SIA CEnOS vēlas panākt, lai inženiermodelēšanu uzņēmumi izmanto biežāk, ieviešot tajā atvērtā koda risinājumus, kas būtu pieejami plašākam kompāniju lokam nekā līdz šim, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.
«Ticam atvērtā koda programmatūrai un tam, ka inženieriem jānodarbojas ar inovācijām – palīdzam to darīt vienkāršāk. Industrija kļūst liberālāka, izmantot programmatūru tajā būs lētāk un ērtāk. Līdz ar to valstis, kam tradicionāli ir mazāks ražošanas budžets, varēs veiksmīgāk konkurēt. Arī Latvijai tā ir iespēja,» uzskata Mihails Ščepanskis, SIA CEnOS līdzīpašnieks.
Uzņēmums apzinās, ka lielās kompānijas nav gatavas riskēt, tāpēc tradicionāli izmanto komerciālu programmatūru, kam var uzticēties, pie kā ir pieradušas, kas atbilst tirgus standartiem. Savukārt vidēja izmēra uzņēmumiem alternatīvi risinājumi ir iespēja būt konkurētspējīgiem, tāpēc tie ir atvērtāki attiecībā uz šādiem piedāvājumiem. «Un tā ir mūsu niša,» viņš saka.
Mihails ir fiziķis. Vairāk nekā septiņus gadus viņš Latvijas Universitātē strādāja pie lietišķiem projektiem, līgumdarbiem ar uzņēmumiem, nodarbojās ar matemātisko modelēšanu. Piemēram, lai izstrādātu kafijas aparātu, inženierim jāizstrādā 3D modelis. Mūsdienās vairs netaisa eksperimentus, bet gan izmato speciālu programmatūru, jo tas ir lētāk. Četri lielākie programmatūras ražotāji gadā nopelna četrus miljardus dolāru.
Inženiermodelēšana ir viena no jomām, kur atvērtā koda programmatūra nav augstu novērtēta. Tam ir savi iemesli – inženiermodelēšanas atvērtā koda programmatūras ir fragmentētas un tās «nesarunājas» cita ar citu. Trūkst arī lietotāju atbalsta, jo atvērtā koda programmatūru parasti veido brīvprātīgas kopienas, un labas pieredzes. «Uzskatām, ka atvērtā koda programmatūra ir nākotne arī inženiermodelēšanā, gribam šo nākotni pietuvināt. Uzskatām, ka, atrisinot iepriekš minētās problēmas, padarīsim inženiermodelēšanu pieejamāku plašākam kompāniju klāstam, kā rezultātā inženieri varēs radīt inovācijas un risināt dažādus jautājumus,» viņš skaidro.