Vienīgā šķīstošās un maltās kafijas ražotne Baltijā “Liepājas Kafijas fabrika” šogad atzīmē 50 gadu jubileju.

Uzņēmums veiksmīgi strādā, ir veicis nozīmīgas investīcijas tehnoloģijās un ieviesis jaunus produktus. Uzņēmums nodarbina 25 cilvēkus un mēnesī saražo aptuveni 200 tonnu šķīstošās un maltās kafijas.

2021. gadā SIA "Liepājas Kafijas fabrika" strādāja ar 1,205 miljonu eiro apgrozījumu.

“Liepājas Kafijas fabrika” izveidota 1972. gadā “Liepājas Cukurfabrika” paspārnē, bet vēlāk izveidota kā patstāvīgs uzņēmums, kuru 2013. gadā iegādājās kompānija “Rietumu investīciju grupa” un tas kļuva par Ukrainas, Anglijas kopuzņēmumu.

“Liepājas Kafijas fabrika” grauzdē kafijas pupiņas, ražo dažāda veida malto kafiju un šķīstošo kafiju. Aptuveni 30% - 40% gatavās produkcijas tiek realizēta vietējā tirgū, bet pārējā eksportēta uz Baltijas un tuvējām Eiropas valstīm, tomēr joprojām viens no lielākajiem saražotās produkcijas noieta tirgiem ir Ukraina, kur Liepājā grauzdētā un maltā kafija tiek pārdota ar privātiem zīmoliem.

SIA Liepājas kafijas fabrika jaunie īpašnieki, Ukrainas investori, šogad plāno ieguldīt 1,058 miljonus eiro jaunu iekārtu iegādē, sākt maltas kafijas ražošanu Latvijas tirgum, kā arī izvērst šķīstošās kafijas eksportu galvenokārt uz Ukrainu, informē uzņēmuma valdes loceklis Romāns Pasternaks.

«Nupat esam parakstījuši līgumu ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru un, izmantojot Eiropas Savienības fondu līdzfinansējumu, iepirksim ražošanas iekārtas par kopumā vairāk nekā 1,058 miljoniem eiro. Patlaban ar pilnu jaudu esam atjaunojuši fabrikas līdzšinējās pamatprodukcija - šķīstošās kafijas - ražošanu, kā arī šogad plānojam jauninājumu - maltās kafijas ražošanu. Uzņēmumā strādā 54 darbinieki, bet pēc paplašināšanās plānojam darbā pieņemt vēl vismaz 25 cilvēkus,» sacīja Pasternaks.

Viņš atturējās minēt ražošanas apjomus, bet norādīja, ka pēc jauno iekārtu uzstādīšanas tie tikšot dubultoti. «Tāpat prognozējam, ka šogad salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu uzņēmuma apgrozījums palielināsies dubulti. Pagaidām gan nenosaukšu precīzus skaitļus, jo ar pilnu jaudu sākām strādāt pagājušā gada nogalē, finanšu rādītāji vēl tiek aprēķināti.»

Uzņēmēja Līva Jaunozola dara vairākas lietas vienlaikus – vada moderno Latvijas preču veikaliņu Popup Store Vecrīgā, ik pa laikam ļauj satikties pāris tūkstošiem meiteņu Andelē mandelē, kuras grib tikt vaļā no savām vecajām drēbēm un iegūt jaunas, bet nesen viņa ir atvērusi kafejnīcu Rasols, kur Cēzara salātu vietā centrālo vietu ieņem šis ēdiens. Visam pa vidu auklē astoņus mēnešus mazo meitiņu.

Kad tikāmies pirmoreiz pirms septiņiem gadiem, tu strādāji par mākleri un bija tāds fikso randiņu projekts. Ko dari tagad?

Cik tas bija sen! Tagad esmu pievērsusies kafejnīcu biznesam, precīzāk – hobijam. Sen jau gribējās to izmēģināt un, manuprāt, labākā lieta, kā kaut ko piedzīvot, ir reāli to izdarīt. Rasols ir maza telpa, skaidrs koncepts un tādējādi tas ir paceļams projekts, nevis 400 m2 plašs restorāns. Tad tas būtu skarbs bizness, bet te mazā formātā var ielikt savu dvēselīti iekšā. Iepriekš te bija vinotēka ar savām ieražām, interjeru un sajūtām, tāpēc bija grūti šajā vietā izveidot kaut ko jaunu. Pusgadu nesapratu, kurā virzienā skriet, jo it kā varējām atvērt durvis un kafejnīca strādātu, taču tajā pašā laikā man nepatika vairākas lietas, un beigās ilgi visu pārveidojām, lai būtu tā, kā tagad.

Laikā, kad valstī tika noteikti stingri ierobežojumi, palielinājies pieprasījums pēc traukiem un konditorejas lietām, novērojusi SIA "Gemoss" vadītāja Ieva Treija. Šobrīd uzņēmums strādā, lai drīzumā atvērtu pirmo "Gemoss" veikalu Vidzemē, kas atradīsies Valmierā.

Pieprasījums pēc pārtikas produktiem ir audzis un, saistībā ar valdības noteiktajiem ierobežojumiem, daudzkārt palielinājies pieprasījums pēc vienreizlietojamajiem traukiem, ko uzņēmumi izmanto, lai nodrošinātu pasākumu norisi.

Esošā situācija, kura liek mainīties un maina iepirkšanās paradumus visiem, lika arī "Gemoss" vēl vairāk sarosīties un atvērt e-veikalu, lai kļūtu pieejami, neizejot no darba telpām vai mājas.

Gemoss atver e-veikalu 

Restorānu un bāru aprīkojuma tirgotājs un riekstu un žāvēto augļu importētājs "Gemoss"...

"Šis ir sarežģīts laiks mūsu nozarē strādājošajiem uzņēmumiem, tiek ierobežots apmeklētāju skaits, tiek samazināti darba laiki, daudzi cilvēki zaudē darbu un daļa uzņēmēju ir spiesti pārtraukt savu darbību. Tas atstāj iespaidu arī uz mūsu uzņēmumu. Tā kā netiek rīkoti lieli pasākumi un pieņemšanas, tad trauku nomas sektors mūsu uzņēmumā ir ar visbūtiskāko apgrozījuma samazinājumu," stāsta I.Treija.

Aprīlī un maijā uzņēmums piedzīvoja ļoti būtisku apgrozījuma kritumu, jo, ieviešot stingrus ierobežojumus, cieta visa viesmīlības, ēdināšanas un tūrisma nozare kopumā.

Šajā laikā "Gemoss" iztīrīja savu mācību virtuves noliktavu un atrada virtuves un konditorejas inventāru, kas lietots tikai vienu reizi uzņēmuma organizētajās meistarklasēs un semināros. Uzņēmums nolēma neizmest lietas, bet dot tām jaunu vērtību. Tāpēc vasaras sākumā aicināja visus sanākt kopā un mainīties, tirgoties, iedvesmot – pirmo reizi tika organizēta andele, kurā piedalījās pavāri, uzņēmēji, kulinārijas entuziasti. Uzņēmums plāno šādu pasākumu rīkot vēlreiz, jo tā bija vērtīga pieredze.

FOTO: Gemoss aizvadījis pirmo andeli 

Ar mērķi sanākt kopā un apmainīties ar lietām, kas pelnījušas otro iespēju,...

Pie uzņēmuma pēc padoma vēršas arī restorāni, kafejnīcas un bāri, pirms tie savas durvis vēruši apmeklētājiem. "Lepojamies un esam gandarīti par ikvienu, kam ir drosme un apņēmība radīt kaut ko jaunu, uzdrīkstēties un atvērt savu uzņēmumu. Nodrošinām gan konsultācijas, iekārtojot virtuves, gan palīdzam izvēlēties piemērotāko virtuves tehniku un traukus. Viens no radošākajiem procesiem ir trauku izvēle, bieži vien uzņēmumu pārstāvji nāk kopā ar dizaineriem un kopā izvēlamies. Joprojām aktuāli ir krāsaini trauki, bet novērots, ka katrs klients vēlas būt unikāls un atšķirties no citiem jau esošajiem viesmīlības uzņēmumiem. Ja uzņēmuma vadībā ir kāds jomas profesionālis, piemēram, šefpavārs, tad daudz lielāka uzmanība tiek pievērsta kvalitātei, ne tikai cenai," stāsta I.Treija.

Uzņēmums novērojis, ka laikā, kad valstī bija noteikti stingri ierobežojumi, daudzi cilvēki pievērsās savu māju sakārtošanai, un novērots, ka palielinās pieprasījums pēc traukiem.

Šogad arī privātmāju īpašnieki ir vēlējušies iegādāties restorānu kvalitātei atbilstošus traukus.

Savukārt privātpersonu sektorā uzņēmums redz palielinājumu pēc konditorejas lietām - mājās cep maizi, gatavo kūkas. Arī uzņēmums izveidojis apmācības internetā, lai cilvēki varētu smelties idejas – gan profesionāliem pavāriem, gan kulinārijas entuziastiem.

Ja skatās pārtikas preču segmentā, tad arvien populārāka kļūst pākšaugu un graudaugu lietošana uzturā. "Mūsu radīts ir zīmols "Just Nature", kas ir īpaši izstrādāta produktu līnija, piedāvājot organismam nepieciešamos graudaugu un pākšaugu produktus. To sortimentu veido turku zirņi, bulgurs, lēcas, kvinoja, kuskuss, pērļu grūbas, dažādi rīsi, zaļie griķi, kā arī alternatīvie milti u.c. interesanti produkti. Mūsu uzņēmumam kādā sektorā vērojams pieprasījuma samazinājums, kādā redzams pieprasījuma palielinājums," pauž I.Treija.

Uzņēmuma klienti ir gan juridiskas personas, gan privātpersonas. "Šobrīd ļoti domājam, kā varam būt kopā ar nozares pārstāvjiem, kā atbalstīt vietējos uzņēmumus un savus klientus. Meklējam jaunus risinājumus un rodam jaunus veidus, kā sadarboties. Piemēram, traukus esam palīdzējuši izvēlēties gan "Bibliotēkai Nr.1", gan Liepājas viesnīcas "Maestro" restorānam, Cēsīs esošajam restorānam "Kest" arī ir pie mums izvēlēti trauki, turklāt tie vēl papildināti ar viņiem raksturīgu zīmodziņu. Mēs esam arī "Monin" sīrupu izplatītājs Baltijā, piemēram, visur, kur redzami šie sīrupi, var teikt, ka tie ir mūsu klienti. Pēdējos gados ir tendence, ka attīstās "private label" produktu segments, mūsu produkcija tiek fasēta arī citu uzņēmumu vajadzībām, jau viņu zīmolu iepakojumos. Piemēram, beziepakojumu preču veikali arī ir mūsu klienti, jo spējam nodrošināt, piemēram, riekstus arī 50 kg iepakojumā. Katrs no mūsu klientiem, zināms vai mazāk zināms, mums ir ļoti svarīgs," teic I.Treija.

"Gemoss" vadītāja stāsta, ka šogad lielāka izaugsme bija vērojama tieši mazajiem restorāniem, viesu mājām un kafejnīcām, kas atradās ārpus Rīgas. Cilvēki izvēlējās drošu ceļošanu un atpūtu tepat Latvijas vai Baltijas ietvaros.

"Covid-19 laikā, kad darbam birojā ir ierobežojumi un cilvēki strādā no mājām, viņi sāk domāt, kā pietrūkst un kā dabūt to, kas bija darbā, un viena no šīm lietām ir kafija. Tiek meklēti risinājumi un vēršanās pie profesionāļiem pēc padoma. Arvien lielākai daļai cilvēku patīk, ka viņi paši var samalt sev svaigu kafiju, cenšas uzputot pienu un veidot zīmējumus. Klasika – zīmējumus mēs mācāmies visi un vēlamies, lai tie būtu arvien labāki. Populārākā kafija kafejnīcās un bāros Latvijas iedzīvotājiem ir cappucino un caffe latte – novērots, ka Latvijā 80% cilvēku kafiju patērē ar pienu. Tendence sāk mainīties, piemēram, arvien biežāk cilvēki izvēlas alternatīvos pienus – mandeļu un rīsu, kā arī iepazīst espresso pasauli," stāsta I.Treija.

Latvijā, tāpat kā visur citur pasaulē, cilvēki turpina dzīvot, mācīties un strādāt. "Mainās sabiedrības paradumi, iespējams, rudens un ziemas sezonā būs vērojams klientu samazinājums restorānos un bāros, tā katru gadu notiek arī tūristu skaita samazinājuma dēļ, savukārt pavasarī ceram, ka līdzīgi kā šogad nozarē atkal būs jūtams apmeklētāju pieaugums. Latvijas Viesnīcu un Restorānu asociācija šogad jau ir skaļi paudusi savu viedokli, ka ir nepieciešams valsts atbalsts tieši šai nozarei, kas kopumā cieš zaudējumus, domājams, ka arī nākamgad būs nepieciešams papildu atbalsts," pauž "Gemoss" vadītāja.

A/s UPB sociālās programmas ietvaros Liepājā iekārtojusi divas daudzdzīvokļu mājas speciālistu piesaistei.

Pirmā ēka uzcelta pirms krīzes, otra pabeigta šogad. Abās ēkās ir gan labiekārtotas telpas dienesta viesnīcai, gan arī īres dzīvokļi. Mājokļi ir a/s UPB sociālās programmas sadaļa, turklāt tās ideja ir ne tikai nodrošināt UPB holdinga intereses, bet arī piedāvāt labiekārtotus īres dzīvokļus citu Liepājā nepieciešamu profesiju pārstāvjiem. Iesākto programmu plānots turpināt, jo, uzņēmumam augot, jāpiesaista arvien vairāk speciālistu.

Paralēli karjerai

12 dzīvokļu ēku Liepājā, Vidusceļa ielā, a/s UPB uzbūvēja pirms pieciem gadiem, kad nekustamā īpašuma cenas bija kļuvušas tik augstas, ka jaunām ģimenēm bez milzīgām kredītsaistībām pie sava mājokļa tikt nebija iespējams. «Pāris dzīvokļu atstājām kā dienesta viesnīcu, tos izmanto mūsu pašu cilvēki, kuru darbs saistās ar pārbraucieniem no Rīgas, Valmieras, Daugavpils vai Ventspils uz Liepāju,» stāsta a/s UPB valdes priekšsēdētāja vietnieks Oskars Mors. Holdinga ražotnes izvietotas galvenokārt Liepājā un tās tuvumā, no 65 inženieriem lielākā daļa strādā Liepājā, tāpēc arī šeit notiek operatīvā plānošana, lietišķas tikšanās un darba sanāksmes. Pārējie dzīvokļi tika izīrēti jaunajiem uzņēmuma speciālistiem, galvenokārt inženiertehniskajam personālam. «Tie ir darbinieki, kuri atbrauc nevis uz vienu vai pāris dienām, bet gan pārcēlušies uz Liepāju no citām pilsētām un strādā šeit ilgtermiņā. Uzņēmums savukārt nodrošina dzīvesvietu,» skaidro holdinga uzņēmuma SIA Enna direktors Ingus Štībelis, kurš pats kopš 2009.gada izmanto darba devēja piedāvājumu īrēt dzīvokli. Viņa vadībā tiek nodrošināta arī abu UPB dzīvojamo ēku apsaimniekošana, jo SIA Enna ir namu tehniskās apsaimniekošanas uzņēmums. Uzņēmuma darbinieki ir absolūta prioritāte dzīvokļu īrei. Piemēram, uz pārbaudes laiku tiek uzaicināts jauns inženieris. Pārbaudes laikā viņš var dzīvot kādā no UPB dienesta viesnīcas dzīvokļiem. Ja pēc pārbaudes laika gan speciālists, gan uzņēmums ir apmierināti, tiek noslēgts līgums par dienesta dzīvokļa īri, stāsta O. Mors. Programma paredz arī esošo darbinieku dzīves apstākļu uzlabošanu, tādējādi pašreiz Vidusceļa ielas namā dzīvo inženieri, darbu vadītāji, kvalitātes vadītāji un arhitekti.

Bauskas biznesa inkubatoram drīzumā būs apritējuši divi gadi. Šajā laikā tapušas arī tā sauktās koprades telpas, kurām mazpilsētas apstākļos gan vēl pilnībā jāiedzīvojas.

Biznesa inkubatorā šobrīd liela uzmanība pievērsta tam, lai jaunie un topošie uzņēmēji novērtētu kopā strādāšanas priekšrocības. Bauskā līdz šim nav bijusi šāda iespēja. «Darba vieta mūsu biznesa inkubatora dalībniekiem tiek nodrošināta bez papildu maksas. Šis ir viens no uzņēmējdarbības atbalsta instrumentiem. Mazpilsētas iedzīvotājiem gan pie tā ir jāpierod. Tiek ieguldīts liels darbs, lai skaidrotu ieguvumus, strādājot radošā vidē un komunicējot ar citiem mērķtiecīgiem cilvēkiem,» biznesa portālam db.lv stāsta Laila Glaudāne, LIAA Bauskas biznesa inkubatora projektu vadītāja.

Šobrīd telpas izmanto daži esošie un bijušie dalībnieki - gan darba dienās, gan brīvdienās. Šiem dalībniekiem ir savas ražošanas telpas, ir iespēja strādāt arī no mājām, bet viņi izvēlas koprades telpas, lepojas L. Glaudāne. «Tas tāpēc, ka nav runa tikai par telpām, bet par kopienu un iespējām. Katrs šeit strādājošais ir ar savām prasmēm, idejām, skatījumu. Mūsu dalībnieki atzīst, ka koprade stiprina viņu disciplīnu biznesa mērķu sasniegšanā. Piemēram, viens no mūsu dalībniekiem ir izstrādājis darba dienas režīmu – darba dienas pirmo daļu pavada inkubatora telpās, lai mērķtiecīgi attīstītu savu Etsy veikalu. Kā viņš atzīst, šeit ir viss nepieciešamais - labs apgaismojums produktu fotografēšanai, motivējoša atmosfēra, tehniskais aprīkojums un rīta kafija,» viņa stāsta.

Fondu pārvaldes kompānijas “EfTEN Capital” pārvaldīto aktīvu apjoms šī gada pirmajās dienās pārsniedzis viena miljarda eiro robežu.

“EfTEN” kopumā pārvalda septiņus fondus, kas veic investīcijas nekustamajos īpašumos Baltijā. Latvijā dažādu “EfTEN Capital” pārvaldīto fondu portfelī ir virkne nozīmīgu nekustamo īpašumu, to vidū tirdzniecības centrs “Domina”, Berģu loģistikas centrs, airBaltic galvenā mītne un citi biroju un loģistikas kompleksi.

"“EfTEN” pēc aktīvu apjoma apsteidz tikai obligāto pensiju fondu pārvaldīšanas sabiedrības, un mēs šobrīd esam lielākā fondu pārvaldes kompānija Baltijā. “EfTEN" panākumu noslēpums nav nekas konfidenciāls – par prioritāti vienmēr izvirzījusi mūsu investoru biznesa intereses nevis savējās, un līdz šim mums izdevies būt soli priekšā saviem tuvākajiem konkurentiem. Mēs ceram, ka veiksmes stāsts turpināsies un apņēmīgi strādājam pie tā, lai to panāktu," sacīja “EfTEN Capital Latvia” vadītājs Viktors Savins.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA) turpinās biznesa inkubatoru 2020.gada pavasara uzņemšana, kuros var pieteikties jaunie uzņēmēji un biznesa ideju autori pirmsinkubācijas vai inkubācijas programmai.

Iedrošinot uzņēmējus un biznesa ideju autorus, savā uzņēmējdarbības pieredzē dalās trīs LIAA biznesa inkubatoru inkubācijas programmas dalībnieki - "Coffee Pixels", Laima Jurča un "Gizzo".

Coffee Pixels - batoniņi veselīgākai kafijas patērēšanai

Strādājot kafijas industrijā, SIA "Solid Coffee" līdzdibinātājs Raivis Vaitekūns uzzināja, cik atkritumu rada kafijas piegādes ķēde - no kafijas audzētavas fermā līdz pat kafijas dzērienam tasītē. Tad arī tika uzsākti meklējumi labākajam risinājumam, kas varētu novērst kafijas nozares radīto piesārņojumu vismaz lietotāja posmā. Tā kā uzņēmuma komandai bija labas zināšanas par kafiju, arī kvalitātes standarti bija augsti. Iepriekš iegūtā kompetence kafijas jomā ļāva radīt produktu, kas ir ne tikai videi draudzīgs, bet arī kvalitatīvāks par alternatīvām tirgū. Uzņēmums sāka saņemt komplimentus no cilvēkiem par produkta kvalitāti, un "Coffee Pixels" komanda saprata, ka idejai ir labs potenciāls, turklāt ļoti lielā nozarē.

Latvijā radīto labumu izrādīšanai organizētā Latvijas Labumu parāde, kas notiks jau sestdien, 27.septembrī, gan gājienā, gan izstādē - gadatirgū piedalīsies vairāk nekā 100 dalībnieku, starp kuriem ir gan atpazīstami un ilggadēji ražotāji un pakalpojumu sniedzēji, gan jaunu, skanīgu zīmolu nesēji, informē Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Sabiedrisko attiecību dienests.

Parāde sāksies 27.septembra rītā plkst. 10.30 ar Latvijas uzņēmēju svētku gājienu pa Tērbatas ielu, tālāk nogriežoties uz Brīvības bulvāri un dodoties garām Ministru kabinetam. Parāde tiks turpināta pa Elizabetes ielu, gājienu noslēdzot ar ieiešanu Vērmanes dārzā. Gājiena laikā uzņēmēji aicināti prezentēt savus produktus, pakalpojumus un uzņēmumus.

Parādē dosies un savus ražojumus vai pakalpojumus atraktīvā veidā pieteiks tādi Latvijā mīlēti un labi atpazīstami uzņēmumi kā LIDO, Dzintars, Lattelecom, Rimi Latvia, Maxima, Elvi, Dobeles dzirnavnieks, Putnu Fabrika Ķekava, Lu Lū Pica, Stenders, PAA, Sakret, Eco Baltia, biznesa augstskola Turība un daudzi citi. Parāde būšot ļoti daudzveidīga un lieliska vieta, kur ieraudzīt arī jaunus, līdz šim vēl tirdzniecībā nebijušus produktus.

Demonstrējot augstāko sniegumu ilgtspējas un korporatīvās atbildības jomā Latvijā, Ilgtspējas indeksā, kas šogad norisinājās jau astoto gadu pēc kārtas, platīna kategorijā iekļuva septiņi uzņēmumi.

Nemainīgi augstu sniegumu, salīdzinot ar aizvadīto gadu, saglabāja – Latvenergo, Ventspils nafta termināls, CEMEX un RIMI Latvia, savukārt jaunpienācēji ir Latvijas Mobilais Telefons, SEB banka un Cēsu alus.

«Sakārtoti iekšējie procesi ļauj uzņēmumam būt daudz efektīvākam, produktīvākam un līdz ar to arī konkurētspējīgākam, kas šodienas apstākļos ir būtiski. Novērtējot savu sniegumu Ilgtspējas indeksa piecās kategorijās - stratēģija, tirgus attiecības, darba vide, vide un sabiedrība, uzņēmumu vadības komandas var viegli identificēt tās jomas, kurām jāpievērš pastiprināta uzmanība,» uzsver Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta vadītāja Dace Helmane, norādot, ka vislielākais izaicinājums uzņēmumiem joprojām ir sniegums darba vides sadaļā.

Pensiju 2. līmeņa plānam «ABLV aktīvais ieguldījumu plāns» strādājošie Latvijas iedzīvotāji varēja sākt pieteikties no 2. oktobra. Divu nedēļu laikā dalībnieku skaits ir sasniedzis 333, bet ieguldījumu apjoms pārsniedz 4 miljonus eiro. Ievērojot, ka Valsts Sociālās apdrošināšanas aģentūrā saņemto iesniegumu pārbaude un apstrāde prasa laiku, var lēst, ka uz šo brīdi pieteikušies ir vēl vairāk dalībnieku.

«ABLV aktīvo ieguldījumu plānu» pārvalda ABLV Asset Management, IPAS. Sabiedrības valdes priekšsēdētāja vietnieks Jevgenijs Gžibovskis komentē: «Tā kā nekāda reklāmas kampaņa mūsu ieguldījumu plānam pagaidām nav bijusi, domāju, ka dalībai pamatā ir pieteikušies ABLV grupas darbinieki, viņu ģimenes locekļi, paziņu loks, arī ABLV Bank klienti no Latvijas. Cilvēki, kuriem nekāda papildu pārliecināšana nav nepieciešama.»

«Atšķirībā no dažiem pensiju 2. līmeņa pārvaldītājiem, kas sevi reklamē kā sava veida «opozīciju» bankām (lai gan līdzekļi vienalga tiek glabāti bankās), mēs esam pārliecināti, ka saistība ar banku arī no klientu viedokļa ir tikai un vienīgi priekšrocība,» viņš piebilst.

Ministru kabinets trešdien ārkārtas sēdē nolēma aicināt Saeimu steidzami veikt grozījumus likumā "Par ostām", ar kuriem valsts pārvaldībā tiktu pārņemtas Rīgas un Ventspils ostas.

Valdība rosināja noteikt, ka turpmāk Rīgas ostas un Ventspils ostas pārvaldi veiks jaunizveidota kompānija. Tāpat rosināts noteikt, ka Rīgas un Ventspils domes ieceltie valdes locekļi zaudēs amatus, bet turpmāk valdi iecels valsts.

Paredzēts, ka jaunās kompānijas minimālais pamatkapitāls būs 35 000 eiro. Šīs izmaksas tiks segtas no Satiksmes ministrijas 2019.gada pamatbudžeta programmas "Nozaru vadība un politikas plānošana" piešķirtajiem līdzekļiem.

Plānots, ka turpmāk valdē būs tikai ministru deleģēti valdes locekļi, kurus iecels Ministru kabinets, izslēdzot četrus pašvaldības pārstāvjus no Rīgas brīvostas valdes un Ventspils brīvostas valdes sastāva. Pēc likumprojekta pieņemšanas, Rīgas brīvostas un Ventspils brīvostas valdē amatu saglabās četri valsts pārstāvji - ekonomikas ministra, finanšu ministra, satiksmes ministra un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra izvirzīti pārstāvji.

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) aizliedzis VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC) bez grozījumu veikšanas turpināt iepirkuma procedūru un slēgt iepirkuma līgumu atklātā konkursā "Mobilo telefonu sarunas un pakalpojumi", liecina IUB publiskotā informācija.

Tāpat IUB noteicis veikt izmaiņas konkursa nolikumā, par kurām sūdzību bija iesniegusi SIA "Bite Latvija".

Cita starpā kompānija iepirkumā apstrīdēja iekļautos vērtēšanas kritērijus par lielāko bāzes staciju skaitu kā izšķirošu faktoru mobilo sakaru pakalpojumu kvalitātes noteikšanā, kā arī mobilo sakaru operatoru sniegto pakalpojumu kvalitātes noteikšanu pēc novecojušiem, 2020.gadā veiktiem Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) mērījumiem.

Lēmums pieņemts 5.jūlijā.

Kā komentēja "Bite Latvija" ģenerāldirektors Arūns Mickevičs, valsts un pašvaldību iestāžu un kapitālsabiedrību mobilo sakaru publiskajos iepirkumos jau ilgstoši tiek ietverti neobjektīvi un tirgus konkurenci kropļojoši vērtēšanas kritēriji, dodot būtiskas priekšrocības vienam, daļēji valstij piederošam tirgus dalībniekam.

Ja tirgus nav, tāds ir jāveido. Šādu stratēģiju Rīgā ir izvēlējusies Lietuvas kompānija Capitalica Asset Management

Latvijas galvaspilsētā pēdējos gados ir trūcis investīciju kvalitatīva biroju telpu piedāvājuma nodrošināšanā, uzskata Andrjus Barštis (Andrius Barštys), Capitalica Asset Management izpilddirektors, partneris. Tāpēc kompānijas Rīgu uzskata par perspektīvu un plāno ieguldīt 60 milj. eiro biznesa centra Verde attīstībā Skanstē.

Lūdzu, īsumā raksturojiet savu kompāniju! Kāda ir tās darbības joma?

Capital Asset Management ir Lietuvas Centrālās bankas licencēta aktīvu pārvaldīšanas kompānija. Tā darbojas kopš 2016.gada, ir salīdzinoši jauna. Pats investīciju biznesā esmu jau divdesmit gadus, lielu daļa šī laika esmu bijis saistīts ar Finasta group. Šis uzņēmums šobrīd darbojas ar citu nosaukumu – INVL, pārvalda pensiju un citus fondus. 2014. gadā grupu atstāju un sāku veidot jaunu kompāniju Capitalica. Tai ir divi īpašnieki – es pats un SBA grupa, kas ir viena no lielākajām ražošanas uzņēmumu grupām reģionā. SBA cita starpā ir viens no nozīmīgākajiem IKEA sadarbības partneriem reģionā.

"Luminor Bank" pārvaldītie pensiju fondi Latvijā, Lietuvā un Igaunijā pirmajā parakstīšanas posmā ieguldījuši 13,5 miljonus eiro alternatīvo ieguldījumu fondā "Raft Capital Baltic Equity Fund", informē bankas pārstāvji.

"Raft Capital Baltic Equity Fund" stratēģija paredz ieguldījumus Baltijas mazajos un vidējos uzņēmumos ar izaugsmes vai darbības paplašināšanas potenciālu.

Ar šo ieguldījumu "Luminor Bank" piedalās finanšu kapitāla nodrošināšanā Baltijas uzņēmumiem, palīdzot tiem augt un sasniegt vēlamos mērķus, tādējādi veicinot arī Baltijas reģiona izaugsmi, norāda "Luminor Bank" aktīvu pārvaldīšanas un pensiju uzņēmumu vadītājs Baltijā Atis Krūmiņš.

Šobrīd, pēc pirmā parakstīšanās posma noslēgšanās, fonda apmērs veido 50 miljonus eiro, tā termiņš ir 10 gadi, ar iespēju to pagarināt vēl par diviem gadiem.

"Raft Capital Baltic Equity Fund" mērķis ir ieguldīt un attīstīt tādus Baltijas valstu uzņēmumus, kuros tiek plānota īpašnieku maiņa, vai mazākos ģimenes uzņēmumos, kuriem nepieciešams kapitāls turpmākajai attīstībai. Fonds investē dažādās nozarēs, kurās redzams izaugsmes potenciāls, un meklē uzņēmumus ar unikālām iezīmēm. Tie ir uzņēmumi, kuri ieņem līderpozīcijas nelielās tirgus nišās, ir inovatori jau attīstītos tirgos, kā arī patentētu tehnoloģiju īpašnieki un uzņēmumi, kuriem, izmantojot eksportu, paredzams izaugsmes potenciāls.

Baltijas aktīvu pārvaldīšanas grupai Invalda INVL piederošā ieguldījumu brokeru sabiedrība INVL Financial Advisors, kas darbojas ar zīmolu INVL Family Office, ir izveidojusi filiāli Latvijā ieguldījumu padomu sniegšanai, tostarp piedāvājot turīgiem klientiem veidot Ģimenes konstitūciju, kas paredz kapitāla ilgtspēju paaudzēs.

Par to arī Dienas Biznesa jautājumi Latvijas filiāles vadītājam Andrejam Martinovam.

Kas ir INVL, kad un kur tas radies un ko dara?

AB Invalda INVL ir biržas uzņēmums. Uzņēmuma akcijas tirgo Baltijas fondu biržā Viļņā. INVL ir biržas emitents jau kopš 1995. gada. Viens no uzņēmuma darbības virzieniem ir Family Office bizness. Lietuvā ir mātes kompānija, bet šeit, Latvijā, ir filiāle. Mūsu bizness ir stingri regulēts, un kompānijai ir Lietuvas bankas izsniegta licence ieguldījumu pakalpojumiem. Latvijā mēs darbojamies kā ieguldījumu brokeru sabiedrības filiāle. Mūsu galvenais pakalpojums ir ieguldījumu padomi vai rekomendācijas. Pakalpojums ir licencēts, jo tiek sniegts plašam klientu lokam. Šis investīciju padomu pakalpojuma portfelis uzņēmumā veido ap 900 miljoniem eiro. Pakalpojumu izmanto ap 700 klientu, šobrīd tie pārsvarā ir Lietuvā. Pamatā runa ir par turīgām ģimenēm, kurām uzkrājumi ir virs vidējā, teiksim, vairāki simti tūkstošu vai miljonu eiro. Viņiem arī pakalpojums ir domāts.

Investējot 13,8 miljonus eiro, Lietuvas aktīvu pārvaldīšanas kompānija I Asset Management, kuru pārrauga Lietuvas Banka, ir sākusi būvēt ekonomiskās klases zīmola Hampton by Hilton lidostas viesnīcu.

Viesnīcā būs 189 istabas, tā atradīsies viena kilometra attālumā no nozīmīga transporta mezgla - Starptautiskās lidostas Rīga. Šī ir pirmā starptautiskās ķēdes viesnīca, kas top šīs lidostas tuvumā.

Plānots, ka Hampton by Hilton atvērsies nākamā gada otrajā ceturksnī. Projekta kopējā vērtība ir 13,8 miljoni eiro. Ģenerāluzņēmējs - Latvijas būvniecības uzņēmums UPB.

I Asset Management pārvaldītā ieguldījumu fonda Airport Hotels Fund direktors Laurynas Antropikas ir gandarīts, ka viesnīcas celtniecība tika sākta, neraugoties uz visām bažām par pasažieru skaita samazināšanos pašreizējās Covid-19 situācijas dēļ.

"Projeks ir nišas ieguldījums reģionā - ap Rīgas lidostas teritoriju nav zīmolu viesnīcu, līdz ar to pašlaik konkurence nav liela. Starptautiskās lidostas Rīga potenciāls ir milzīgs - tā apkalpo gandrīz 50% Baltijas reģiona pasažieru, tās mērķis ir kļūt par lidostu centru Ziemeļvalstu reģionā. Turklāt projekta Rail Baltica ietvaros 2026. gadā starptautiskajā lidostā Rīga tiks atvērta jauna dzelzceļa stacija. Lidostas stacija būs pirmais ātrgaitas dzelzceļa un gaisa satiksmes savienojuma centrs Baltijā. Pandēmija mūs nebiedē sākt jaunās viesnīcas celtniecību, jo esam pārliecināti, ka pieprasījums pēc viesnīcas šajā apkaimē būs," saka L.Antropikas.

Lietuvas aktīvu pārvaldīšanas kompānija I Asset Management sākusi Torņakalnā būvēt modernu privāto viesnīcu studentiem.

Projekta investīciju kopapjoms ir 12 miljoni eiro.

I Asset Management projektu attīsta partnerībā ar līdzinvestoriem SIA MBC Capital un SIA Bonum Management, kas iegādājās zemes īpašumu un atbild par projekta dizainu un atļaujām. Būvniecības ģenerāluzņēmējs ir kompānija AS LNK Industries.

Projekts Rīgā ir daļa no I Asset Management studentu mājokļu attīstības stratēģijas, kas paredz attīstīt modernas studentu viesnīcas Baltijas valstīs un citviet Centrāl-Austrumeiropā.

Studentu viesnīca tiek būvēta studentiem draudzīgajā Torņakalna apkaimē - Jelgavas ielā 12, kas atrodas Latvijas Universitātes Akadēmiskā centra tuvumā. Tā ir ērta vieta, lai dotos arī uz citām augstākās izglītības iestādēm. Plānots, ka jaunā studentu viesnīca Rīgā sāks darbu 2022.gadā. Sešu un četru stāvu ēkās 6600 kvadrātmetru platībā būs izvietotas 240 atsevišķas istabas.

Visu laiku pazīstamākais Latvijas hokejists, leģendārais Helmuts Balderis Sildedzis ir zināms un cienīts arī biznesa vidē, kur šobrīd nodarbojas ar dārzeņu biznesu, būdams dalībnieks uzņēmumos SIA Ezerkauliņi Agro un SIA Ķeizarsils. Gluži tāpat kā sports, arī bizness dod un prasa rūdījumu, uzticēšanos, kā arī mēdz sagādāt vilšanos.

Ikviena gada sākums tradicionāli biznesa vidē iesākas reizē ar pārmaiņām, ko radījušas likumdošanas izmaiņas no 1. janvāra, kā arī atskatu uz aizgājušo gadu, tajā paveikto. Teju visos topos starp 2023. gada notikumiem dominē basketbols un hokejs. Redakcijā nolēmām pievērsties kādam no šo sporta veidu pārstāvjiem, kurš bijis vienlīdz sekmīgs kā sporta, tā biznesa laukumā, tāpēc uz sarunu aicinājām Latvijas hokeja leģendu Helmutu Balderi Sildedzi.

Vai sekojat līdzi tam, kas notiek hokeja laukumos?

Protams, sekoju gan atsevišķu hokejistu gaitām profesionālās līgās, gan arī Latvijas izlašu spēlēm. 2023. gada pasaules čempionāta bronzas medaļa tik mazai valstij, kāda ir Latvija, ir milzīgs sasniegums. Šī panākuma atslēga ir meklējama komandas saliedētībā, pašaizliedzībā jebkurā spēles situācijā, profesionālā treneru darbā, ko ledus laukumā realizēja spēlētāji, turklāt, iespējams, visbūtiskāk ir spēlēt, līdz atskan finālsvilpe. Tieši pēdējais faktors izvilka spēli gan mačā par pasaules čempionāta bronzu, gan pēdējo Rīgas apakšgrupas spēli pret Šveici un arīdzan pret Čehiju. Šajos mačos Latvijas izlase parādīja raksturu, nepiekāpību, kas galu galā tika atalgota ar uzvarām. Vēl vairāk - šīs spēles var kalpot un būs labs piemērs jaunajiem hokejistiem.

Mobilo sakaru operators «Bite» aktīvi strādā pie mobilās televīzijas (TV) pakalpojuma izveides un plāno to sākt piedāvāt nākamgad, aģentūrai LETA sacīja uzņēmuma vadītājs Kaspars Buls.

«Pašlaik mums sava TV risinājuma nav, taču redzam, ka šādi risinājumi lietošanai mobilajās ierīcēs kļūst aizvien populārāki, tāpēc aktīvi strādājam pie »Bites« mobilās TV izveides. Startēsim ar savu produktu, kad būsim pārliecināti, ka tā satura kvalitāte un tehnoloģiskie risinājumi atbildīs mūsu klientu vēlmēm un vajadzībām. Plānojam, ka tas notiks 2018.gadā,» atklāja Buls.

Kā ziņots, šodien noslēgusies Zviedrijas mediju koncerna «Modern Times Group» (MTG) Baltijas biznesa pārdošana «Bites» īpašniekam - starptautiskajai aktīvu pārvaldīšanas kompānijai «Providence Equity Partners» («Providence»). Turpmāk nu jau bijušie MTG uzņēmumi Baltijā darbosies kā viena organizācija, kuras nosaukums būs «All Media Baltics».

Pēdējā laikā milzīga uzmanība pievērsta klimata pārmaiņu jautājumam. Arī nupat notikušajā Davosas Pasaules Ekonomikas forumā galvenā tēma bez lieliem pārsteigumiem bija saistīta ar klimata izaicinājumiem.

Pietiekami daudzi šajā ziņā, šķiet, gatavi pat sludināt vides krīzi. Ticis spriests, kā mobilizēt pasaules biznesa un politiķu iesaistīšanos atbildēšanā uz klimata pārmaiņām.

Valdot šādam fonam, arī lielāku naudas summu ieguldīšana pārsvarā tiek saistīta ar kādiem šādiem nosacīti ilgtspējīgiem risinājumiem. Proti, sagaidāms, ka nauda arvien lielākā mērā plūdīs tādu shēmu virzienā, kuras izskatās dabai šķietami draudzīgākas.

Piemēram, "Bloomberg" par aktuālo situāciju finanšu pasaulē aptaujājusi vairākus ieguldījumu nozares pārstāvjus, kuri attiecīgi izsaka savas domas par to, kur šobrīd investēt līdzekļus miljona ASV dolāru dolāru vērtībā. Tie visi kā viens izceļ ieguldīšanu tā saucamajā "ilgtspējā".

No kopējā valsts atbalsta bijušajai «Parex bankai» 1,7 miljardu eiro apmērā patlaban nav atgūti 678 miljoni eiro, šodien Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē sacīja Privatizācijas aģentūras (PA) vadītājs Vladimirs Loginovs.

Papildināts viss teksts

Vēl neatgūtais valsts atbalsts ietver 293,64 miljonu eiro ieguldījumu «Reverta» pamatkapitālā, kas nebūs atgūstams, kā arī 384,6 miljonu eiro ieguldījumu obligācijās.

PA vadītājs prognozēja, ka no šīs summas vēl izdosies atgūt vien pārdesmit miljonus eiro. Tiesa, Loginovs atzina, ka krietni lielāku apjomu vēl var atgūt patlaban tiesvedībā esošajos procesos, taču atgūstamās summas apmēru prognozēt vēl nevarot.

Loginovs arī norādīja, ka jau glābjot «Parex banku» 2009.gadā bija paredzēts, ka visi ieguldītie līdzekļi netiks atgūti, jo tolaik svarīgi bija izglābt Latvijas finanšu sistēmu.

Daļa no 2009.gadā sniegtā valsts atbalsta 2010.gadā pārgāja uz banku «Citadele», procentos un citos maksājumos «Reverta» valstij uz šo brīdi jau ir samaksājusi

Turpinot mobilo sakaru tīkla attīstības stratēģiju un investējot vairāk nekā 70 miljonus eiro, IKT pakalpojumu sniedzējs “Bite” šogad uzsācis pakāpenisku uzņēmuma bāzes staciju aprīkošanu ar modernākajām Zviedrijas telekomunikāciju aprīkojuma ražotāja “Ericsson” tehnoloģijām.

Vietās, kurās "Bite Latvija" bāzes stacijas ir aprīkotas ar jaunākās paaudzes tehnoloģijām, tiks būtiski veicināta tīkla kapacitāte, palielinot mobilā interneta ātrumu par 30%, bet pārklājumu - par 10%.

Līdz 2022.gada beigām ar "Ericsson" tehnoloģijām kopumā plānots modernizēt 120 "Bite Latvija" bāzes stacijas, kas atrodas lielākajās Latvijas pilsētās - Rīgā, Ventspilī, Jēkabpilī, Jelgavā, Tukumā, Siguldā un citās blīvi apdzīvotās vietās, kur ir ne vien augsts mobilo datu patēriņš, bet arī liels skaits tīklam pieslēgto ierīču.

"Bite Latvija" ģenerāldirektors Arunas Mickevicius norāda, ka visas bāzes stacijas, kas šobrīd tiek modernizētas, ir piemērotas un atbalsta gan 4,5G+, gan 5G tehnoloģijas. Jaunās paaudzes tīkls nodrošinās labāku pakalpojumu klientiem, kā arī ļaus samazināt elektronenerģijas patēriņu, tā veicinot videi draudzīgāku risinājumu izmantošanu mobilo sakaru tīkla infrastruktūrā.

SIA «Liepājas kafijas fabrika» 2017.gadā strādāja ar apgrozījumu 1,875 miljonu eiro apmērā, kas bija par 6,2% vairāk nekā gadu iepriekš, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Pērn uzņēmumam izdevies samazināt zaudējumus, tie bija 17 tūkstoši eiro jeb teju sešas reizes mazāk nekā 2016.gadā.

2017.gadā SIA «Liepājas kafijas fabrika» turpināja ražot šķīstošo kafiju un pēc pasūtījuma tā ražoja arī malto kafiju. Latvijā uzņēmums pārdeva produkciju 36% apmērā no kopējā apgrozījums, savukārt pārējo eksportēja, ievērojamāko pārdošanas apjomu pieaugumu sasniedzot Ukrainā.

Uzņēmuma eksportētās produkcijas apmērs pērn veidoja 64% no apgrozījuma, kas ir pieaugums salīdzinājumā ar 2016.gadu, kad SIA «Liepājas kafijas fabrika» eksportēja 55% no kopējā apgrozījuma.

2017.gada beigās SIA «Liepājas kafijas fabrika» nodarbināja 27 darbiniekus.

Atsevišķi alternatīvie ieguldījumi saglabājuši vērtību pat pandēmijas apstākļos.

Pieejamie dati liecina, ka viens no šādiem ieguldījumiem ir augstas klases vīns. Proti, "London International Vintners Exchange" (Liv-ex) indeksa vērtība, kas apkopo pasaulē 100 labāko vīnu cenu izmaiņas otrreizējā tirgū, kopš šā gada sākuma sarukusi vien par 1,36%. Ņemot vērā apkārt notiekošo, šādi mēreni mīnusi nemaz tik slikts sniegums nav. "Liv-Ex 100" indeksa vērtība gada laikā samazinājusies par 3,3%, lai gan piecu gadu skatījumā tā ir palēkusies par 23,3%. Nedaudz straujāk – par 3% - šogad sarucis "Liv-ex Fine Wine 1000" indekss.

"Pirmajos šā gada mēnešos ar koronavīrusu saistītie ierobežojumi strauji mazināja pieprasījumu pēc luksusa klases vīniem bāros, restorānos un viesnīcās. Šajā pašā laikā pēc tiem auga pieprasījums no privātpersonu puses. Tagad esam nonākuši līdz aprīlim, un tirgus ir diezgan stabils," "S&P Global Market Intelligence" klāsta "Liv-ex" vadība. Piemēram, "Liv-ex" līdzdibinātājs Džastins Gibs norāda, ka iepriekšējās globālās krīzes laikā pašu labāko vīnu ražotāji sākotnēji, sevi piesakot krasam bagātības sadegšanas faktoram, bija spiesti savu dzērienu pārdot par zemāku cenu. Līdzīgi tas, ekonomikām vien lēnām veroties vaļā, varot būt arī šoreiz. "Ja tā būs, tad tas potenciāli var nozīmēt, ka investori, piemēram, ekskluzīvu Bordo (Bordeaux) vīnu jau pašā sākumā no ražotājiem varēs dabūt par pievilcīgu cenu un gūt no tā labumu vidējā un ilgākā termiņā," spriež minētais vīna eksperts.