AS "APF Holdings" (APF) uzņēmumu grupas uzņēmums SIA "Alūksnes putnu ferma" pilnībā pārgājis uz atjaunojamo elektroenerģiju, informē "APF Holdings" pārstāvji.

Uzņēmuma pārstāvji skaidro, ka no vasaras vidus "Alūksnes putnu ferma" tirgū piedāvās tikai olas, kas ražotas izmantojot videi draudzīgu elektroenerģiju. Lēmums pieņemts, lai apmierinātu pieaugošo patērētāju pieprasījumu pēc ilgtspējīgi ražotām olām Baltijā un Eiropā.

Lai īstenotu pārmaiņas, APF drīzumā nodos ekspluatācijā saules enerģijas parku, kurā investēti vairāk nekā 240 000 eiro. Parka jauda ir 250 kilovatstundas pīķa stundā (kWp), ko nodrošina 384 saules paneļi. Saules enerģijas parks, kas patlaban strādā testa režīmā, izvietots putnu fermas teritorijā un vasaras mēnešos nodrošinās visu esošo "APF Holdings" vistu novietņu elektrības patēriņu un aptuveni 25% no kopējā uzņēmuma elektrības patēriņa gada laikā. Projekts īstenots sadarbībā ar SIA "Ignitis Latvija".

AS APF Holdings (APF) grupā ietilpstošais uzņēmums SIA Preiļu putni, kas nodarbojas ar dējējvistu audzēšanu cita APF grupas uzņēmuma - SIA Alūksnes putnu ferma vajadzībām, no Preiļu novada pašvaldības ir pieņēmis ilgtermiņa nomā pašvaldības uzbūvētu ēku ar aptuveni 1500 m2 platību, kas tagad tiks pielāgota cāļu audzēšanai līdz dējējvistu vecumam.

APF šīs jaunās fermas izveidē ieguldīs 1,7 miljonus eiro un paredzams, ka šis projekts pilnībā darbu uzsāks nākamā gada trešajā ceturksnī.

Pēc fermas pielāgošanas darbu pabeigšanas, SIA Preiļu putni šeit izmitinās līdz 125 000 jaunputnu līdz 14 – 16 nedēļu vecumam un kopumā gada laikā šajā fermā varēs izaudzēt līdz pus miljonam dējējvistu, kas tad tiks nogādātas uz Alūksnes putnu fermu olu ražošanai.

“Preiļu putnu jaunā ferma ir stratēģiski svarīga iniciatīva APF attīstībai, jo ļaus mūsu uzņēmumam pašam audzēt savas dējējvistas un attiecīgi būtiski samazināt atkarību no dējējvistu piegādātājiem. Šis ir arī lielisks sadarbības piemērs ar Preiļu pašvaldību, kas fermas ēku un pieguļošo teritoriju ir uzbūvējuši par ES fondu līdzekļiem un sadarbībā ar APF savā novadā attīsta modernu uzņēmējdarbību. Esam pateicīgi par pašvaldības pretīmnākšanu un novada cilvēku motivāciju panākt sava reģiona izaugsmi,” saka Jurijs Adamovičs, AS APF Holdings valdes priekšsēdētājs.

Lai īstenotu olu ražošanas jaudu palielināšanu par 60% un būtiski kāpinātu pelnītspēju, SIA Alūksnes putnu ferma īpašniece AS APF Holdings plāno investēt 16,7 miljonus eiro, no kuriem aptuveni 7 miljonus eiro plānots piesaistīt, īstenojot publisko akciju piedāvājumu Rīgas Fondu biržā.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS APF Holdings lielākais īpašnieks un valdes priekšsēdētājs Jurijs Adamovičs. Viņš norāda, ka pieprasījums pēc olām pasaulē līdz 2031. gadam pieaugs par 25%, turklāt Eiropā notiks būtiskas pārmaiņas tirgū, pārejot no sprostos dētu olu tirdzniecības uz kūtīs dētu olu pārdošanu, un pirmās bezdelīgas jau gaidāmas no 2025. gada, kad vairāki mazumtirdzniecības tīkli, kuri strādā Baltijā, plāno savos veikalos pārtraukt sprostos dēto olu realizāciju.

Fragments no intervijas

Kāpēc izlēmāt startēt Rīgas Fondu biržā ar akciju publisko piedāvājumu, nevis izlaidāt uzņēmuma obligācijas vai veicāt tradicionālo investīcijām nepieciešamo finanšu resursu aizņemšanos Latvijas komercbankās?

AS "APF Holdings" grupas uzņēmums SIA "Alūksnes putnu ferma", investējot vairāk nekā 240 000 eiro, ir sākusi saules enerģijas parka uzstādīšanu, informē uzņēmumā.

Parkā patlaban notiek instalācijas darbi. Pēc tā nodošanas ekspluatācijā saules parka jauda būs 250 kilovatstundu (kWh), ko nodrošinās 384 saules paneļi. Paredzēts, ka saules enerģijas parks tiks nodots ekspluatācijā līdz šā gada nogalei.

Saules enerģijas parks vasaras mēnešos nodrošinās visu esošo "Alūksnes putnu fermas" vistu novietņu elektrības patēriņu, kā arī nosegs 25% no kopējā uzņēmuma enerģijas patēriņa. Projektu ievieš enerģētikas uzņēmums SIA "Ignitis Latvija".

"APF Holdings" valdes priekšsēdētājs Jurijs Adamovičs norāda, ka kompānija tiek veidota par pilnībā aprites ekonomikas principos balstītu uzņēmumu, proti, tādu, kas pats rada enerģiju, pārstrādā ražošanas procesa atkritumus un gādā par dzīvnieku labturību.

Sekojot veselīga dzīvesveida un uztura tendencēm, plaša patēriņa olu ražotne “Alūksnes putnu ferma”, kas ietilpst akciju sabiedrībā “APF Holdings”, sākusi ražot jaunu produktu - olu baltuma proteīna smūtiju zīmolu “Fiteg2”.

Produktu līnijas klāstā ir trīs garšu smūtiji, kuru izveidē un palaišanā tirgū investēti vairāk nekā 120 000 eiro.

Inovatīvā zīmola “Fiteg2” receptes pamatā ir augstas kvalitātes olu baltums. Tas ir vērtīgs olbaltumvielu, aminoskābju un citu mikroelementu, kā B3 vitamīna, magnija, kālija un nātrija, avots visdažādākajām patērētāju grupām.

Olu proteīna smūtiji ir pieejami 300 ml tilpuma iepakojumos ar 3 dabīgām augļu garšām – mango, apelsīna un ābola-vaniļas.

“Sasniegt vairāk – tas ir ne vien mūsu jaunā zīmola “Fiteg2” moto, bet arī sociāli, ekonomiski un fiziski aktīvu cilvēku neatņemama dzīvesveida sastāvdaļa. Tamdēļ esam gandarīti, ka spējam rast risinājumu, kā palīdzēt cilvēkiem ievērot šādu dzīvesveidu, sniedzot olbaltumvielām bagātīgu maltīti. Vienlaikus lepojamies, ka ar šo inovatīvo dzērienu kategoriju ne tikai paplašinām “Alūksnes putnu fermas” produktu portfeli, bet arī iepazīstinām Latvijas pārtikas nozari ar pavisam jaunu dzērienu kategoriju, kas patiešām atbilst veselīga dzīvesveide tendencēm,” komentē Diliara Valitova, “APF Holdings” korporatīvās komunikācijas un ilgtspējīgas attīstības vadītāja.

AS APF Holdings (turpmāk – APF), kas ir uzņēmumu grupa, ietverot vienu no lielākajiem putnkopības un olu ražošanas uzņēmumiem Latvijā SIA Alūksnes putnu ferma un putnkopības un jaunputnu audzēšanas uzņēmumu SIA Preiļu putni, šī gada rudenī plāno doties biržā, īstenojot savu akciju sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO jeb Initial Public Offering).

Akcijas plānots iekļaut Nasdaq Riga alternatīvajā tirgū First North un to emisijas mērķis ir piesaistīt jaunas investīcijas olu ražošanas jaudu būtiskai palielināšanai, darbības paplašināšanai Latvijā un ekspansijai eksporta tirgos, attīstot uz ilgtspējīgas aprites ekonomikas principiem balstītu darbību.

2022.gadā uzņēmums sasniedza labākos finanšu rezultātus, ieņēmumiem sasniedzot 11.22 miljonus eiro pretēji 3.93 miljoniem eiro 2021. gadā, savukārt dējējvistu skaits pieauga līdz vidēji 356 tūkstošiem pretēji 225 tūkstošiem gadu iepriekš.

“Olu un putnu gaļas proteīna patēriņš pasaulē turpina pieaugt straujāk par jebkuru citu dzīvnieku izcelsmes proteīna veidu, un mēs vēlamies izmantot Latvijas putnkopības nozares priekšrocības, lai izmantotu šo tirgus potenciālu. Pagājušajā gadā pirmo reizi uzņēmuma pastāvēšanas laikā APF grupas kompānijas realizēja vairāk kā 100 miljonus olu un dubultoja pārdoto olu apjomu salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, proti, 106 miljonus olu 2022. gadā pretēji 54 miljoniem gadu iepriekš. Mēs esam pārliecināti, ka šos apjomus var palielināt vēl vairākkārt gan vietējā, gan ārvalstu tirgos,” saka Jurijs Adamovičs, AS APF Holdings valdes priekšsēdētājs.

Aprites ekonomikas elementi — bezatlikumu ražošana, efektīva visu resursu izmantošana -, kas ir būtiski instrumenti konkurētspējai, jau ir iedzīvināti dažādu segmentu uzņēmumos, vienlaikus zaļāku produktu izmaksas un cenas ir augstākas nekā tiem, kuri tādi nav, bet Baltijas patērētāji ir ļoti jutīgi pret cenu, to spilgti pierādījis straujais inflācijas kāpums, ko izraisīja Krievijas invāzija Ukrainā

Tādi secinājumi skanēja izdevniecības Dienas Bizness kopā ar nozares līderiem AS Clean R Grupa, SIA Eco Baltia vide, SIA ZAAO, SIA Lautus un The Coca-Cola Company rīkotajā ikgadējā konferencē Aprites ekonomika.

Uzņēmēji negaida

„Esam starp tiem 1,5% ražotāju pasaulē, kuru ražotās tējas nav maisiņos, kuros ir plastmasa, jo izmatojam augu šķiedras maisiņus, kuri radīti no kukurūzas un citu augu cietes maisījuma, un tie ir kompostējami 30 līdz 60 dienās,” norāda zīmola Plūkt vadītāja un līdzdibinātāja Māra Lieplapa.

VIDEO: Konference Aprites ekonomika 

Sabiedrības attieksmē, attiecībā uz dabas resursu un to apsaimniekošanas jautājumiem, pēdējo...

„Ar aprites ekonomikas filozofiju — bezatlikumu ražošanu - strādājam jau daudzus gadus, un attiecīgie principi ir ieviesti teju visur, kur vien iespējams,” stāsta AS Balticovo valdes loceklis Toms Auškāps. Viņš norāda, ka pie sasniegtā negrasās apstāties. „Ražojot olas, dējējvistas parūpējas par kūtsmēsliem, kas ir nākotnes enerģija, jo jau vairākus gadus no tiem ražojam biogāzi, ko izmanto siltuma un elektroenerģijas ražošanai, bet jau novembrī ceram atklāt, iespējams, Latvijā pirmo biometāna attīrīšanas staciju, kas ļaus biogāzi sadalīt sašķidrinātā CO2 un biometānā, kas ir dabasgāzes analogs un tiks iepludināts dabasgāzes tīklā,” uzsver T. Auškāps. Viņš norāda, ka no vistu mēsliem radītā biometāna daudzums pārsniegs visa Bauskas novada patērētās dabasgāzes apjomu. „Drīzumā atklāsim saules parku, kas visvairāk būs nepieciešams tieši vasarā, kad ir visvairāk saules un visvairāk vajag enerģijas vistu novietņu dzesēšanai,” uzsver T. Auškāps. Viņš pieļauj, ka saules paneļu parks varētu atpelnīties tuvāko trīs — četru gadu laikā.

Ēdamas kafijas krūzītes

AS Virši ilgtspējas projektu vadītājs Anrijs Tukulis norādīja, ka ilgtspējas kontekstā tiek veiktas vairākas aktivitātes — atjaunojamās enerģijas izmantošanā, kā arī kafijas segmentā. „Sekojam līdzi ne tikai kafijas pupiņām audzētavās, to transportēšanai (lai nebūtu liekas pārkraušanas), grauzdēšanai, bet arī iepakojumam. Ilgstoši uz degvielas uzpildes stacijām vedām kafiju mazajos iepakojumos, jo tādējādi tiek saglabāts kafijas īpašais aromāts, bet, tā kā šī produkta patēriņš bija stabils, tad secinājām, ka šim nolūkam varam izmantot 7 kg daudzkārt izmantojamos traukus,” skaidro A. Tukulis. Viņš norāda, ka tieši daudzkārt izmantojamo trauku lietošana samazina iepakojuma patēriņu. „Degvielas uzpildes stacijās kafiju var liet savās krīzītēs un par to saņemt atlaidi, var arī izmantot vienreiz lietojamas kartona kafijas krūzītes, un bija arī iespēja kafiju ieliet ēdamajās krūzītēs, kas garšo kā cepums,” skaidroja A. Tukulis. Viņš norādīja, ka ir testēta cepuma garšas kafijas krūzītes noturība. „Atkritumi ir jāuztver kā izejviela kādam citam produktam,” tā A. Tukulis.

Mazāk plastmasas

„Mums gan pašlaik iepakojums nav ēdamas, bet ilgtspējas jautājumu kontekstā strādājam jau kopš 2014. gada,” uzsvēra gaļas izstrādājumu ražošanas AS Maag Latvija pārdošanas vadītājs Heino Lapiņš. Viņš norāda, ka tieši ilgtspējas kontekstā jau ir veikti daudzi pasākumi, savukārt 2025. gadā tiks pabeigta ražotne, kura no kūtsmēsliem ražos apmēram 8 miljonus m3 biometāna. „Samazinām plastmasas daudzumu, bet ēdams tas nav, jo ir jānodrošina pārtikas drošības un uzglabāšanas termiņa nosacījumi, šobrīd lepojamies ar šā gada investīcijām maltas gaļas iepakojumā, kur ir par 75% mazāk plastmasas, un tas ir pārstrādājams, tādējādi šogad tiks ietaupītas apmēram 20 tonnas plastmasas,” uzsver H. Lapiņš. Viņš arī vērš uzmanību uz tā dēvēto šķēlīšu produkciju, kur tiek samazināts gan pārtikas atkritumu apjoms, jo cilvēks var patērēt tik, cik vēlas, gan arī izmantots apmēram par 7 tonnām mazāk plastmasas.

Ietaupījums jāpierāda

„Ilgtspējas kontekstā var īstenot vairākus pasākumus, piemēram, samazināt CO2 pēdu lauku apstrādē, tāpat lauksaimnieki uzstāda saules paneļus un izmanto atjaunojamo elektroenerģiju, bez tam vienu un to pašu autotransportu (vilcējus), ko lieto graudu pārvadāšanai vēlā vasarā un rudenī, ziemā var izmantot šķeldas pārvadāšanai, tādējādi panākot augstāku darba efektivitāti un mazāku ietekmi uz vidi,” situāciju raksturo Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas ģenerāldirektors Rolands Feldmanis. Viņaprāt, zemniekus būt zaļākiem motivētu CO2 emisiju kvotu tirdzniecība, kuras ieviešanai ir vajadzīgi gan aprēķini, gan aprobācijas laiks, jo, sākot meklēt datus, ir jāzina to avoti, iespējams, piemērošanas koeficienti, un savs ietaupījums ir jāpierāda ar sertificētu ekspertu atzinumu. „Par katru saražoto biometāna tonnu būs iespēja saņemt attiecīgus sertifikātus, taču būtiskākais ir tas, kāda būs Latvijas valsts politika — vai šo izmantos Latvijas klimata neitralitātes mērķa sasniegšanai, vai arī būs brīvais tirgus un varēs to realizēt uz jebkuru pasaules valsti,” norādīja T. Auškāps. Viņaprāt, pašlaik ir ļoti daudz neskaidrību.

„Zaļā domāšana nāks visiem par labu, jo īpaši, ja Latvijā pieredzam lielgraudu krusu, ziņās redzam plūdus Slovēnijā, un tai pievērš arvien lielāku uzmanību visur, taču ilgtspējā ir arī pelēkā puse, piemēram, saistībā ar CO2 uzskaiti, jo ir vairākas metodoloģijas, kā to darīt, jo tikai pateikt, cik daudz izmešu ir samazinājis konkrēts uzņēmums, nebūs gana produkcijas pircējam ārvalstīs, un kā apliecinājumu tas prasīs sertifikātu, kas atkal nozīmēs konsultantus, kuri atkal prasīs uzskaites mehānismus, un kopumā tas prasa uzņēmumam gana jaudīgas investīcijas, papildu uzskaiti, kas ilgtermiņā var būt liels drauds Latvijas uzņēmumiem, kuri vēlas eksportēt,” tā H. Lapiņš. Viņš uzsver, ka jābūt kompleksam skatījumam — kā varam būt ilgtspējīgi un vienlaikus nezaudējam konkurētspēju eksporta tirgos, pretējā gadījumā ekonomiskā attīstība Latvijā būs apdraudēta.

Anketas atšķiras no izvēles

T. Auškāps vērš uzmanību, ka patērētāju attieksme pret ilgtspējīgiem produktiem sakņojas ne tikai viņu noskaņojumā, bet arī pirktspējā. Viņš pieļauj, ka ir liela nobīde starp cilvēku atbildēm anketās salīdzinājumā ar viņu rīcību, stāvot pie produktu plaukta veikalā, jo īpaši, ieraugot oranžās vai dzeltenās cenu zīmītes. „To varēja redzēt, vērojot kara Ukrainā izraisītās inflācijas sekas Latvijā, kad būtiski saruka pieprasījums pēc brīvībā turēto vistu olām (kuras maksā dārgāk) veikalos,” norāda T. Auškāps. Savukārt gaļas produktiem to izvēles brīdī spiediens uz ilgtspējību pieauga līdz ar Covid -19 pandēmiju un karu Ukrainā, kas šo tendenci samazināja, jo Baltijā ir ļoti izteikts jutīgums pret cenu līmeni. Nākotnē viss var mainīties, it īpaši, ja Eiropas Centrālās bankas noteiktās procentlikmes samazināsies un pirktspēja atgūsies.

Jāmaina pieeja

SIA Baltic Restaurants Latvia valdes loceklis Guntis Bredovskis norādīja, ka pārtikas atkritumu segmentā būtiskākais jautājums ir par publisko finansējumu, kas nozīmē lielu darbu ar ministrijām, dažādiem noteikumiem, lai to prasības un nosacījumi būtu maksimāli tuvāki vajadzībām. „Igaunijā no pirmās līdz divpadsmitajai klasei ir subsidēta ēdināšana, tā ir pēctecība jau 20 gadu garumā, un ēdinātāji zina, ka tieši tā arī būs nākamos 30 gadus, kas ļauj ne tikai pilnveidoties un attīstīties ēdinātājiem, bet arī iegūt labus rezultātus tieši attiecībā uz ēdiena atkritumiem,” uzsver G. Bredovskis.

Viņš norāda, ka ziemeļu kaimiņvalstu skolās ir pašapkalpošanās bufetes, kur skolēns uz sava šķīvja paņem to, ko vēlas, un tik daudz, cik grib, bet Latvijā nav pēctecības, ir dažādi apkalpošanas un finansēšanas modeļi (daudzus gadus samaksu neindeksē, tad vienā brīdi kādai daļai to atņem pavisam), un rezultātā neviens īsti nezina, kas un kā Latvija būs nākotnē. „Pašlaik Igaunijā ir 2,5 reizes mazāk pārtikas atkritumu no skolēnu šķīvjiem nekā Latvijā, kas atkal ietekmē gala cenu, to padara augstāku, jo neesam tik efektīvi,” tā G. Bredovskis. „Jau pirms kādiem gadiem pieciem ir ieviesta kafijas pirmdiena, kur ierodoties ar savu krūzīti, pircēji iegūst 10% atlaidi. Liels izaicinājums ir pārtikas atkritumu samazināšana, ko neredz viesi, bet tas ietekmē ēdienu pašizmaksu. Stingri sekojam līdzi kalkulācijām, termiņiem, pasūtām tik, cik vajag, tik, cik prognozēts, ka izlietos, nevis par daudz, lai beigās nenākas kaut ko mest ārā,” skaidro ēdināšanas zīmola Ezītis miglā līdzīpašnieks Ernando Gammara. Viņš atzīst, ka savā ziņā videi draudzīgs un ietaupīts iet roku rokā.

Vienlīdzīgi konkurences nosacījumi

„Ilgtspējas kontekstā lielākais izaicinājums ir vienlīdzīgi konkurences apstākļi, jo konkurējam globālā tirgū — 40 % no savas produkcijas piegādājam uz Eiropu, kur vienlaikus ir atvērts tirgus trešo valstu olu ražotājiem, kuriem nav jāievēro tās prasības, kādas ir ražotājiem Eiropā, kā dēļ esam neapskaužamā situācijā,” skaidro SIA Alūksnes putnu ferma valdes priekšsēdētājs Hermanis Dovgijs. Viņš norāda uz vēl kādu būtisku faktoru, proti, valsts atbalsta saņemšanas laiks, ko pēc Covid-19 pandēmijas Polijas un Lietuvas ražotāji saņēma pēc mēneša, bet Alūksnes putnu ferma - pēc pusotra gada. Protams, atbalstu pēc kara sākšanās Ukrainā kaimiņi saņēma pēc mēneša, Latvija - pēc pusgada. „Tas ir progress, taču tik un tā ilgi, jo būtiskākais ir vienlīdzīgi konkurences apstākļi,” uzsvēra H. Dovgijs.

APF Holdings (APF), kurā ietilpst viens no lielākajiem Baltijas olu ražotājiem SIA Alūksnes putnu ferma, ir nodevis ekspluatācijā jaunu olu produktu ražošanas un noliktavu kompleksu Alūksnē, investējot vairāk kā 2,7 miljonus eiro.

Jaunajās ražošanas telpās jau ir uzstādītas iekārtas, kas tiek testētas un līdz šī gada beigām tiek plānots uzsākt olu pārstrādi dažādās produktu līnijās, piemēram, ražojot šķidro olu masu un olu baltuma, dzeltenuma un olu melanžas produktus biznesa klientiem (pārtikas ražotājiem, restorāniem, viesnīcām utml.). Iekārtas paredz pilnu ražošanas ciklu – no jēlām olām līdz iepakotam produktam dažādos tilpumos un formātos.

“Jaunais ražošanas un noliktavu komplekss ir daļa no mūsu stratēģiskā attīstības plāna uz ko balstījām mūsu akciju sākotnējo piedāvājumu 2023. gada nogalē. Mēs izvēršam ražošanu, diversificējot APF produktu piedāvājumu. Proteīns, ko cilvēki saņem no olām un olu produktiem ir viens no lētākajiem un pieejamākajiem proteīna veidiem un mēs vēlamies pilnībā izmantot šo tirgus pieprasījuma iespēju, ražojot arvien vairāk dažādus olu produktus. Mūsu mērķa tirgus šiem produktiem ir ne tikai Latvija, bet noteikti arī eksports uz dažādām Eiropas valstīm, kurās ir olu produktu deficīts,” saka Hermanis Dovgijs, SIA Alūksnes putnu ferma Valdes priekšsēdētājs.

AS APF Holdings (APF), uzņēmumu grupai, kas ietver vienu no lielākajiem putnkopības un olu ražošanas uzņēmumiem Latvijā SIA Alūksnes putnu ferma un putnkopības un jaunputnu audzēšanas uzņēmumu SIA Preiļu putni, pirms šī gada rudenī plānotā sākotnējā publiskā piedāvājumā (IPO jeb Initial Public Offering) ir iecelta jauna padome par kuras priekšsēdētāju ievēlēts Uldis Iltners, bet padomes priekšsēdētāja vietniece būs Eva Berlaus.

Citi padomes locekļi būs Migels Džordao (Miguel Jordao) un Aleksandrs Adamovičs.

“Jauna profesionāļu padome uzņēmumam nodrošinās spēcīgu pārvaldību un vajadzīgās zināšanas gan stratēģijas veidošanā un īstenošanā, gan juridiskos un korporatīvo finanšu jautājumos, gan arī mums svarīgā pētniecībā. Mūsu mērķis ir veidot APF par vienu no vadošajiem putnkopības un pārtikas ražošanas uzņēmumiem visā reģionā, kas radīs vērtību ne tikai akcionāriem, tostarp tiem, kas mums pievienosies IPO laikā, gan arī sabiedrībai un ekonomikai kopumā. Jaunā padome ir svarīgs solis ceļā uz šī mērķa sasniegšanu,” saka Jurijs Adamovičs, APF lielākais akcionārs.

AS APF Holdings (APF), uzņēmumu grupa, kas ietver vienu no lielākajiem putnkopības un olu ražošanas uzņēmumiem Latvijā SIA Alūksnes putnu ferma un putnkopības un jaunputnu audzēšanas uzņēmumu SIA Preiļu putni, šodien ir iesniegusi izskatīšanai un apstiprināšanai Latvijas Bankā rudenī plānotā akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO jeb Initial Public Offering) prospektu.

Uzreiz pēc prospekta apstiprināšanas tiks paziņota piedāvāto akciju cena un parakstīšanās periods.

Prospekts ir IPO procesa pamatdokuments, kas nosaka IPO piedāvāto akciju skaitu un cenu, akciju sadales principus, kā arī detalizēti apraksta uzņēmuma nākotnes attīstības ieceres un izaugsmes mērķus. Prospekts ietver arī visu būtisko uzņēmuma finanšu informāciju, stratēģiju un virkni citu nozīmīgu sadaļu, piemēram, risku izvērtējumu, aprakstu par uzņēmuma grupas pārvaldības modeli un dividenžu politiku.

Pēc akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma prospekta reģistrācijas Latvijā, finanšu un kapitāla uzraudzības iestādes Igaunijā un Lietuvā saņems Latvijas Bankas apstiprinājumu, ka piedāvājums būs publiski pieejams arī Igaunijā un Lietuvā.

APF Holdings (APF), uzņēmumu grupa, kas ietver vienu no lielākajiem putnkopības un olu ražošanas uzņēmumiem Latvijā SIA Alūksnes putnu ferma un putnkopības un jaunputnu audzēšanas uzņēmumu SIA Preiļu putni, ir saņēmusi Latvijas Bankas apstiprinājumu APF akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO jeb Initial Public Offering) Prospektam, kas paredz, ka IPO akcijas cena būs 6.81 eiro un parakstīšanās periods uz akcijām būs no 13. oktobra līdz 30. oktobrim.

Kopumā ieguldījumiem tiks piedāvātas 1 027 930 jaunas akcijas ar tiesībām šo skaitu palielināt vēl par 103 000 papildus akcijām. Minimālais ieguldījums ir viena akcija. Gadījumā, ja pieprasījums pārsniedz piedāvājumu, akcijas var tikt piešķirtas investoram mazākā apjomā nekā parakstījās.

“APF IPO sākuma datums zīmīgi sakrīt ar Starptautisko olu dienu, jo mēs vēlamies uzsvērt, ka mūsu IPO pamatā ir cilvēku ikdienai nepieciešama pārtikas ražošana, kas nodrošina pieejamu un ilgtspējīgu proteīna avotu. Pārtiku vajadzēs vienmēr un mūsu IPO piedāvā iespēju kļūt par akcionāriem praktiskai, taustāmai ražošanai ar būtisku izaugsmes potenciālu. Mēs vēlamies piesaistīt maksimāli daudz gan institucionālos investorus, gan privātpersonas un tādēļ esam noteikuši akcijas cenu, ko varēs atļauties ikviens Latvijas un Baltijas iedzīvotājs un, kas sniegs jaunajiem investoriem iespēju piedalīties uzņēmuma izaugsmes stāstā ,” saka Jurijs Adamovičs, AS APF Holdings valdes priekšsēdētājs.

13.oktobrī pulksten 10:00 sākas APF Holdings (APF) akciju sākotnējais publiskais piedāvājums (turpmāk - IPO jeb Initial Public Offering) un laikā līdz 30. oktobra pulksten 15:30 jebkurš Latvijas, Igaunijas un Lietuvas iedzīvotājs, kā arī institucionālais investors var parakstīties uz jaunām APF akcijām.

Vienas akcijas cena ir 6.81 eiro un minimālais ieguldījums ir viena akcija. APF ir uzņēmumu grupa, kas ietver vienu no lielākajiem putnkopības un olu ražošanas uzņēmumiem Latvijā SIA Alūksnes putnu ferma un putnkopības un jaunputnu audzēšanas uzņēmumu SIA Preiļu putni.

Kopumā ieguldījumiem tiek piedāvātas 1 027 930 jaunas akcijas ar tiesībām šo skaitu palielināt vēl par 103 000 papildus akcijām liela pieprasījuma gadījumā, tādā veidā kopējam piedāvāto akciju skaitam sasniedzot 1 130 930 akcijas.

Gadījumā, ja pieprasījums pārsniedz piedāvājumu, akcijas var tikt piešķirtas investoram mazākā apjomā nekā uz tām parakstījās. Parakstīties uz akcijām var ar jebkuras komercbankas starpniecību, kas piedāvā vērtspapīru darījumus, tostarp visu Latvijas un Baltijas lielāko banku internetbankās.

SIA Alūksnes putnu ferma, kas ir AS APF Holdings uzņēmumu grupas uzņēmums, saņēmis Lauku atbalsta dienesta (LAD) lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu, kura ietvaros uzņēmums, izpildot atbalsta saņemšanas nosacījumus, saņems 2 miljonus eiro savu attīstības plānu finansēšanai.

APF šobrīd īsteno savu sākotnējo akciju piedāvājumu (IPO jeb Initial Public Offering) un minētais LAD finansējums būtiski uzlabo APF investīciju plānu īstenošanas ekonomisko pamatojumu.

Lai arī LAD lēmums palielina APF vērtību, uzņēmuma nākotnes naudas plūsmu papildinot ar 2 miljoniem eiro, APF valde ir pieņēmusi lēmumu nemainīt IPO piedāvātās akcijas cenu, kas paliks 6.81 eiro par akciju. LAD finansējuma lēmums pozitīvi maina APF nākotnes attīstības plānu finanšu modeli, taču IPO Prospekts mainīts netiks.

“LAD lēmums APF un tā akcionāriem rada jaunu, būtisku vērtību, jo tie ir 2 miljoni eiro, kas uzņēmumam nebūs jāfinansē uzņemoties nākotnes saistības. Tāpat šāds lēmums visām iesaistītājām pusēm – akcionāriem, bankām, darbiniekiem un partneriem – dod papildu pārliecību par uzņēmuma pārvaldības atbilstību augstākajām prasībām,” saka Jurijs Adamovičs, AS APF Holdings valdes priekšsēdētājs.

Ņemot vērā straujo viedierīču spēļu jeb “mobile gaming” nozares attīstību un ar mērķi uzrunāt digitāli jauniešu auditorijas patērētājus, olu ražotne “Alūksnes putnu ferma”, kas ietilpst akciju sabiedrībā “APF Holdings”, investējusi vairāk nekā 200 000 eiro jauna olu zīmola un mobilās aplikācijas “The Chick Game” izveidē.

Rezultātā patērētāji, iegādājoties jauno “The Chick Game” produktu līniju, varēs kļūt par “virtuāliem vistu fermeriem”, kuri digitālā un izklaidējošā veidā apgūst modernās putnkopības tradīcijas.

“Attīstot “The Chick Game” projektu, sapratām, ka ātrās aprites un pārtikas sektors var būt liels ieguvējas, ja ikdienas ēdiens “tiks servēts” jaunā, digitāli garšīgā veidolā,” komentē Jana Garanča, “APF Holdings” digitālo projektu direktore.

Pašlaik visā pasaulē ir vairāk nekā 3 miljardi videospēļu spēlētāju. Arī Eiropas Savienības olu patēriņš uz vienu iedzīvotāju strauji pieaug ik gadu. Tādēļ “Alūksnes putnu fermai” radās ideja apvienot olas ar virtuālo pasauli, lai radītu modernu un izglītojošu spēli gan patērētājiem, gan spēlētājiem. “The Chick Game” ļaus izprast un labāk iepazīt putnu fermas aizkulises, kā arī dos iespēju jaunākai auditorijai izglītoties finanšu pamatprincipu apgūšanā.

AS "APF Holdings" akciju publiskajā piedāvājumā plāno piesaistīt septiņus miljonus eiro, informē "APF Holdings" pārstāvji.

Kompānijas valdes priekšsēdētājs un lielākais īpašnieks Jurijs Adamovičs skaidro, ka gan uzņēmums, gan putnkopības nozare Latvijā patlaban ir izdevīgā tirgus pozīcijā - Latvijā un Eiropā kopumā tuvākajos gados ir gaidāma būtiska patēriņa paradumu un lielveikalu tirdzniecības politikas maiņa.

Alūksnes putnu fermas grupas padomi vadīs Uldis Iltners 

AS APF Holdings (APF), uzņēmumu grupai, kas ietver vienu no lielākajiem putnkopības...

Tostarp viņš atgādina, ka sprostos turēto vistu olas nomainīs kūtīs dēto vistu olas un šīs pārmaiņas radīs nozīmīgu kūtīs dēto vistu olu deficītu gan Latvijā un Baltijā, gan Eiropas valstīs.

Jau ziņots, ka "APF Holdings" grupa plāno kotēt akcijas biržas "Nasdaq Riga" alternatīvajā tirgū "First North", lai piesaistītu investīcijas olu ražošanas jaudu palielināšanai, darbības paplašināšanai Latvijā un ekspansijai eksporta tirgos. Plānots, ka "APF Holdings" akciju sākotnējo piedāvājumu varētu īstenos 2023.gada rudenī.

Pēc sākotnējā publiskā piedāvājuma, "APF Holdings" izaugsmes mērķi paredz būtiski paplašināt "APF Holdings" grupas darbības mērogu, tostarp līdz 2025.gadam palielināt ražoto olu daudzumu par 60% un vairāk nekā dubultot ieņēmumus, palielinot tos no aptuveni 11 miljoniem eiro 2022.gadā līdz 25 miljoniem 2025.gadā.

Tāpat ar investoru ieguldījumu un turpmāku banku finansējumu iecerēts papildu jau esošajām trim dējējvistu novietnēm uzbūvēt vēl divas un paplašināt ražošanas atbalsta infrastruktūras jaudu. Tādējādi ražoto olu daudzums palielinātos no 115 miljoniem gadā līdz 180 miljoniem, bet pašu dējējvistu skaits - līdz 665 000, atzīmē "APF Holdings" pārstāvji.

"APF Holdings" plāno sākt arī olu pārstrādi, iegādājoties jaunas ražošanas iekārtas.

"APF Holdings" grupas apgrozījums pērn palielinājās 2,9 reizes un sasniedza 11,23 miljonus eiro, savukārt grupas peļņa pieauga 2,5 reizes un bija 331 047 eiro.

Kompānija "APF Holdings" reģistrēta 2017.gadā, un tās pamatkapitāls ir 4,7 miljoni eiro. Uzņēmumu grupā ietilpst putnkopības un olu ražošanas uzņēmums "Alūksnes putnu ferma", vairumtirdzniecības uzņēmums SIA "APF Trading", putnkopības un olu ražošanas pakalpojumu sniedzējs SIA "Oluksne", gāzes un organiskā mēslojuma ražotājs SIA "APF Energy" un putnkopības un jaunputnu audzēšanas uzņēmums SIA "Preiļu putni".

"APF Holdings" lielākais akcionārs ir Adamovičs.

SIA Alūksnes putnu ferma, kas ir AS APF Holdings uzņēmumu grupas uzņēmums, ir parakstījusi līgumu ar lauksaimniecības iekārtu ražotāju Big Dutchman un investēs 4 miljonus eiro divu jaunu dējējvistu novietņu aprīkošanā ar modernu un automatizētu putnu turēšanas iekārtu.

Big Dutchman, kas sākotnēji tika dibināts ASV, šobrīd ir Vācijas uzņēmums ar gandrīz 100 gadu pieredzi lauksaimniecības iekārtu ražošanā ar specializāciju putnkopībā un cūkkopībā.

Jaunās iekārtas tiks uzstādītas līdztekus divu jaunu dējējvistu novietņu būvniecībai par kuru izveidi pavisam nesen, 22. maijā, tika noslēgts līgums ar būvniecības uzņēmumu SIA Aimasa. Big Dutchman APF piegādās vistu ārpus sprostu turēšanas iekārtas (aviary), kūtsmēslu savākšanas iekārtas, automātisku olu skaitīšanas risinājumu un automātisku klimata kontroles tehnoloģiju dējējvistu labturībai. Tāpat APF būs pirmie Baltijā, kas aprīkos savas dējējvistu novietnes ar izplūdes emisiju samazinošu risinājumu, kas būtiski samazinās ietekmi uz apkārtējo vidi.

Banku peļņa šogad būs krietni pieticīgāka un kreditēšana - piesardzīga, toties finansējuma piesaiste kapitāla tirgos var augt pat reizēs, ja parādīsies lielais biržas piemērs.

To intervijā Dienas Biznesam atklāj Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Banku peļņas rādītāji 2023. gadā raksturojami kā lieliski, līdztekus – inflācija ir apturēta, un maz ticams, ka vēl tiks palielinātas Eiropas Centrālās bankas (ECB) procentu likmes, kas bija virspeļņas cēlonis. Kādu paredzat 2024. gadu? Kādas būs galvenās tendences banku darbībā kopumā? Vai nesākas otrāds process un termiņnoguldījumi ar augstām likmēm šobrīd nerada riskus nākotnē?

Kopumā, protams, banku sektoram pērnais gads bija ļoti labs, bet Saeima un Ministru kabinets arī to ievēroja un, redzot šo peļņu, nolēma nedaudz mazināt baņķieru prieku. Tajā pašā laikā, skatoties nākotnē, ir skaidrs, ka šādus rezultātus atkārtot neizdosies. Tik labu gadu, manuprāt, banku sektorā tuvākajā laikā vairs nepiedzīvosim. Euribor varētu samazināties, bet, visticamāk, ne tik strauji, kā finanšu tirgos tiek gaidīts. Ir jau redzams neliels samazinājums, ievērojot to, ka ir ECB likmes samazinājuma gaidas. Tas vien nozīmē, ka banku ienākumi jau sākuši sarukt. Savukārt, ja runājam par depozītiem, kas pērn tika piesaistīti par samērā augstām procentu likmēm, – tie tūdaļ nebeigsies. Tie ir noguldījumi vismaz uz gadu, diviem, dažkārt trim. Tas nozīmē, ka augstās likmes būs jāturpina maksāt. Vēl viens aspekts - bilances struktūra visām bankām ir mainījusies.

Vietējā investīciju banka, Signet Bank, šajā gadā turpina īstenot 2023. gadā veiksmīgi uzsākto ilgtermiņa sabiedrisko projektu – pirmo “Kapitāla tirgus akadēmiju” Latvijā, un paplašina tās mērogu, uzsākot akadēmiju īstenošanu arī Latvijas lielākajās reģionālajās pilsētās. Signet Bank “Kapitāla tirgus akadēmija” ir bezmaksas izglītojošs projekts, kas piemērots Latvijas uzņēmumu īpašniekiem un uzņēmumu vadītājiem, kuri interesējas par finansējuma piesaisti ar kapitāla tirgus instrumentiem.

“Kapitāla tirgus akadēmijas” mērķis ir sniegt iespēju vietējiem uzņēmējiem vairot savas zināšanas un gūt atbildes uz neskaidrajiem jautājumiem par finansējuma piesaisti kapitāla tirgū, vienlaikus iedrošinot izmantot kapitāla tirgus piedāvātās iespējas.

Aicinām Vidzemes reģiona uzņēmējus un uzņēmuma vadītājus uz vienas dienas “Kapitāla tirgu akadēmiju”, 22. martā no plkst. 9:00 līdz 14:30 Vidzemes koncertzālē “Cēsis”, kurā nozares profesionāļi un Latvijas uzņēmēji dalīsies teorētiskās un praktiskās zināšanās par finansējuma piesaisti, izmantojot kapitāla tirgus finanšu instrumentus – akciju un obligāciju emisijas:

SIA Alūksnes putnu ferma, kas ir AS APF Holdings (APF) uzņēmumu grupas uzņēmums, ir parakstījusi līgumu ar būvniecības uzņēmumu SIA Aimasa un investēs 2,728 miljonus eiro divu jaunu dējējvistu novietņu būvniecībā, kurās vistas tiks turētas ārpus sprostiem, nodrošinot augstākos labturības apstākļus.

SIA Aimasa tika izraudzīts konkursa kārtībā ar saimnieciski labāko piedāvājumu. Paredzams, ka pirmā no jaunajām dējējvistu novietnēm tiks nodota ekspluatācijā šī gada beigās, bet otra – nākamā gada aprīlī.

Kopējā jaunu dējējvistu novietņu platība būs aptuveni 4 700 m2 un pēc jaunu novietņu nodošanas ekspluatācijā APF kopumā būs 5 vistu novietnes jeb kūtis. Līdz ar jauno dējējvistu novietņu izbūvi, APF ražotais olu apjoms gadā pieaugs par 73 miljoniem olu un gadā kopā būs 180 miljoni olu.

“Līdz ar jauno vistu novietņu būvniecību mēs būtiski palielināsim APF ražošanas jaudu. Mēs strauji virzāmies uz mūsu investīciju plānu ieviešanu, kurus pieteicām mūsu pagājušajā gadā īstenotajā sākotnējā akciju piedāvājumā, kad investoriem stāstījām par savu attīstības stratēģiju. Jaunās dējējvistu kūtis būs vienas no modernākajām Eiropā, kas mums ļaus nostiprināt APF kā modernu, ilgtspējīgu ražotāju, kas gan Baltijā, gan eksporta tirgos piedāvā ārpus sprostiem turētu vistu ražotas olas. Eiropas un arī Baltijas tirgū ir ārpus sprostiem turētu vistu olu iztrūkums un APF šo iespēju izmantos,” saka Jurijs Adamovičs, AS APF Holdings valdes priekšsēdētājs.

Lai īstenotu olu ražošanas jaudu palielināšanu par 60% un būtiski kāpinātu pelnītspēju, SIA Alūksnes putnu ferma īpašniece AS APF Holdings plāno investēt 16,7 miljonus eiro, no kuriem aptuveni 7 miljonus eiro plānots piesaistīt, īstenojot publisko akciju piedāvājumu Rīgas Fondu biržā.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS APF Holdings lielākais īpašnieks un valdes priekšsēdētājs Jurijs Adamovičs.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 26.septembra numurā lasi:

Statistika

Darbavietu mazāk, birokrātu vajag vairāk

Meža nozares dzinējspēks

Latvija - koka palešu eksporta līderis

Latvijas koka palešu ražotājus ārvalstu plastmasa neizkonkurēs

Aktuāli

Uz vienu iedzīvotāju Igaunijas uzņēmumiem pieder trīskārt lielāki aktīvi nekā Latvijā

Aprites ekonomika

Bizness kļūst zaļāks

Finansējums

Latvijas obligāciju tirgus kā starta platforma eiroobligācijām

Pēdējā gada pieaugums akciju tirgos un ziņu virsraksti par jaunu uzņēmumu iespējamo iešanu biržā liek pamatoti gaidīt uz IPO (uzņēmumu akciju kotēšanas uzsākšana) popularitātes atgriešanos Baltijā tuvākā gada laikā.

Līdzšinējā pieredze liecina, ka IPO būtiski iekustina biržas aktivitāti, kā arī var sniegt investoriem pieklājīgu atdevi.

Vai ir vērts ieguldīt Baltijas biržas uzņēmumos?

Pēdējie gadi ir bijuši visai pozitīvi Baltijas biržas indeksam. Tirgotāko Baltijas uzņēmumu indekss Baltic Benchmark pēdējo 5 gadu laikā uzrāda pieklājīgu kopējās vērtības pieaugumu + 52%, apsteidzot, piemēram, STOXX Europe 600 indeksu jeb 600 Rietumeiropas uzņēmumu akciju sasniegtos rezultātus (rādītājs 40%)Protams, runājot par Baltijā kotēto uzņēmumu akcijām, jārēķinās ar tirgus specifiku. Tirgus ir mazāks un seklāks, kas var ietekmēt likviditāti, taču šis aspekts ir lielā mērā atkarīgs no konkrētā emitenta. Vienlaikus Baltijas tirgi nav tik svārstīgi vai atkarīgi no dažādiem kairinājumiem, kā, piemēram, ASV. Turklāt, paši šajā reģionā dzīvojot, labāk “redzam”, pazīstam šos uzņēmumus.

APF Holdings (APF vai Grupa), kurā ietilpst viens no lielākajiem Baltijas olu ražotājiem SIA Alūksnes putnu ferma, auditētais konsolidētais pārskats par 2023. gadu liecina, ka Grupa pērn sasniegusi vēsturiski augstākos ieņēmumus 13,3 miljonu eiro apmērā, kas ir par 19% vairāk kā gadu iepriekš, bet uzņēmuma neto peļņa bija 527 108 eiro, kas ir par gandrīz 200 tūkstošiem eiro vairāk kā 2022. gadā.

“Pagājušais gads APF grupai bija svarīgākais uzņēmuma vēsturē, jo mēs ne tikai sasniedzām izcilus darbības rezultātus, bet arī pieņēmām svarīgus attīstības un investīciju lēmumus, kas ietekmēs uzņēmuma izaugsmi daudzus gadus uz priekšu. Proti, mēs tuvākā gada laikā palielināsim APF ražošanas jaudu ar divu jaunu, modernu vistu novietņu izbūvi, kurās dējējvistas tiks turētas ārpus sprostiem, augstos labturības apstākļos, kā arī tiks celtas jaunas noliktavas un olu pārstrādes cehs. Pagājušajā gadā un šī gada sākumā mēs veiksmīgi piesaistījām arī finansējumu šo plānu izpildei – gan no mūsu sākotnējā publiskā akciju piedāvājuma, gan Lauku atbalsta dienesta un Polijas investīciju fonda CVI, kas iegādājās mūsu obligācijas. Tāpat mēs esam gandrīz pabeiguši sava saules enerģijas parka izveidi un strādājam pie biogāzes enerģijas rūpnīcas projekta,” stāsta Jurijs Adamovičs, AS APF Holdings valdes priekšsēdētājs.

APF Holdings (APF), kurā ietilpst viens no lielākajiem Baltijas olu ražotājiem SIA Alūksnes putnu ferma, ir uzsācis jaunas, uz olām balstītas produktu grupas - sporta un veselības uztura - ražošanu un tirdzniecību, kas tiks piedāvāts zem zīmola Fiteg2.

Līdztekus APF ir izveidojis konkrēti šai produktu grupai domātu interneta veikalu – Fiteg2.com.

Jaunajā APF zīmola grupā būs tādi sporta un veselības jomā svarīgi uztura produkti kā olu baltuma proteīna pulveris, olu membrānas kolagēns, kā arī olu proteīna batoniņi. Kopumā jauno produktu izstrādē un interneta veikala izveidē APF ir investējusi ap 300 tūkstošiem eiro.

APF uzsāk darbību sporta un veselības pārtikas segmentā, lai izmantotu iespējas, ko sniedz būtiska tirgus izaugsme tieši šajā nišā. Kā rāda Innomatrix tirgus datu apkopojums, sporta uztura pieprasījums pasaulē 2023. gadā auga par 14.1%, bet viss tirgus apjoms bija vairāk kā 28 miljardi ASV dolāru un sagaidāms, ka pieprasījums turpinās augt. Sporta proteīna pulvera tirdzniecības apjoms 2023. gadā pasaulē sasniedza 12.9 miljardus ASV dolāru un gada izaugsme bija 14.4%. Olbaltumvielu/enerģijas batoniņu tirdzniecības tirgus vērtība pasaulē 2023. gadā sasniedza 7.6 miljardus ASV dolāru un pieprasījuma izaugsme salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu bija 9.5%.

Šogad Latvijā pieprasījums pēc kūtīs dētajām olām varētu dubultoties no aptuveni 36 miljoniem pagājušajā gadā līdz 70-75 miljoniem šogad, prognozē AS "APF Holdings" pārstāvji.

Pieprasījumu veicinās fakts, ka lielveikalu tīkli pakāpeniski atsakās no sprostos dēto olu tirdzniecības. "Šobrīd atsevišķos lielveikalu tīklos sprostos dēto olu īpatsvars joprojām pārsniedz 50% un, pakāpeniski nomainot šo apjomu uz kūtīs dētām olām, pieprasījums pēc kūtīs dētām olām Latvijā var pat dubultoties, kas dos pozitīvu impulsu Latvijas olu ražotāju attīstībā," norāda AS APF Holdings valdes loceklis Hermanis Dovgijs.

Viņš piebilst, ka uzņēmumā jau tagad vairāk nekā 60% ražoto olu ir kūtīs dētas olas un pēc divu jaunu vistu novietņu ieviešanas ekspluatācijā līdz šī gada beigām uzņēmuma kūtīs dēto olu īpatsvars pieaugs līdz 75%.

Tāpat uzņēmumā paredz, ka olu cenas Latvijā šogad būs stabilas, saglabājoties 2023.gada līmenī.

Akciju tirgiem 2023. gads ir bijis salīdzinoši labvēlīgs gads. Arī Baltijas tirgus izrāvies no lāču rallija 2022. gadā un uzrādījis atveseļošanos. Krievijas karš Ukrainā galvenokārt satricināja enerģijas resursu un pārtikas piegādes ķēdes, kas Eiropā rezultējās rekordlielā inflācijā. Turklāt Baltijas valstis šī krīze skāra vissmagāk, ņemot vērā, ka lielā mērā bijām paļāvušies uz Krievijas energoresursiem.

Lai gan Baltic Benchmark indekss gada griezumā pieaudzis margināli par 3.1%, tas pakāpies par 14% no 2022. gada zemākā punkta. Līdz ar jaunu piegādes ķēžu nostiprināšanu un inflācijas atkāpšanos, akciju tirgi uzsāka atveseļošanos jau 2022. gada noslēgumā. Taču, neskatoties uz atveseļošanos, Baltijas akciju indekss joprojām atrodas vairāk nekā 14% zem 2022. gada sākuma līmeņiem. Tas skaidrojams ar dažādu faktoru kopējo ietekmi. Pirmkārt, spiediens uz ekonomiku joprojām pastāv. Recesija un ciešā monetārā politika galvenokārt ierobežo sabiedrības pirktspēju, uzņēmumu rentabilitāti un izaugsmes tempus.

Otrkārt, pateicoties augstajiem obligāciju ienesīgumiem, pieaug obligāciju popularitāte Baltijas investoru vidū, un izskatās, ka notiek līdzekļu pārnešana no akcijām uz obligācijām. Tas arī atspoguļojās Baltijas akciju un obligāciju tirgus apgrozījumā. Baltijas kopējā akciju tirgus apgrozījums 2023. gadā samazinājies par 26%, salīdzinot ar 2022. gadu, kamēr Baltijas obligāciju kopējā tirgus apgrozījums pieaudzis par 74% jeb 23 milj. eiro. Līdzīga situācija ir arī, salīdzinot ilgākā laika periodā – salīdzinot pret 2021. gadu, akciju tirgus apgrozījums samazinājies par 48%, kas liecina, ka jauna institucionālo investoru nauda akciju tirgū neieplūst, tajā pat laikā obligāciju tirgus apgrozījums pieaudzis par 54%.