«Redzam, cik daudz rūpniecības uzņēmumu un loģistikas centru tiek būvēts Zviedrijā un cik maz – Itālijā,» DB intervijā saka uzņēmējs, ekonomists un Primekss Group vadītājs Jānis Ošlejs, skaidrojot ekonomikas attīstības tendences Eiropā.
Jūs kā uzņēmējs darbojaties reālajā ekonomikā dažādās pasaules valstīs. Būvniecības nozare ir indikators, pēc kā parasti var spriest par ekonomikas stāvokli kopumā?
Mēs kā betona ražošanas uzņēmums redzam, ka mums ir ļoti labs noiets, jo tirgus stāvoklis Ziemeļeiropā ir ļoti labs, īpaši Zviedrijā, Norvēģijā. Respektīvi, valstīs, kas ir Eiropas Savienībā vai Eiropas ekonomiskajā zonā, bet nav eirozonā. Ne tik labs Somijā. Ziemeļeiropā ir diezgan laba ekonomikas attīstība. Mēs eksportējam uz aptuveni 20 valstīm, kādās 14 valstīs mums ir meitasuzņēmumi. Redzam, ka vairākās pasaules valstīs ekonomika šobrīd attīstās lieliski – ļoti laba attīstība ir ASV ekonomikā, Indijā, arī Izraēlā. Bet noteikti redzam rūkošu un problemātiskāku attīstību Krievijā, kaut gan attīstība tur arī ir. Un pavisam švaki ir Eiropas dienvidos. Tad ir jautājums – ja šīs valstis jau tagad ir nonākušas lielās attīstības grūtībās, kā būs nākotnē? Bez investīcijām nav darbavietu. Bez darbavietām nav ekonomikas attīstības. Kamēr Eiropa neizdomās veidu, kā panākt, ka šajās valstīs atsākas investīcijas, īpaši investīcijas ilgtspējīgā ekonomikā, tikmēr tiks apšaubīts arī kopējais Eiropas projekts.
Kāda pašlaik ir ekonomiskā situācija Eiropā, vai tā pēdējā laikā ir būtiski uzlabojusies?
Situācijā visā Eiropā nav uzlabojusies. Līdzīgi kā Grieķijā, arī Spānijā, Itālijā, Portugālē bezdarba līmenis ir ļoti augsts, bet ekonomika – ļoti vāja. Mēs nevaram runāt par krīzes pārvarēšanu nevienā no šīm valstīm. Tāpat kā Grieķijā, arī šajās valstīs centrālā problēma ir tāda, ka ekonomikas pieauguma temps kopš krīzes sākuma ir ļoti zems. Un investīciju apjoms, kas notiek šajās valstīs, ir krietni zems. Arī visā eirozonā investīciju apjoms ir zems – tas ir vidēji par 10% zemāks, nekā bija pirms eiro rašanās. Līdz ar to mēs šobrīd Eiropā dzīvojam laikmetā, kad kopējais investīciju apjoms ir mazs. Savukārt, ja investīciju ir maz, netiek investēts jaunos, labākos produktos un ekonomika neattīstās pietiekami ātri, netiek radītas darbavietas un jaunas vērtības. Šī ir ļoti liela kopēja Eiropas problēma.
Kas šajā situācijā, kāda ir izveidojusies eirozonā, būtu jādara Latvijai?
Latvijai ir jāmācās no krīzē nokļuvušajām valstīm un jāievēro varbūt galvenais secinājums, ka eirozonā sekmīgi attīstās tās valstis, kuras neaizņemas no citām valstīm ne privātajā, ne valsts sektorā. Respektīvi, tās ir valstis, kuras eksportē vairāk nekā importē. Tās, kā piemēram, Vācija, ir stabilas eirozonas sistēmas ietvaros. Redzot to, Latvijai ir jādara viss, lai veicinātu savu eksportspēju. Ja mēs nodrošināsim to, ka mums ir vairāk sekmīgu uzņēmumu, kas ir spējīgi eksportēt, mēs arī nodrošināsim daudz lielāku iespēju sekmīgi attīstīties.
Visu interviju Labi iet valstīm, kas eksportē lasiet 3. augusta laikrakstā Dienas Bizness.
#1/3
#2/3
