Reaģējot uz patērētāju radītām tirgus tendencēm, “Bauskas alus” ir paplašinājis dzērienu klāstu ar trīs jaunām produktu kategorijām, kas līdz šim nav bijušas “Bauskas alus” portfelī – bezalkoholisko alu, limonādi un sidru, informē uzņēmums.

Kopumā sešu jaunu produktu attīstībā investējot 40 000 eiro.

Kopējās investīcijas dažādos Bauskas alus darītavas jauninājumos šogad sasniedz 65 000 eiro apmēru, no kuriem 25 000 eiro novirzīti alus darītavas telpu atjaunošanai un ekskursiju programmas pilnveidošanai.

Jaunie “Bauskas alus” produkti izstrādāti, ņemot vēra patēriņa jeb tirgus tendences un pieaugošo vēlmi patērēt ilgtspējīgākus produktus, kas tiek ražoti lokāli un no vietējām, dabīgām izejvielām.

“Viens no mūsu novērojumiem aizvadītajā gadā ir gāzēto dzērienu premium segmenta pieaugums, kas nozīmē, ka patērētāji ir gatavi un vēlas iegādāties augstākas kvalitātes dārgākus produktus, īpaši, ja tie ir ražoti Latvijā un no dabīgām izejvielām. Ar jauno produktu piedāvājumu mēs plānojam apmierināt arvien pieaugošo pieprasījumu pēc augstvērtīgākiem un kvalitatīvākiem dzērieniem no dabīgām izejvielām. Ceram uzrunāt arī gados jaunākus patērētājus, kuriem patīk dažādot savu izvēlēto produktu klāstu, meklēt jaunas un interesantas garšas, kā arī eksperimentēt ar zīmoliem un produktu kategorijām,” stāsta Nils Kazaks, SIA “Bauskas alus” valdes loceklis.

Tendence pievērsties dabīgam saldējumam ir laba, bet tomēr patērētājiem jābūt uzmanīgiem.

Tā notiekošo saldējuma tirgū vērtē SIA Rūjienas saldējums valdes priekšsēdētājs Igors Miezis. Viņš pauž gandarījumu, ka pirms diviem gadiem sāktā Rūjienas saldējuma cīņa par īsta piena un krējuma saldējuma ražošanu ir vainagojusies rezultātiem un arī citi rūpnieki sākuši ražot auksto saldumu no dabīgām izejvielām. I. Miezis atgādina, ka līdz šim lielie ārvalstu koncerni mazos ražotājus esot smacējuši nost ar reklāmām un mārketinga aktivitātēm par īstu saldējumu, lai gan to ražošanā izmantojuši augu tauki, kas ļauj samazināt ražošanas izmaksas. Tas, ka ražošanā tiks izmantots piens un krējums, izmaksas tikai palielinās.

Turpinot attīstīt dabīgu produktu lietošanu uzturā, uzņēmuma Saldus Pārtikas Kombināts ražotajiem produktiem tiek piešķirta preču zīme Dabīgs Produkts.

Šī preču zīme apliecina produktu atbilstību kritērijiem, tie nesatur kaitīgās pārtikas piedevas vai ģenētiski modificētus produktus, kā arī to ražošana atbilst prasībām – apkārtējā vide un ražošanas process neatstāj negatīvu ietekmi uz produkta kvalitāti un dabiskumu.

«Latvijas iedzīvotājiem ir jābūt pārliecinātiem, ka viņi, ieejot veikalā, atpazīs un varēs izvēlēties produktus, kas ir dabīgi un kas nenodarīs kaitējumu veselībai. Prieks, ka Latvijā ir šādi uzņēmumi, kas domā par pircēju labklājību, pieliek visas pūles, lai saražotu kvalitatīvus, veselīgus produktus no vietējām izejvielām un ļauj par to uzzinot, atbilstoši marķējot produkciju,» atzīmē biroja Dabīgs Produkts projektu vadītāja Ieva Rozenberga.

Rūjienas saldējums gatavojas uzsākt eksportu uz ASV tirgu, un patlaban pāri okeānam ir aizceļojis pirmais Latvijā ražotā Rūjienas saldējuma konteiners, Db.lv atklāja uzņēmuma līdzīpašnieks un valdes priekšsēdētājs Igors Miezis.

Pirmais konteiners, kas aizceļojis uz ASV, ir ar Rūjienas saldējuma preču zīmi, tomēr nākotnē, realizējot lielākus apjomus, plānots izstrādāt citu zīmolu, ar ko Rūjienas saldējuma ražojumi tiktu pārdoti ASV tirgū. Patlaban amerikāņiem tiks piedāvāti plombīra, šokolādes un kļavu sīrupa saldējumi vafeļu glāzītēs.

Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs neatklāj, par cik varētu tikt palielināts uzņēmuma apgrozījums un cik lieli apjomi varētu tikt realizēti ASV tirgū. Tāpat pagaidām komercnoslēpums ir SIA Rūjienas saldējums ASV sadarbības partneris.

«Sadarbības partnera pamatnosacījums ir, lai saldējums būtu dabīgs produkts un tā sastāvā būtu piens un krējums,» norādīja I. Miezis. ASV tirgū Rūjienas saldējums būs tā saucamajā mainstream segmentā, cenšoties piedāvāt to par līdzīgu cenu, kā citi saldējuma ražotāji. Šobrīd premium segmentā nereti tiek pozicionēti nevis tie produkti, kas to patiesi pelnījuši, bet tie, kas iegulda lielus līdzekļus mārketingā un reklāmās, uzskata I. Miezis. «Tie, kas «nozombē» patērētāju ar reklāmām, arī tiek pie labākā kumosa, parasti tie ir lieli spēlētāji,» uzskata SIA Rūjienas saldējums vadītājs. Patlaban liela daļa tirgotāju cenšas darīt visu, lai samazinātu cenu, tomēr esam centušies nesekot šai tendencei, neizmantojot lētākās augu tauku izejvielas. Jau iepriekš I. Miezis DB pauda, ka pirms diviem gadiem sāktā Rūjienas saldējuma cīņa par īsta piena un krējuma saldējuma ražošanu ir vainagojusies rezultātiem un arī citi rūpnieki sākuši ražot auksto saldumu no dabīgām izejvielām.

Regulāri mēdz sevi palutināt gan ar gardu kafiju, gan kādu našķi pie tās? Piekop dabai draudzīgu dzīvesveidu? Atzinīgi novērtē pārtikas produktus no dabīgām izejvielām? Ja tā – pateicoties Es Mīlu Kafiju, tev ir iespēja dzīvot vēl zaļāku dzīvesveidu, parasto un vienreizlietojamo krūzīšu vietā lietojot unikālu alternatīvu – gardu un kraukšķīgu vafeļu kafijas krūzi! Pirmajā mirklī šķiet, ka tas ir kāds sirsnīgs joks vai rotaļīgs izaicinājums, taču ēdama vafeļu krūzīte, kas pildīta ar kvalitatīvu, aromātiski kūpošu kafiju, tik tiešām kļuvusi par mūsdienu realitāti. Kā? Pastāstīsim!

Palīdzi planētai, ēdot kraukšķīgu vafeļu krūzīti

Tas, ka katru dienu visā pasaulē izdzeram vairāk kā 1,6 miljardus krūzīšu kafijas, norāda, ka kafija lielai daļai no mums ir kā neatņemams ikdienas sabiedrotais, kas palīdz būt možiem, stimulē smadzeņu darbību, apgādā mūsu organismu ar antioksidantiem, kā arī kafijas dzeršanas rituāla laikā iedvesmo būt šeit un tagad jeb baudīt mirkli, kas šī brīža steidzīgajā laikmetā ir visnotaļ liela ekstra. Un kāpēc gan neatļauties sevi mazliet palutināt? Tajā pašā laikā satraucošs ir fakts, ka dažādu karsto dzērienu patēriņam katru dienu līdzņemšanai tiek izlietotas vidēji 2,5 miljardi krūzīšu (arī no plastmasas), no kurām tikai trešdaļa ir vienreiz lietojamas, pārstrādājamas un dabai draudzīgas.

Banketu klāšanu ārvalstīs pašmāju restorānu īpašnieki neuztver kā veiksmīgu eksporta produktu, bet gan kā prestižu darbu, iespēju uzkrāt pieredzi un reklamēt savu restorānu.

DB uzrunātie restorānu īpašnieki, kuri vairākkārt iemēģinājuši roku banketu klāšanā ārvalstīs, atzīst, ka lielākoties tie bijuši valsts pasūtījumi no Ārlietu ministrijas, Kultūras ministrijas vai Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) puses. Galdi klāti dažādu valstu vēstniecībās, akcentējot Latvijas virtuves daudzveidību.

Akcentē latvisko

«Ārvalstīs banketus klājam vienu līdz divas reizes gadā. Esam vairākkārt bijuši Igaunijā, kā arī Somijā, Zviedrijā, Beļģijā (Briselē), Azerbaidžānā un Krievijā. Banketi gandrīz vienmēr ir bijuši valsts pasūtījumi, izņemot Igaunijā, kur mums izveidojusies sadarbība ar kādu restorānu,» stāsta trīs pavāru restorāna Tam labam būs augt līdzīpašnieks un šefpavārs Ēriks Dreibants. Lai iegūtu šādus pasūtījumus, esot jāpiedalās valsts iepirkumu konkursos, taču tajos uzvarēt neesot grūti – konkurence nav tik sīva. Ē. Dreibants lēš, ka Latvijā varētu būt līdz 20 ēdināšanas uzņēmumu, kas šādus banketus spēj noorganizēt. «Cik zinu, neviens ēdināšanas uzņēmums rūpīgi neseko līdzi valsts iepirkuma konkursiem. Parasti restorāni tiek uzrunāti individuāli, un tad tie iesniedz konkursā savu piedāvājumu. Mūs konkursā aicinājusi piedalīties arī prezidenta kanceleja, bet atteicāmies. Tas ir pārlieku laikietilpīgs un ķēpīgs darbs,» atzīst Ē. Dreibants. Faktu, ka uzvarēt valsts iepirkumos nav grūti, apliecina arī restorāna Vairāk saules līdzīpašnieks un šefpavārs Endijs Bērziņš. «2008. gadā, kad valstī bija krīze, mums ieteica iesniegt banketam Latvijas vēstniecībā Helsinkos tāmi. Neko daudz nedomājot, iesniedzām to un uzvarējām. Mēs uzklājām A klases banketu par vidējās klases restorāna cenām. Uztaisījām moderno mūsdienu latviešu virtuvi un necentāmies nevienu pārliecināt, ka mūsu tauta ēd tikai skābputru,» stāsta E. Bērziņš, kurš toreiz sarunā ar Latvijas vēstnieku esot noskaidrojis, ka noalgot vietējos banketu klājējus būtu izmaksājis vismaz divas reizes dārgāk. «Izceļam pašmāju produktus, bet tai pašā laikā jāatceras, ka ne visiem banketu viesiem garšos marinēta gaļa, pelēkie zirņi vai rupjmaize. Bufetes galdā tiek iekļauti arī citām tautām saprotami ēdieni,» stāsta Ē. Dreibants.

“Es šuju ādu jau trīsdesmit gadus. Tagad ir pienācis tas brīdis, kad varu to mācīt darīt citiem,” dienu pirms savas radošās telpas atvēršanas, biznesa portālam db.lv sacīja SIA “Adelle Lv” izveidotāja Inga Reinkaite.

Latvijā apgūt ādas apģērba šūšanas prasmes līdz šim bijis praktiski neiespējami, tādēļ nu jau trīs gadu garumā šuvēja un uzņēmēja I. Reinkaite lolojusi sapni par šādas iespējas nodrošināšanu. Lai to īstenotu, nepieciešams bijis atrast atbilstošas telpas. Pirmo reizi ieraudzījusi telpas Artilērijas un Tērbatas ielu krustojumā, I. Reinkaite lēmumu tās renovēt un tur izveidot radošo darbnīcu pieņēmusi teju uzreiz. “Visu darīju pati, investēti tika apmēram 3,5 tūkstoši eiro,” viņa paskaidro.

Viņa pati šūšanu apguvusi pašmācības ceļā. “Man mājās bija mazs bērniņš, sāku strādāt kā pašnodarbinātā. Tolaik ļoti pieprasītas bija ādas jakas. Tās šuvām lielā daudzumā, lai vestu uz Polijas tirgiem pārdošanai. Mazliet vēlāk sāku šūt arī kažokādu,” atceras I.Reinkaite.

Mērķis ir parādīt latviešiem, kas ir Japāna, daudzi to vēl nezina, saka konditore Kristīna Čirikala.

SIA Sweet Memory (zīmols Mochi) novembrī svinēs gada jubileju. Izmēģināt dažādus Japānas produktus un nogaršot mochi jau ir iespējams divās kafejnīcās Rīgā – Barona un Skolas ielā. To izveidotāja Kristīna Čirkala stāsta, ka tas nebūtu noticis bez pircēju pamudinājuma. «Tolaik, kad mochi pārdevām internetā, daudzi rakstīja, ka gribētu atnākt, padzert kafiju un apēst šo desertu pie mums,» atceras jaunā uzņēmēja.

Iedvesmu rod ceļojot

Ēdināšana Kristīnai vienmēr ir bijusi ļoti tuva, viņa ir ieguvusi gan konditora, gan pavāra izglītību un strādājusi dažādos konditorejas uzņēmumos. Pēc atgriešanās no ceļojuma uz Japānu viņai dzima doma jaunatvestās idejas un receptes likt lietā, vilināja gan interese pamēģināt radīt Japānā tik populāro desertu, gan doma to piedāvāt citiem. «Tā pasaule man raisīja šoku, arī tas, ko cilvēki ēd. Katru dienu pamēģināju kaut ko jaunu. Tradicionālais deserts Mochi – rīsu mīklas kūciņas – tur ir visur,» stāsta konditore.

Bērnu rotaļlietas ir tā preču kategorija, kuru klāsts ir teju neizsmeļams. Pilnīgi visās vecuma grupās rotaļlietu ražotāji spēj piedāvāt arvien jaunas un jaunas rotaļlietas, nemitīgi papildinot klāstu ar ko neredzētu. Taču tieši rotaļlietas, kas izgatavotas no dabīgiem materiāliem, pēdējā desmitgadē kļuvušas par vienu no pieprasītākajām bērnu mantu kategorijām. Kāpēc tā, un kādas ir to priekšrocības, – par to vairāk šajā rakstā!

Kāpēc izvēlēties rotaļlietas bērniem, kas izgatavotas no dabīgiem materiāliem?

Pirmkārt, un galvenokārt, dabīgu rotaļlietu uzvaras gājiens skaidrojams ar to, ka arvien vairāk un vairāk jauno vecāku pievērš uzmanību tam, kādā vidē atrodas viņu bērns.

Ne tikai tīra, ekoloģiska pārtika, sadzīves ķīmija un kopjošā kosmētika, arī rotaļlietas un to izgatavošanas materiāls tiek rūpīgi izvērtēts.

Mazuļiem augot un attīstoties, pirmos savas dzīves gadus tie pasauli iepazīst caur visām maņām. Lielākoties visas rotaļlietas nonāk bērna mutītē, tāpēc tas, kāda veida rotaļlietas vecāks savam mazulim izvēlās, ir ļoti svarīgi!

Arī ilgtspējīga un ekoloģiska dzīvesveida popularitāte, vēlme ierobežot plastmasas un nepārstrādājamo atkritumu daudzumu, nosaka to, ka vecāki meklē tādas mantas bērniem, kas kalpos ilgi un tās varēs nodot tālāk, kad bērns izaudzis, neradot lieku kaitējumu dabai.

Gājēju ielas statuss drīzāk traucē, nekā palīdz uzņēmējdarbībā

Vasarā Liepājas iela Kuldīgā ir cilvēku pilna. Pie kafejnīcām izveidotas terases ar galdiņiem vai tie vienkārši izlikti uz ielas. Ēdājiem garām paslīd viena tūristu grupa pēc otras. Sirmi vecīši, pusaudži, latviski, angliski, krieviski runājoši. Pagaidām viņi tikai uzmanīgi klausās gida stāstījumā par arhitektūru un nevienā veikaliņā vai kafejnīcā neiegriežas. Tomēr uzņēmēji, kas savu biznesu veic tieši Liepājas ielā, atzīst, ka tūristi ir viena no galvenajām mērķgrupām. Vietējie ielu vairāk izmanto tranzītam no Pilsētas laukuma, kur ērti novietot automašīnu, uz Rātslaukumu, kur stāvvietu daudz mazāk. Dodas uz domi vai iepirkties.

Vidū mainība liela

Sadarbībā ar starptautiskiem partneriem no Polijas un Francijas un Baltijā vienīgo fibrolīta jeb koka ēveļskaidu plātņu ražotāju «Cewood», Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Būvniecības un mašīnzinību fakultātes zinātnieki attīsta inovatīvus būvizstrādājumus gandrīz nulles enerģijas ēkām, izmantojot tikai koksnes būvmateriālu ražošanas atlikumus un blakusproduktus.

Pētījums ir būtisks zinātnieku ieguldījums aprites ekonomikas attīstībā būvniecības nozarē.

Ražošanas procesā «Cewood» rodas ražošanas atlikumi – koksnes ēveļskaidas, slīpputekļi un plātņu atgriezumi. No tiem iespējams iegūt izejvielas jaunu būvmateriālu izgatavošanai. RTU zinātnieki laboratorijā eksperimentē, izgatavojot dabīgo šķiedru kompozītmateriālu paraugus, kas gan pilnībā izgatavoti no izejvielām, kas iegūtas no ražošanas atlikumiem un blakusproduktiem, gan papildināti ar citām dabīgām izejvielām, piemēram, kaņepju spaļiem. RTU Būvniecības un mašīnzinību fakultātes tenūrprofesore, M-era.Net projekta «Koksnes atkritumu saturoši kompozītmateriāli augstas veiktspējas paneļu izgatavošanai gandrīz nulles enerģijas ēkām» vadītāja Diāna Bajāre rāda plātni, kas izgatavota tikai no ražošanas atlikumiem – skaidām un reiz jau izmantota cementa, kas ir izsijāts un apdedzināts noteiktā temperatūrā, tā atkārtoti to aktivizējot.

Apsīkstot tirdzniecībai uz ASV, pašmāju bērnu apģērba zīmols "mimiikids" iekaro vietējo pircēju sirdis.

Uzņēmuma "mimii" izveidotāju Artu Hāzi apģērbu pasaule aizrāvusi jau vairāk nekā desmit gadus. Šūšanas prasmes viņa apguva vidusskolas laikā, kad audumus neesot bijis viegli iegādāties, bet tā kā ģimenei tāda iespēja bijusi, tā izmantota. Dzimstot domai par savu uzņēmumu, viņa pievērsās apģērbu tirdzniecībai, vispirms - dārgāku, Dānijā šūtu, bet, sekojot 2008.gada krīzei - lietotu apģērbu. Arī lietoto apģērbu tirdzniecībai punktu pielika konkurence, Latvijā ienākot spēcīgākiem, lielākiem lietoto apģērbu veikalu tīkliem. Taču algotā darbā uzņēmēja nevēlējās atgriezties, tādēļ palēnām atkal pievērsās savam kādreizējam hobijam - šūšanai. Un, esot mājās ar bērniem, tika radīti apģērbi tieši viņiem.

Domājot par atbalstu uzņēmējiem, SEB banka ir radījusi dažādām uzņēmuma izaugsmes stadijām atbilstošus komplektus ar nepieciešamajiem bankas pamatpakalpojumiem un tas viss tiek piedāvāts par fiksētu mēneša summu. Ņemot vērā katra uzņēmuma individuālās vajadzības, no šī gada 2. maija SEB bankas klienti ar nule kā izveidoto uzņēmēju kalkulatora palīdzību varēs, varēs izvēlēties sev piemērotāko bankas pakalpojumu komplektu un ieraudzīt uzņēmuma ietaupījumu mēnesī.

Jau pērn Latvijas tirgū bija vērojams uzņēmēju aktivitātes pieaugums. Tai pat laikā nevar ignorēt pasaulē notiekošo. Eksporta piebremzēšanos lielā mērā nosaka pieprasījuma samazināšanās vairākos Latvijai būtiskos noieta tirgos. Kā atzīst SEB bankas valdes locekle Ieva Tetere, sarunās ar uzņēmumiem skaidri iezīmējas fakts, ka izaugsmes plāni mijas ar ekonomikas attīstības mērenajām prognozēm. 1. ceturksnī SEB bankas piešķirtais jaunais finansējums vairāk kā 80 miljonu latu apmērā iezīmē bankas lomu gan privātpersonu, gan uzņēmumu ieceru finansēšanā.

„Gribu uzsvērt, ka uzņēmēja dzīvē nozīmīgs ir ne tikai finansiālais atbalsts, tāpēc regulāri organizējam seminārus uzņēmējiem par dažādām aktuālām tēmām un piedalāmies jauno uzņēmēju atbalsta programmās. Pilnveidojot dažādus finanšu rīkus, šī gada pirmajā ceturksnī ieviesām Uzņēmumu finanšu modulētāju, kas uzņēmējiem palīdz sakārtot esošo un plānot finanšu plūsmu nākotnes attīstībai. Lai sniegtu atbalstu ikdienas finanšu kārtošanai, SEB banka ir radījusi dažādām uzņēmuma izaugsmes stadijām atbilstošus komplektus ar nepieciešamajiem bankas pamatpakalpojumiem un tas viss tiek piedāvāts par fiksētu mēneša summu”, stāsta Ieva Tetere.

Eiropas Parlamenta (EP) deputāti uzskata, ka ar kritiski svarīgajām izejvielām (KSI) Eiropas Savienībai (ES) sevi jāapgādā pašai, informē EP preses dienestā.

EP secina, ka ES ir atkarīga no izejvielām, kas nepieciešamas digitālajai un zaļajai pārejai - elektriskajiem transporta līdzekļiem, atjaunināmās enerģijas tehnoloģijām un elektroniskajām un medicīniskajām ierīcēm. Tāpat ir nepieciešamas investīcijas kritiski svarīgu izejvielu otrreizējā pārstrādē, lai veicinātu autonomu un ilgtspējīgu ES apgādi ar materiāliem, kas vajadzīgi jauno tehnoloģiju ražošanai.

EP aicina dažādot resursu ieguvi un veicināt produktu pārstrādi.

KSI ir būtiski svarīgas daudzu preču ražošanai un lietošanai. EP ieskatā, pāreja uz digitālu, energoefektīvu un klimatneitrālu ekonomiku ievērojami palielinās pieprasījumu pēc šīm izejvielām, jo tehnoloģijas, kurām tās ir nepieciešamas, piemēram, akumulatori un elektromotori, būs svarīgas Parīzes nolīguma mērķu sasniegšanai.

Paaugstinoties degvielas, energoresursu, cukura un piena cenām, piena konfekšu Gotiņa ražotājs SIA Saldus Pārtikas kombināts šogad plāno celt šo konfekšu cenu par 5%.

Kā stāstīja Saldus Pārtikas kombināta vadītāja Līga Grīsle, izmaksu pieauguma dēļ Gotiņu cenas vajadzētu celt par 15%, tomēr lielveikali, kur lielākoties tiek tirgotas konfektes, tik lielu cenu pieaugumu nepieļautu.

«Cenas ir kāpušas gan izejvielām un palīgmateriāliem, gan arī energoresursiem. Pamatā visu materiālu cenas sadārdzina degviela un cukurs. Arī pienam šogad pacēlās cena,» sacīja Grīsle.

Uzņēmēja norādīja, ka konfektes Gotiņa ir pamatā Saldus Pārtikas kombināta ražošanai - Gotiņas aizņem aptuveni 80% no uzņēmuma saražotās produkcijas. Bez minētajām konfektēm kombināts ražo arī konditorejas izstrādājumus, īrisu, šerbetu, konfekšu krēmu un marmelādes konfektes.

Ekonomikas ministrijas šā gada martā izsludinātajā atklātajā konkursā Drošības rezervju pakalpojuma sniegšana valsts (Latvijas Republikas) naftas produktu rezervju izveidei saņemti 9 piedāvājumi no pretendentiem, kuri pārstāv Latvijas Republiku, Igaunijas Republiku, Apvienoto Karalisti un Šveices Konfederāciju, informē ministrijā.

Iepirkumu komisija uzsākusi pretendentu iesniegto piedāvājumu vērtēšanu. Konkursa uzvarētāji iegūs tiesības sniegt un nodrošināt naftas produktu drošības rezervju uzglabāšanas pakalpojumu līdz 2017.gada 30.jūnijam, kas nozīmē, ka izsludinātas valsts mēroga enerģētiskās krīzes laikā naftas produktu drošības rezervju pakalpojuma sniedzējs pārdos valstij nepieciešamos naftas produktus vajadzīgajā daudzumā.

Iepirkuma ietvaros kopējais nepieciešamais naftas produktu drošības rezervju apjoms ir 345 638 tonnas.

Konkursā piedāvājumus iesniedza MERCURIA ENERGY TRADING SA, VITOL SA, AS Ventbunkers, SIA Circle K Latvia, SIA RDZ Energy, Hartree Partners (UK) Limited, SANDERS TRADING INC. EESTI FILIAAL, SIA Euro Energo Company, SIA Baltimar VT.

Nosūtot darbinieku darbā uz ārvalstīm, ir svarīgi, lai sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas tiktu veiktas Latvijā; uzņēmēji gaida vienkāršāku, caurspīdīgāku un prognozējamāku procesu

Parasti darba ņēmējs ir sociāli apdrošināts tajā valstī, kurā strādā, taču, nosūtot darbinieku darbā uz ārvalstīm, viņš var palikt sociāli apdrošināts valstī, kurā dzīvo. Lai nodrošinātu to, ka robežu šķērsojošie darba ņēmēji turpinātu saglabāt uzkrātās sociālās apdrošināšanas tiesības un vienlaikus būtu sociāli apdrošināti vienā valstī, Latvija kopš iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) īsteno sociālās drošības shēmu koordināciju starp ES/EEZ dalībvalstīm un Šveici. Īstenošanas instrumenti ir regulas, kurās ietvertie nosacījumi balstās uz četriem pamatprincipiem - vienlaikus persona var tikt apdrošināta vienā dalībvalstī; vienlīdzīga attieksme; apdrošināšanas periodu summēšana; pensiju un pabalstu eksports. Sociālās drošības jomā patlaban ir spēkā arī vairāki starpvalstu līgumi. Tādi ir noslēgti ar Ukrainu, Kanādu, Baltkrieviju, Krieviju un Austrāliju.

Pirmo reizi 74 diasporas pārstāvju biznesa idejas sākušas dalību Latvijas Investīciju attīstības aģentūras (LIAA) pirmsinkubācijas un inkubācijas programmā, lai tās noslīpētu par eksportspējīgām, inovatīvām precēm vai pakalpojumiem, kas spētu mērogoties ar pasaules ražojumiem.

Martā izsludinot jaunu dalībnieku uzņemšanu LIAA biznesa ideju kalvēs – inkubatoros – pirmo reizi tika uzrunāta Latvijas diaspora ārvalstīs, aicinot pieteikties tiešsaistes pirmsinkubācijas vai inkubācijas programmai. "Mūsu rīcībā ir pasaules līmeņa programma, kura ir veidota, iedvesmojoties no jaunuzņēmumu biznesa kultūras un darba metodoloģijas, un ir praksē pārbaudīta vairāku gadu garumā. Tāpēc bija vēlme ar to dalīties arī ārpus Latvijas robežām, dodot iespēju tautiešiem jebkurā pasaules vietā sākt biznesu Latvijā, tādējādi uzturot īpašo saiti ar dzimteni," saka Arta Krūze, Latvijas Investīciju attīstības aģentūras (LIAA) Diasporas koordinatore ekonomikas jautājumos.

Ekskluzīvu saldumu ražotājs TasteCaps! pamazām iekaro Baltijas valstu tirgu un plāno virzīties uz Vāciju, saka uzņēmuma saimniece Ilze Garanča.

2010.gadā dibinātais uzņēmums TasteCaps! no dabīgām izejvielām ražo trifeles un cepumus. Līdz šim uzņēmumam izdevies izcīnīt vietu Latvijas tirgū, bet paralēli norit darbs pie pozīciju stiprināšanas Lietuvā un Igaunijā.

Latvijā TasteCaps! saldumi lielākoties nopērkami specializētos Latvijas ražotāju veikalos un dažādos tirdziņos, taču liela daļa produkcijas tiek saražota arī korporatīvajiem klientiem.

Darbojoties vietējā tirgū, Garanča vēlējusies apgūt arī ārvalstu tirgus, sākotnēji mēģinot iekarot Zviedriju. Uzņēmēja pāris reizes viesojusies Zviedrijā un atskārta, ka priekšstats par preces pārdošanu dārgāk eksporta tirgos bijis maldinošs, jo ārvalstīs tomēr esot jāpārdod lētāk. Pērn par TasteCaps! ieinteresējās kāds Zviedrijas investors, kas izteica vēlmi iegādāties uzņēmumu, tomēr piedāvājums tika noraidīts, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras un eksporta konsultāciju uzņēmumu GatewayBaltic rīkotajā pasākumu ciklā Eksporta rīti stāstīja Garanča.

Patlaban degvielas tirgus Latvijā ir sasniedzis savu augstāko punktu, līdz ar to tas tuvākajos gados būtiski nemainīsies un kopējie apjomi ievērojami nepieaugs.

Nākotnes attīstības būtisks komponents būs aktīva cīņa par klientu, kas noteikti saasinās vispārējo konkurenci, uzskata SIA Neste Latvija valdes priekšsēdētājs Armands Beiziķis. Tikpat būtisks būs tas, ko nozares spēlētāji piedāvās kontekstā ar pasaules cīņu pret klimata pārmaiņām, alternatīvajiem enerģijas resursiem transporta nozarē.

Fragments no intervijas

Kādas tendences vērojamas degvielas tirgū šogad?

Latvijā degvielas tirgus izaugsme ir mērena - pieaugums vairs nav tik straujš kā iepriekš, un jūnijā, jūlijā degvielas patēriņš ir bijis mazāks nekā iepriekšējā gada attiecīgajos mēnešos. Tas nozīmē, ka vērojama sava veida ekonomikas atdzišana. Vairāk, īpaši komersanti, izvēlas uzpildīt transportlīdzekļus degvielas uzpildes stacijās, nevis veidot rezerves paši. Benzīna patēriņa apjomi sarūk jau kopš 2008.gada, un arī šis gads nav izņēmums, jo pieprasījuma apmēri samazinājušies par aptuveni 4% - apmēram šāds kritums vērojams ik gadu. To var redzēt arī, vērtējot statistiku, jo ik gadu par aptuveni 10 tūkstošiem samazinās to automašīnu skaits, kas darbojas ar benzīnu. Latvijā labprāt cilvēki pērk automašīnas ar dīzeļdzinējiem. Tāpat jāņem vērā, ka jaunās automašīnas patērē mazāk degvielas, kas arī ietekmē kopējos pieprasījuma apjomus. Šobrīd Latvijas automašīnu tirgū tikai aptuveni 20% ir benzīna automašīnas, un es prognozēju, ka tuvākajos gados šāds īpatsvars turpinās saglabāties.

Ekonomikas uzlabošanās, kas sāka uzņemt tempu pērnā gada beigās gan Latvijā, gan Latvijas būtiskākajās partnervalstīs un pasaulē kopumā, veicinājusi Latvijas eksporta un importa strauju pieaugumu, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Linda Vecgaile.

Lai gan eksports turpina uzrādīt noturīgu izaugsmi, importam pieaugot straujāk, tekošajā kontā 2. ceturksnī veidojās deficīts. Deficīta veidošanos noteica arī mazākas Eiropas Savienības (ES) Lauksaimniecības fondu plūsmas, jo liela daļa no šogad kopumā sagaidāmajām ieplūdēm tika saņemtas jau 1. ceturksnī.

Latvijas ārējās tirdzniecības bilance kopš pērnā gada nogales atspoguļo starptautiskās ekonomikas, globālo cenu un investīciju atjaunošanos. Tas noteicis Latvijas preču un pakalpojumu gan eksporta, gan importa pieaugumu. 2. ceturksnī preču eksports pieauga par 7.0%. Pārdotākās Latvijas preces ārvalstīs bija pārtikas rūpniecības ražojumi, parastie metāli un to izstrādājumi, ķīmiskās rūpniecības ražojumi un dažādi mehānismi. Savukārt preču imports pieauga par 12,6%, un tas galvenokārt atspoguļo dažādu sastāvdaļu iepirkumu, kas Latvijā tiek izmantotas preču ražošanā.Pakalpojumu eksporta pieauguma temps 2. ceturksnī bija 4,7%. To visbūtiskāk ietekmēja būvniecības un transporta, sevišķi, gaisa, auto un jūras transporta pakalpojumu eksporta pozitīvais devums. Pozitīvu pieauguma tempu turpināja veicināt arī datorpakalpojumi un informācijas pakalpojumi.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Sākta kampaņa Karotīte vieno! Izvēlies vietējos produktus!, kas aicina Latvijas iedzīvotājus dot priekšroku Latvijā ražotiem pārtikas produktiem, kas marķēti ar Zaļo vai Bordo karotīti.

Aptauja liecina, ka īpaši ar patriotismu pret savas valsts ražojumiem izceļas igauņi. Pat situācijā, kad produkti būs dārgāki, 60% igauņu izvēlēsies vietējos, nevis Latvijas vai kādas citas valsts produktus. Latvijas iedzīvotāju gadījumā cenas starpība tikai dažu centu robežās liktu izvēlēties importa produkciju. Tikai ap 45% šādos gadījumos nešaubīgi izvēlotos Latvijas produktus arī augstākas cenas gadījumā. Cena būtiskākā ir 45 - 54 gadus veciem cilvēkiem un cilvēkiem ar 500 - 700 eiro lieliem ienākumiem. Savukārt vietējos produktus regulāri vairāk pērk vidējās paaudzes un vecāka gadu gājuma cilvēki. Tas gan neattiecas uz konditorejas izstrādājumiem, alkoholu un bezalkoholiskajiem dzērieniem, kas nav pirmās nepieciešamības preces.

Maxima traģēdija nav iedragājusi reputāciju ārvalstīs, apgalvo būvkompānijās, kuras mērķtiecīgi strādā eksporta tirgu izvēršanā.

«Pēc Zolitūdes traģēdijas negatīvas indikācijas ārvalstu tirgos no mūsu sadarbības partneru un pasūtītāju puses neesam novērojuši,» pauž Guntis Rāvis, SIA Skonto Enterprises īpašnieks. Skonto Enterprises ir speciāli darbam ārvalstu tirgos izveidota kompānija. «Strādājam Norvēģijā, Zviedrijā, Lielbritānijā un šogad īpaši koncentrēsimies arī uz Vāciju un Dāniju,» skaidro G. Rāvis.

Arī būvniecības uzņēmumā Arčers DB apliecina: «Pēc Zolitūdes traģēdijas neesam izjutuši partneru attieksmes maiņu pret mums kā būvniekiem no Latvijas. Uz šo jautājumu varam atbildēt, ņemot vērā tikai savu pieredzi un darbību pēc 2013. gada 21. novembra, kas liecina – kopumā Latvijas būvnieku reputācija ārvalstīs nav cietusi.»

Kopš vasaras sākuma riņķadancī starp Valsts ieņēmumu dienestu, Finanšu ministriju un Tiesībsargu ir ierauta kāda uzņēmēja, kura likvidē savu uzņēmumu

Uzņēmēja pērn iegādājās kases aparātus, taču šogad nolēma uzņēmējdarbību neturpināt un kases aparātus pārdot, bet izdarīt to nav iespējams, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Uzņēmums, kas apkalpo kases aparātus, komersantei skaidrojis, ka šobrīd tos nav iespējams pārdot, jo Valsts ieņēmumu dienests (VID) nevar vienoties ar izgatavotājiem, vai šie kases aparāti atzīstami par izmantojamiem. Jautājums nav atrisināts jau daudzus mēnešus. «Es esmu iztērējusi savā mazajā uzņēmumā teju 1000 eiro par abiem kases aparātiem. Es nevaru likvidēt uzņēmumu, kamēr neesmu šos kases aparātus pārdevusi un atguvusi līdzekļus,» neizpratnē ir uzņēmēja pēc neveiksmīgas komunikācijas ar VID, Finanšu ministriju (FM) un Latvijas Republikas Tiesībsargu.