Tiešsaistes maksājumu pakalpojuma «Transferwise» dibinātāji Kristo Kērmans un Tāvets Hinrikuss saglabājuši līderu pozīcijas biznesa laikraksta «Aripaev» veidotajā Igaunijas bagātāko cilvēku sarakstā.

Kā liecina laikraksta aplēses, Igaunijā bagātākais cilvēks arī šogad ir Kērmans, kura aktīvu kopējā vērtība ir 644,7 miljoni eiro. Viņa biznesa partneris Hinrikuss ieņem otro vietu ar 512,6 miljonu eiro turību.

Abi Igaunijā bagātākie cilvēki gada laikā savu bagātību vairāk nekā dubultojuši.

Trešajā vietā šogad ierindots enerģētikas jomas uzņēmējs Kristjans Rahu, kurš pērn sarakstā bija 12.vietā. Viņa aktīvu vērtība šogad tiek lēsta 312 miljonu eiro apmērā, lai gan pērn tā sasniedza tikai 132,6 miljonus eiro. Krasais viņa turības pieaugums saistāms ar to, ka 2018.gada novembrī Rahu vairāk nekā 350 miljonu eiro vērtā darījumā pārdeva savu enerģētikas uzņēmumu «Utilitas».

Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas padomes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs zaudējis daļas advokātu uzticību.

Tuvojoties Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas (LZAK) padomes (LZAP) vēlēšanām, kas paredzētas 6. maijā, tiek piedzīvota viena no retajām reizēm, kad Latvijas advokātu cunftes iekšējās attiecības un nesaskaņas tiek izlaistas publiskajā telpā. Tā var raksturot Dienas rīcībā nonākušo informāciju par daļas LZAK biedru asiem pārmetumiem pašreizējam LZAP vadītājam J. Rozenbergam.

Taču vienlaikus ir otra daļa kolēģijas biedru, kuri pozitīvi vērtē J. Rozenberga līdzšinējo darbību LZAP vadībā, akcentējot, ka J. Rozenbergs, neskatoties uz viņam paustajiem pārmetumiem, ir vienīgais kandidāts, kas noteiktajā termiņā izvirzīts LZAP vadītāja amatam.

Pārmet vienaldzību pret advokatūras interesēm

Igaunijas premjerministre Kaja Kallasa pirmdien paziņoja par līdzšinējās valdības demisiju pēc parlamenta jaunā sasaukuma darba uzsākšanas.

Kallasa paziņoja, ka saskaņā ar konstitūciju pašreizējā Reformu partijas, sociāldemokrātu un nacionālkonservatīvās partijas "Tēvzeme" veidotā valdība atkāpjas.

Demisionējusī valdība turpinās pildīt savus pienākumus līdz stāsies amatā jaunā valdība.

Kallasa tikusies ar prezidentu Alaru Karisu, kurš viņai kā vēlēšanās uzvarējušās partijas priekšsēdētājai piedāvājis veidot jauno valdību.

Pēc prezidenta teiktā, mēnesi ilgās sarunas par koalīcijas izveidi demonstrēja trīs politisko partiju kopīgo gribu valdīt kopā. "To man apstiprināja visas partijas, ar kurām es runāju. Šīm trim partijām parlamentā ir spēcīgs vairākums – 60 balsis. Tāpēc man nav vajadzīgas divas nedēļas, lai pieņemtu lēmumu. Turklāt uzskatu, ka jaunajai valdībai pēc iespējas ātrāk jāķeras pie darba, jo darāmā vēl ir daudz," sacīja Kariss.

Mūsdienās spēcīga tautsaimniecības attīstība nav iedomājama bez finanšu sektora līdzdalības. Lai tautsaimniecība varētu sekmīgi attīstīties, uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem (MVU), nepieciešamas ārējais finansējums. Lai gan pieejami dažādi alternatīvi finansējuma avoti, Latvijā ierastākā uzņēmumu finansējuma forma ir banku kredīti, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne.

Latvijā uzņēmumu kreditēšana pēdējo gadu laikā pakāpeniski atkopjas, taču vienmēr var vēlēties ko labāku. Tajā pašā laikā vairākās eiro zonas valstīs uzņēmumu kredītu procentu likmes ir zemākas un kredītu atlikuma pieaugums straujāks. Kas nosaka Latvijas uzņēmumu kreditēšana attīstības tendences?

Vairāki avoti sniedz atbildi uz jautājumiem par uzņēmumu kredītu pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī tos iespaidojošiem faktoriem. Viens no šādiem avotiem ir eiro zonas banku kreditēšanas aptauja, kurā sniegts banku viedoklis par dažādiem kredītu veidiem, tostarp aizdevumiem uzņēmumiem. Eiro zonas bankas jau kopš 2003. gada katru ceturksni novērtē uzņēmumu kredītu piedāvājuma un pieprasījuma pārmaiņu virzienu un relatīvo lielumu, kā arī šīs pārmaiņas ietekmējošus faktorus [1]. Raksturojot kredītu standartus, kā arī piedāvājumu, bankas sniedz viedokli arī par kredītiem MVU.

Rīgas pilsētas teritorijā atrodas deviņi nevienai pašvaldības un valsts institūcijai nepiederoši gājēju tilti. Viens no šiem tiltiem drīzumā uz laiku tikšot slēgts.

Jau vēstīts, ka saņemto iedzīvotāju sūdzību dēļ Rīgas domē šodien bija sasaukta atbildīgo institūciju pārstāvju sanāksme, lai diskutētu par gājējiem paredzēto Rīgas gaisa pārvadu turpmāko apsaimniekošanu. Latvijas Televīzija aizvadītajā nedēļā ziņoja, ka lai gan cilvēki šādus gājēju pārvadus izmanto ikdienas gaidās, juridiski tie nevienam nepieder, kā rezultātā neviens arī nerūpējas par šo objektu tehnisko stāvokli.

Sanāksmē piedalījās Rīgas pilsētas būvvaldes, AS «Latvijas dzelzceļš» (LDz), AS «Rīgas siltums», pašvaldības uzņēmuma SIA «Rīgas ūdens», AS «Latvijas gāze», kā arī vairāku domes struktūrvienību pārstāvji.

Kopumā secināts, ka nevienam nepiederoši patlaban ir deviņi šādi gājēju tilti. Balstoties uz Rīgas būvvaldes atzinumu, vissliktākajā stāvoklī patlaban ir pārvads pār Zunda kanālu, kā rezultātā pašvaldība nolēmusi gājēju kustību uz tā slēgt. «Pārvads būs slēgts līdz brīdim, kad veiksim padziļinātu tā apsekošanu. Tad arī būs skaidrs - vai un cik lielas investīcijas tā atjaunošanai nepieciešamas. Varbūt tiltu atzīs par drošu,» žurnālistiem sacīja Rīgas domes priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs Oļegs Burovs (GKR), norādot, ka vienlaikus nav skaidrs - kura institūcija uzņemsies šo pienākumu, jo komunikācijas tur ir gan «Rīgas siltumam», gan būs arī «Latvijas Gāzei».

Augstākā tiesa atstājusi negrozītu apgabaltiesas spriedumu lietā par akumulatoru pārstrādes rūpnīcas izveidi Kalnciemā, vienlaikus norādot, ka lietā pārsūdzētais iestādes lēmums nedod galīgu atļauju darbības īstenošanai.

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments 7.maijā atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas 2016.gada 21.decembra spriedumu, ar kuru noraidīts pieteicēju – Kalnciema pagasta iedzīvotāju – pieteikums par Jelgavas novada domes 2015.gada 28.janvāra lēmuma atcelšanu. Ar šo lēmumu akceptēta trešās personas SIA EcoLead paredzētā darbība – nolietotu svina akumulatoru pārstrādes rūpnīcas izveide – Jelgavas novadā, Kalnciema pagastā, Kalnciemā, Jelgavas ielā 21.

Augstākā tiesa skaidro, ka paredzētās darbības akcepts ir lēmums, ar kuru konceptuāli tiek atbalstīta konkrētās darbības īstenošana tam paredzētajā vietā. Augstākā tiesa norāda, ka vienlaikus šis lēmums ir nošķirams no paredzētās darbības īstenošanas procesā turpmāk pieņemamiem lēmumiem. Lēmums par paredzētās darbības akceptu pats par sevi nedod galīgu atļauju veikt ierosināto darbību. Uzsākot paredzētās darbības īstenošanu, tās ierosinātājam jebkurā gadījumā ir jāievēro normatīvo aktu prasības gan būvniecības uzsākšanai, gan piesārņojošās darbības veikšanas uzsākšanai. Konkrētajā gadījumā SIA EcoLead, lai tā varētu īstenot paredzēto darbību, vēl nepieciešams saņemt būvatļauju un atļauju piesārņojošas darbības veikšanai. Savukārt šo procesu ietvaros tiks izvirzīti patstāvīgi nosacījumi gan būvniecības, gan piesārņojošās darbības veikšanai, un arī šajos procesos sabiedrībai ir tiesības līdzdarboties.

Pēc izglītības ministra apvainošanas sociālajā tīklā Facebook, Igaunijas finanšu ministrs Jirgens Ligi svētdien atkāpies no amata.

Ligi, kurš pārstāv valdošo Reformu partiju, ceturtdien savā interneta vietnes Facebook lapā apvainoja Igaunijas izglītības ministru un sociāldemokrātu pārstāvi Jevgēņiju Osinovski, nosaucot viņu par imigranta dēlu no «rozā partijas».

Pagājušo trešdien Igaunijas televīzijas kanāla ETV sarunu šovā Forum, pievēršoties emigrācijas problēmas jautājumam, Ligi pašreizējās ekonomiskās problēmās vainoja padomju okupāciju. Savukārt Osinovskis iebildis, ka to nedrīkst izmantot kā attaisnojumu.

Ligi ceturtdienas rītā savā Facebook pauda pārliecību, ka Osinovska nostāja šajā jautājumā nav nekas vairāk kā sakņu trūkums un necieņa. «Viņš uzskata, ka vēsture sākas ar viņu un visos jautājumos turas pie vienas neglītas klišejas - iepriekšējā valdība bijusi tāda un šāda, bet tagad ir atnācis viņš. Pilnībā sajaucot, kas ir vara un kas ir valsts vaina,» uzsvēra Ligi.

Ja gadījumā Saeima pieņems likumu par Rīgas domes atlaišanu, Rīgas mērs Nils Ušakovs (S) šo lēmumu apstrīdēs Satversmes tiesā, žurnālistiem pastāstīja politiķis.

Ušakovs kritizēja apvienības «Visu Latvijai»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK) vadītās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādāto lēmumprojektu, ar kuru iecerēts atlaist galvaspilsētas domi.

Ušakovs atzīmēja, ka likumprojektā norādīts, ka domes atlaišanas gadījumā pašvaldības pagaidu administrāciju vadīs VARAM valsts sekretāra vietnieks pašvaldību jautājumos Aivars Draudiņš. Ušakovs uzsvēra, ka Draudiņš ir izbijis Rīgas domes deputāts un viņa vārds vairākkārt esot bijis saistīts ar korupcijas skandāliem. «Nedomāju, ka šāda cilvēka iecelšana amatā būtu atbilstoša. Es pēc būtības aicinu ministru [Gerhardu] atgriezties pie tā, ko viņš teica [VL-TB/LNNK] kongresā - ka domes atlaišanai nav tiesiska pamata, jo tas tā tiešām ir,» sacīja mērs.

Ieceļojot Latvijā, lidostā "Rīga" varēs veikt brīvprātīgu Covid-19 testu, paredz valdībā otrdien apstiprinātie grozījumi rīkojumā par ārkārtējās situācijas izsludināšanu.

Šāds lēmums pieņemts, ņemot vērā to, ka pēdējo dienu laikā pasaulē un arī Eiropas valstīs pakāpeniski izplatās jaunais Covid-19 vīrusa omikrona paveids un, lai iespēju robežās mazinātu šī vīrusa ievešanu Latvijas teritorijā.

Jau ziņots, ka par jautājumu valdības sēdes laikā izvērsās plašas diskusijas.

Dodoties pusdienu pārtraukumā, iepriekš valdībā lēmuma par jautājumu nebija. Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) aizvietotājs finanšu ministrs Jānis Reirs (JV), kurš otrdien vada sēdi, izsludināja pusstundas pārtraukumu, kuras laikā ministriem jāsaprot, vai būs iespējams nonākt pie kompromisa vai galējā variantā jāveic balsojums.

Īpašus iebildumus par lēmumu valdības sēdes laikā izteica satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP), kurš atzīmēja, ka šāds valdības lēmums būtu pret Eiropas Savienības (ES) regulu, kas nosaka, ka jebkādus papildu ierobežojumus var noteikt tikai ārkārtas apstākļos un līdz 14 dienām, par to jāinformē arī Eiropas Komisija (EK).

No pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta Bior amata atkāpies līdzšinējais institūta direktors Rafaels Joffe, kurš direktora amatā bija kopš 1997. gada.

Pagaidām netiek atklāts, vai Bior direktors atkāpies saistībā ar atklātībā nākušo dārgo zušu mazuļu iepirkumu. Pēc šī skandāla zemkopības ministre Laimdota Straujuma izteica neuzticību institūta vadībai.

No šā gada 5. aprīļa līdz jauna direktora apstiprināšanai institūta darbību vadīs direktora vietniece laboratoriju jautājumos Olga Valciņa. Viņai ir ilggadēja darba pieredze zinātniskajā un administratīvajā darbā institūta struktūrās.

Notikušas izmaiņas arī institūta Zinātniskajā padomē, kas valsts vārdā pārvalda institūta darbību, ievēlēts institūta Pētniecības un attīstības departamenta direktors Aivars Bērziņš. Viņš uzskata, ka institūtā ciešāk jāsavieno zinātniskā un administratīvā pārvaldība.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Lielbritānijas naftas un gāzes kompānijas BP vadītājs Bernards Lūnijs negaidīti atkāpies no amata.

Uzņēmums paziņoja, ka 53 gadus vecais Lūnijs atkāpies, atzīstot, ka nav bijis pilnībā atklāts, uzņēmuma iekšējā izmeklēšanā sniedzot informāciju par savām bijušām attiecībām ar kolēģēm.

Īrijas pilsonis Lūnijs BP izpilddirektora amatā aizvadījis mazāk nekā četrus gadus, vadot uzņēmumu cauri nemierīgiem laikiem, kuros naftas un gāzes cenas piedzīvojušas ievērojamas svārstības koronavīrusa pandēmijas un kara Ukrainā dēļ.

Par BP pagaidu izpilddirektoru iecelts finanšu direktors Marijs Okinkloss, kurš vadīs uzņēmumu, līdz tiks atrasts jaunais izpilddirektors.

Par VAS «Latvijas autoceļu uzturētājs» (LAU) valdes priekšsēdētāju iecelts Raitis Nešpors un apstiprināts arī jauns valdes loceklis - Vilnis Vitkovskis, informē kompānijas padomes priekšsēdētājs Uldis Reimanis.

Papildināta 2. rindkopa

R. Nešpors ir arī VAS «Starptautiskā lidosta «Rīga»» padomes loceklis. Satiksmes ministrijas (SM) pārstāvis Aivis Freidenfelds aģentūrai LETA apstiprināja, ka R. Nešporam, kļūstot par LAU valdes priekšsēdētāju, nav jāatstāj lidostas «Rīga» padomes locekļa amats, jo šos amatus ir iespējams apvienot.

«Uzņēmumā ir veikta vadības maiņa, izvērtējot kandidātu profesionālos kritērijus un atbilstību amatiem. Mums ir izdevies piesaistīt jaunas, nepieciešamas kompetences, lai uzņēmumu attīstītu un sasniegtu izvirzītos mērķus - nodrošināt augstu kvalitāti valsts autoceļu kompleksās ikdienas uzturēšanā visā Latvijas teritorijā, kā arī īstenot akcionāra akceptēto uzņēmuma attīstības stratēģiju,» komentē U. Reimanis.

Par Anriju Matīsu nobalso 73, tostarp ZZS un Saskaņas centra deputāti, pret nobalsoja 12 nacionālās apvienības pārstāvji.

Satiksmes ministra kandidātu atlase nav bijusi viegla, vairāki atteikušies gan atalgojuma, gan spiediena, gan nopietno risnāmo problēmu dēļ, sacīja premjers Valdis Dombrovskis (Vienotība). Viņaprāt, līdzšinējam valsts sekretāram ir lielas zināšanas un izpratne par risnāmām sasāpējušajām problēmām – airBaltic, pasažieru vilcienu, ceļu stāvoklis, pasta pakalpoumu risināšanu, kurus A. Matīss gatavs risināt. Tāpat viņam esot liela pieredze valsts pārvaldē un labas profesionālās zināšanas. Savkārt pēc balsouma premjers norādīja, ka NA rīkojas nekoleģiāli un droši vien tas ir saistīts ar vēlmi pārdalīt amatus.

Saeima 2019.gada 23.janvārī ar 61 balsi apstiprināja jauno valdības sastāvu.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Kariņš dzimis 1964.gadā ASV, precējies un ir četru bērnu tēvs.

Kariņam ir augstākā izglītība - 1988.gadā viņš beidzis Pensilvānijas Universitāti ASV, iegūstot humanitāro zinātņu bakalaura grādu ar specialitāti lingvistikā. 1996.gadā viņš absolvējis Pensilvānijas Universitāti, kļūstot par filozofijas doktoru ar specialitāti lingvistikā.

Kariņš nekandidēja 13.Saeimas vēlēšanās. Tomēr pēc diviem neveiksmīgiem mēģinājumiem uzticēt veidot valdību Jaunās konservatīvās partijas līderim Jānim Bordānam un partijas «KPV.LV» premjera amata kandidātam Aldim Gobzemam, Valsts prezidents Raimonds Vējonis jaunā Ministru kabineta veidošanu uzticēja partiju apvienības «Jaunā Vienotība» virzītajam premjera amata kandidātam Kariņam.

Vācijas slavenākais baņķieris Jozefs Akermans (Josef Ackermann) atkāpies no vadoša amata Zurich Insurance Group, jo uzņēmuma finanšu direktors izdarījis pašnāvību, atstājot piezīmi par viņu abu savstarpējām attiecībām, vēsta thelocal.de.

Pjērs Vauthiers (Pierre Wauthier) tika atrasts miris savās mājās pagājušās nedēļas pirmdienā. Turpat tika atrasta arī pēcnāves vēstule. Uzņēmums patlaban uzsācis izmeklēšanu par to, kādēļ uz vīrieti izdarīts nepamatots spiediens.

Akermans ir Vācijā labi pazīstams baņķieris. Viņš ilgu laiku vadīja Deutsche Bank, Vācijas lielāko banku, bet pagājušajā gadā pārgāja strādāt uz Zurich Insurance Group, kļūstot par priekšsēdētāju.

Nesen ieceltais Mozilla vadītājs un viens no līdzdibinātājiem Brendans Aihs (Brendan Eich) atkāpies. Šādu viņa rīcību provocēja nesen izcēlies skandāls saistībā ar viņa uzskatiem par viendzimuma laulībām, vēsta BBC.

Skandāls par B. Aiha uzskatiem sākās marta beigās. B. Aihs, viens no Mozilla līdzdibinātājiem, kā arī JavaScript valodas izveidotājs, 2008. gadā ziedoja tūkstoš ASV dolāru likumprojekta, kas vēršas pret viendzimuma laulībām Kalifornijā, sagatavošanai. Sākotnēji likumprojekts tika atbalstīts, bet vēlāk, 2013. gadā, to noraidīja ASV Augstākā tiesa. Kad marta beigās sabiedrībai tapa zināms par B. Aiha, jaunā Mozilla vadītāja, saistību ar likumprojektu, tas radīja sašutumu daudzos Mozilla Firefox pārlūka lietotājos, kas pauda savu sašutumu sociālajos tīklos. Vislielākais protesta vilnis nāca, kad iepazīšanās vietne OkCupid publicēja aicinājumu neizmantot Mozilla Firefox.

Kalnrūpniecības uzņēmuma Rio Tinto izpilddirektors Toms Albanīss (Tom Albanese) ceturtdien atkāpies no amata. Tas noticis pēc paziņojuma, ka Rio Tinto 2012. gadā ir spiesti norakstīt aptuveni 14 miljardus ASV dolāru, ziņo Wall Street Jornal.

Rio Tinto 2012. gadā 10 līdz 11 miljardi ASV dolāru tika norakstīti saistībā ar neveiksmīgo alumīnija ieguves uzņēmuma atzaru un vēl trīs miljardi ASV dolāru – saistībā ar Mozambikas ogļu ieguvi.

Ogļu aktīvi Mozambikā tika iegādāti 2011. gadā par četriem miljardiem ASV dolāru, iegādājoties Sidnejā bāzēto kompāniju Riversdale Mining Ltd. No amata līdz ar Rio Tinto izpilddirektoru atkāpies arī Dags Ričijs (Doug Ritchie), kurš vadīja Riversdale iegādes procesu.

2011. gadā kompānijas peļņa saruka par 59%, un to lielā mērā ietekmēja 8,9 miljardus ASV dolāru norakstīšana saistībā ar alumīnija aktīviem.

T. Albanīsa vietā Rio Tinto izpilddirektora amatā stājies Sems Velšs (Sam Walsh), līdzšinējais kompānijas dzelzs rūdas ieguves nodaļas vadītājs.

Ūdens līmenim samazinoties, ūdens no iepriekšējās dienās applūdušajām teritorijām ir atkāpies, informē Ogres novada pašvaldības pārstāvji.

Dārzkopības sabiedrībā Ogre pie dažām mājām vakar piekļūt nevarēja, jo arī iela zemākajā teritorijā bija applūdusi. Kopš vakar vakara ūdens no šīs teritorija ir atkāpies.

Pēdējā informācija un vērojumi liecina, ka ledus vižņu krāvums Ogres upes lejtecē ir sarucis, var teikt, ka tas šodienas laikā ir vēl par pāris kilometriem kļuvis īsāks. Šobrīd tas stiepjas no Ogres HES līdz Ogres upes ietecei Daugavā. Tiesa gan, aina mainās ik brīdi – dienas pirmajā pusē pie Ogres HES ūdens, var teikt, plūda aumaļām, un ledus vižņi krājās tikai upes malās, savukārt pēcpusdienā ledus atkal ir sakrājies upes posmā virs HES aizsprosta. Izlaužoties cauri slūžām, ledus vižņi papildinās ledus krāvumu upes lejtecē, raksturo pašvaldība.

ASV kopbraukšanas pakalpojumu kompānija Uber trešdien apstiprināja, ka tās ģenerāldirektors un viens no dibinātājiem Treviss Kalaniks ir atkāpies no amata.

Kalaniks jau bija devies atvaļinājumā ar mērķi atjaunot uzticību vairākos skandālos ierautajai kompānijai, bet otrdien viņš ir aizgājis no kompānijas pēc tam, kad to pieprasīja pieci no lielākajiem Uber investoriem, pirms oficiāla paziņojuma izplatīšanas vēstīja laikraksts The New York Times.

«Varu apstiprināt, ka Treviss ir atkāpies,» ziņu aģentūru AFP informēja kompānijā.

Kompānijas preses pārstāvis norādīja, ka padomes paziņojumā ir uzsvērts, ka «Trevisam Uber vienmēr ir bijis pirmajā vietā.»

«Tas ir drosmīgs lēmums un viņa ziedošanās kompānijai un mīlestības pret Uber apliecinājums,» norādīja kompānijā.

Uber pēdējā laikā izjūt arvien lielāku spiedienu mainīt vadības stilu un darbavietas kultūru, kā rezultātā ir iesniegtas sūdzības par seksuālu aizskaršanu un diskrimināciju.

Prognozes liecina, ka jau nākamgad visas Baltijas valstis būs eirozonā, eksportētāji berzē rokas, bet lietuvieši baidās no inflācijas.

Neraugoties uz mūsu dienvidu kaimiņu ilgāku un, iespējams, vairāk pārdomātu minstināšanos par to, cik ātri aizstāt savu nacionālo valūtu ar eiro, jau šobrīd samērā droši var prognozēt, ka nākamgad arī Lietuva atradīsies eirozonā. Jau tagad gan uzņēmēji, gan finansisti domā par potenciālajiem ieguvumiem, ko nodrošinās visu trīs Baltijas valstu atrašanās vienotās valūtas zonas mehānismā.

Ja vērtē no ekonomiskā viedokļa, tad Lietuvas gatavība ieviest eiro ir līdzīga Latvijai pērnā gada sākumā, un tieši abu pārējo Baltijas valstu atrašanās eirozonā ir iemesls, kāpēc arī Lietuva vēlas pēc iespējas ātrāk pievienoties eirozonai, skaidro SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis.

Lidostai Rīga tās ģeogrāfiskā stāvokļa dēļ būtu jāattīstās straujāk nekā Kauņai vai Tallinai

To sarunā ar DB norāda A.C.B. uzņēmumu grupas tehniskais direktors Dzintars Pomers, kurš savulaik mūzikas vai sporta vietā izvēlējies inženierstudijas, bet vēlāk 15 gadus (1992–2007) vadīja lidostu Rīga, pēc viņa teiktā, noliekot to uz pareizajām sliedēm. DB jau rakstījis (15.01.2014.), ka nesen tika prezentēts 95,59 milj. eiro vērtais lidostas rekonstrukcijas projekts, kur piedalījās arī A.C.B. un Dz. Pomers – nu jau būvnieka statusā. Savukārt kaimiņvalstu lidostās vērojams straujāks pasažieru skaita kāpums nekā Rīgā.

Kā nonācāt celtniecībā, kāpēc savulaik izlēmāt mācīties Rīgas Politehniskajā institūtā (beidzis 1976. g.)?

Sola uzlabot ostu pārvaldību; mēģinās atlaist Rīgas brīvostas pārvaldnieku, kurš pēc tam gatavs rakstīt memuārus

Strauji tuvojoties oktobra sākumā gaidāmajām Saeimas vēlēšanām, valdības ministri turpina izmantot ikvienu iespēju publicitātes un savas pazīstamības celšanai, vēl jo vairāk, ja viņu vēstījums ir pozitīvs. Satiksmes ministra Anrija Matīsa gadījumā gan jārunā par vairākām samilzušām problēmām, kuru ignorēšana šobrīd nebūtu iespējama pat tad, ja netuvotos parlamenta vēlēšanas. Proti, arvien acīmredzamāks kļūst vismaz pāris gadu procesā iesaistītajiem zināmais risks, ka netiks sasniegts Krievu salas projekta (ogļu pārkraušanas pārcelšana no Rīgas centra uz Daugavas kreiso krastu) mērķis un nebūs pilnībā attiecināms Kohēzijas fonda 77 milj. eiro līdzfinansējums. Tas savukārt liecina par to, ka valsts īsti nekontrolē, kā tiek izmantoti Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļi. Tāpat degoši ir jautājumi par transporta jomas uzņēmumu problēmām Krievijas reakcijas dēļ uz ES sankcijām. Taču nav nekādu garantiju, ka atsevišķos jautājumos vienkārši tiek vilkts laiks, imitējot darbību, problēmas risinājumu atstājot nākamo 100 parlamenta deputātu ziņā.

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) saņēmis a/s Olainfarm sūdzību, kurā tiek lūgts ierosināt disciplinārlietu pret Rīgas apgabaltiesas zvērinātu tiesu izpildītāju Aināru Šustu par viņa iespējamajiem pārkāpumiem notariālo izpildu aktu izpildes procesā, kas saistīti ar bijušo Olainfarm padomes locekļu Haralda Velmera un Kārļa Krastiņa pretenzijām pret Olainfarm par atlaišanas kompensāciju izmaksu, otrdien raksta laikraksts Diena.

Vienlaikus sūdzībā tiek lūgts uz disciplinārlietas izskatīšanas laiku atstādināt A. Šustu no amata darbību veikšanas, kā arī piemērot disciplinārsodu.

J. Bordāna padomnieks Andris Vitenburgs Dienai norāda: «Lai izvērtētu iesniegumā norādītos apstākļus, saskaņā ar Tiesu izpildītāju likumu no zvērināta tiesu izpildītāja ir pieprasīta rakstveida informācija un izpildu lietas materiāli. Pēc visu materiālu un informācijas saņemšanas tiek izvērtēti iesniegumā norādītie apstākļi, un tad tiek lemts par turpmāko rīcību saskaņā ar Tiesu izpildītāju likumā noteikto attiecībā uz zvērinātu tiesu izpildītāju disciplināro atbildību.»

Dienas rīcībā esošā informācija liecina, ka strīda pamatā ir zvērinātas notāres Kristīnes Kreiles 2021. gada 2. septembrī izdoti notariālie izpildu akti par 132 416,02 eiro piedziņu par labu H. Velmeram un 132 414,30 eiro piedziņu par labu K. Krastiņam. Šo summu pamatā ir atbrīvoto padomes locekļu kompensācijas pieprasījums 12 mēnešu fiksētās atlīdzības apjomā. Uzņēmuma padomi, kurā darbojās arī H. Velmers un K. Krastiņš, apstiprināja 2019. gada 1. aprīļa akcionāru sapulcē, tās pilnvaras nosakot uz pieciem gadiem. Taču šogad 17. jūnija Olainfarm akcionāru sapulcē tika nolemts iepriekšējo padomi atlaist un ievēlēt jaunu.

«Piecas dienas pēc manas pret Rasnaču vērstās runas es tiku arestēts. Nevis demisionēja Rasnačs, bet apcietināja Kaimiņu,» sarunā ar DB rezumē Latvijas Republikas Saeimas deputāts Artuss Kaimiņš

Jūs aizturēja Saeimas sēdes sākumā. Kas bija tas, ko jūs nepateicāt?

Vispirms es izstāstīšu, ko es pateicu. Iepriekšējā Saeimas sēdē pirms manas aizturēšanas es uzkāpu tribīnē. Galvenā lieta man bija pateikt, ka tie, kas balsos «pret» Rasnača demisiju, atturēsies vai izraus savas kartes no balsošanas mašīnas, tie atbalsta maksātnespējas administratoru mafiju Latvijā. Tas bija ar piemēriem, kāpēc tas tā ir. Tad pēkšņi tajā Saeimas sēdē tika izsludināts pārtraukums līdz nākamās nedēļas trešdienai.

Varbūt tomēr atgādiniet, ko minējāt savā slavenajā runā?

Es pateicu zināmo faktu, ka tieslietu ministrs Rasnačs Facebook mierīgi lielās ar debiju supošanā tās dienas vakarā, kad tika nošauts Mārtiņš Bunkus, un neuzņemas nekādu - ne morālo, ne politisko atbildību. Neveic savus ministra pienākumus. Uzskata, ka viss ir labi. Šo runu jūs varat paskatīties manā Fb laika joslā 14.jūnijā, ja interesē. Taču es pieprasīju vēl vienu demisiju, kas ir, manuprāt, absolūti nepieciešama. Ašeradena kungam. Trīs mēnešus iepriekš, kad es 8.martā uzkāpu tribīnē, toreiz es teicu: Ašeradena kungs, es nebalsošu par jūsu demisiju, jo jūs no šīs tribīnes solījāt, ka OIK ir negodīgs nodoklis, kurš nedrīkst būt, un ka jūs atbildēsiet pēc lietas būtības, un ka šī lieta Latvijā tiks izbeigta. Šis slēptais OIK nodoklis. Ašeradena kungam bija trīs mēneši. Ir rakstīti kopā, ja es nemaldos, 19 pieprasījumi. Bet Saeimas pieprasījumu komisijā tie visi ir noraidīti. Ašeradena kungam nav bijis jāatbild uz šiem jautājumiem. Tā vietā Ašeradena kungs sasauca darba grupu ar 35 cilvēkiem par valsts naudu. Noīrēja ārpakalpojumu par valsts naudu, nedomāju, ka tas bija lētākais. Kas tā bija par firmu? Ernst&Young, man liekas. Tātad 35 cilvēki un Ernst&Young ies un pārbaudīs spēkstacijas. Rezultātā nupat Ašeradens iznāca un pateica: esam secinājuši, ka ar OIK neko nevar izdarīt, to nevar izbeigt, bet, redziet, mēs darba grupā esam baigi strādājuši. Nu mēs redzam arī, kā tika izvēlēts VID ģenerāldirektora amata kandidāts Skujiņš, kur vesela darba grupa, vesela komisija sēdēja. Arī ne par mazu valsts naudu. Bet Aldis Gobzems vienkārši piecpadsmit minūtes pasēdēja internetā. Un saraka visas šīs te shēmas, no kurienes nāk Skujiņš, Martinsona kungs un viss pārējais šajā sakarā.