Paredzot iekšējā tirgus kritumu gandrīz līdz nullei, UPB holdings plāno 2009. gadā 40 % apgrozījuma nodrošināt eksporta tirgos. UPB holdinga eksporta apgrozījums 2008. gadā kāpis divas reizes, sasniedzot aptuveni 26 % no kopējā UPB apgrozījuma. Pasūtījumi 2009. gadam eksporta tirgos jau šobrīd ir tuvu 2008. gada apjomiem, un holdings plāno šogad vismaz dubultot eksporta apgrozījumu.
Tirgus stājas
"Ņemot vērā, ka Latvijā tirgus ir apstājies, UPB prioritāte ir eksporta apjomu kāpināšana holdinga kopējā apgrozījumā," Db norādīja UPB holdinga eksporta departamenta direktors Uģis Grīnbergs. 2007. gada nogalē darbu sāka UPB Dānijā, pērnā gada janvārī - UPB Īslandes uzņēmums, augustā - UPB Zviedrijā, 2009. gada I pusgadā tiem pievienosies UPB meitasuzņēmums Norvēģijā, kam šobrīd notiek darbinieku atlase.
"Pilnībā būvniecība Latvijā apstāties nevar, jo ir jāapgūst Eiropas Savienības naudas, un to būtu jāspēj arī visdramatiskākajā politiskajā situācijā. Taču ar to, ka privātais būvniecības tirgus īstermiņā var Latvijā pilnīgi apstāties, mēs esam rēķinājušies.
Šobrīd arī koģenerācijas staciju ražošanu esam sākuši Vācijā - jau ir gatavs prototips, sākam ražošanas organizēšanu. Vienlaikus mums ir jauni līgumi Šveicē par koģenerācijas staciju apkalpošanu, ir jauni objekti Īrijā, tāpēc uz darbību citvalstu tirgos skatāmies ļoti optimistiski," Db pastāstīja UPB holdinga prezidents Uldis Pīlēns.
Dibina uzņēmumus
Skandināvijas valstīs UPB ir augoša apgrozījuma tendence. 2008. gadā uzbūvēts lielākais objekts UPB vēsturē eksporta tirgos - Upsalas universitāte, kur UPB gan piegādāja konstrukcijas, gan montēja, gan daļēji piedalījās projektēšanā. Ir iegūti jauni klienti, nodibināti meitasuzņēmumi. "Eksporta tirgu virzienā intensīvs darbs uzsākts jau pirms 4 - 5 gadiem. Apmēram tik ilgs laiks ir bijis vajadzīgs, lai mūs pēc piedāvātā apjoma un kvalitātes, atpazīstamības sāktu uzskatīt par līdzvērtīgiem vietējām skandināvu kompānijām," skaidro U. Grīnbergs. UPB viedoklis esot, ka uzņēmumu dibināšana ārvalstīs sāk atmaksāties, ja apgrozījums konkrētā valstī sasniedz 4 - 5 miljonus eiro. Zviedrijā, Dānijā un Norvēģijā šie apjomi jau labu laiku ir pārsniegti. UPB ārvalstu projektos strādā būvnieki no Latvijas, savukārt UPB ārvalstu uzņēmumu vadībā ir vietējie speciālisti, kas labi pārzina tirgus konjunktūru, tradīcijas un valodas. Ārvalstu uzņēmumu darbību koordinē UPB holdinga eksporta departaments, kas veidojas par nozīmīgāko holdinga vadības līmeņa komandu.
Nodokļu atšķirība - 1 %
Zināmā mērā veidot uzņēmumus Skandināvijā liek arī UPB līdzdalība ilgtermiņa projektos, jo, strādājot vienā projektā ilgāk par 6 mēnešiem, jāsāk maksāt vietējie nodokļi. Nodokļu sistēma katrā Skandināvijas valstī tomēr atšķiras. PVN līmenis Skandināvijā ir 24 - 25 %. Visi pārējie nodokļi ir ļoti līdzīgi Latvijai. Augstāks ir uzņēmumu ienākumu nodoklis, ko tikko gan būtiski pazemināja. "Tas ir mīts, ka Skandināvijā ir milzīgi nodokļi. Galvenā atšķirība ir tā, ka Skandināvijā ir progresīvā nodokļu sistēma," norāda U. Grīnbergs. Kopējā nodokļu atšķirība būvniecības projektos starp Latviju un Zviedriju esot aptuveni 1 %, neskaitot PVN atšķirības.
Sitiens Latvijas konkurētspējai Skandināvijā ir vietējo valūtu koridora paplašināšana par 15 % - 18 % laikā, kad lats turas pie stipra eiro kursa, uzsver U. Grīnbergs. "Par līdzīgu procentu skandināvu ražotie produkti vietējā tirgū kļuvuši lētāki, Latvijas ražotie un eksportētie uz turieni - dārgāki. Attiecīgi - viņu eksportspēja pieaugusi, mūsu - sarukusi," pamato eksporta departamenta vadītājs. Lai sabalansētu šīs valūtas svārstības un saglabātu eksportspēju, UPB holdings daļēji uz Skandināviju pārvirzījis arī izejvielu iepirkumu tirgu.
Atšķirīga attieksme
Laba sadarbība UPB izveidojusies ar LIAA Skandināvijas nodaļām, kas šobrīd dzīvo neziņā par nākotni - iespējams, arī viņus skars Latvijas taupības režīms. "Ja šīs nodaļas vairs nebūs, jauniem uzņēmumiem no Latvijas ieiet Skandināvijas tirgū būs daudz grūtāk, jo viņi ir praktiski vienīgie, kas nopietni strādā šajā virzienā," uzskata U. Grīnbergs.