Neņemot vērā skaļus strīdus un demisijas pieprasījumus, veselības un labklājības ministres turpina strādāt, bet tieslietu ministrs pamanījies nevienu nenokaitināt – DB izvērtējis, ko gada laikā paveikusi Ingrīda Circene, Ilze Viņķele un Jānis Bordāns.

Savukārt turpmākajos DB numuros varēsiet lasīt par pārējo ministru darbiem, kā arī paust savu viedokli, cik ražīgi ir strādājušas amatpersonas. Šonedēļ vērtējam izglītības, kultūras un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru paveikto – novērtēt ministrus varat šeit.

DB secina, ka padarīto darbu saraksts ministriem ir krietni pieaudzis un, tuvojoties vēlēšanām, var pieļaut, ka runas par paveikto izskanēs arvien skaļāk. Nepaveikto darbu ministriju skatījumā tikpat kā nav, jo visi esot iesākti vai atrodas izstrādes procesā. Tomēr tas, ka kaut kas tiek iesākts, nenozīmē, ka tas tiks pabeigts. Turklāt beigās rezultāts var būtiski atšķirties no sākotnēji paredzētā, tāpēc šos pasākumus iekļaujam nepadarīto darbu sarakstā.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Edmunda Sprūdža paveiktais pēdējā gada laikā db.lv aptaujā visbiežāk saņēmis ļoti vāju vērtējumu. Latvijas Lielo pilsētu asociācijā (LLPA) pat norāda, ka labākais ministra izdarītais pēdējā pusgadā ir tas, ka viņš neiejaucas pašvaldību darbā. Savukārt kultūras ministres Žanetas Jaunzemes-Grendes strīdi ar nozari pēdējā laikā pieklusuši, un atzinīgi tiek vērtēta arī jaunā izglītības un zinātnes ministra Vjačeslava Dombrovska komunikācija.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) kopējā darbu sarakstā ir vairāki pozitīvi pasākumi, atzīst LLPA izpilddirektora vietnieks Māris Kučinskis. E. Sprūdža darbā Microsoft Latvia vadītājs Ēriks Eglītis novērtē nozares pārstāvju iesaisti plānošanas dokumentu izstrādē, taču vērš uzmanību uz to, ka «vērojama aizraušanās ar «alternatīvu» meklēšanu «alternatīvas pēc»». Tikmēr pats ministrs papildus iesākto iniciatīvu virzībai nākamā gada laikā iecerējis panākt kultūras iespēju pilnveidošanu lauku teritorijās dzīvojošiem iedzīvotājiem.

Iespējams, šī ideja arī varētu būt veiksmīga, ņemot vērā, ka Ž. Jaunzemes-Grendes darbs aptaujā arī visbiežāk saņēmis ļoti vāju vērtējumu. Kultūras un mākslas projekta NOASS valdes priekšsēdētājs Dzintars Zilgalvis DB gan saka, ka sadarbība ar kultūras ministri ir veiksmīga, ir izveidojies labs dialogs, un vēl ministrei veiksmi un izturību. Latvijas Radošo savienību padomes valdes priekšsēdētāja Dace Bluķe vērš uzmanību uz to, ka joprojām nav konkrētas apbalvojumu politikas par īpašiem sasniegumiem kultūrā.

Neskatoties uz nepietiekamo finansējumu, aizsardzības ministra darbs tiek novērtēts labi, tādu pašu vērtējumu saņem ārlietu ministrs, savukārt iekšlietu ministram jāpaceļ balsi .

Saskaņā ar db.lv aptaujas rezultātiem iekšlietu ministra Riharda Kozlovska paveiktais pēdējā gada laikā visbiežāk saņēmis viduvēju vērtējumu. Bijusī iekšlietu ministre Linda Abu Meri min, ka salīdzinājumā ar viņu R. Kozlovskim ir daudz vieglāks ministrēšanas periods. Tomēr gan R. Kozlovski, gan aizsardzības ministru Arti Pabriku nozaru pārstāvji mudina veiksmīgāk piesaistīt finansējumu savām atbildības jomām, savukārt ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs pagaidām var baudīt sasniegtā augļus.

Latvijā aizsardzībai atvēlētie līdzekļi joprojām ir būtiski zemāki par NATO noteikto, un tas ietekmē nozares stāvokli, būtiski ierobežojot attīstības iespējas un nozarē paveikto, DB norāda Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks Māris Andžāns. Ministram esot vairāk jāpievēršas aizsardzības sfērai, tostarp personāl- atlases politikai, sociālajām garantijām u.c., ne ārlietām.

Pirms dažām dienām vairāki autori – Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāns Gundars Bērziņš, vadošie pētnieki Irina Arhipova un Aldis Ērglis, kā arī Latvijas Mobilā telefona prezidents Juris Binde – prezentēja interesantu pētījumu Latvijas reģionu ekonomiskās attīstības indekss, ar kura palīdzību iespējams iegūt daudz informācijas par ekonomisko aktivitāti Latvijas reģionos.

Faktiski ir izstrādāts vēl viens rīks, ar kura palīdzību, ieguldot papildu līdzekļus datu analīzē, iespējams iegūt informāciju, uz kuriem ceļiem un kad ir lielākā satiksmes intensitāte. Līdz ar to – kuri ceļi ir nozīmīgākie tautsaimniecībai un iedzīvotājiem un būtu jāremontē pirmie.

Šāds neatkarīgs pētījums, protams, ir ļoti pozitīvi vērtējams veikums, jo paver jaunas iespējas uzlabot arī ceļu tīkla remontu plānošanu. Turklāt tas perfekti papildina Satiksmes ministrijas rokās jau esošo rīku klāstu, piemēram, VAS Latvijas Valsts ceļi un Jāņa sētas pagājušā gada rudenī prezentēto valsts autoceļu inventarizāciju, kas arī piedāvāja kritērijus, lai noteiktu prioritātes ceļu remontēšanai.

"Repharm" meitas uzņēmumu "Veselības centru apvienības" un "Centrālās laboratorijas" valdes priekšsēdētājai Stellai Lapiņai piešķirta LR Ministru kabineta balva par ieguldījumu veselības aprūpes nozares attīstībā, kas apliecina šo uzņēmumu īpašo veikumu pandēmijas laikā, nodrošinot valstī veselības krīzes risinājumus un sekmējot medicīnas pakalpojumu pieejamību.

"Mūsu uzņēmumu profesionālo komandu darbs ir pamatā visam, ko šajā sarežģītajā laikā esam spējuši paveikt. Pateicoties ikvienam mūsu darbiniekam, būdami vien neliela daļa no Latvijas veselības aprūpes kopuma, esam varējuši nodrošināt apjomīgu pakalpojumu daudzumu krīzes vajadzībām. Covid-19 pandēmija nebijušas realitātes situācijā nostādīja gan mūsu uzņēmumu attīstību, gan visu veselības aprūpes nozari. Kā salīdzinoši nelieli uzņēmumi valsts kontekstā, ar lepnumu apzināmies, ka katra ceturtā vakcīnas pote un ik dienu vairāk nekā 35% veikto Covid-19 testu ir mūsu darbinieku veikums. Ar lielu pateicību un lepnumu pieņemu šo balvu, jo tā ir novērtējums maniem darbiniekiem, mūsu uzņēmumu komandām, kas nepagurušas turpina darbu krīzes apstākļos. Šis laiks mums ir grūta, taču nozīmīga un vērtīga mācību stunda, kurā iegūtās zināšanas izmantosim tālākajā attīstībā gan Latvijā, gan arī paplašinoties Baltijas jūras reģionā," komentē S.Lapiņa.

Radīta jauna Latvijas valsts pārvaldes darbinieku atalgojuma apjomu skaidrojošā mērvienība – 1 sepliņš.

Iniciatīvas grupa Kuram tas rūp? ir radījusi unikālu mērvienību – «1 sepliņš», kas atbilst viena vidējā strādājošā pienesumam Valsts kasē, kas tieši attiecināms uz valsts sektorā strādājošo, tostarp un jo īpaši dažādu iestāžu dižvaldsēžu, algu finansēšanu. Kādēļ no šīs vienkāršās mērvienības radusies varoņteika par 48 sepliņiem, lasiet tālāk.

Šo rubrikas Pavisam vienkārši stāstu sākšu ar atstāstu no pasakas par zemnieku, kurš uz nama sliekšņa sievai saka, ka pieveicis 48 ar vienu cirtienu. Sieva šo apkampj, skūpsta un daudzina par varoni! Zemnieks sievai nepaspēja pateikt, ka uz nama loga sētas pusē pieveicis mušas ar vienu pašu plaukstas cirtienu. Latvijā šobrīd ir līdzīgi, lai gan stāsts ir par cilvēku algām un nodokļiem.

Vērtējumi krasi atšķiras – zemkopības ministri vērtē atzinīgi, vienlaikus pieprasot lielāku atbalstu ražošanai, bet satiksmes ministram kritiku netaupa.

Gan satiksmes ministrs Anrijs Matīss, gan zemkopības ministre Laimdota Straujuma savās ministrijās strādājuši iepriekš un ir atzīstami par profesionāļiem, tomēr viņu vērtējums ir krasi atšķirīgs – saskaņā ar db.lv aptaujas datiem, L. Straujumas darbs visbiežāk novērtēts ar labu un ļoti labu vērtējumu, kamēr A. Matīsa (un viņa priekšgājēja Aivja Roņa) paveiktais visbiežāk saņem vāju vai viduvēju vērtējumu.

A. Matīss ministra amatā ir kopš šā gada marta. To, ka viņš pazīst nozares drēbi un maisā viņu neiebāzt, norāda visi DB aptaujātie transporta, tranzīta un loģistikas jomā strādājošie. Arī prioritātes esot pareizās, taču to, vai A. Matīss spēs savas apņemšanās arī īstenot, pašlaik ekspertiem ir grūti spriest. Tādēļ 10 balles par ministra darbu neviens nesteidz likt, taču avansā piešķir 7.

Finanšu ministra darbā tumšākos plankumus rada uzņēmējiem svarīgā prognozējamība nodokļu jomā, taču novērtēta tiek Andra Vilka nosvērtība.

Aptaujā, kas veikta portālā db.lv, A. Vilks visbiežāk saņēmis ļoti labu un labu vērtējumu. Arī DB aptaujātie uzņēmēji A. Vilkam 10 ballu skalā liek tādas atzīmes kā 8 un 9, novērtējot viņa «vēso prātu» un spēju turēties pretī citu ministriju prasītajam, taču vienlaikus uzmanība tiek vērsta uz pēdējā laika karstāko strīdu iemeslu – solīto iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) samazināšanu. Proti, vēl pērn likumā tika ierakstīts, ka IIN nākamos divus gadus saruks par diviem procentpunktiem, 2015. gadā sasniedzot 20%. Taču šogad plāni mainīti, un daļa uzņēmēju pauž viedokli, ka A. Vilks, tāpat kā visa valdība kopumā, ir atbildīgs par solītā nepildīšanu.

Premjeram Valdim Dombrovskim jāsāk domāt plašāk – jānāk klajā ar ilgtermiņa nākotnes vīzijām. Tā DB norāda uzņēmēji un eksperti, vērtējot valdības darbu.

Saskaņā ar db.lv aptaujas datiem premjera pēdējā gada laikā paveiktais visbiežāk novērtēts ļoti labi – 25,2%. Labi V. Dombrovska darbu novērtējuši 19,6% aptaujas dalībnieku, bet 20,6% gadījumu paveiktais atzīts par ļoti vāju.

Aptaujāto uzņēmēju vidū tik asu vērtējumu V. Dombrovskis gan nesaņem – lai arī kritikas ir daudz, vidējā atzīme 10 ballu skalā ir 7, jo «galīgi viss nav tūtā salaists». Visbiežāk uzņēmējus neapmierina valdības viedokļa svārstības un nespēja nodrošināt stabilitāti, īsā laikā izdomājot jaunas izmaiņas. Tā, piemēram, pirms gada tika nolemts samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi, savukārt tagad, veidojot budžetu, parādās citi plāni.