikas deva tiek par runāšanu bez darīšanas

No Db.lv veiktās aptaujas rezultātiem izriet, ka, vērtējot D. Pavļutu, vienaldzīgo nav – visbiežāk jeb 38,1% gadījumu ekonomikas ministra paveiktais saņēmis ļoti labu vērtējumu, tomēr ievērojama daļa jeb 28,9% aptaujāto viņa darbu novērtējuši kā ļoti vāju. Salīdzinoši daudz mazāku daļu veido vidējs vērtējums. Līdzīgi ekonomikas ministru vērtē DB aptaujātie uzņēmēji, gan liekot 8 un slavējot viņa aktivitāti, gan liekot 2 un norādot uz darbības imitāciju.

Iespējams, pretrunīgais vērtējums skaidrojams ar to, ka D. Pavļuts, līdzīgi kā citi viņa kolēģi Reformu partijas pārstāvētajās ministrijās, piemēram, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs vai bijušais izglītības ministrs Roberts Ķīlis nācis klajā ar skaļiem reformu pieteikumiem, taču ar izpildi veicies dažādi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pavļuts noraida Straujumas pārmetumus; gatavs sniegt savu skatījumu

LETA,17.01.2014

L. Straujuma un D. Pavļuts šā gada septembrī grāmatas Ciemojamies Ministru kabinetā prezentācijas pasākumā

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašreizējais ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts (RP) noraida premjera amata kandidātes Laimdotas Straujumas (V) viņam veltītos pārmetumus un pauž gatavību sarunā ar L. Straujumu un Vienotības vadību sniegt savu skatījumu uz izteikto kritiku.

Reformu partijas (RP) pieņemto lēmumu virzīt viņu ekonomikas ministra amatam arī topošajā valdībā Pavļuts vērtē kā absolūtu konsekventu, jo valdības veidošanas procesā politiskais spēks nekad nav minējis kādu citu kandidātu šim postenim. RP uzskata, ka nav vajadzības mainīt labi strādājošus ministrus, skaidroja ekonomikas ministrs.

Viņš atturējās prognozēt, kāds būs gaidāmo politisko sarunu rezultāts.

Saistībā ar atbildības uzņemšanos par Zolitūdes traģēdiju D. Pavļuts norādīja, ka pērn 25. novembrī atklātā vēstulē ir skaidrojis, ka no savas puses centies, lai jaunais Būvniecības likums būtu stingrāks tieši pret sabiedrisko ēku būvniecības prasībām. «Pateicoties manam, [toreizējā Tautsaimniecības komisijas vadītāja] Vjačeslava Dombrovska (RP) un pašreizējā vadītāja Jāņa Ozoliņa (RP) darbam, ir panākts rezultāts - Saeimas pieņemts likums,» skaidroja ekonomikas ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Juris Pūce pagaidām turpinās darbu Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra amatā

Dienas Bizness,19.03.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretārs Juris Pūce pagaidām turpinās darbu ministrijā. Iecerētā J. Pūces rotācija uz Satiksmes ministru (SM) nenotiks, jo SM nav gatava strādāt, ja J. Pūce iebilst, sarunā ar Latvijas Radio sacīja ekonomikas ministrs Daniels Pavļus.

Savukārt pats J. Pūce norādīja, ka likums, protams, paredz ministram rosināt rotāciju, bet tajā pašā laikā tas paredz pienākumu arī šo rotāciju skaidrot un pamatot ar objektīviem rādītājiem. J. Pūce šādu pamatojumu neesot saņēmis.

Sarunā ar radio J. Pūce skaidroja, ka pusotra gada laikā, kopš viņš strādā kopā ar tagadējo ekonomikas ministru, viņš no Daniela Pavļuta nav saņēmis pārmetumus par veikto darbu. J. Pūce arī skaidroja, ka nevienā no nozīmīgām pozīcijām viņam ar ministru neesot bijušas nopietnas pretrunas.

Tikmēr pats ministrs atzīmēja, ka J. Pūces darbībā ir bijušas nepilnības un viņš ir paudis neizpratni par atsevišķiem jautājumiem. Abas puses savulaik esot bijušas vienisprātis, ka abiem nebūtu produktīvi turpināt sadarbību.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Db viedoklis: Industrializācijas politika var izdoties, ja to vēlēsies vairāk par vienu ministru

Dienas Bizness,17.12.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrijas paspārnē tapis dokuments, kādam principā vajadzētu būt katrai valstij, kas ir vērsta uz ekonomikas attīstību, – Nacionālās industrializācijas politika (NIP). Varētu gari un plaši apcerēt teju katru tajā iekļauto punktu, tomēr uzreiz jāteic, ka tiem ir vienojošs aspekts – zem katra no tiem var parakstīties.

Respektīvi, ir radīts dokuments, kura īstenošanas rezultātā Latvijas tautsaimniecība, visticamāk, būtu ievērojami attīstītāka. Šoreiz NIP sakarā ir jārunā par pāris citiem ļoti būtiskiem aspektiem.

Pirmkārt, ir svarīgi, lai par lielāko Ekonomikas ministrijas sasniegumu NIP jomā nekļūtu tā izstrāde. Respektīvi, pēdējo 20 gadu laikā Latvijā ir tapis ne viens vien samērā loģisks dokuments, kura galvenā misija ir izrādījusies putekļu uzkrāšana kādas ministrijas skapja plauktā. Dažādi eksperti ir norādījuši, ka jaunizstrādātajā NIP neesot nekā jauna. Šādam apgalvojumam lielā mērā var arī piekrist, taisnības labad gan piebilstot, ka arī tas pats vecais vēl ne reizi līdz galam nav realizēts. Runājot par demogrāfijas problēmām, daudzi ar to parasti saprot lielāku vai mazāku sociālo pabalstu piešķiršanu, bet patiesībā jau runa ir par bērnudārzu, izglītības iestāžu, veselības aprūpes pakalpojumu un daudz kā cita pieejamību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par veselības ministra amata kandidātu partija "Kustība "Par!"" izraudzījusies tās līderi Saeimas deputātu Danielu Pavļutu, aģentūru LETA informēja politiskajā spēkā.

Rīt, 7.janvārī, apvienības "Attīstībai/Par" Saeimas frakcija lems par Pavļuta virzīšanu ministra amatam no apvienības un aicinās uz tikšanos Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV), lai vienotos par turpmāko sadarbību valdībā.

"Kustība "Par!"" apņēmusies darbu Kariņa valdībā turpināt, "lai lēmumi pandēmijas uzveikšanai balstītos zinātnē un veselības lietpratēju viedoklī, nevis politiskajā konjunktūrā". Partija vēloties rūpēties, lai krīze vēl tālāk nepadziļinātu nevienlīdzību sabiedrībā. Politiskais spēks sola "nemainīt kursu veselības aprūpē, valsts reformās un taisnīgākas sabiedrības veidošanā".

"Mēs ticam, ka Kariņš izdarīs secinājumus no pēdējo mēnešu notikumiem un centīsies valdību vadīt, spējot saredzēt ne tikai skabargas citu acīs, bet arī baļķus savējās," teikts "Kustības "Par!"" izplatītajā paziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima 2019.gada 23.janvārī ar 61 balsi apstiprināja jauno valdības sastāvu.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Kariņš dzimis 1964.gadā ASV, precējies un ir četru bērnu tēvs.

Kariņam ir augstākā izglītība - 1988.gadā viņš beidzis Pensilvānijas Universitāti ASV, iegūstot humanitāro zinātņu bakalaura grādu ar specialitāti lingvistikā. 1996.gadā viņš absolvējis Pensilvānijas Universitāti, kļūstot par filozofijas doktoru ar specialitāti lingvistikā.

Kariņš nekandidēja 13.Saeimas vēlēšanās. Tomēr pēc diviem neveiksmīgiem mēģinājumiem uzticēt veidot valdību Jaunās konservatīvās partijas līderim Jānim Bordānam un partijas «KPV.LV» premjera amata kandidātam Aldim Gobzemam, Valsts prezidents Raimonds Vējonis jaunā Ministru kabineta veidošanu uzticēja partiju apvienības «Jaunā Vienotība» virzītajam premjera amata kandidātam Kariņam.

Komentāri

Pievienot komentāru