Par Anriju Matīsu nobalso 73, tostarp ZZS un Saskaņas centra deputāti, pret nobalsoja 12 nacionālās apvienības pārstāvji.
Satiksmes ministra kandidātu atlase nav bijusi viegla, vairāki atteikušies gan atalgojuma, gan spiediena, gan nopietno risnāmo problēmu dēļ, sacīja premjers Valdis Dombrovskis (Vienotība). Viņaprāt, līdzšinējam valsts sekretāram ir lielas zināšanas un izpratne par risnāmām sasāpējušajām problēmām – airBaltic, pasažieru vilcienu, ceļu stāvoklis, pasta pakalpoumu risināšanu, kurus A. Matīss gatavs risināt. Tāpat viņam esot liela pieredze valsts pārvaldē un labas profesionālās zināšanas. Savkārt pēc balsouma premjers norādīja, ka NA rīkojas nekoleģiāli un droši vien tas ir saistīts ar vēlmi pārdalīt amatus.
Nacionālās apvienība savus argumentus pret Matīsu nav mainījusi, sacīja NA frakcijas vadītājs Einars Cilinskis. Vinš uzsvēra, ka nav tā, ka slēptās Vienotības lietas netiks atklātas, proti, aizkulišu lietu bīdīšana ar oligarhiem un interešu grupām.
Pēc balsojuma A. Matīss norādīja, ka ar plašo politisko atbalsu varēs risināt aktuālākos jautājumus, piemēram, slikto ceļu stāvokli. Tāpat jāgatavojas nākamā plānošanas perioda fondu apguvei, lai to varētu darīt jau no pirmās dienas, tiklīdz tie pieejami. Un jāpabeidz arī iesāktās lietas, tostarp airBaltic jautājumu risināšana.
Jau vēstīts, ka nacionālā apvienība (NA) VL-TB/LNNK kategoriski atteicās atbalstīt A. Matīsu, atsaucoties uz būtiski citādu redzējumu par satiksmes nozares prioritātēm un neapmierinātību ar viņa līdzšinējo darbību valsts sekretāra amatā. Tostarp NA minēja nebeidzamo pasažieru vilcienu iepirkumu un neveiksmīgos lēmumus saistībā ar airBaltic. NA aicināja Vienotību uzņemties patiesu politisko atbildību par satiksmes nozari, virzot ministra amatā kādu no Vienotības politiķiem. Pati NA piedāvāja iecelt amatā Valsts Dzelzceļa administrācijas direktoru Juri Iesalnieku, kurš gan neieguva koalīcijas partneru atbalstu. Interesanti, ka 18. februāra vēstulē Saeimas priekšsēdētājai J. Iesalnieks norāda, ka atšķirīgo uzskatu dēļ par grozījumiem Dzelceļa likumā A. Matīss kā ministrijas augstākais ierēdnis izdarījis pretlikumīgu bezprecedena spiedienu, lai J. Iesalnieks kā iestādes vadītājs nesniegtu Saeimas deputātiem no ministrjas atšķirīgu viedokli.
Savukārt Valsts prezidentam Andrim Bērziņam situācija ar valdības nespēju vienoties par to, kurš būs nākamais satiksmes ministrs, atgādinājusi Rūdolfa Blaumaņa noveli Nāves ēnā, vēstīja db.lv.
Jāatgādina, ka pēc vairāku kandidatūru izskatīšanas, premjers izšķīrās par labu bezpartejiskajam Satiksmes ministrijas valsts sekretāram, norādot, ka pārējie kandidāti dažādu iemeslu dēļ atteikušies. Te gan jāpiebilst, ka tiem vienkārši nebija visu koalīcijas partneru vienota atbalsta. Līdz ar to V. Dombrovskim nebija citas izvēles, kā vien A. Matīss, liecina kuluāros teiktais.
Jau vēstīts, ka satiksmes ministra amats atbrīvojās pēc Aivja Roņa demisijas šā gada 18. janvārī, kad viņš norādīja, ka viņam dažos jautājumos ir izveidojušās viedokļa atšķirības gan ar valdības koalīciju, gan opozīciju. Tādēļ, lai mazinātu spriedzi koalīcijā, A. Ronis pieņēma lēmumu aiziet no darba valdībā, bet pienākumus turpināja pildīt līdz 1. martam. Tranzīta, transporta un loģistikas jomā iesaistītie viņu trāpīgi raksturoja kā ministru, kurš nevienam netraucēja.
Jāpiebilst, ka jaunais satiksmes ministrs A. Matīss, kurš ir dzimis 1973. gadā, 1996. gadā ir ieguvis inženierzinātņu maģistra grādu Rīgas Tehniskajā universitātē, kā arī beidzis dažādus standartizācijas un kvalitātes vadības kursus. Darbu Ekonomikas ministrijā viņš sācis kā Standartizācijas un sertifikācijas nodaļas galvenais speciālists 1993. gadā, bet 2009. gada decembrī beidzis kā valsts sekretārs, un kopš tā laika ieņēma Satiksmes ministrijas valsts sekretāra amatu. Šobrīd viņš ir arī Ventspils brīvostas valdes loceklis, bet šis amats līdz ar kļūšanu par minstru viņam būs jāatstāj.
.jpg)
