Finanses

Ukrainas valdības obligācijas piedzīvo smagāko pārdošanas vilni vēsturē

Žanete Hāka,20.02.2014

Jaunākais izdevums

Sadursmes Ukrainā ievērojami iedragājuši arī šīs valsts valūtas vērtību un finanšu tirgus indeksus.

Šajā nedēļā Ukrainas akciju tirgus indekss ir zaudējis jau 8,3%, ceturtdien sarūkot par 2,2%.

Trešdien Ukrainas valdības obligācijas piedzīvoja smagāko pārdošanas vilni vēsturē, un parādzīmju ienesīgums pieauga par 11,35 procentpunktiem līdz 34,27%, kas ir visu laiku augstākais līmenis. Investori šonedēļ aktīvi pamet Eiropas riskantākā aizņēmēja aktīvus, raksta Reuters.

«Vardarbības uzliesmojums par labu iekšējam parādam nenāk, īpaši īstermiņa,» saka Bank of America Corp Maskavas ekonomists Vladimirs Osakovskis. «Ja nākamo mēnešu laikā nebūs skaidrība par politisko situāciju, pieaugs riski Ukrainai tās parāda atdošanā,» saka eksperts.

Ukrainai, kura cīnās ar rekordlielu tekošā konta deficītu un zemāko ārvalstu rezervju apjomu kopš 2006. gada, tuvojas 17 miljardu dolāru vērtu saistību atmaksas termiņš 2015.gadā, raksta Bloomberg. 2014.gada parādzīmju ienesīgums par rekordlielu apjomu – 23 procentpunktiem – pārsniedza 2023.gada aprīļa parādzīmju ienesīgumu. Vienu miljardu dolāru vērto valdības parādzīmju ar dzēšanas termiņu jūnijā ienesīgums trešdien uzlēca līdz 41,6%, bet ceturtdien saruka līdz 35,6%.

Arī Ukrainas grivnas vērtība turpina krist – ceturtdien tā saruka par 2,2% līdz 9,15 grivnām par ASV dolāru.

Savukārt apdrošināšana pret valsts maksātnespēju pieauga līdz augstākajam līmenim kopš 2009.gada. CDS ir ārpusbiržas finanšu instruments, ar kura palīdzību darījuma partneri pērk un pārdod noteikta emitenta kredītrisku. Ja CDS cena pieaug, tas nozīmē, ka investori uzskata, ka palielinās emitenta maksātnespējas risks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV tuvāko nedēļu laikā paziņos par jaunām sankcijām Krievijai, Ukrainas amatpersonām pavēstījis ASV Valsts departamenta sankciju jautājumu koordinators Džeimss O'Braiens.

Ukrainas prezidenta birojs informēja, ka videokonferencē ar O'Braienu tika runāts par sankciju pastiprināšanu Krievijas fiziskajām un juridiskajām personām, kas turpina atbalstīt agresiju pret Ukrainu.

"O'Braiens norādīja, ka Valsts departamenta darba grupa, kurā ir apmēram 30 locekļu, detalizēti analizē visus materiālus, kurus iesniedz Ukrainas valdība un [Ukrainas prezidenta biroja vadītāja Andrija] Jermaka un [bijušā ASV vēstnieka Krievijā Maikla] Makfola vadītā grupa. Kā viņš teica, pašlaik tiek pabeigts darbs pie vairākiem nozīmīgiem virzieniem un tuvākajā laikā gaidāms paziņojums par jaunām sankcijām," pavēstīja Ukrainas prezidenta birojs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Parakstīts memorands par makrofinansiālo palīdzību Ukrainai 1,8 miljardu eiro apmērā

LETA,22.05.2015

Ukrainas Nacionālās bankas vadītāja Valērija Gontareva (no kreisās), Ukrainas prezidents Petro Porošenko, Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Valdis Dombrovskis un Ukrainas finanšu ministre Natālija Jaresko

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāja vietnieks Valdis Dombrovskis (V), Ukrainas finanšu ministre Natālija Jaresko un Ukrainas Nacionālās bankas vadītāja Valērija Gontareva Rīgā parakstījuši saprašanās memorandu un aizdevuma līgumu par trešo Eiropas Savienības (ES) makrofinansiālās palīdzības programmu Ukrainai.

Saprašanās memorands iezīmē būtiskas ekonomikas un strukturālās politikas reformas sešās jomās: valsts finanses, pārvaldība un atklātība, uzņēmējdarbības vide, enerģētikas nozare, sociālās drošības pasākumi un finanšu nozare. Šo politikas reformu mērķis ir panākt progresu attiecībā uz galvenajām valsts īstermiņa prioritātēm, kuras noteiktas ES un Ukrainas asociācijas programmā, ko šī gada 16.martā apstiprināja ES un Ukrainas Asociācijas padome. Tās arī ņem vērā Ukrainas pašreizējās reformu saistības, ko valsts uzņēmusies, parakstot aizdevuma programmas ar starptautiskajiem kreditoriem - Starptautisko Valūtas fondu (SVF) un Pasaules Banku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas Sberbank sankciju un vandālisma dēļ nākas strauji pamest Ukrainu, raksta ārvalstu mediji.

Reuters raksta, ka Krievijas lielākās bankas Sberbank vadītājs atzinis, ka banka ļoti aktīvi meklējusi iespējas, kā ātri iziet no Ukrainas. Bankas kredītu zaudējumu uzkrājumi Ukrainā veidoja aptuveni 70% no tās potenciālajiem zaudējumiem.

Nesen Ukrainas centrālā banka nolēma ieviest vairāk sankciju Sberbank un citām Krievijas valstij piederošām bankām Ukrainā.

Otrdienas rītā Ukrainas galvaspilsētā Kijevā aktīvisti sāka demontēt barikādes, ar kurām bija bloķējuši Sberbank galveno biroju, reaģējot uz ziņām, ka banka panākusi vienošanos, lai izietu no šī tirgus. Bankai vēl nepieciešama regulatoru atļauja, raksta Financial Times.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

3 procentu ēnā

Nils Sakss Finanšu ministrijas Fiskālās politikas departamenta direktors,22.10.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrs ir iesniedzis Saeimā 2025. gada budžetu un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam. Tas ir liels notikums gan Finanšu ministrijas darbiniekiem, gan valstij kopumā. Ir palielināti pabalsti, algas, ir stiprināta valsts drošība un veiktas izmaiņas nodokļos, kas gan ienesīs papildu naudu mājsaimniecību budžetos, gan uzlabos uzņēmējdarbību. Tagad budžets ir deputātu rokās.

2025. gada deficīts ir plānots 2,9% no iekšzemes kopprodukta (IKP) apmērā, bet, ierēķinot fiskālos riskus, tas sasniegs 3,0% no IKP. Šie rādītāji ir aprēķināti saskaņā ar šī gada jūnijā aktualizētajām makroekonomiskajām prognozēm. Pašlaik prognozes liecina par zemāku izaugsmi un attiecīgi zemākiem ieņēmumiem budžetā. Līdz ar to pastāv risks, ka deficīts 2025. gadā var jau ar pašreizējo budžeta priekšlikumu pārsniegt 3% robežu.

Ko darīt, ja spiediens no sabiedrības puses ir par vēl lielākiem izdevumiem? Varētu domāt – tā, kā Latvijai būtiski finanšu resursi ir jāvelta drošībai, būtu nepieciešams pārliecināt Eiropas Komisiju, lai tā atļauj lielāku deficītu, piemēram, piekrīt, ka varam palielināt deficītu, teiksim līdz 3,2%, vai 3,4% no IKP, nav jau nekas traks, tie 3% taču ir tikai nosacīts skaitlis un nav jau liela atšķirība, ja 2,9% vietā deficīts ir, piemēram, 3,2%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ukrainas valsts pārstāvji ceturtdien, 27. februārī, vērsušies pie Starptautiskā Valūtas fonda (SVF), lūdzot finansiālu palīdzību, apstprina SVF vadītāja Kristīne Lagarda (Christine Lagarde), vēsta Bloomberg.

«Mēs esam gatavi rīkoties, un tuvākajās dienās uz Kijevu dosies SVF pārstāvji, lai veiktu sākotnējo dialogu ar Ukrainas varas iestādēm,» sacīja Lagarde, skaidrojot, ka tas ļaus fondam veikt tā ierasto vērtējumu par ekonomisko situāciju valstī, kā arī vienlaicīgi apspriest ar valsts pārstāvjiem iespējamās reformas, kas varētu kalpot par pamatu SVF atbalstītai starptautiskā aizdevuma programmai.

Jau ziņots, ka Ukrainas parlaments ceturtdien premjerministra amatā apstiprināja līdz šim opozīcijā bijušās partijas Batkivščina (Tēvzeme) parlamenta frakcijas līderi Arsēniju Jaceņuku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Rīgas kuģu būvētava ar Singapūras kompāniju veidos kopuzņēmumu naftas un gāzes urbšanas platformu ražošanai

Žanete Hāka,14.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Rīgas kuģu būvētava (RKB) ar Singapūras kompāniju SBI parakstījusi nodomu protokolu, kas paredz izveidot kopuzņēmumu naftas un gāzes urbšanas platformu un to aprīkojuma ražošanai, liecina kompānijas paziņojums NASDAQ OMX Riga.

Šāds kopuzņēmums ļaus Latvijas kuģu būvētājiem izmantot Singapūras speciālistu iestrādes un pieredzi, kas savukārt dos iespēju RKB iesaistīties urbšanas platformu – gigantisku 21. gadsimta inženierbūvju - izgatavošanas un uzstādīšanas biznesā.

«Rīgas kuģu būvētava turpina attīstīties, un vērojama nopietna potenciālo ārzemju sadarbības partneru interese par mūsu uzņēmumu. Patlaban sākas aktīva kuģu remonta sezona, un RKB ir gatava dokā uzņemt Vācijas, Skandināvijas un citu valstu kuģus. Taču vienlaikus ir uzsākta iesaistīšanās arī naftas un gāzes urbšanas iekārtu izgatavošanas biznesā,» skaidro AS Rīgas kuģu būvētava valdes priekšsēdētājs Vasīlijs Meļņiks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Valdība vērtē ES sankciju pret Krieviju sliktāko scenāriju

Nozare.lv,18.03.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība izvērtē ES sankciju pret Krieviju sliktāko scenāriju, šodien pēc valdības sēdes žurnālistiem sacīja ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (RP).

Valdības sēdes slēgtajā daļā šodien diskutē par to, kādu ietekmi uz Latvijas ekonomiku atstās sankciju noteikšana Krievijas un Krimas amatpersonām.

Lasi, ko par ES sankcijām pret Krieviju saka mūsu banku eksperti!

Dombrovskis neatklāja skatītā jautājuma detaļas, jo tas ir ierobežotas pieejamības dokuments. Tajā pašā laikā viņš pastāstīja, ka valdība skata iespējamos scenārijus, ja tiktu ieviestas sankcijas pret Krieviju un kādas varētu būt sekas.

«Mēs runājam par scenārijiem, kas balstīti uz pieņēmumiem, piemēram, ko Krievija sankciju gadījumā varētu iesākt. Jo Latvijai, kurai ir nozīmīga ekonomiskā sadarbība ar Krieviju, ir jāsaprot, kā šīs sankcijas varētu ietekmēt valsts ekonomiku,» norādīja ministrs un uzsvēra, ka valdības uzdevums ir novērtēt vissliktāko scenāriju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Binance organizētais Ukrainas izglītības iniciatīvas projekts sešu mēnešu laikā izaudzis par starptautisku blokķēdes tehnoloģiju un Web3 izglītības projektu, kam pievienojas arvien vairāk valstu un izglītības iestāžu visā pasaulē.

Web3 izglītības iniciatīvas programmu filantropijas grupa Binance Charity sadarbībā ar Ukrainas Digitālās transformācijas ministriju uzsāka pērnā gada jūnijā, lai palīdzētu Austrumukrainas iedzīvotājiem, kuri kara dēļ ir zaudējuši darbu, pārkvalificēties un atgriezties darba tirgū Rietumukrainā. Izglītības iniciatīvas ietvaros pasaules vadošā kripto platforma Binance sešu mēnešu laikā ir saņēmusi jau vairāk nekā 82 200 pieteikumu Web3 izglītības apguvei.

Programma guva lielu atsaucību, un līdzās Ukrainai izglītības iniciatīvā iesaistījās arī citas valstis – Francija, Vācija, Austrālija, Senegāla, Nigērija, Kipra, Dienvidāfrika un Brazīlija. 2022. gadā dažādiem programmas projektiem kopumā tika saziedoti vairāk nekā 2,2 miljoni ASV dolāru, nodrošinot šo valstu studentiem iespēju bez maksas apgūt dažādus ar Web3 saistītus kursus. Līdz šim ar ziedojumiem ir finansētas 259 180 apmācību stundas un semināri.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Liepājas Kafijas fabrika izsludinājusi septiņus iepirkumus

Vēsma Lēvalde,28.10.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Liepājas Kafijas fabrika izsludinājusi septiņus iepirkumus jaunu iekārtu iegādei. Sludinājuma teksts liecina, ka uzņēmums pretendēs uz ārējā finansējuma piesaisti.

Kopumā uzņēmums plāno ieguldīt gandrīz miljonu latu jaunu ražošanas iekārtu iegādē, liecina Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā publiskotā informācija.

Uzņēmums plāno iegādāties ekstrakta dispersijas sistēmu žāvēšanas tornim, dozēšanas un iepakojuma līniju, vakuuma koncentratoru pārtikas ražošanai - kafijas, cigoriņu un miežu ekstraktam, ietīšanas līniju, kafijas grauzdēšanas iekārtu un kafijas malšanas iekārtu.

Projektu Liepājas kafijas fabrika plāno realizēt 2015.gadā, piesaistot Eiropas Savienības fondu līdzfinansējumu.

Db.lv rakstīja, ka šā gada jūlijā Citadele bankai komercķīlu par kopējo summu 2,5 milj.Ls deva Liepājas Kafijas fabrika pircējs SIA Aktīvu pārvaldīšanas kompānija Rietumu investīciju grupa. Par Liepājas Kafijas fabrikas jauno kapitāldaļu turētāju SIA Dikk vietā Ukrainas kapitālsabiedrība Aktīvu pārvaldīšanas kompānijas Rietumu investīciju grupa (Zahidna Investiciyna grupa, kompaniya z upravlinnya aktivami) kļuva šā gada maijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Spānija aizliedz valsts palīdzību saņēmušiem uzņēmumiem atlaist darbiniekus enerģijas izmaksu kāpuma dēļ

LETA--AFP,30.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Spānijas valdība otrdien aizliedza uzņēmumiem, kas saņēmuši valsts palīdzību Ukrainas kara negatīvās ietekmes pārvarēšanai, atlaist darbiniekus augsto enerģijas izmaksu dēļ.

Tāpat kā citas Eiropas valstis, Spānija jau kopš pagājušā gada saskārusies ar enerģijas cenu kāpumu, kura dēļ gada inflācija valstī februārī sasniedza pēdējos vairāk nekā 30 gados augstāko līmeni.

Darba attiecību pārtraukšana tiks uzskatīta "par nepamatotu, ja tā būs veikta saistībā ar enerģijas izmaksu radītajā sekām," norādīja Spānijas nodarbinātības ministre Jolanda Diasa. "Vēlos raidīt skaidru vēstījumu uzņēmumu vadītājiem mūsu valstī - krīzes laikā, kad pastāv sociālās aizsardzības mehānismi, mēs nedrīkstam atlaist darbiniekus."

Spānijas premjerministrs Pedro Sančess pirmdien prezentēja plānu tiešā atbalstā un degvielas subsīdijās piedāvāt sešus miljardus eiro, lai palīdzētu valstī mazināt Krievijas Ukrainā īstenotās karadarbības negatīvo ietekmi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā kredītreitingu aģentūra "Moody's", izvērtējot Latvijai noteiktā kredītreitinga piemērotību, secinājusi, ka tas atbilst esošajam "A3" līmenim ar stabilu nākotnes novērtējumu.

Kredītreitingu aģentūra izvērtējusi reitingu piemērotību, ņemot vērā pamata metodoloģiju un notikumu attīstību. "Moody's" paziņojumā uzsver, ka ar pārskatu netiek mainīts reitings, kā arī tas neliecina par iespējamām kredītreitinga izmaiņām tuvākajā laikā.

Pēc "Moody's" minētā, Latvijas kredītreitingu "A3" līmenī atbalsta spēcīgās publiskās finanses un stabilās institūcijas. Tas atspēko grūtības, ko rada valsts atrašanās ārējo satricinājumu, arī ģeopolitisko risku ietekmē.

Latvijas reālais iekšzemes kopprodukts (IKP) 2023.gadā saruka par 0,3%, un "Moody's" sagaida 1,7% IKP pieaugumu šogad un 2,7% ekonomikas izaugsmi nākamgad. Aģentūras eksperti vērtē, ka vietējo pieprasījumu veicinās reālās algas līmeņa atkopšanās, kamēr neto eksports iegūs no ārējā pieprasījuma atkopšanās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu ārlietu ministri svētdien vienojušies piešķirt 450 miljonus eiro ES līdzekļu dalībvalstīm, lai tās iepirktu ieročus Ukrainai, paziņojis ES ārējās un drošības politikas augstais pārstāvis Žuzeps Borels.

"Mēs esam nolēmuši izmantot savas iespējas, lai piegādātu letālus ieročus (..) Ukrainas armijai 450 miljonu [eiro] vērtībā un vēl 50 miljonus [eiro] neletālām piegādēm - degvielai, aizsargaprīkojumam," žurnālistiem sacīja Borels.

Pēc viņa teiktā, ES valstu aizsardzības ministri pirmdien apspriedīs, kā veikt militāro preču iepirkšanu un tās piegādāt Ukrainas bruņotajiem spēkiem. Polija ir piekritusi būt par tranzītmezglu šīm piegādēm, sacīja Borels.

Viņš pavēstīja, ka finansējuma ietvaros ES piegādās Ukrainai arī reaktīvos iznīcinātājus.

Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena svētdien paziņoja, Eiropas Savienība pirmo reizi finansēs ieroču un cita ekipējuma iegādi un piegādāšanu valstij, kurai tiek uzbrukts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

#standwithukraine jeb uzņēmumu publiskā komunikācija šī brīža apstākļos

Inga Šīna, Dr.oec., Ekonomikas un kultūras augstskolas profesore,29.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēl īsti neatgūstot no pandēmijas, pasaule piedzīvo šausminošos notikumus Ukrainā, kas ilgst jau vairāk nekā mēnesi. Virkne starptautisku uzņēmumu viens pēc otra pamet Krievijas tirgu, aizvien vairāk kompāniju pauž atbalstu Ukrainai, tostarp ziedojot. Vienlaikus daudzu uzņēmumu dienaskārtībā ir jautājums, kā šobrīd plānot komunikāciju publiskajā telpā un mārketinga aktivitātes?

Turpināt aktivitātes, neraugoties uz notiekošo Ukrainā, apturēt vai mainīt komunikācijas saturu? Kā sabalansēt atbalstu Ukrainai un uzņēmuma mērķu sasniegšanu?

Daļa uzņēmumu, kas jūtas līdzatbildīgi, aktuālās tēmas iekļauj arī savā komunikācijā – gan pandēmijas laikā, piemēram, publicējot atbilstošu saturu un lietojot tēmturus #PaliecMājās, #EsiPiesardzīgs, #IevēroDistanci, gan sākoties Ukrainas notikumiem, piemēram, #StandWithUkraine, #Ukraine, #HelpUkraine u.tml. Gan pandēmijas, gan Ukrainas kara laikā uzņēmumi komunikācijā aizvien vairāk iekļauj drošības tēmu un iespējamos riskus, piemēram, airBaltic vēsta - “Pie mums lidot ir droši.” Virkne uzņēmumu veido arī informatīvās un izglītojošās publikācijas, piesaistot vēstnešus jeb influencerus, kuri runā par aktuālām tēmām, kā arī piedāvājot bezmaksas tiešsaistes pasākumus, piemēram, diskusijas vai seminārus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

A/s Rīgas kuģu būvētava (RKB) ir veiksmīgi pabeigusi divu lielu tankkuģu – RN Murmansk un Arctic Blizzard – remontu.

Ledus klases tankkuģim RN Murmansk tika veikts liels darbu apjoms korpusa attīrīšanā un krāsošanā. Ar speciālu krāsojumu, kas ir ledus izturīgs un aizsargā kuģi no korozijas, kuģa zemūdens daļa tika nokrāsota 2400 kvadrātmetru platībā. Tāpat tika veikta kuģa tērauda konstrukciju nomaiņa zemūdens daļā, izremontēti 16 kravas tilpņu sūkņi. Tika veikts dīzeļu un mehānismu remonts mašīnu telpā, informēja RKB valde.

RN Murmansk peld, izmatojot Kipras karogu, un tā pieraksta osta ir Limasola. Kuģa garums ir 176 metri, platums – 30 metri, kravnesība – 30720 tonnas. Kuģis ir būvēts Spānijā un nodots ekspluatācijā 2008. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Divas Rīgas kuģu būvētavas maksātnespējas prasības apvienotas vienā

Žanete Hāka,10.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa sāka skatīt SIA Komandor maksātnespējas pieteikumu pret AS Rīgas kuģu būvētavu, paziņojumā NASDAQ OMX Riga informē kompānija.

Tiesas sēdē tika paziņots, ka ir uzsākts otrs maksātnespējas process saskaņā ar TOV Morskije Tehnologii pieteikumu un saskaņā ar likumu lietas tiek apvienotas un to izskatīšana atlikta uz 29. aprīli, plkst 14.

Db.lv jau rakstīja, ka Ukrainas uzņēmums Morski Tehnologii tiesā iesniedzis maksātnespējas pieteikumu pret AS Rīgas kuģu būvētava par ļaunprātīgu maksājumu neveikšanu vairāk nekā 120 tūkstošu eiro apmērā, liecina uzņēmuma maksātnespējas pieteikumā esošā informācija. Komandor Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā iesniedzis maksātnespējas pieteikumu pret RKB par neizpildītām saistībām vairāk nekā 43 tūkstošu eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Swedbank peļņa Latvijā pērn sasniegusi 135 miljonus eiro

Db.lv,31.01.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Swedbank" peļņa Latvijā pērn bija 135 miljoni eiro, kas ir par 55,17% jeb 48 miljoniem eiro vairāk nekā 2021.gadā, informē bankā.

Peļņa galvenokārt palielinājusies, jo pieauguši bankas ieņēmumi. Bankas izdevumi šajā laika posmā arī ir auguši, skaidro bankas pārstāvji.

Vienlaikus bankas mājaslapā publiskotais finanšu pārskats liecina, ka 2022.gadā "Swedbank" grupas peļņa Latvijā bija 103,992 miljoni eiro, kas ir par 41,45% vairāk nekā 2021.gadā, bet pašas "Swedbank" peļņa pērn pieaugusi par 40,4% un bija 103,070 miljoni eiro.

"Swedbank" grupas aktīvi 2022.gada decembra beigās bija 8,514 miljardi eiro, kas ir par 7,1% vairāk nekā 2021.gada beigās, kad bankas grupas aktīvi bija 7,499 miljardi eiro.

Bankā norāda, ka tīrie procentu ienākumi 2022.gadā ir palielinājušies par 49%, kamēr tīrie komisiju ienākumi ir palielinājušies par 9%. Finansēšanā bankas kredītportfeļa apmērs ir pieaudzis par 7%. Mājsaimniecību kreditēšanas apjomi palielinājušies par 8%, kamēr uzņēmumu kredītportfelis palielinājies par 7%. Depozīti, salīdzinot ar 2021.gadu, ir pieauguši par 12%. Savukārt kopējie bankas izdevumi 2022.gadā ir sasnieguši 119 miljonus eiro. Savukārt kredītuzkrājumi 2022.gadā ir bijuši 2,4 miljoni eiro, kas ir līdzīgi kā 2021.gadā, kad kredītuzkrājumu apmērs bija 2,5 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

ES nosūtījusi Ukrainai pirmo maksājumu no 50 miljardu eiro atbalsta fonda

LETA--DPA,21.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) no kopumā 50 miljardu eiro lielā palīdzības fonda 20.martā Ukrainai nosūtījusi pirmo 4,5 miljardus eiro lielo finanšu palīdzības daļu.

Finanšu palīdzība ir "izšķiroša, lai palīdzētu Ukrainai uzturēt valsts funkcionēšanu", paziņojumā norādīja EK prezidente Urzula fon der Leiena.

Finanšu atbalsts iecerēts, lai stiprinātu Ukrainas valsts finanses, arī pensiju un algu izmaksas, pamata valsts pakalpojumu nodrošināšanu.

Ukrainas premjerministrs Deniss Šmihaļs, kas trešdien ir vizītē Briselē, pateicās Eiropas Savienībai par visu finanšu atbalstu, ko Ukraina saņēmusi kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma pirms diviem gadiem.

"Ukraina to vienmēr atcerēsies un novērtēs," sacīja premjers.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naktsmītņu rezervēšanas uzņēmums "Airbnb" paziņojis, ka piedāvās bez maksas izmitināt līdz pat 100 000 ukraiņu bēgļu, kas pamet valsti pēc Krievijas iebrukuma.

"Airbnb" norāda, ka uzņēmuma vadītāji nosūtījuši vēstules vairākiem Eiropas valstu vadītājiem, tostarp Polijas, Vācijas, Ungārijas un Rumānijas valstu līderiem, piedāvājot atbalstu ukraiņu bēgļiem viņu valstīs.

"Lai arī Airbnb.org nodrošinās īstermiņa naktsmītnes līdz pat 100 000 bēgļu no Ukrainas, mēs cieši sadarbosimies ar valdībām, lai labāk atbalstītu konkrētās vajadzības katrā valstī, tostarp sniedzot ilgtermiņa naktsmītnes," vēstī uzņēmums.

Ukraiņu izmitināšanas maksas tiks segtas ar finansējumu no "Airbnb" un ziedojumiem fondā "Airbnb.org Refugee Fund", kā arī tās finansēs paši naktsmītņu īpašnieki.

Kā vēstīts, "Airbnb" pērn augustā piedāvāja visā pasaulē bez maksas izmitināt 20 000 afgāņu bēgļu, kas pameta valsti pēc tās nonākšanas talibu kontrolē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #10

DB,08.03.2022

Dalies ar šo rakstu

Nepārdomāta pieeja Zaļajam kursam var rezultēties ar neticamu pārtikas cenu trilleri.

Tā intervijā Dienas Biznesam saka Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes priekšsēdētājs Edgars Treibergs.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 8. marta numurā lasi:

Statistika. Enerģijas eksports no Krievijas.

Tēma. Kā Latvijas dažādu nozaru uzņēmumus ietekmē Krievijas karš pret Ukrainu un saistībā ar to ieviestās starptautiskās sankcijas pret Krieviju. Kādi ir risinājumi mūsu biznesam esošajā situācijā.

Aktuāli. Latvija ir atvērta Ukrainas bēgļiem, darbavietas būs!

Finanses. Prognozējamas inflācijas pieauguma tendences.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

ES atvēlēs vēl 500 miljonus eiro militārai palīdzībai Ukrainas armijai

LETA/DPA,11.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) līderi piektdien samitā Versaļā vienojušies atvēlēt vēl 500 miljonus eiro militārai palīdzībai Ukrainas armijai, paziņojis Eiropadomes prezidents Šarls Mišels.

Pirms aptuveni nedēļas ES pirmo reizi tās vēsturē paziņoja, ka finansēs ieroču un kara tehnikas iegādi un piegādi uzbrukumam pakļautai valstij, kas nav ES dalībvalsts.

Arī pirmā militārā palīdzība Ukrainai bija 500 miljoni eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Eksperti: Krievijas-Ukrainas krīze apdraud Eiropas ekonomiku

Žanete Hāka,21.03.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas ekonomiku var ievainot Krievijas un Ukrainas krīzes blakusefekti, atsaucoties uz Morgan Stanley un Deustche Bank ekonomistu pētījumu, raksta Bloomberg.

Ietekmi varētu just finansēs, ja Krievijas aktīvi masveidā pametīs reģionu vai arī ja šo aktīvu kredītspēja sarūk. Tāpat pasaules tirdzniecību var ietekmēt Krievijas importa apjomu kritums vai arī Krievijas enerģētikas eksporta apjomi.

Deutsche Bank aplēses liecina, ka vislielākie ieguldījumi Krievijā ir Francijas bankām – pērnā gada 3. ceturksnī kopējais apjoms bija 51 miljards dolāru.

Eirozonas ārvalstu tiešās investīcijas 2012. gadā Krievijā bija 3%.

Ja tiktu ietekmēta preču tirdzniecība, eirozonas tirdzniecības eksports uz Krieviju varētu sarukt. Pērn tas bija 2,5%. Vācija uz Krieviju eksportē aptuveni 3,3% preču.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #25

DB,21.06.2022

Dalies ar šo rakstu

Maizes un konditorejas izstrādājumu patiesās tirgus cenas patērētāji vēl joprojām neredz, taču to pieaugumu maskējošais pārejas periods lēnām tuvojas noslēgumam, tāpēc šajā segmentā notiks pārmaiņas.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Lāči īpašnieks Normunds Skauģis.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 21.jūnija numurā lasi:

Statistika. ECB cer uz Ukrainas konflikta ātru atrisinājumu

Aktuāli. Kaspars Rožkalns: “Pirms investīcijām ir drošības sajūta!”

Finanses. Rīcību sāk noteikt bailes – atnācis lāču tirgus!

ECB īstais uzdevums ir eirozonas saglābšana, nevis kaut kāda tur inflācija

Inovācijas. Latvijā radītas tehnoloģijas vēja turbīnu apkalpošanai

Nekustamais īpašums. Nekustamo īpašumu tirgū jauna tendence – mājokļu vairāksolīšana

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #27

DB,05.07.2022

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 pandēmijas atkāpšanās ļauj strauji atjaunot aviopasažieru skaitu un, neraugoties uz lidojumu neesamību uz un no Krievijas, Baltkrievijas un Ukrainas, lidosta Rīga īstenos jaunā pasažieru termināļa būvniecību, kura izmaksās korekcijas varētu ieviest inflācija.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta valsts akciju sabiedrības Starptautiskā lidosta Rīga valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.

Vēl uzņēmēju žurnālā Dienas Bizness 5.jūlija numurā lasi:

• Tēma

Darbaspēka cenas aug atšķirīgi un par lēnu

• Aktuāli

Izīrētāji pamanījuši iespēju nopelnīt

• Finanses

Indexo grib pārtraukt finanšu pakalpojumu sniedzēju snaudienu. Intervija ar pensiju pārvaldītāja AS IPAS Indexo valdes priekšsēdētāju Valdi Siksni

Uzņēmējdarbība

Uzņēmumu dzimstība nākotnes neskaidrības ēnā

• Aviācija

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Birža atceļ uzraudzības statusu AS Rīgas kuģu būvētava

Žanete Hāka,25.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

NASDAQ OMX Riga valde nolēmusi atcelt uzraudzības statusu AS Rīgas kuģu būvētava, liecina biržas paziņojums.

Uzraudzības statuss atcelts, jo AS Rīgas kuģu būvētava ir papildinājusi iepriekš iesniegtos paziņojumus latviešu valodā ar angļu valodu.

Db.lv jau otrdien rakstīja, ka Vasilijs Meļņiks pēc paša vēlēšanās atstājis valdes priekšsēdētāja amatu, jo plāno kandidēt uz padomes locekļa amatu.

Tāpat padomes priekšsēdētāja vietnieces amatu pēc pašas vēlēšanās atstājusi Jekaterina Meļņika.

AS Rīgas kuģu būvētava valdē turpina darboties valdes locekļi Einārs Buks, Larisa Artemenko un Vladislavs Blūms. Savukārt padomē strādās padomes priekšsēdētājs Gaidis Andrejs Zeibots un padomes locekļi Aleksandrs Čerņavskis, Anatolijs Ustinovs un Sergejs Golicins.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

14.Saeimas pirmais likumdošanas lēmums varētu būt jaunas Klimata un enerģētikas ministrijas izveide, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" teica "Jaunās vienotības" politiķe, Saeimas priekšsēdētāja biedre Zanda Kalniņa-Lukaševica.

Viņa norādīja, ka deputāti ir iesaistīti valdības veidošanā, līdz ar to patlaban jau tiek veikts aktīvs darbs. Šonedēļ tiks apstiprinātas parlamenta komisijas, no rīta visām frakcijām jāpiesaka savu deputātu saraksts darbam katrā no komisijām. Trešdien, 23.novembrī, komisiju sastāvs varētu tikt apstiprināts Saeimā, savukārt ceturtdien, 24.novembrī, un piektdien, 25.novembrī, varētu notikt komisiju pirmās sēdes, kurās tiktu ievēlēta to vadība.

Viena no jaunā parlamenta likumdošanas iniciatīvām varētu būt grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā. Lai varētu apstiprināt valdību plānotajā jaunajā sastāvā, likumā jāieraksta, ka Latvijā turpmāk būs Klimata un enerģētikas ministrija, skaidroja Kalniņa-Lukaševica.

Komentāri

Pievienot komentāru