Lauksaimnieki no šodienas var pieteikties platību maksājumiem, informē Lauku atbalsta dienesta (LAD) pārstāvji.

Pieteikumus platību maksājumiem LAD pieņems līdz 22.maijam vai arī ar kavējuma samazinājuma sankciju līdz 17.jūnijam.

Pieteikumus var iesniegt, aizpildot ģeotelpisko iesniegumu LAD Elektroniskajā pieteikšanās sistēmā, taču iesniegumus no mazajām saimniecībām LAD pieņems pa tālruni.

Dienesta pārstāvji norāda, ka 2024.gadā prasības platību un dzīvnieku maksājumu saņemšanai nav būtiski mainījušās, arī atbalsta pasākumu skaits un veidi ir tādi paši kā pērn.

Taču kā galvenās izmaiņas 2024.gada sezonā LAD min, ka standartizlaides vienības šogad ir samazinātas līdz 300 eiro par hektāru auzām, griķiem un citām kultūrām, kamēr iepriekšējā gadā tie bija 400 eiro par hektāru. Tāpat 4% no neražojošās platības varēs nodrošināt arī ar starpkultūrām un slāpekli piesaistošajiem kultūraugiem, lucernu, āboliņu, zirņiem, lauku pupām un citiem, par šo platību nesaņemot otrās ekoshēmas maksājumu.

AS "APF Holdings" (APF) uzņēmumu grupas uzņēmums SIA "Alūksnes putnu ferma" pilnībā pārgājis uz atjaunojamo elektroenerģiju, informē "APF Holdings" pārstāvji.

Uzņēmuma pārstāvji skaidro, ka no vasaras vidus "Alūksnes putnu ferma" tirgū piedāvās tikai olas, kas ražotas izmantojot videi draudzīgu elektroenerģiju. Lēmums pieņemts, lai apmierinātu pieaugošo patērētāju pieprasījumu pēc ilgtspējīgi ražotām olām Baltijā un Eiropā.

Lai īstenotu pārmaiņas, APF drīzumā nodos ekspluatācijā saules enerģijas parku, kurā investēti vairāk nekā 240 000 eiro. Parka jauda ir 250 kilovatstundas pīķa stundā (kWp), ko nodrošina 384 saules paneļi. Saules enerģijas parks, kas patlaban strādā testa režīmā, izvietots putnu fermas teritorijā un vasaras mēnešos nodrošinās visu esošo "APF Holdings" vistu novietņu elektrības patēriņu un aptuveni 25% no kopējā uzņēmuma elektrības patēriņa gada laikā. Projekts īstenots sadarbībā ar SIA "Ignitis Latvija".

Lietuvā pirmo reizi komerciālā fermā atklāta saslimšana ar putnu gripas vīrusu, pirmdien paziņoja Valsts pārtikas un veterinārais dienests.

Pēc masveida putnu bojāejas tītaru fermā Marijampoles rajonā, kur ir 6300 putnu, ņemtos paraugos apstiprināta putnu gripas apakštipa H5N1 klātbūtne.

Lietuvas veterinārā dienesta vadītājs Vaidots Ķuduls sacīja, ka vīrusa uzliesmojums konstatēts pēc ilgāka pārtraukuma un pirmo reizi putnu inficēšanās ar bīstamo vīrusu atklāta komerciālā fermā, kas var radīt būtiskus ekonomiskos zaudējumus.

Lietuvā putnu gripa iepriekš atklāta tikai putniem nelielās saimniecībās, kur tie turēti savām vajadzībām. Iepriekšējo reizi uzliesmojums bija martā kādā fermā ar 34 putniem Varēnas rajonā.

Kopš pirmās konstatēšanas 1996.gadā putnu gripa H5N1 iepriekš tika konstatēta galvenokārt sezonālos uzliesmojumos.

AS APF Holdings (APF) grupā ietilpstošais uzņēmums SIA Preiļu putni, kas nodarbojas ar dējējvistu audzēšanu cita APF grupas uzņēmuma - SIA Alūksnes putnu ferma vajadzībām, no Preiļu novada pašvaldības ir pieņēmis ilgtermiņa nomā pašvaldības uzbūvētu ēku ar aptuveni 1500 m2 platību, kas tagad tiks pielāgota cāļu audzēšanai līdz dējējvistu vecumam.

APF šīs jaunās fermas izveidē ieguldīs 1,7 miljonus eiro un paredzams, ka šis projekts pilnībā darbu uzsāks nākamā gada trešajā ceturksnī.

Pēc fermas pielāgošanas darbu pabeigšanas, SIA Preiļu putni šeit izmitinās līdz 125 000 jaunputnu līdz 14 – 16 nedēļu vecumam un kopumā gada laikā šajā fermā varēs izaudzēt līdz pus miljonam dējējvistu, kas tad tiks nogādātas uz Alūksnes putnu fermu olu ražošanai.

“Preiļu putnu jaunā ferma ir stratēģiski svarīga iniciatīva APF attīstībai, jo ļaus mūsu uzņēmumam pašam audzēt savas dējējvistas un attiecīgi būtiski samazināt atkarību no dējējvistu piegādātājiem. Šis ir arī lielisks sadarbības piemērs ar Preiļu pašvaldību, kas fermas ēku un pieguļošo teritoriju ir uzbūvējuši par ES fondu līdzekļiem un sadarbībā ar APF savā novadā attīsta modernu uzņēmējdarbību. Esam pateicīgi par pašvaldības pretīmnākšanu un novada cilvēku motivāciju panākt sava reģiona izaugsmi,” saka Jurijs Adamovičs, AS APF Holdings valdes priekšsēdētājs.

No 26 restorāniem, kas pagājušajā nedēļā guva pasaulē populārākā restorānu ceļveža "Michelin Guide" atzinību, vairākiem reģistrēts nodokļu parāds, liecina aģentūras LETA apkopotā informācija.

Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) publiskoto informāciju "Michelin Selected Restaurants" ceļvedī iekļautā restorāna "Tauro" īpašniecei SIA "Tauro" 24.novembrī bija VID administrēto nodokļu parāds 47 108 eiro apmērā.

Kā liecina "Firmas.lv" informācija, "Tauro" pērn strādāja ar 332 935 eiro apgrozījumu un 514 703 eiro zaudējumiem. Miljardierim Jurijam Šefleram pastarpināti piederošais uzņēmums ar zaudējumiem strādā kopš 2010.gada. 2022.gadā "Tauro" nodokļos samaksāja 168 630 eiro, savukārt vidējais uzņēmumā nodarbināt skaits bija 16.

SIA "Binvest", kas pārvalda gan konditoreju "Mulberry", gan "Michelin Selected Restaurants" ceļvedī iekļauto restorānu "Chef's Corner", nodokļu parāds 24.novembrī bija 35 754 eiro, bet SIA "Zetop", kas pārvalda "Michelin Selected Restaurants" ceļvedī iekļauto restorānu "Whitehouse", - 61 448 eiro.

Lai īstenotu olu ražošanas jaudu palielināšanu par 60% un būtiski kāpinātu pelnītspēju, SIA Alūksnes putnu ferma īpašniece AS APF Holdings plāno investēt 16,7 miljonus eiro, no kuriem aptuveni 7 miljonus eiro plānots piesaistīt, īstenojot publisko akciju piedāvājumu Rīgas Fondu biržā.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS APF Holdings lielākais īpašnieks un valdes priekšsēdētājs Jurijs Adamovičs. Viņš norāda, ka pieprasījums pēc olām pasaulē līdz 2031. gadam pieaugs par 25%, turklāt Eiropā notiks būtiskas pārmaiņas tirgū, pārejot no sprostos dētu olu tirdzniecības uz kūtīs dētu olu pārdošanu, un pirmās bezdelīgas jau gaidāmas no 2025. gada, kad vairāki mazumtirdzniecības tīkli, kuri strādā Baltijā, plāno savos veikalos pārtraukt sprostos dēto olu realizāciju.

Fragments no intervijas

Kāpēc izlēmāt startēt Rīgas Fondu biržā ar akciju publisko piedāvājumu, nevis izlaidāt uzņēmuma obligācijas vai veicāt tradicionālo investīcijām nepieciešamo finanšu resursu aizņemšanos Latvijas komercbankās?

AS "APF Holdings" grupas uzņēmums SIA "Alūksnes putnu ferma", investējot vairāk nekā 240 000 eiro, ir sākusi saules enerģijas parka uzstādīšanu, informē uzņēmumā.

Parkā patlaban notiek instalācijas darbi. Pēc tā nodošanas ekspluatācijā saules parka jauda būs 250 kilovatstundu (kWh), ko nodrošinās 384 saules paneļi. Paredzēts, ka saules enerģijas parks tiks nodots ekspluatācijā līdz šā gada nogalei.

Saules enerģijas parks vasaras mēnešos nodrošinās visu esošo "Alūksnes putnu fermas" vistu novietņu elektrības patēriņu, kā arī nosegs 25% no kopējā uzņēmuma enerģijas patēriņa. Projektu ievieš enerģētikas uzņēmums SIA "Ignitis Latvija".

"APF Holdings" valdes priekšsēdētājs Jurijs Adamovičs norāda, ka kompānija tiek veidota par pilnībā aprites ekonomikas principos balstītu uzņēmumu, proti, tādu, kas pats rada enerģiju, pārstrādā ražošanas procesa atkritumus un gādā par dzīvnieku labturību.

Pieejams atbalsts ieguldījumiem klimata pārmaiņu un pielāgošanās pasākumu īstenošanai lauku saimniecībās 29 miljonu eiro apmērā, informē Lauku atbalsta dienests (LAD).

LAD aicina iesniegt projektus atbalstam investīcijām ierobežotiem mērķiem pasākumā "Ieguldījumi materiālajos aktīvos". Atbalstu iespējams gūt divos apakšpasākumos - "Atbalsts ieguldījumiem lauku saimniecībās" un "Atbalsts ieguldījumiem pārstrādē".

Tāpat dienesta pārstāvji norāda, ka attiecināmi ir ieguldījumi tikai pamatlīdzekļu iegādē un būvniecībā atjaunīgās enerģijas ražošanas iekārtu uzstādīšanai. Tāpat finansējums nav sadalīts pa reģioniem, bet pa mērķa virzieniem un atbalsta saņēmējiem.

"Atbalsta ieguldījumiem lauku saimniecībās" piešķirtais finansējums ieguldījumiem energoefektivitātē un atjaunojamās enerģijas izmantošanā ir seši miljoni eiro un tas tiks sadalīts pa trijām saimniecību grupām. Mazo saimniecību grupai tiks piešķirts viens miljons eiro, vidējo saimniecību grupai 2,4 miljoni eiro un lielo saimniecību grupai 2,6 miljoni eiro, skaidro LAD pārstāvji.

AS “Putnu fabrikas Ķekava” ir uzsākusi juridisku procesu, lai dokumentāli pabeigtu apvienošanos ar uzņēmumiem SIA “Lielzeltiņi” (zīmols “Bauska”), SIA “Broileks” un SIA “Cerova”, kļūstot par vienu uzņēmumu – AS “Ķekava Foods”.

Procesu iecerēts pabeigt šī finanšu gada laikā jeb līdz 2024. gada jūlijam.

"Plānojot tālāku uzņēmumu attīstību, skaidri redzējām nepieciešamību stiprināt mūsu konkurētspēju un turpināt eksporta apjomu palielināšanu, tāpēc tika pieņemts lēmums radīt jaunu, starptautiskai videi piemērotu nosaukumu “Ķekava Foods”. Uzņēmuma apvienošanā saglabāsim visas darba vietas abos uzņēmumus, taču vairāki iekšējie procesi tiks efektivizēti. Apvienojot uzņēmumus, mēs samazināsim izmaksas, atmetīsim liekus darījumus uzņēmumu starpā, ietaupīsim laika resursus, kā arī samazināsim valsts institūciju prasīto birokrātisko procedūru apjomu. Turklāt pēdējo gadu laikā gan Covid-19 pandēmija, gan energoresursu straujais cenu kāpums, lai arī radīja zaudējumus, bija spēcīgs impulss attīstīt uzņēmumu produktivitāti, kas mūs ir padarījis stiprākus," stāsta AS “Putnu fabrika Ķekava” un SIA “Lielzeltiņi” valdes priekšsēdētājs Andrius Pranckevičius.

Latvijai nav jāatkārto citās valstīs pieļautās kļūdas attiecībā uz dzīvnieku populācijas pieaugumu, bet gan jāmācas no citu pieļautajām kļūdām, kā arī jāizmanto pašiem sava pieredze, vienlaikus jāveicina sabiedrības zināšanas un izpratne par procesiem dabā.

Tāds secinājums skanēja izdevniecības Dienas Bizness sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv rīkotajā diskusijā Dabas aizsardzības prasību slogs - saimniekošanas izmaiņu indikators Latvijā. Diemžēl cilvēki, kuriem ir viedoklis par konkrēto jautājumu, ne vienmēr ir informēti par to, kāda ir realitāte. Turklāt reti kurš lasa informatīvi izglītojošus rakstus, jo uzmanību vairāk piesaista skaļi virsraksti, kuri pat ne vienmēr atbilst patiesībai.

Plēsēju kļuvis vairāk

„Dabā tukšums nepastāv - ja cilvēku laukos kļūst mazāk, tad, atbrīvojoties dzīves telpai, arī, piemēram, āpšu un dažu citu meža dzīvnieku kļūst vairāk,” situāciju iezīmē Latvijas Mednieku asociācijas valdes priekšsēdētājs Haralds Barviks. Viņš norāda, ka sīko plēsēju skaits ir būtiski pieaudzis, bet - cik tas ir labi, jāvērtē zinātniekiem. „Pieaug arī vilku skaits, un šī problēma jau ir kļuvusi zināma Saeimas līmenī, bet par citiem dzīvniekiem, jo īpaši pārnadžiem, viņu pārpopulāciju runāt nav īstais brīdis, jo, piemēram, aļņu gadījumā esam kritiskas bedres priekšvakarā,” tā H. Barviks. Savukārt Eiropas Medību un dabas aizsardzības asociāciju federācijas viceprezidente, Latvijas Dāmu mednieču kluba dibinātāja, žurnāla Medības galvenā redaktore Linda Dombrovska uzsver, ka dzīvojam interesantā laikā. „Pagājušā gadsimta nogalē ES ieviestās direktīvas strādā — Eiropā dzīvniekiem klājas labi, jo nav valsts, kurā nebūtu atgriezies kāds no lielajiem plēsējiem. Piemēram, vilki atgriezušies valstīs, kur tie nav bijuši 150 - 200 gadus, pieaudzis lāču skaits,” skaidro L. Dombrovska.

AS APF Holdings uzņēmumu grupa, kas ietver vienu no lielākajiem putnkopības un olu ražošanas uzņēmumiem Latvijā SIA Alūksnes putnu ferma un putnkopības un jaunputnu audzēšanas uzņēmumu SIA Preiļu putni, šī gada rudenī plānotā sākotnējā publiskā piedāvājumā (IPO jeb Initial Public Offering) mērķis ir piesaistīt investoru līdzekļus, lai līdz 2025. gadam audzētu ražoto olu daudzumu par 60%.

Šāda apjoma izaugsme nozīmēs, ka uzņēmuma ieņēmumi augs no aptuveni 11 miljoniem eiro 2022. gadā līdz pat 25 miljoniem 2025. gadā.

Papildus jau esošajām trim dējējvistu novietnēm iecerēts uzbūvēt vēl divas un paplašināt ražošanas atbalsta infrastruktūras jaudu. Tas ļaus palielināt ražoto olu daudzumu no 115 miljoniem gadā līdz pat 180 miljoniem, bet pašu dējējvistu skaitu audzēt līdz 665 000.

Tāpat plānots sākt olu pārstrādi, ražošanu papildinot ar jaunām ražošanas iekārtām.

Uzņēmumā skaidro, ka, pateicoties gan darbības apmēru, gan rentabilitātes pieaugumam, "APF Holdings" EBITDA kāpums plānots no aptuveni diviem miljoniem eiro pērn līdz 8,5 miljoniem eiro 2025.gadā.

AS APF Holdings (APF), uzņēmumu grupa, kas ietver vienu no lielākajiem putnkopības un olu ražošanas uzņēmumiem Latvijā SIA Alūksnes putnu ferma un putnkopības un jaunputnu audzēšanas uzņēmumu SIA Preiļu putni, šodien ir iesniegusi izskatīšanai un apstiprināšanai Latvijas Bankā rudenī plānotā akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO jeb Initial Public Offering) prospektu.

Uzreiz pēc prospekta apstiprināšanas tiks paziņota piedāvāto akciju cena un parakstīšanās periods.

Prospekts ir IPO procesa pamatdokuments, kas nosaka IPO piedāvāto akciju skaitu un cenu, akciju sadales principus, kā arī detalizēti apraksta uzņēmuma nākotnes attīstības ieceres un izaugsmes mērķus. Prospekts ietver arī visu būtisko uzņēmuma finanšu informāciju, stratēģiju un virkni citu nozīmīgu sadaļu, piemēram, risku izvērtējumu, aprakstu par uzņēmuma grupas pārvaldības modeli un dividenžu politiku.

Pēc akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma prospekta reģistrācijas Latvijā, finanšu un kapitāla uzraudzības iestādes Igaunijā un Lietuvā saņems Latvijas Bankas apstiprinājumu, ka piedāvājums būs publiski pieejams arī Igaunijā un Lietuvā.

Rūpējoties par Pukšu purvā ligzdojošajām dzērvēm, zivju ērgļiem un kuitalām, AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) uzstādījis putnu novirzīšanas zīmes uz pārbūvētās 330kV elektrolīnijas no Valmieras uz Tsirgulinu (Igaunija).

Atbilstoši ornitologu izpētes rezultātiem, īpašās zīmes uzstādītas kopumā 5,1 kilometru garā posmā gar purvu Valmieras novadā.

"Vides aizsardzība un savas darbības ietekmes mazināšana AST ir svarīga, ko vērtējam arī pirms infrastruktūras projektu izbūvēm. Sadarbībā ar Valsts vides dienestu ornitologi pusgadu ilgajā izpētē par savvaļas putnu populāciju un to dzīvotnēm Pukšu purvā jaunās elektrolīnijas tuvumā secināja, ka atsevišķu putnu sugu aizsardzībai nepieciešams noteiktā posmā uzstādīt speciālus putnu novirzītājus, kamēr pārējās purvā ligzdojošo putnu sugas elektrolīnija neietekmēs, jo nekrustojas līniju un putnu ceļi, " par putnu aizsardzības pasākumiem komentēja AST valdes priekšsēdētājs Rolands Irklis.

APF Holdings (APF), kurā ietilpst viens no lielākajiem Baltijas olu ražotājiem SIA Alūksnes putnu ferma, ir nodevis ekspluatācijā jaunu olu produktu ražošanas un noliktavu kompleksu Alūksnē, investējot vairāk kā 2,7 miljonus eiro.

Jaunajās ražošanas telpās jau ir uzstādītas iekārtas, kas tiek testētas un līdz šī gada beigām tiek plānots uzsākt olu pārstrādi dažādās produktu līnijās, piemēram, ražojot šķidro olu masu un olu baltuma, dzeltenuma un olu melanžas produktus biznesa klientiem (pārtikas ražotājiem, restorāniem, viesnīcām utml.). Iekārtas paredz pilnu ražošanas ciklu – no jēlām olām līdz iepakotam produktam dažādos tilpumos un formātos.

“Jaunais ražošanas un noliktavu komplekss ir daļa no mūsu stratēģiskā attīstības plāna uz ko balstījām mūsu akciju sākotnējo piedāvājumu 2023. gada nogalē. Mēs izvēršam ražošanu, diversificējot APF produktu piedāvājumu. Proteīns, ko cilvēki saņem no olām un olu produktiem ir viens no lētākajiem un pieejamākajiem proteīna veidiem un mēs vēlamies pilnībā izmantot šo tirgus pieprasījuma iespēju, ražojot arvien vairāk dažādus olu produktus. Mūsu mērķa tirgus šiem produktiem ir ne tikai Latvija, bet noteikti arī eksports uz dažādām Eiropas valstīm, kurās ir olu produktu deficīts,” saka Hermanis Dovgijs, SIA Alūksnes putnu ferma Valdes priekšsēdētājs.

Aprites ekonomikas elementi — bezatlikumu ražošana, efektīva visu resursu izmantošana -, kas ir būtiski instrumenti konkurētspējai, jau ir iedzīvināti dažādu segmentu uzņēmumos, vienlaikus zaļāku produktu izmaksas un cenas ir augstākas nekā tiem, kuri tādi nav, bet Baltijas patērētāji ir ļoti jutīgi pret cenu, to spilgti pierādījis straujais inflācijas kāpums, ko izraisīja Krievijas invāzija Ukrainā

Tādi secinājumi skanēja izdevniecības Dienas Bizness kopā ar nozares līderiem AS Clean R Grupa, SIA Eco Baltia vide, SIA ZAAO, SIA Lautus un The Coca-Cola Company rīkotajā ikgadējā konferencē Aprites ekonomika.

Uzņēmēji negaida

„Esam starp tiem 1,5% ražotāju pasaulē, kuru ražotās tējas nav maisiņos, kuros ir plastmasa, jo izmatojam augu šķiedras maisiņus, kuri radīti no kukurūzas un citu augu cietes maisījuma, un tie ir kompostējami 30 līdz 60 dienās,” norāda zīmola Plūkt vadītāja un līdzdibinātāja Māra Lieplapa.

VIDEO: Konference Aprites ekonomika 

Sabiedrības attieksmē, attiecībā uz dabas resursu un to apsaimniekošanas jautājumiem, pēdējo...

„Ar aprites ekonomikas filozofiju — bezatlikumu ražošanu - strādājam jau daudzus gadus, un attiecīgie principi ir ieviesti teju visur, kur vien iespējams,” stāsta AS Balticovo valdes loceklis Toms Auškāps. Viņš norāda, ka pie sasniegtā negrasās apstāties. „Ražojot olas, dējējvistas parūpējas par kūtsmēsliem, kas ir nākotnes enerģija, jo jau vairākus gadus no tiem ražojam biogāzi, ko izmanto siltuma un elektroenerģijas ražošanai, bet jau novembrī ceram atklāt, iespējams, Latvijā pirmo biometāna attīrīšanas staciju, kas ļaus biogāzi sadalīt sašķidrinātā CO2 un biometānā, kas ir dabasgāzes analogs un tiks iepludināts dabasgāzes tīklā,” uzsver T. Auškāps. Viņš norāda, ka no vistu mēsliem radītā biometāna daudzums pārsniegs visa Bauskas novada patērētās dabasgāzes apjomu. „Drīzumā atklāsim saules parku, kas visvairāk būs nepieciešams tieši vasarā, kad ir visvairāk saules un visvairāk vajag enerģijas vistu novietņu dzesēšanai,” uzsver T. Auškāps. Viņš pieļauj, ka saules paneļu parks varētu atpelnīties tuvāko trīs — četru gadu laikā.

Ēdamas kafijas krūzītes

AS Virši ilgtspējas projektu vadītājs Anrijs Tukulis norādīja, ka ilgtspējas kontekstā tiek veiktas vairākas aktivitātes — atjaunojamās enerģijas izmantošanā, kā arī kafijas segmentā. „Sekojam līdzi ne tikai kafijas pupiņām audzētavās, to transportēšanai (lai nebūtu liekas pārkraušanas), grauzdēšanai, bet arī iepakojumam. Ilgstoši uz degvielas uzpildes stacijām vedām kafiju mazajos iepakojumos, jo tādējādi tiek saglabāts kafijas īpašais aromāts, bet, tā kā šī produkta patēriņš bija stabils, tad secinājām, ka šim nolūkam varam izmantot 7 kg daudzkārt izmantojamos traukus,” skaidro A. Tukulis. Viņš norāda, ka tieši daudzkārt izmantojamo trauku lietošana samazina iepakojuma patēriņu. „Degvielas uzpildes stacijās kafiju var liet savās krīzītēs un par to saņemt atlaidi, var arī izmantot vienreiz lietojamas kartona kafijas krūzītes, un bija arī iespēja kafiju ieliet ēdamajās krūzītēs, kas garšo kā cepums,” skaidroja A. Tukulis. Viņš norādīja, ka ir testēta cepuma garšas kafijas krūzītes noturība. „Atkritumi ir jāuztver kā izejviela kādam citam produktam,” tā A. Tukulis.

Mazāk plastmasas

„Mums gan pašlaik iepakojums nav ēdamas, bet ilgtspējas jautājumu kontekstā strādājam jau kopš 2014. gada,” uzsvēra gaļas izstrādājumu ražošanas AS Maag Latvija pārdošanas vadītājs Heino Lapiņš. Viņš norāda, ka tieši ilgtspējas kontekstā jau ir veikti daudzi pasākumi, savukārt 2025. gadā tiks pabeigta ražotne, kura no kūtsmēsliem ražos apmēram 8 miljonus m3 biometāna. „Samazinām plastmasas daudzumu, bet ēdams tas nav, jo ir jānodrošina pārtikas drošības un uzglabāšanas termiņa nosacījumi, šobrīd lepojamies ar šā gada investīcijām maltas gaļas iepakojumā, kur ir par 75% mazāk plastmasas, un tas ir pārstrādājams, tādējādi šogad tiks ietaupītas apmēram 20 tonnas plastmasas,” uzsver H. Lapiņš. Viņš arī vērš uzmanību uz tā dēvēto šķēlīšu produkciju, kur tiek samazināts gan pārtikas atkritumu apjoms, jo cilvēks var patērēt tik, cik vēlas, gan arī izmantots apmēram par 7 tonnām mazāk plastmasas.

Ietaupījums jāpierāda

„Ilgtspējas kontekstā var īstenot vairākus pasākumus, piemēram, samazināt CO2 pēdu lauku apstrādē, tāpat lauksaimnieki uzstāda saules paneļus un izmanto atjaunojamo elektroenerģiju, bez tam vienu un to pašu autotransportu (vilcējus), ko lieto graudu pārvadāšanai vēlā vasarā un rudenī, ziemā var izmantot šķeldas pārvadāšanai, tādējādi panākot augstāku darba efektivitāti un mazāku ietekmi uz vidi,” situāciju raksturo Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas ģenerāldirektors Rolands Feldmanis. Viņaprāt, zemniekus būt zaļākiem motivētu CO2 emisiju kvotu tirdzniecība, kuras ieviešanai ir vajadzīgi gan aprēķini, gan aprobācijas laiks, jo, sākot meklēt datus, ir jāzina to avoti, iespējams, piemērošanas koeficienti, un savs ietaupījums ir jāpierāda ar sertificētu ekspertu atzinumu. „Par katru saražoto biometāna tonnu būs iespēja saņemt attiecīgus sertifikātus, taču būtiskākais ir tas, kāda būs Latvijas valsts politika — vai šo izmantos Latvijas klimata neitralitātes mērķa sasniegšanai, vai arī būs brīvais tirgus un varēs to realizēt uz jebkuru pasaules valsti,” norādīja T. Auškāps. Viņaprāt, pašlaik ir ļoti daudz neskaidrību.

„Zaļā domāšana nāks visiem par labu, jo īpaši, ja Latvijā pieredzam lielgraudu krusu, ziņās redzam plūdus Slovēnijā, un tai pievērš arvien lielāku uzmanību visur, taču ilgtspējā ir arī pelēkā puse, piemēram, saistībā ar CO2 uzskaiti, jo ir vairākas metodoloģijas, kā to darīt, jo tikai pateikt, cik daudz izmešu ir samazinājis konkrēts uzņēmums, nebūs gana produkcijas pircējam ārvalstīs, un kā apliecinājumu tas prasīs sertifikātu, kas atkal nozīmēs konsultantus, kuri atkal prasīs uzskaites mehānismus, un kopumā tas prasa uzņēmumam gana jaudīgas investīcijas, papildu uzskaiti, kas ilgtermiņā var būt liels drauds Latvijas uzņēmumiem, kuri vēlas eksportēt,” tā H. Lapiņš. Viņš uzsver, ka jābūt kompleksam skatījumam — kā varam būt ilgtspējīgi un vienlaikus nezaudējam konkurētspēju eksporta tirgos, pretējā gadījumā ekonomiskā attīstība Latvijā būs apdraudēta.

Anketas atšķiras no izvēles

T. Auškāps vērš uzmanību, ka patērētāju attieksme pret ilgtspējīgiem produktiem sakņojas ne tikai viņu noskaņojumā, bet arī pirktspējā. Viņš pieļauj, ka ir liela nobīde starp cilvēku atbildēm anketās salīdzinājumā ar viņu rīcību, stāvot pie produktu plaukta veikalā, jo īpaši, ieraugot oranžās vai dzeltenās cenu zīmītes. „To varēja redzēt, vērojot kara Ukrainā izraisītās inflācijas sekas Latvijā, kad būtiski saruka pieprasījums pēc brīvībā turēto vistu olām (kuras maksā dārgāk) veikalos,” norāda T. Auškāps. Savukārt gaļas produktiem to izvēles brīdī spiediens uz ilgtspējību pieauga līdz ar Covid -19 pandēmiju un karu Ukrainā, kas šo tendenci samazināja, jo Baltijā ir ļoti izteikts jutīgums pret cenu līmeni. Nākotnē viss var mainīties, it īpaši, ja Eiropas Centrālās bankas noteiktās procentlikmes samazināsies un pirktspēja atgūsies.

Jāmaina pieeja

SIA Baltic Restaurants Latvia valdes loceklis Guntis Bredovskis norādīja, ka pārtikas atkritumu segmentā būtiskākais jautājums ir par publisko finansējumu, kas nozīmē lielu darbu ar ministrijām, dažādiem noteikumiem, lai to prasības un nosacījumi būtu maksimāli tuvāki vajadzībām. „Igaunijā no pirmās līdz divpadsmitajai klasei ir subsidēta ēdināšana, tā ir pēctecība jau 20 gadu garumā, un ēdinātāji zina, ka tieši tā arī būs nākamos 30 gadus, kas ļauj ne tikai pilnveidoties un attīstīties ēdinātājiem, bet arī iegūt labus rezultātus tieši attiecībā uz ēdiena atkritumiem,” uzsver G. Bredovskis.

Viņš norāda, ka ziemeļu kaimiņvalstu skolās ir pašapkalpošanās bufetes, kur skolēns uz sava šķīvja paņem to, ko vēlas, un tik daudz, cik grib, bet Latvijā nav pēctecības, ir dažādi apkalpošanas un finansēšanas modeļi (daudzus gadus samaksu neindeksē, tad vienā brīdi kādai daļai to atņem pavisam), un rezultātā neviens īsti nezina, kas un kā Latvija būs nākotnē. „Pašlaik Igaunijā ir 2,5 reizes mazāk pārtikas atkritumu no skolēnu šķīvjiem nekā Latvijā, kas atkal ietekmē gala cenu, to padara augstāku, jo neesam tik efektīvi,” tā G. Bredovskis. „Jau pirms kādiem gadiem pieciem ir ieviesta kafijas pirmdiena, kur ierodoties ar savu krūzīti, pircēji iegūst 10% atlaidi. Liels izaicinājums ir pārtikas atkritumu samazināšana, ko neredz viesi, bet tas ietekmē ēdienu pašizmaksu. Stingri sekojam līdzi kalkulācijām, termiņiem, pasūtām tik, cik vajag, tik, cik prognozēts, ka izlietos, nevis par daudz, lai beigās nenākas kaut ko mest ārā,” skaidro ēdināšanas zīmola Ezītis miglā līdzīpašnieks Ernando Gammara. Viņš atzīst, ka savā ziņā videi draudzīgs un ietaupīts iet roku rokā.

Vienlīdzīgi konkurences nosacījumi

„Ilgtspējas kontekstā lielākais izaicinājums ir vienlīdzīgi konkurences apstākļi, jo konkurējam globālā tirgū — 40 % no savas produkcijas piegādājam uz Eiropu, kur vienlaikus ir atvērts tirgus trešo valstu olu ražotājiem, kuriem nav jāievēro tās prasības, kādas ir ražotājiem Eiropā, kā dēļ esam neapskaužamā situācijā,” skaidro SIA Alūksnes putnu ferma valdes priekšsēdētājs Hermanis Dovgijs. Viņš norāda uz vēl kādu būtisku faktoru, proti, valsts atbalsta saņemšanas laiks, ko pēc Covid-19 pandēmijas Polijas un Lietuvas ražotāji saņēma pēc mēneša, bet Alūksnes putnu ferma - pēc pusotra gada. Protams, atbalstu pēc kara sākšanās Ukrainā kaimiņi saņēma pēc mēneša, Latvija - pēc pusgada. „Tas ir progress, taču tik un tā ilgi, jo būtiskākais ir vienlīdzīgi konkurences apstākļi,” uzsvēra H. Dovgijs.

AS "Putnu fabrika "Ķekava"" saules paneļu staciju par 1,14 miljoniem eiro izbūvēs būvniecības kompānija SIA "Attor", liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā.

"Putnu fabrikas "Ķekava"" izsludinātajā iepirkuma konkursā pieteicās 10 pretendenti, bet sarunas notika ar četriem uzņēmumiem. "Attor" piedāvātā līgumcena bija 1 139 890 eiro.

Saules paneļu izbūve paredzēta "Putnu fabrikas "Ķekava"" teritorijā Ķekavā. Projektu plānots īstenot līdz 2024.gada 29.aprīlim.

Iepirkumam pievienotajā konkursa nolikumā norādīts, ka projektā paredzēts uzbūvēt saules paneļu staciju ar jaudu - divi megavati.

Projekts tiks līdzfinansēts ar Lauku atbalsta dienesta (LAD) programmas "Atbalsts ieguldījumiem pārstrādē" līdzekļiem.

Vienlaikus uzņēmuma pārstāvji aģentūrai LETA pastāstīja, ka konkurss tika izsludināts atkārtoti, jo mainījās LAD prasības finansējuma saņemšanai.

APF Holdings (APF), uzņēmumu grupa, kas ietver vienu no lielākajiem putnkopības un olu ražošanas uzņēmumiem Latvijā SIA Alūksnes putnu ferma un putnkopības un jaunputnu audzēšanas uzņēmumu SIA Preiļu putni, ir saņēmusi Latvijas Bankas apstiprinājumu APF akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO jeb Initial Public Offering) Prospektam, kas paredz, ka IPO akcijas cena būs 6.81 eiro un parakstīšanās periods uz akcijām būs no 13. oktobra līdz 30. oktobrim.

Kopumā ieguldījumiem tiks piedāvātas 1 027 930 jaunas akcijas ar tiesībām šo skaitu palielināt vēl par 103 000 papildus akcijām. Minimālais ieguldījums ir viena akcija. Gadījumā, ja pieprasījums pārsniedz piedāvājumu, akcijas var tikt piešķirtas investoram mazākā apjomā nekā parakstījās.

“APF IPO sākuma datums zīmīgi sakrīt ar Starptautisko olu dienu, jo mēs vēlamies uzsvērt, ka mūsu IPO pamatā ir cilvēku ikdienai nepieciešama pārtikas ražošana, kas nodrošina pieejamu un ilgtspējīgu proteīna avotu. Pārtiku vajadzēs vienmēr un mūsu IPO piedāvā iespēju kļūt par akcionāriem praktiskai, taustāmai ražošanai ar būtisku izaugsmes potenciālu. Mēs vēlamies piesaistīt maksimāli daudz gan institucionālos investorus, gan privātpersonas un tādēļ esam noteikuši akcijas cenu, ko varēs atļauties ikviens Latvijas un Baltijas iedzīvotājs un, kas sniegs jaunajiem investoriem iespēju piedalīties uzņēmuma izaugsmes stāstā ,” saka Jurijs Adamovičs, AS APF Holdings valdes priekšsēdētājs.

13.oktobrī pulksten 10:00 sākas APF Holdings (APF) akciju sākotnējais publiskais piedāvājums (turpmāk - IPO jeb Initial Public Offering) un laikā līdz 30. oktobra pulksten 15:30 jebkurš Latvijas, Igaunijas un Lietuvas iedzīvotājs, kā arī institucionālais investors var parakstīties uz jaunām APF akcijām.

Vienas akcijas cena ir 6.81 eiro un minimālais ieguldījums ir viena akcija. APF ir uzņēmumu grupa, kas ietver vienu no lielākajiem putnkopības un olu ražošanas uzņēmumiem Latvijā SIA Alūksnes putnu ferma un putnkopības un jaunputnu audzēšanas uzņēmumu SIA Preiļu putni.

Kopumā ieguldījumiem tiek piedāvātas 1 027 930 jaunas akcijas ar tiesībām šo skaitu palielināt vēl par 103 000 papildus akcijām liela pieprasījuma gadījumā, tādā veidā kopējam piedāvāto akciju skaitam sasniedzot 1 130 930 akcijas.

Gadījumā, ja pieprasījums pārsniedz piedāvājumu, akcijas var tikt piešķirtas investoram mazākā apjomā nekā uz tām parakstījās. Parakstīties uz akcijām var ar jebkuras komercbankas starpniecību, kas piedāvā vērtspapīru darījumus, tostarp visu Latvijas un Baltijas lielāko banku internetbankās.

AS APF Holdings (APF), uzņēmumu grupai, kas ietver vienu no lielākajiem putnkopības un olu ražošanas uzņēmumiem Latvijā SIA Alūksnes putnu ferma un putnkopības un jaunputnu audzēšanas uzņēmumu SIA Preiļu putni, pirms šī gada rudenī plānotā sākotnējā publiskā piedāvājumā (IPO jeb Initial Public Offering) ir iecelta jauna padome par kuras priekšsēdētāju ievēlēts Uldis Iltners, bet padomes priekšsēdētāja vietniece būs Eva Berlaus.

Citi padomes locekļi būs Migels Džordao (Miguel Jordao) un Aleksandrs Adamovičs.

“Jauna profesionāļu padome uzņēmumam nodrošinās spēcīgu pārvaldību un vajadzīgās zināšanas gan stratēģijas veidošanā un īstenošanā, gan juridiskos un korporatīvo finanšu jautājumos, gan arī mums svarīgā pētniecībā. Mūsu mērķis ir veidot APF par vienu no vadošajiem putnkopības un pārtikas ražošanas uzņēmumiem visā reģionā, kas radīs vērtību ne tikai akcionāriem, tostarp tiem, kas mums pievienosies IPO laikā, gan arī sabiedrībai un ekonomikai kopumā. Jaunā padome ir svarīgs solis ceļā uz šī mērķa sasniegšanu,” saka Jurijs Adamovičs, APF lielākais akcionārs.

AS “Putnu fabrika Ķekava” ir pabeigusi reorganizācijas procesu, kura rezultātā uzņēmumam tika pievienoti SIA “Lielzeltiņi” (zīmols “Bauska”), SIA “Broileks” un SIA “Cerova”, kļūstot par vienu uzņēmumu – AS “Ķekava Foods”.

Reorganizācijas rezultātā visi produktu zīmoli tiek saglabāti, uzņēmumam ir palielināts pamatkapitāls un iecelta jauna valde.

Latvijā uzņēmuma produktus arī turpmāk varēs atrast ar jau iecienītajiem zīmoliem “Ķekava” un “Bauska”, tāpat ir saglabāts arī eksporta zīmols “Top Choice Poultry” un īpaši Somijas un Zviedrijas mazumtirdzniecības tīkliem veidotais zīmols “Grannfågel”.

“Uzņēmumu apvienošanas galvenais mērķis ir celt mūsu efektivitāti un konkurētspēju ārvalstu tirgos, tādēļ uzņēmumam izvēlēts ārvalstu partneriem saprotams nosaukums “Ķekava Foods”. Taču šīs pārmaiņas nemaina mūsu pamatvērtības. Tas ir apliecinājums mūsu apņēmībai turpināt attīstīt ilgtspējīgu uzņēmējdarbību un augstākās kvalitātes svaigās gaļas produktus, kuru kvalitāti apliecina zīme “Audzēts bez antibiotikām” un ko atzinīgi novērtē kā Latvijas, tā ārvalstu pircēji,” stāsta “Ķekava Foods” valdes priekšsēdētājs Andrius Pranckevičius.

Latvijas projektēšanas un inženierijas birojs SEP (A/S “Siltumelektroprojekts”) ir parakstījis līgumu ar AS "Putnu fabrika Ķekava" par biometāna ražošanas rūpnīcas projektēšanu.

Biometāna ražošanas rūpnīcu paredzēts būvēt AS "Putnu fabrika Ķekava" ražotnē “Lielzeltiņi”, Bauskas novadā.

“AS "Putnu fabrika Ķekava" ir nozīmīgs uzņēmums Latvijas uzņēmējdarbības vidē. Tāpēc SEP kā projektēšanas un inženieru birojam ir ļoti nozīmīgi, ka AS "Putnu fabrika Ķekava" ir izvēlējies SEP kā savu stratēģisko partneri biometāna ražošanas stacijas projektēšanai Bauskas novadā,” norāda SEP Valdes priekšsēdētājs Vladimirs Mhitarjans, “Tas uzskatāmi demonstrē SEP kā projektēšanas un inženieru biroja profesionalitāti un pieredzi, kā arī biroja inženieru izstrādāto biometāna ražošanas tehnoloģiju konkurētspēju.”

Kā norāda SEP ģenerāldirektors Jans Ratkevičs, AS “Ķekavas Putnu fabrika” biometāna ražošanas stacijas Bauskā projektēšana paredz risinājumu, kurā izmantotā biomasa jeb vistu mēsli pārstrādes laikā tiks pakļauti anaerobai fermentācijai, kuras rezultātā tiks izdalīta biogāze.

AS "APF Holdings" akciju publiskajā piedāvājumā plāno piesaistīt septiņus miljonus eiro, informē "APF Holdings" pārstāvji.

Kompānijas valdes priekšsēdētājs un lielākais īpašnieks Jurijs Adamovičs skaidro, ka gan uzņēmums, gan putnkopības nozare Latvijā patlaban ir izdevīgā tirgus pozīcijā - Latvijā un Eiropā kopumā tuvākajos gados ir gaidāma būtiska patēriņa paradumu un lielveikalu tirdzniecības politikas maiņa.

Alūksnes putnu fermas grupas padomi vadīs Uldis Iltners 

AS APF Holdings (APF), uzņēmumu grupai, kas ietver vienu no lielākajiem putnkopības...

Tostarp viņš atgādina, ka sprostos turēto vistu olas nomainīs kūtīs dēto vistu olas un šīs pārmaiņas radīs nozīmīgu kūtīs dēto vistu olu deficītu gan Latvijā un Baltijā, gan Eiropas valstīs.

Jau ziņots, ka "APF Holdings" grupa plāno kotēt akcijas biržas "Nasdaq Riga" alternatīvajā tirgū "First North", lai piesaistītu investīcijas olu ražošanas jaudu palielināšanai, darbības paplašināšanai Latvijā un ekspansijai eksporta tirgos. Plānots, ka "APF Holdings" akciju sākotnējo piedāvājumu varētu īstenos 2023.gada rudenī.

Pēc sākotnējā publiskā piedāvājuma, "APF Holdings" izaugsmes mērķi paredz būtiski paplašināt "APF Holdings" grupas darbības mērogu, tostarp līdz 2025.gadam palielināt ražoto olu daudzumu par 60% un vairāk nekā dubultot ieņēmumus, palielinot tos no aptuveni 11 miljoniem eiro 2022.gadā līdz 25 miljoniem 2025.gadā.

Tāpat ar investoru ieguldījumu un turpmāku banku finansējumu iecerēts papildu jau esošajām trim dējējvistu novietnēm uzbūvēt vēl divas un paplašināt ražošanas atbalsta infrastruktūras jaudu. Tādējādi ražoto olu daudzums palielinātos no 115 miljoniem gadā līdz 180 miljoniem, bet pašu dējējvistu skaits - līdz 665 000, atzīmē "APF Holdings" pārstāvji.

"APF Holdings" plāno sākt arī olu pārstrādi, iegādājoties jaunas ražošanas iekārtas.

"APF Holdings" grupas apgrozījums pērn palielinājās 2,9 reizes un sasniedza 11,23 miljonus eiro, savukārt grupas peļņa pieauga 2,5 reizes un bija 331 047 eiro.

Kompānija "APF Holdings" reģistrēta 2017.gadā, un tās pamatkapitāls ir 4,7 miljoni eiro. Uzņēmumu grupā ietilpst putnkopības un olu ražošanas uzņēmums "Alūksnes putnu ferma", vairumtirdzniecības uzņēmums SIA "APF Trading", putnkopības un olu ražošanas pakalpojumu sniedzējs SIA "Oluksne", gāzes un organiskā mēslojuma ražotājs SIA "APF Energy" un putnkopības un jaunputnu audzēšanas uzņēmums SIA "Preiļu putni".

"APF Holdings" lielākais akcionārs ir Adamovičs.

Valstība pirmdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto likumprojektu par valsts budžetu 2025.gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027.gadam, kurā valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi nākamajā gadā plānoti 15,081 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 17,093 miljardu eiro apmērā.

Salīdzinot ar 2024.gada budžetu, 2025.gadā plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par 583,2 miljoniem eiro lielāki. Savukārt valsts budžeta izdevumi 2025.gadā paredzēti par 876,5 miljoniem eiro lielāki nekā 2024.gada valsts budžeta likumā. Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 10,2 miljardus, bet izdevumi 12,7 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 5,2 miljardu eiro, bet izdevumi 4,7 miljardu eiro apmērā.

Par galveno valsts prioritāti noteikta valsts iekšējā un ārējā drošība.

Nākamā gada vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 1,3 miljardu eiro jeb 2,9% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Budžetā plānots noteikt maksimālos valsts parāda griestus 2025.gada beigās 21 miljarda eiro apmērā jeb 47,3% no IKP. Savukārt IKP nākamgad plānots 44,379 miljardu eiro apmērā.

Rīgas dome trešdien pieņēma pašvaldības šī gada budžetu, kurā izdevumi plānoti par nepilniem 200 miljoniem eiro lielāki nekā ieņēmumi.

Pašvaldības budžeta ieņēmumi plānoti 1,354 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - vairāk nekā 1,545 miljardu eiro apmērā, bet budžeta tēriņu starpību 191 miljona eiro apmērā plānots finansēt no budžeta atlikuma un aizņēmumiem.

Pērn pieņemot 2023.gadā budžetu, tajā ieņēmumi tika lēsti 1,2 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - 1,4 miljardu eiro apmērā, attiecīgi arī togad izdevumi bija aptuveni par 200 miljoniem eiro lielāki par ieņēmumiem. Vēlāk dome budžetā veica arī grozījumus. Šā gada budžetā ieņēmumi plānoti par 162 miljoniem eiro lielāki nekā pērn, bet izdevumi - par 141 miljonu eiro lielāki nekā pērn.

Ieņēmumu palielinājumu nosaka galvenokārt iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu plānotais pieaugums par 75 miljoniem eiro. Pašvaldības budžetā pieaug arī ieņēmumi no valsts budžeta, galvenokārt pedagogu darba samaksas pieauguma ietekmē par 47 miljoniem eiro un no atbalsta Kundziņsalas pārvada būvniecībai par 23,5 miljoniem eiro.

Saeima 30.oktobra vakarā pēc garām diskusijām pirmajā lasījumā atbalstījusi 2025.gada valsts budžeta projektu un tā saistošos likumprojektus.Par valsts budžetu un saistošajiem likumprojektiem nobalsoja 52 deputāti, pret bija 39 deputāti.

Iecerēts, ka budžetu otrajā, galīgajā lasījumā, Saeima sāks skatīt 4.decembrī.

Sākotnēji koalīcijai radās problēmas ar kvoruma nodrošināšanu, taču vēlāk balsu trūkums tika atrisināts, jo klātneesošās Saeimas deputātes Ingrīda Circene (JV) un Anna Rancāne (JV) uz sēdi tomēr ieradās.

Jau ziņots, ka Valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi nākamajā gadā plānoti 15,081 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 17,093 miljardu eiro apmērā.

Salīdzinot ar 2024.gada budžetu, 2025.gadā plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par 583,2 miljoniem eiro lielāki. Savukārt valsts budžeta izdevumi 2025.gadā paredzēti par 876,5 miljoniem eiro lielāki nekā 2024.gada valsts budžeta likumā. Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 10,2 miljardus, bet izdevumi 12,7 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 5,2 miljardu eiro, bet izdevumi 4,7 miljardu eiro apmērā.