Varas maiņa Centrālāzijas visapdzīvotākajā valstī iezīmē jaunu laikmetu, tomēr ne gluži liberalizāciju; pozitīvais faktors ir skaidras investīciju prioritātes, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.
Uzbekistānas ilggadējā un faktiski jau vienīgā prezidenta Islama Karimova nesenā nāve ir likusi saausīties gan investoriem, gan ārpolitikas amatpersonām. Līdzšinējā premjera (arī ilggadējā – kopš 2003. gada) Šavkata Mirzijojeva iecelšana prezidenta pienākumu izpildītāja amatā tiek traktēta kā paredzamais virziens varas nodošanai šai autoritārajā valstī un centralizētajā ekonomikā.
«Kas nu būs?» veida ažiotāža, kas vērojama arī ap Taškentā notiekošo, ir raksturīga augsti centralizētām ekonomikām, kurās viss vai gandrīz viss ir atkarīgs no vienas personības, kad nu tomēr pienāk neizbēgamais – varas maiņa. Tehniski prezidenta funkcijas pēc I. Karimova nāves vajadzētu pārņemt valsts Senāta priekšsēdim, kas pašlaik ir Nigmatulla Juldaševs – «mazpazīstama figūra», kā viņu lakoniski apraksta Financial Times. Tāpēc Š. Mirzijojeva izraudzīšana pagaidu amatam līdz vēlēšanām, kas notiks 4. decembrī, tiek interpretēta kā skaidra norāde, ka uzbeku elite tieši viņu ir izraudzījusi par I. Karimova pēcteci.
«Lielie zēni» ar biznesa un politiskajām interesēm reģionā nav kavējušies dot pēdējo godu I. Karimovam viņa kapa vietā Samarkandā. Tur ar Š. Mirzijojevu pabijis Vladimirs Putins, un pēkšņā pavērsiena dēļ Taškentā pabijis arī Boeing Commercial Airplanes prezidents Reimonds Konors.
Visu rakstu Uzbeki varētu kļūt atvērtāki lasiet 12. septembra laikrakstā Dienas Bizness.