Fiskālās disciplīnas padome kopumā ir apstiprinājusi Finanšu ministrijas (FM) makroekonomikas prognozes 2022.gadam un vidēja termiņa budžeta ietvara izstrādei 2023. -2025.gadam, taču norāda uz vairākiem būtiskiem riskiem, kas var negatīvi ietekmēt turpmāko tautsaimniecības attīstību, informēja Fiskālās disciplīnas padomes pārstāvji.

Padome uzskata FM prognozes par pieņemamām šābrīža augstās nenoteiktības laikā. Kopš iepriekšējās prognožu apstiprināšanas 2022.gada augustā ekonomiskā situācija ir būtiski pasliktinājusies, kas rada nepieciešamību prognozes pārskatīt. Kopš 2022.gada sākuma FM prognozes ir novirzījušās pesimistiskā virzienā, iekšzemes kopprodukts (IKP) tiek novērtēts arvien zemāk, savukārt inflācijas prognoze - kāpināta, norāda Fiskālās disciplīnas padome.

Padomes ieskatā, galvenie negatīvie faktori, kas ietekmēs tautsaimniecību, būs ģeopolitiskās spriedzes radītie ekonomiskie riski, augstā inflācija, piegāžu ķēžu traucējumi un mājsaimniecību patēriņa kritums. Šo faktoru rezultātā ar lielu varbūtību turpināsies ekonomikas lejupslīde.

Ko Jūs šodien darītu savādāk, ja būtu iespējams tūlītēji un precīzi novērtēt kārtējā biznesa vides pavērsiena ietekmi uz Jūsu uzņēmuma finanšu rādītājiem? Vai Jūs vēlētos uzzināt, kurā tirdzniecības zāles vietā novietot attiecīgo produktu, lai dubultotu pārdošanas rentabilitāti? Kā būtu ar jauna projekta plānošanu, saskaņojot dažādu departamentu finanšu prognozes vienotā modelī? Varbūt Jūsu pakalpojumi ir guvuši klientu atzinību un bizness iet no rokas, bet noderētu dublējošo funkciju un izdevumu mazināšana?

Saskatīt biznesa iespējas un rast atbildes uzņēmumu vadītājiem un finanšu speciālistiem visefektīvāk ir, balstoties precīzos un aktuālos datos, kas ideālā gadījumā tiktu atjaunināti reālā laikā, turklāt parāda ietekmi uz visām saistītajām uzņēmuma funkcijām. Tomēr realitātē uzņēmumiem šeit vēl ir lielas iespējas pilnveidoties un attiecīgi uzlabot savus rādītājus.

Vienotais modelis

“Jebkurai organizācijai šobrīd dati jau ir viņu rīcībā, bet maz uzņēmumu tos izmanto ikdienas lēmumu pieņemšanai. Gatavojot budžetu, ražošana ir iesniegusi savus plānus, pārdošana un serviss - savus, administrācija - savus. Visdrīzāk, finanšu departaments to visu ir sakonsolidējis un sapratis, kur ir īstā patiesība. Organizācija sāk dzīvot pēc jaunā budžeta, notiek plānotā un reālā salīdzināšana. Vēlams, lai rezultātus varētu redzēt uz ikdienas bāzes. Taču realitātē tos ierauga tad, kad pirmais ceturksnis ir beidzies. Un saprot – esam tālu prom no plāna. Pamatojoties uz kādu informāciju tiek pieņemti lēmumi? Vai uzņēmums saprot, kāpēc ir novirze no plāna? Kāpēc organizācija strādā labāk vai sliktāk?

Capital Handling stratēģiskās plānošanas un attīstības direktors Romāns Krupjaņko intervijā stāsta par biznesa aviācijas iezīmēm, par to, kādus pakalpojumus tā patlaban piedāvā klientiem visā pasaulē un kādas ir Latvijas nozares spēlētāju priekšrocības Eiropas kontekstā.

Kā tika izveidota Jūsu kompānija, ar ko viss sākās?

Šā gada aprīlī mūsu kompānija svinēja 7 gadu jubileju. Capital Handling pārvaldītā bāze bija pirmā šāda veida bāze Rīgā un Baltijas valstīs. Tā tika atvērta vēl agrāk, jau 2010.gadā. Mēs sākām gandrīz no nulles un šajā laikā esam jau paspējuši daudz paveikt. Īsā laikā uzņēmums Latvijā ir spējis kļūt par vienu no šīs nozares līderiem.

Kompānijas pirmsākumi meklējami 2008.gadā, kad tika nopirkta ēka lidostas teritorijā, ko iepriekš izmantoja DHL. 2010.gadā tika atvērts pirmais termināls Baltijas valstīs un biznesa aviācijas angārs.

2012.gadā tika izveidota kompānija Capital Handling, kas nodarbojās ar biznesa aviācijas pakalpojumu sniegšanu. 2013.gadā tika uzbūvēts papildu apsildāms angārs biznesa lidmašīnu uzglabāšanai un apkalpošanai. 2016.gadā Capital Handling pievienojās Latvijas Aviācijas asociācijai.

Uzņēmumu vadītāji deviņās Centrālās un Austrumeiropas Eiropas (CAE) valstīs uzskata, ka 2016. gadā ekonomika kopumā uzlabosies un inflācija pamatā saglabāsies zem 2% atzīmes, liecina jaunākais starptautiskās biznesa konsultāciju kompānijas KPMG uzņēmējdarbības vides pētījums Ekonomikas pulss 2015.

Visoptimistiskākie Baltijas valstīs ir Lietuvas uzņēmēji, bet vispesimistiskākās prognozes par ekonomikas attīstību izsaka uzņēmēji Igaunijā. Savukārt Latvijā ir novērojamas viskrasākās viedokļu atšķirības uzņēmēju vidū par ekonomikas attīstības scenārijiem 2016. gadā.

To, ka ekonomika nākamgad uzlabosies, sagaida 61% lietuviešu, 53% latviešu un tikai 29% igauņu respondentu. Ekonomikas noturēšanos aptuveni šā gada līmenī prognozē 51% igauņu, 31% latviešu un 26% lietuviešu. Savukārt no lejupslīdes baidās 21% igauņu, 17% latviešu un 13% lietuviešu uzņēmēju. Tostarp 3% latviešu uzsver, ka ekonomikas izaugsme nākamgad būs būtiski lielāka, bet 6% gluži pretēji uzsver, ka nākamgad sagaidāma būtiska ekonomikas lejupslīde. Vidēji CAE reģionā 51% respondentu uzskata, ka ekonomiskā situācija uzlabosies, savukārt 34% neparedz nekādas būtiskas izmaiņas, bet 15% sagaida vēl grūtākus laikus.

Pastāv vairāki lejupvērsti ekonomiskie riski, kuru iestāšanās varētu pasliktināt situāciju ekonomikā un pastāv augsta varbūtība sagaidīt vēl vienu valsts parāda pieauguma vilni, informēja Fiskālās disciplīnas padomes (FDP) pārstāvji.

FDP ir apstiprinājusi koriģētās Finanšu ministrijas (FM) makroekonomikas prognozes jeb Sankciju scenāriju Stabilitātes programmas izstrādei 2022.-2025.gadam saistībā ar strauju un negatīvu ģeopolitiskās situācijas attīstību.

Padomē norāda, ka kopš iepriekšējo makroekonomikas prognožu apstiprināšanas šā gada 10.februārī ir notikusi strauja ģeopolitiskās situācijas pasliktināšanās saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā 24.februārī.

Padome kopumā ir apstiprinājusi FM izstrādātā ārkārtas Sankciju scenārija makroekonomiskos indikatorus 2022.-2025.gadam. FDP atzīst, ka scenārijs ir sagatavots unikālā vēstures situācijā, kas ir neprognozējama, un tā izstrādi apgrūtina vairāki riski. Bez nozīmīgākā - turpmākās militārās eskalācijas - pastāv vairāki lejupvērsti ekonomiskie riski, kuru iestāšanās varētu pasliktināt situāciju ekonomikā.

Konference Biznesa prognozes ir jau tradicionāls Dienas Biznesa reizi gadā rīkots pasākums, kurā pulcēt gan uzņēmējus, gan dažādus nozaru ekspertus un vadošos politiķus. Par šīs konferences popularitāti liecina arī fakts, ka ik gadu to vismaz konceptuāli mēģina kopēt arvien lielāks konkurentu skaits. Mēs - Dienas Bizness redakcija - uz šo tendenci skatāmies ar pozitīvu interesi, jo kvalitatīvas un izglītojošas diskusijas sabiedrībā ir ļoti nepieciešamas, turklāt, nenoliedzama ir patiesība - ja tev ir sekotāji, tātad tu esi līderis.

Protams, ka šī atziņa nav iemesls gulēšanai uz lauriem. Tāpēc savu konferenci Biznesa prognozes 2017 mēs ne tikai centāmies piepildīt ar ļoti kvalitatīvu saturu un izciliem runātājiem, bet arī to esam atspoguļojuši žurnālā, kas šobrīd ir Jūsu priekšā. Es gribu teikt arī lielu paldies mūsu atbalstītājiem - PwC, Live Rīga un Weststein, bez kuriem Biznesa prognozes 2017 nebūtu tik daudzveidīgas.

Konferences satura izdošanu žurnāla formātā mudināja arī pēc šī pasākuma, kas notika 2016. gada izskaņā, saņemtās apmeklētāju pozitīvās atsauksmes un mūsu pašu pārliecība, ka vairāku konferences lektoru sacītais ir pārāk nozīmīgs, lai tam ļautu ātri paslīdēt gar ausīm. Piefiksēts uz papīra, tas ir vairākkārt pārlapojams un, iespējams, novedīs pie interesantiem secinājumiem 2017. gada beigās, kad varēsim izvērtēt, kuras no prognozēm ir piepildījušās, bet kuras bijušas mazāk precīzas vai varbūt pat pilnīgi aplamas.

Nākotnē uzņēmējiem sola paredzamāku nodokļu vidi, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Jau decembrī tiks sākts darbs pie 2017. gada budžeta un strādāts pie vidēja termiņa nodokļu stratēģijas izveides, lai uzņēmēji turpmāk zinātu, kas nodokļu jomā notiks nākamo trīs gadu laikā un nebūtu tāda mētāšanās, kā šajā gadā, tomēr patlaban Latvijas nodokļu vidi var vērtēt kā vienu no stabilākajām Eiropā, Dienas biznesa rīkotajā konferencē «Biznesa prognozes 2016» atzina valdības pārstāvji.

Stabilitātes iezīmes

Valdības pārstāvji pašreizējo nodokļu sistēmu vērtē kā labu, taču vienlaikus atzīst, ka tai jābūt paredzamākai. Nākamā gada budžets ir balstīts uz 3% ekonomikas pieaugumu, un tā virziens ir nevienlīdzības mazināšana, bet prioritātes – gan ārējā, gan iekšējā valsts drošība, savukārt budžeta deficīts paredzēts 1% no IKP apmērā, konferencē atgādināja Ministru prezidente Laimdota Straujuma.

Ja uzņēmumu kreditēšanas izaugsme turpināsies esošajā intensitātē, šogad uzņēmumiem aizdevumos varētu tikt izsniegti divi miljardi eiro, liecina optimistiskas Latvijas Komercbanku asociācijas ekspertu prognozes.

Pērn uzņēmumi Latvijā tika kreditēti par 34% vairāk nekā 2015.gadā - 2016.gadā uzņēmumiem no jauna tika izsniegti 1,795 miljardi eiro.

Šā gada beigās vai nākamā gada sākumā jaunizsniegto kredītu apjoms varētu sasniegt divus miljardus eiro. Latvijas Komercbanku asociācijas Kreditēšanas komitejas līdzpriekšsēdētājs un "SEB bankas" valdes loceklis Kārlis Danēvičs gan atzina, ka šīs ir optimistiskas prognozes, pieņemot, ka gada otrajā pusē aktīvāk tiks sākta Eiropas Savienības fondu līdzekļu apguve, kas mudinās uzņēmumus ieguldīt attīstībā un aizņemties attīstības projektu īstenošanai. No nozarēm lielāka aizņemšanās aktivitāte gada otrajā pusē tiek gaidīta būvniecībā. Savukārt apstrādes rūpniecības uzņēmumi ir būtiski kāpinājuši savu kapitālu, kas ir galvenais priekšnoteikums investīciju piesaistei.

Latvijā dibinātais finanšu pakalpojumu sniedzējs Wandoo Finance turpmākajos gados plāno strauju izaugsmi, jaunus tirgus un gatavojas obligāciju emisijai, kas, kā Dienas Biznesam stāsta uzņēmuma dibinātāja un īpašniece Iveta Brūvele un valdes priekšsēdētājs Krišjānis Znotiņš, būs ļoti pievilcīga potenciālajiem investoriem.

Kas ir Wandoo Finance, un kā nonācāt pie idejas par uzņēmuma radīšanu?

Iveta Brūvele: Līdz nonācu pie idejas par Wandoo dibināšanu 2016. gadā, pirms tam biju uzkrājusi plašu pieredzi finanšu jomā, strādājot kā banku un nebanku sektorā, tā arī vienā no Latvijā dibinātajām investīciju platformām. Man vienmēr ir bijusi vēlme radīt kaut ko savu, pārbaudīt savas spējas un idejas. Darīt lietas savā manierē un jomā, kuru ļoti labi pārzinu. Tā sanāca, ka nekur tālu no finanšu pakalpojumiem un kreditēšanas neaizgāju, un nu jau astoto gadu kopā ar Wandoo lielisko komandu attīstām šo biznesu.

Var teikt pa vecam – ātrie kredīti?

Iveta Brūvele: Ātrie kredīti gluži ne. Ne tādēļ, ka šim jēdzienam ir negatīva konotācija, bet primāri tādēļ, ka šāda nozare un produkti faktiski dabā vairs nepastāv. Vienīgais, kur mūsu biznesā parādās ātrie kredīti, ir mūsu spējā operatīvi izvērtēt savus klientus un ātri pieņemt lēmumu par aizdevuma izsniegšanu vai pieteikuma noraidīšanu. Bet citādi šāda veida kreditēšana teju visur ir stingri regulēta un ar būtiskiem procentu likmju ierobežojumiem. Mēs pēc produkta rakstura esam salīdzināms bizness ar tradicionālo banku biznesu. Lielākā atšķirība būs tajā, kā mēs piesaistām naudu biznesa izaugsmei, kāda ir mūsu riska apetīte un klientu profils un kā attīstām savas tehnoloģijas.

2017. gada deviņos mēnešos Ergo Baltijas valstīs palielinājusi gan apdrošināšanas prēmiju apjomu, gan peļņu, gan arī tirgus daļu, informē uzņēmums.

Šā gada deviņos mēnešos Ergo Baltijas valstīs parakstīja apdrošināšanas prēmijas 177 miljonu eiro apmērā (2016. gada deviņos mēnešos – 149 miljonus eiro). Ergo apdrošināšanas prēmiju pieaugums 18,4% apmērā pārsniedza Baltijas apdrošināšanas tirgus pieauguma tempu (14,5%), tādējādi palielinot tirgus daļu līdz 14,4 % (2016. gada deviņos mēnešos – 14,0 %). Ergo peļņa deviņos mēnešos sasniedza 6,8 miljonus eiro (2016. gada deviņos mēnešos – 3,5 miljonus eiro).

Lielākais Ergo parakstīto apdrošināšanas prēmiju apjoma pieaugums nedzīvības apdrošināšanas segmentā visās trijās Baltijas valstīs sasniegts transportlīdzekļu apdrošināšanā, savukārt dzīvības apdrošināšanas segmentā – uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā Latvijā un Lietuvā, kā arī dzīvības apdrošināšanas produktos Igaunijā. Peļņas pieaugumu nedzīvības apdrošināšanas segmentā visās trijās Baltijas valstīs sekmēja Ergo koncentrēšanās uz rentablu izaugsmi. Ergo sasniegtais pozitīvais rezultāts veselības apdrošināšanā būtiski sekmēja labu rezultātu sasniegšanu dzīvības apdrošināšanas sabiedrībā.

Iepriekšējais gads ķīmijas un farmācijas nozarē kopumā vērtējams pozitīvi – lielākie uzņēmumi ir krietni palielinājuši apgrozījumu, savukārt mazākie attīstās pamazām, bet stabili, liecina Latvijas Ķīmijas un farmācijas uzņēmēju asociācijas apkopotā informācija.

«Veicot virkni nozares uzņēmumu aptauju, ir iespējams prognozēt, ka 2016. gadā pieaugs ne tikai ražošanas apjomi, tiks iekaroti jauni eksporta tirgi un radīti inovatīvi produkti, bet piesaistīti arī jauni darbinieki,» skaidro asociācijas izpilddirektore Raina Dūrēja.

Kaut arī globālā tirgus situācija 2015. gadā ir bijusi svārstīga, nozares kopējie rādītāji ir bijuši pozitīvi. Uzņēmumi ir spējuši veiksmīgi pielāgoties pārmaiņām, radot jaunus produktus, kā arī paplašinot savu eksportspēju esošajās valstīs vai novirzoties uz jauniem tirgiem. Arī nākamā gada plānos ietilpst ražošanas apjomu palielināšana, papildus darbaspēka piesaiste un inovatīvu produktu radīšana.

Pērn vidējā dabasgāzes tirdzniecības cena Latvijā bija par 2,60 EUR/MWh augstāka nekā 2016. gadā, eksperti prognozē, ka cena turpinās kāpt

Lai gan laika posmā no 2014. līdz 2016. gadam dabasgāze Latvijā un Eiropā kļuva lētāka, no 2017. gada atkal vērojams cenu kāpums, liecina Enefit apokopotā informācija. Vācijas Gaspool biržā dabasgāzes cena šā gada augustā bija par 5,20 EUR/MWh augstāka nekā 2017. gada janvārī, savukārt Nīderlandes Title Transfer Facility (TTF) biržā cena pieaugusi par 4,73 EUR/MWh. Tiek prognozēts, ka cenas Gaspool un TTF biržās turpinās kāpt, rudenī sasniedzot 25 EUR/MWh atzīmi, liecina Powernext 23. augusta cenu prognozes. Attiecīgi dabasgāze varētu kļūt dārgāka arī Latvijā.

Nākotnē dabasgāzes cenas ietekmēs daudzi savstarpēji saistīti faktori, tostarp dabasgāzes cenu svārstības biržās un ģeopolitiskie notikumi pasaulē, uzsver Geton Energy izpilddirektors Kristaps Muzikants. «Raugoties uz šā brīža situāciju pasaulē un Eiropā, jāsecina, ka dabasgāzes cenām nav pamata samazināties, līdz ar to tās, visticamāk, varētu pieaugt, bet pēc tam – stabilizēties,» prognozē K. Muzikants, uzsverot, ka Geton Energy regulāri seko līdzi dabasgāzes cenu izmaiņām un ar to saistītajiem procesiem, līdz ar to ir gatavi operatīvi pielāgoties tirgus situācijai. Arī enerģētikas eksperts Edgars Vīgants uzskata, ka šoruden gaidāms dabasgāzes cenu pieaugums.

Citadele Index šā gada septembrī sasniedzis47,39 punktu līmeni, kas liecina par pesimismu uzņēmēju vidū, Dienas bizness rīkotajā konferencē «Biznesa prognozes 2016» stāstīja sociologs Arnis Kaktiņš.

Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, pesimisma līmenis ir palielinājies par 0,76 punktiem.

50 punktu robeža atdala uzņēmēju optimismu no pesimisma, un indeksa vērtības dinamika uzrāda, ka pēdējos piecos ceturkšņos uzņēmēji vairāk jutušies pesimistiski, kas liecina, ka vairāk nekā gadu viņi diez cik labi nejūtas, uzsver sociologs.

Indeksa dati ar augstu varbūtību prognozē arī turpmāko IKP dinamiku, kas nozīmē, ka izaugsme palēnināsies.

Indeksa detlizēts izklāsts uzrāda, ka pašreizējās situācijas vērtējums ar mīnus zīmi jau ir no pērnā gada vidus, bet nākotnes prognozes patlaban pasliktinājušās, kaut arī parasti tās uzrāda labākus rezultātus nekā tagadnes vērtējums.

Tabakas un arī beztabakas izstrādājumu tirgotājiem ir jāuzņemas lielāka atbildība gan pret patērētājiem un to izglītošanu, gan pret apkārtējo vidi un sevi.

To intervijā DB norāda SIA Pro Vape valdes loceklis, ķīmijas maģistrs Edžus Picka, uzsverot, ka pēdējo gadu laikā elektronisko cigarešu lietotāju skaits ir ievērojami palielinājies, tāpēc jāmainās arī pašai industrijai.

E. Picka stāsta, ka 2020. gadā Pro Vape peļņa bija 3,2 miljoni eiro, kas ir par 1873% vairāk nekā 2019. gadā. Nopelnīto naudu uzņēmējs iegulda ne tikai sortimenta paplašināšanā un biznesa attīstībā, bet arī sabiedrības izglītošanā.

Kā pēdējos gados mainījusies tabakas industrija un lietotāju pieprasījums pēc dažādām smēķēšanas produktu alternatīvām?

Mūsdienās arvien vairāk cilvēku gan Latvijā, gan pasaulē konvencionālās cigaretes izvēlas aizstāt ar elektroniskajām, kā rezultātā tabakas industrija ir spiesta transformēties. Slimību profilakses un kontroles centra dati liecina, ka pēdējos gados elektronisko cigarešu lietotāju skaits Latvijā ir ievērojami pieaudzis, piemēram, 2018. gadā šādu lietotāju bija pat divreiz vairāk nekā 2016. gadā.

Igaunijas elektroauto uzlādes tīkls Eleport paplašina staciju tīklu, uzstādot pirmās trīs uzlādes stacijas Latvijā, tādējādi kļūstot par starptautisku uzlādes tīklu.

Jaunās stacijas ne tikai paplašina uzlādes iespējas elektroauto īpašniekiem, bet arī veic uzlādi no 100% atjaunojamiem energoresursiem.

Jaunās elektroauto uzlādes stacijas ir uzstādītas stāvlaukumos trīs vietās Rīgā, pie Realto īpašumā esošajiem biznesa centriem – Juglā pie biznesa centra “Manufaktūra”, Purvciemā pie biznesa centra “Ferrum” un “Braslas biznesa centra”.

“Latvijas iedzīvotāju interese elektroauto iegādē gadu no gada apsteidz iepriekš izteiktās prognozes. Līdz ar augošu pieprasījumu pēc zaļākiem transportlīdzekļiem rodas vajadzība pēc sakārtota un ērta uzlādes tīkla, kas ir pieejams elektroauto īpašniekam neatkarīgi no izvēlētā maršruta. Šīs trīs stacijas ir tikai sākums plašam un ilgtspējīgam uzlādes tīklam Latvijā, veicinot klimatneitrālas transporta nozares attīstību,” norāda “Eleport Latvija” vadītājs Kārlis Mendziņš.

Latvijas nacionālās aviokompānijas airBaltic biļešu cenas varētu nedaudz sarukt arī nākamgad, intervijā aģentūrai LETA sacīja uzņēmuma izpilddirektors Martins Gauss.

«Šogad cenas ir nedaudz samazinājušās, un paredzam, ka tās turpinās nedaudz sarukt arī nākamgad, ja izmaksu pozīcijas īpaši nemainīsies. Protams, ja naftas cenas un ASV dolāra vērtība pieaugs, tad šīs prognozes nepiepildīsies. Cenas nosaka tirgus, nevis mēs. Mūsdienās cilvēki izvēlas lētāko lidojuma piedāvājumu, kuru viņiem piedāvā kāda biļešu iegādes sistēma. Lojalitāte kādai aviokompānijai vairs teju nepastāv attiecībā uz ekonomisko klasi. Biznesa klasē šajā ziņā situācija ir nedaudz labāka. Tāda pati situācija ir arī citās aviokompānijās. Mums ir jāpielāgojas pieprasījumam,» klāstīja Gauss.

Taujāts, kā vērtē iniciatīvu vākt parakstus, lai aviokompānijas nevarētu pārdot vairāk biļešu, nekā ir vietu lidmašīnā, viņš atzīmēja, ka airBaltic nav no tām lidsabiedrībām, kurām tā būtu liela problēma.

SEB bankas šī gada septembrī veiktā finanšu direktoru aptauja liecina, ka 25% Latvijas lielās kompānijas, 33% Igaunijas un 43% Lietuvas lielie uzņēmumi plāno tuvāko sešu mēnešu laikā palielināt savu darbinieku skaitu. Turklāt 61% Lietuvas, 53% Igaunijas un 48% Latvijas lielo kompāniju gatavojas 2017. gadā kāpināt arī savas izmaksas.

SEB bankas valdes loceklis Ints Krasts: «Lietuvas lielajiem uzņēmumiem ir ļoti izteiktas ambīcijas kāpināt savas izmaksas un pieņemt jaunus darbiniekus. Visdrīzāk, tās ir saistītas ar Lietuvas ekonomikā valdošo kopējo optimismu – tas atspoguļojas arī kreditēšanas tempos, kas šogad gan uzņēmumu, gan iedzīvotāju segmentos krietni pārspēj Latvijas un Igaunijas rādītājus.

Taču arī Igaunijas uzņēmumi ir noskaņoti kareivīgi, kamēr Latvijas kompāniju plāni darbinieku skaita un izmaksu jomā ir piezemētāki.

Iepriekšējo gadu laikā esam varējuši vērot, kā Lietuvas un Igaunijas uzņēmumi mērķtiecīgi investē sava biznesa attīstībā, kamēr Latvijas kompānijas savus brīvos līdzekļus izvēlējās novirzīt kredītsaistību samazināšanai un dividenžu izmaksai – citiem vārdiem sakot, ņēma naudu ārā no biznesa. Tādēļ pozitīvi vērtējams tas, ka šogad Latvijas lielo uzņēmumu ambīcijas investēt savā biznesā vairs neatpaliek no kaimiņvalstīm – visās trīs Baltijas valstīs apmēram 60% lielo uzņēmumu savus brīvos līdzekļus plāno ieguldīt uzņēmuma attīstībā.»

Latvijas trešajā lielākajā eksporta tirgū Vācijā fiksēts pēdējos astoņu gadu laikā lielākais uzņēmumu maksātnespējas gadījumu skaits, kas vieš bažas par Vācijas ekonomiskās situācijas tālākas attīstības potenciālo ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi Latvijā un pārējās Baltijas valstīs, brīdina globālās risku pārvaldības kompānijas “Coface” ekonomisti.

Latvijas eksporta vērtība uz Vāciju pērn bija 1,26 miljardi eiro, bet šī gada pirmajā pusgadā – 609,6 miljoni eiro. Ekonomisti prognozē, ka maksātnespējas gadījumu skaita negatīvā tendence Vācijā varētu nedaudz stabilizēties šī gada beigās, bet kopumā Vācijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognoze 2024.gadam noteikta tikai 0,3% apmērā.

Savukārt Latvijai “Coface” ekonomisti kopējo IKP pieaugumu 2024.gadā prognozē 1.7% apmērā, bet 2025.gadā varētu izdoties sasniegt IKP pieaugumu pat 2,1% apmērā.

Kā liecina Vācijas statistikas biroja dati, lielākais maksātnespējas gadījumu skaits Vācijā reģistrēts šī gada maijā – 1934 gadījumi mēneša laikā, un tas ir augstākais rādītājs kopš 2016. gada. Vienlaikus, arī kopējās uzņēmumu maksātnespējas tendences šī gada pirmajā pusē, analizējot situāciju pēdējo astoņu gadu griezumā, ir bijušas negatīvas. Vislielākais maksātnespējas gadījumu skaita pieaugums 2024. gada pirmajos piecos mēnešos reģistrēts automobiļu rūpniecības sektorā. Kā satraucošu rādītāju ekonomisti uzsver arī augšupejošo tendenci bankrota priekšā nonākušo uzņēmumu saistību apmērā, un īpaši tas šī gada pirmajos mēnešos skar nekustamā īpašuma, tirdzniecības un finanšu un apdrošināšanas sektoru.

Igaunijas lielie uzņēmumi ir Baltijas līderi produktu vai pakalpojumu inovācijās. Šajā jomā līdzekļus investē 64% Igaunijas lielo kompāniju, kamēr Lietuvā to dara 56% un Latvijā – 47% lielo uzņēmumu.

Savukārt Latvijā ir augstākais to uzņēmumu īpatsvars, kas inovācijas neplāno – šāda nostāja ir 19% jeb gandrīz katram piektajam lielajam uzņēmumam Latvijā. Lietuvā ar inovācijām nenodarbojas 12%, bet Igaunijā – vien 6% lielo uzņēmumu, apliecina SEB bankas veiktā Baltijas lielo uzņēmumu finanšu direktoru aptauja.

Latvijas lielie uzņēmumi visaktīvāk iegulda savu darbinieku attīstībā un apmācībā – to apliecinājuši 58% lielo kompāniju finanšu vadītāji. Darbinieku izaugsmē investē arī 56% Igaunijas un 38% Lietuvas lielo uzņēmumu.

SEB bankas valdes loceklis Ints Krasts: «Tehnoloģiju attīstība un digitalizācija transformē ikvienu biznesa sektoru neatkarīgi no tā, vai mēs to vēlamies vai nē. Ja runājam par finanšu sektoru, jau šobrīd mūsu konkurenti ir ne vien citas bankas, bet krietni plašāks spēlētāju loks. Fintech kompānijas ir pierādījušas, ka tās spēj drosmīgi inovēt, ātri reaģēt un uzņemies riskus. Savukārt banku priekšrocība vienmēr ir bijusi stabilitāte un kapitalizācija, lai tās spētu izturēt jebkurus satricinājumus. Digitalizācijas ietekmē banku pakalpojumi noteikti kļūs vienkāršāki, taču tiem ir jābūt tikpat drošiem un uzticamiem.»

Kopš 2008. gada kredītu tirgus “burbuļa” pārsprāgšanas un ekonomiskās krīzes, kas Latvijā izrādījās viena no dziļākajām pasaulē, banku kreditēšana aizvien nav pilnvērtīgi atjaunojusies un saglabājas ļoti zemā līmenī.

Bankas kredītu izsniegšanā kļuvušas ārkārtīgi piesardzīgas, izvairoties pat no vismazākā riska, kas apgrūtina uzņēmumu iespējas saņemt darbības attīstībai nepieciešamos līdzekļus.

Kreditēšana atkal vājinās

Laika posmā no 2009. gada iekšzemes kredītu īpatsvars pret iekšzemes kopproduktu Latvijā samazinājies gandrīz trīs reizes - 2022. gada septembrī tas bija 36%, kas ir otrs vājākais rādītājs starp eirozonas valstīm, liecina Latvijas Bankas publicētā informācija. Interesanti, ka kopš 2008. gada dižķibeles iekšzemes kredīti attiecībā pret iepriekšējo gadu Latvijā pirmo reizi atsāka nedaudz pieaugt tikai 2016. gadā, taču šī izaugsme nav saglabājusies stabila, bet lēkājusi kā pa “amerikāņu kalniņiem”.

Kvalificēts darbaspēks, augsti kvalitātes standarti un atbalstoša uzņēmējdarbības vide bija būtiskākie iemesli, kāpēc 2014.gadā Islandes aviokompānija PrimeraAir uz Rīgu pārcēla savu galveno mītni. Līdz ar strukturālām pārmaiņām, uzņēmums mainīja arī biznesa fokusu – no čārterkompānijas pamazām kļūstot par tradicionālu aviopārvadātāju. Šogad sasniegtie rekordaugstie darbības rādītāji gan finansiāli, gan pārvadāto pasažieru skaita ziņā, apliecinot šo lēmumu efektivitāti, teikts šodien izplatītā paziņojumā.

Šā gada pirmajos astoņos mēnešos PrimeraAir pārvadāto pasažieru skaits pieauga par 13,2%, salīdzinot ar tādu pat laika posmu pērn, un sasniedza 562,5 tūkstošus pasažieru. 150 tūkstoši lidojumu ir iegādāti PrimeraAir tiešsaistes rezervācijas sistēmā, kas ir gandrīz trīsreiz vairāk, nekā pērn. Prognozes liecina, ka līdz 2016.gada beigām pārvadāto pasažieru skaits sasniegs vienu miljonu. Savukārt uzņēmuma pamatdarbības ieņēmumi šā gada pirmajos astoņos mēnešos sasniedz 4 miljonus eiro, prognozētie ienākumi līdz gada beigām – 7,6 miljoni eiro.

Augšupeju iezīmējuši jau pagājušā gada rezultāti. 2015.gadā kompānijas ieņēmumi uz vienu sēdvietas kilometru (RASK) pieauga par 3,1%, bet izmaksas uz vienu sēdvietas kilometru (CASK) samazinājās par 7,7%. Tas uzņēmumam nodrošināja vairāk nekā 5,2 miljonus eiro lielus kopējos ieņēmumus pirms nodokļu nomaksas (EBITDA). Ieņēmumi no pasažieru iegādātajiem papildu produktiem un pakalpojumiem pieauga par 5%, sasniedzot 18,5 eiro.

Līdzīgi kā 2018. gadā, arī 2019. gadā tehnoloģijas un Z paaudzes ienākšana turpinās mainīt ierastās prakses personālvadības jomā. Darba devēja tēla konsultāciju aģentūra ERDA ir apkopojusi 2019. gada prognozes, kas ir saistošas arī Latvijas un Baltijas kontekstā.

Pēc Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) datiem 2018. gadā relatīvais darbinieku skaits Latvijā, kuriem trūkst darba uzdevumiem nepieciešamās komunikācijas prasmes, ir par 12% augstāks nekā Eiropas Savienībā vidēji. Situāciju vēl krasāk mainīs Z paaudzes ienākšana darba tirgū. Preses izdevums Forbes 2018. gadu raksturo kā spēcīgu tehnoloģiju jomā, taču ne savstarpējās saskarsmes un komunikācijas ziņā. Nākamo gadu paredz kā rīcības gadu. «Esam apzinājuši esošo situāciju un nu pienācis laiks meklēt tai risinājumu – Deloitte pētījumā jau 2016. gadā gandrīz 90% no aptaujāto atzina, ka tā saukto «soft skills» attīstīšana viņiem ir augsta prioritāte,» biznesa portālam db.lv stāsta Marta Kāle, ERDA darba devēja tēla konsultante.

Šā gada pirmajā pusgadā Ergo Baltijas valstīs uzrādīja teicamus parakstīto prēmiju un peļņas rezultātus, kā arī pārspēja tirgus rādītājus visos apdrošināšanas segmentos.

Ergo parakstīto prēmiju apmērs sasniedza 89,3 miljonus eiro, un tas ir par 15% vairāk nekā pērn šajā periodā. Ergo Baltijā divkāršoja peļņas apmēru, salīdzinot ar darbības rezultātiem pērn. Šajā pusgadā tā bija 5,22 miljoni eiro eiro, informē apdrošinātājs.

Šī gada divos ceturkšņos Ergo apsteidza vidējos tirgus rādītājus Baltijas valstīts visos apdrošināšanas segmentos, kā arī palielināja savu tirgus daļu līdz 13,2%. Baltijas apdrošināšanas tirgus auga par 6,2%, savukārt Ergo – par 15%. Latvijā tirgus auga par 7,6%, bet Ergo pieaugums sasniedza 16,6%. Igaunijā apdrošināšanas tirgus un Ergo izaugsme bija attiecīgi 4,6% un 15,3%, savukārt Lietuvā – 6,4% un 11,9%. Arī Ergo noslēgto apdrošināšanas līgumu skaits Baltijā pieauga par 17%.

2016. gads apliecina, ka tik rāmi un mierīgi kā iepriekšējos gados dzīve vairs nerit, sava nākotne ir jāizcīna tiklab globāli, kā šeit uz vietas – Latvijā

Gads ir praktiski beidzies, un ir laiks savilkt bilanci. Raugoties lokāli, viena no lielākajām nejēdzībām, ko valdošā koalīcija izstrādāja šā gada pēdējā brīdī, bija nesaprotamā raustīšanās ar mikrouzņēmuma nodokli un obligātajām sociālajām iemaksām, tādējādi sējot pilnīgi nepamatotu nemieru gana lielā daļā Latvijas iedzīvotāju. Arī pastāsti par to, ka šogad beidzot tiks pilnvērtīgi iedarbinātas ES fondu programmas, izrādījās tukšas pasakas – vilcināšanās turpinājās. Toties šis gads iezīmējās ar jaunām, nebijušām normām, kas, iespējams, ievada vēl lielāku nodokļu revolūciju nākamajos gados Latvijā. Žagari ir nopelnīti arī par Junkera plāna neizmantošanu savā labā – tas joprojām mums ir kā mednis kokā, kurš kļūst arvien treknāks, diemžēl – ne Latvijai. Nav vērts izskaistināt situāciju un par šo visu pirmssvētku laikā nerunāt, jo īpaši tāpēc, ka arī ārējie apstākļi gādā par gana lieliem izaicinājumiem un pieaugošu nedrošības sajūtu.

Jau pārskatāmā nākotnē dalīšanās ekonomika kļūs par būtisku globālās ekonomikas sastāvdaļu. 2015. gadā dalīšanās ekonomikas uzņēmumu apgrozījums Eiropā bija 28 miljardi eiro (nedaudz vairāk nekā Latvijas 2015. gada iekšzemes kopprodukts (IKP)).

Paredzēts, ka līdz 2025. gadam šī summa varētu vairāk nekā trīskāršoties, sasniedzot 80 miljardus eiro. Šajā rakstā apskatīšu, kas tad īsti ir dalīšanās ekonomika, kādas ir tās pozitīvās un negatīvās puses, un – vai tā ir tradicionālās ekonomikas konkurents vai glābējs?

Kas ir dalīšanās ekonomika?

Ja pirms pāris gadiem vien retais no mums zināja, kas ir dalīšanās ekonomika, tad šodien atliek tikai nosaukt globāli atpazīstamos zīmolus, piemēram, taksometru servisu "Uber" vai naktsmītņu rezervācijas vietni Airbnb, un par tiem būs dzirdējis gandrīz ikviens no mums. Precīzāk dalīšanās ekonomiku var definēt kā ekonomisku sistēmu, kurā indivīdi bez atlīdzības vai par samaksu dalās ar īpašumiem, prasmēm vai līdzekļiem, ko paši mazāk izmanto.