Jaunākais izdevums

Ziemassvētkos Ukraina no Pasaules Bankas saņēmusi 1,34 miljardus ASV dolāru (aptuveni 1,22 miljardus eiro), pirmdien paziņojusi Ukrainas Finanšu ministrija.

Šī nauda galvenokārt tiks izlietota pensiju izmaksām un civilās aizsardzības darbinieku algām, paziņoja ministrija.

Nedaudz vairāk nekā viens miljards ASV dolāru ir Japānas valdības garantēts aizdevums, bet pārējā summa nāk no Norvēģijas, ASV un Šveices, atklāja ministrija.

"Starptautiskā finansiālā palīdzība ir nozīmīgs ieguldījums Ukrainas finansiālās un ekonomiskās stabilitātes uzturēšanā un ļauj mums kara laikā nodrošināt prioritāros sociālos izdevumus. Kopš pilnā iebrukuma sākuma Japānas, Savienoto Valstu, Norvēģijas un Šveices valdības ir vairākkārt apliecinājušas savu nelokāmo atbalstu un solidaritāti Ukrainai. Esmu pateicīgs mūsu partneriem par gatavību sadarboties un palīdzēt Ukrainai izšķirīgā brīdī," uzsvēra Ukrainas finanšu ministrs Serhijs Marčenko.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ieguldījumu apmērs Bitcoin ETF turpina piedzīvot jaunus rekordus

Polina Brotjē, Binance pārstāve Latvijā un Igaunijā,12.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aktuālās kriptovalūtu tirgus tendences: ieguldījumu apmērs Bitcoin ETF turpina piedzīvot jaunus rekordus, NFT tirgus uzrāda dzīvības pazīmes un mēmu monētu bums izceļ jaunās platformas BASE potenciālu.

Kopš Bitcoin spot ETF apstiprināšanas šā gada sākumā investīciju ieplūšana tajos ir palielinājusies ar katru nākamo mēnesi. Janvārī vidējā dienas neto plūsma bija 98 miljoni ASV dolāru, februārī 287 miljoni ASV dolāru un martā jau 231 miljons ASV dolāru. Pie tam martā reģistrētas divas dienas ar rekordaugstiem ieguldījumu rezultātiem – 12. martā tika ieguldīts vairāk nekā 1 miljards ASV dolāru, bet 13. martā vairāk nekā 680 miljoni ASV dolāru. Līdz ar to kopējās investīcijas spot Bitcoin ETF pārsniedza 12 miljardus ASV dolāru.

Visveiksmīgākie fondi Bitcoin piesaistē ir BlackRock IBIT un Fidelity FBTC, kas uzkrājuši BTC attiecīgi 13 miljardu un 7 miljardu ASV dolāru apmērā. Abiem līderiem ar visai lielu atrāvienu seko Ark Invest ARKB un Bitwise BITB, kas piesaistīja BTC attiecīgi 2,3 miljardu ASV dolāru un 1,6 miljardu ASV dolāru apmērā. Savukārt citos jaunajos ETF fondos ieplūda noguldījumi no 60 miljoniem līdz vairāk nekā 450 miljoniem ASV dolāru apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā, Baltijā, Eiropā un visā pasaulē bankas kontrolē aizvien stingrāk, un sodus tās izpelnās regulāri, neraugoties uz to, ka aizvien vairāk investē īpašu speciālistu apmācībā un atalgojumā. Kas soda, kā veidojas summas un kādēļ sodītāji ir dažādu valstu uzrauginstitūcijas, Dienas Bizness apkopoja dažādos medijos iepriekš publicēto, kā arī izvaicāja Latvijas Bankas ekspertus.

Vispirms, lai izprastu banku sodus, jo sevišķi, ja runa ir par naudas atmazgāšanas aizdomām, man ir pavisam vienkāršs piemērs no paša sadzīves, kas parāda problēmas būtību pēc līdzības. Visi zina par busiņiem, kas vadāja paciņas uz Lielbritāniju un atpakaļ, ņemot no klienta nelielu atlīdzību. Reiz Doveras ostā gadījās redzēt, kā šādu busiņu aiztur, un sapratu, ka tas nonāks zem preses, proti, par sodu, ka pārvadāta kontrabanda, busiņu iznīcinās. Bija iespēja painteresēties, par ko tik barga attieksme. Esot atrasts Krievijas marķējuma cigarešu bloks. Viens! Parunāju arī ar busiņa šoferi. “Nu nevaru es pārbaudīt katru paciņu! Saku, lai neliek, bet redzi, kāds ielika. Pat nezinu, kurš, jo konfiscēts ir viss!” tā šoferis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikdienā lietojam apzīmējumus: banku sektors, Lielais četrinieks, ārvalstu un vietējās bankas, banku filiāles. Piemēram, Rietumu Bankas vadība sociālajos tīklos min terminu Lielais piecinieks, bet Signet Bank un citas nereti retorikā izmanto apzīmējumu vietējās bankas.

Vai lietotie termini ir pašizdomāti, un kāds ir to pamats, uz šiem jautājumiem Dienas Bizness mēģināja rast atbildes, konsultējoties ar Latvijas Bankas speciālistiem.

Šādi jautājumi radās, lasot, piemēram, Rietumu Bankas ierakstus sociālajos tīklos Facebook un LinkedIn, kur bankas valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja lieto apzīmējumu Lielais piecinieks. “Esmu gandarīta, ka Rietumu Banka pārstāv Latvijas kapitālu banku lielajā pieciniekā, turklāt ar būtisku atrāvienu no citiem tirgus dalībniekiem,” tā Jeļena Buraja pauda pērn, 8. decembrī, soctīkla Facebook Rietumu Bankas vietnē. Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons, kā arī jau pieminētā Jeļena Buraja plaši lieto vārdu salikumu vietējās bankas arī intervijās, tostarp Dienas Biznesā publicētajās. Līdztekus seko, ka tā sauktais Lielais četrinieks ir ārzemju kapitāla bankas, tomēr vai izteikumi ir precīzi un pamatoti ilgtermiņā – tas ir jautājums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

ASV un Ķīnas ekonomiskā simbioze jeb Toma un Džerija spēles

ArcaPay,16.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūs, visticamāk, pazīstat Tomu un Džeriju – divus ikoniskus animācijas seriāla tēlus. Viņi nepārtraukti cīnās viens ar otru, bet arī nespēj iztikt viens bez otra. Tā ir simbioze, kas nekad nespēs uzplaukt, taču to nevar arī pārtraukt, jo tā sniedz taustāmu labumu. Gluži tāpat kā kaķa un peles spēles starp ASV un Ķīnu.

Divas pasaules lielākās ekonomikas savā starpā konkurē un konfliktē, taču tās arī sadarbojas un veic tirdzniecības darījumus. Galvenie domstarpību un spriedzes avoti starp šiem milžiem ir cilvēktiesību un ģeopolitikas jomā. Tas savukārt ietekmē tirdzniecību un tehnoloģijas.

Liekas, ka vēl nesen ASV un Ķīnas tandēms šķita viens no veiksmīgākajiem starpvalstu sadarbības un valstu attīstības paātrināšanas piemēriem. Tagad, kad katra valsts cenšas iegūt priekšrocības pār otru, izmantojot tarifus, sankcijas, aizliegumus un citus līdzekļus, šī aina šķiet tāla un gandrīz neticama.

Ko dara Toms vai Džerijs, ja viņiem cīņā neveicas? Jā, viņi dodas meklēt sabiedrotos. Tāpat kā ASV un Ķīna - tās cenšas ietekmēt un pārliecināt citas valstis pievienoties tām, piedāvājot dažādus stimulus, palīdzību un dažādu veidu savienības. Dažas, acīmredzot, zem paklāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Koka grīdas – nišas produkts ar augstu Latvijas specializāciju pasaulē

Juris Paiders, speciāli Dienas Biznesam,25.09.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), 2023. gadā katrs desmitais pasaulē pārdotais ēvelētais skujkoku dēlis un dēlītis tika ražots Igaunijā. Savukārt Latvija 2023. gadā bija pasaules līdere apšu un bērza dēļu eksportā.

Grīda ir svarīgs ēku elements, un gadsimtiem ilgi Latvijā grīdu ēkas veidoja no tā paša materiāla, kurš ir zemes virsmā - smiltis vai māls. Koka grīdas bija nepieciešamas gadījumos, kad būve tika celta virs zemes virsmas līmeņa, kad tika celta vairāku stāvu ēka, arī tad, ja būve tika celta uz pāļiem - virs ūdeņiem vai purviem. Latviešu zemnieku sētās dominēja vienstāva apbūve, ēku grīdas bija no māla klona, bet koka grīdas segums plašāk ieviesās tikai 19. gadsimtā. Māju priekštelpas, kas aizņēma mājas lielāko daļu un kurā atradās pavards un dzīvoja saime, pamatnes segums līdz pat 19. gadsimta beigām tika veidots no māla klona. Koka seguma grīdas sākumā parādījās tikai no priekštelpas nodalītajā istabā vai kambaros (Augusts Bīlenšteins. Latviešu koka celtnes un iedzīves priekšmeti, Rīga, Jumava, 2021., 79.lpp.).

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

VEON un Kyivstar vadība Kijivā paziņo par 600 miljonu ASV dolāru investīcijām

Db.lv,13.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VEON un “Kyivstar” vadība Kijivā paziņo par 600 miljonu ASV dolāru investīcijām. Nākotnes plānos investīciju palielināšana līdz vienam miljardam.

Globālais digitālais operators VEON, kura daļējs īpašnieks ir arī Latvijas pilsonis Pēteris Avens, kopā ar Ukrainas telekomunikāciju uzņēmumu “Kyivstar” paziņojuši par 600 miljonu ASV dolāru investīcijām 2024.-2026. gada periodā Ukrainas atjaunošanai, ziņo Ukrainas medijs РБК-Україна, atsaucoties uz uzņēmuma vadības vizīti Kijivā.

Ukrainas lielākais telekomunikāciju uzņēmums un viens no lielākajiem nodokļu maksātājiem “Kyivstar” 2023. gadā kapitālieguldījumos ieguldīja aptuveni 174 miljonus ASV dolāru, un nākotnē, ja tirgus apstākļi to ļaus, plāno paplašināt savu investīciju apjomu no 600 miljoniem ASV dolāru trīs gadu laikā līdz 1 miljardam ASV dolāru piecu gadu laikā. VEON apņemšanās investēt Ukrainā bija uzmanības centrā augsta līmeņa delegācijas vizītes laikā 5.februārī Kijivā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules militārie izdevumi pērn sasnieguši jaunu rekordu, devīto gadu pēc kārtas apsteidzot iepriekšējā gada tēriņus, pirmdien paziņojis Stokholmas Starptautiskais miera pētījumu institūts (SIPRI).

Saskaņā ar kārtējo SIPRI ziņojumu militāriem mērķiem domātie izdevumi, kas koriģēti, ņemot vērā inflāciju, 2023.gadā pieauguši par 6,8% un sasnieguši 2,44 triljonus ASV dolāru, kamēr 2022.gadā tie bija 2,24 triljoni.

Tas ir lielākais bruņošanās tēriņu pieaugums kopš 2009.gada.

Visas desmit valstis, kas līdz šim tērējušas vislielākos līdzekļus aizsardzībai, arī pērn ievērojami palielinājušas savus izdevumus.

Pētnieki nepieredzēto militāro tēriņu pieaugumu cita starpā skaidro ar Krievijas uzsākto karu pret Ukrainu.

Militārie tēriņi pieauguši visos reģionos, kas apskatīti ziņojumā, un tas, kā uzskata autori, liecina, ka pasaule jūtas nedrošāka un, iespējams, dod priekšroku militāriem, nevis diplomātiskiem līdzekļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

2025. gads solās būt kriptovalūtu nozarei draudzīga tiesiskā regulējuma gads

Ričards Tengs, Binance izpilddirektors,28.12.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atskatoties uz 2024. gadu, varam to raksturot kā nozīmīgu pavērsiena punktu visā kriptovalūtu nozarē ar daudziem izšķiroši būtiskiem notikumiem. Tostarp gan Bitcoin, gan kopējā kriptovalūtu tirgus kapitalizācija sasniedza jaunu visu laiku augstāko līmeni.

ASV spot Bitcoin ETF pārsniedza visas cerības, un tajos ieplūda investīcijas vairāk nekā 31 miljarda ASV dolāru vērtībā, kopējam pārvaldīto aktīvu skaitam pārsniedzot 100 miljardus ASV dolāru. 2024. gada jūlijā spot Bitcoin ETF pievienojās arī spot Ethereum ETF, kur ieplūda investīcijās vairāk nekā 730 miljonu ASV dolāru apmērā, kopējam pārvaldīto aktīvu skaitam pārsniedzot 9 miljardus ASV dolāru.Varam teikt, ka tas viss ir veidojis pozitīvu fonu tam, kas ir sagaidāms nākamgad. Visai droši varam prognozēt, ka 2025. gadā kriptovalūtu sektorā piedzīvosim vēl straujāku izaugsmi nekā 2024. gadā. Un viens no nozīmīgiem faktoriem ir tas, ka 2025. gadā ASV darbu sāks kriptovalūtu sektoram draudzīga valdība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijušais ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo, kurš novembra vidū pievienojās Pjotram Avenam daļēji piederošā Ukrainas telekomunikāciju uzņēmuma “Kyivstar” direktoru padomei, intervijā Ukrainas medijam nv.ua norādījis, ka runas par “Kyivstar” nacionalizāciju būtu solis atpakaļ.

“Ukrainai būs vajadzīgi milzīgi privātā sektora ieguldījumi, ārvalstu tiešie ieguldījumi un atbalsts no Eiropas un ASV privātā sektora, lai pārvarētu kara sekas. Ja netiks aizsargātas īpašumtiesības, tostarp akcionāru tiesības Amerikas Savienotajās Valstīs, un netiks saglabāti uzņēmumi, kas sniedz labumu Ukrainas tautai, tā būs stratēģiska kļūda Ukrainai, kas padarītu Ukrainas atjaunošanu un atbalstu šai valstij turpmākajos gados daudz grūtāku un dārgāku, un kapitāla plūsmas daudz ierobežotākas,” intervijā pauž Maiks Pompeo.

Bijušais ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo sāk darbu Pjotram Avenam daļēji piederošā Kyivstar direktoru padomē 

Bijušais ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo kā neatkarīgs direktors pievienosies Pjotram Avenam...

Pēc viņa teiktā “Kyivstar” ir svarīga Ukrainas ekonomikas pērle. ““Kyivstar” ir neticami labi kalpojis Ukrainas tautai un bijis neticami dāsns. Pēdējo divu gadu laikā tas bijis arī nozīmīgs dalībnieks, palīdzot Ukrainas tautai,” intervijā nv.ua saka bijušais ASV valsts sekretārs.

M.Pompeo “Kyivstar” direktoru padomē darbosies kā konsultāciju kompānijas “Impact Investments” partneris, kas ir ASV nesen izveidota stratēģisko un finanšu konsultāciju un ieguldījumu sabiedrība.

“Es ar lepnumu pievienojos “Veon” un “Kyivstar” izcilajā kalpošanā Ukrainas iedzīvotājiem, nodrošinot būtisku savienojamību un digitālos pakalpojumus veselības, izglītības, uzņēmējdarbības izaugsmes un izklaides jomā. Es arī izsaku atzinību “Kyivstar” mātesuzņēmumam “Veon” par tā vadošo lomu investīciju veikšanā Ukrainā ar savu ilgtermiņa apņemšanos un iniciatīvu “Investēt Ukrainā tagad!””, kompānijas “Veon” paziņojumā norāda M. Pompeo uzsverot, ka tieši ar privāto uzņēmumu un investīciju palīdzību Ukraina nodrošinās savu ekonomisko nākotni un panākumus.

“Veon” jau šā gada jūnijā paziņoja par apņemšanos ar meitasuzņēmuma “Kyivstar” starpniecību investēt 600 miljonus ASV dolāru Ukrainas atveseļošanā. Ieguldījumi tiks veikti “Kyivstar” infrastruktūras projektos, nodrošinot būtisku savienojamību un 4G pakalpojumus visā valstī, attīstot visiem ukraiņiem pieejamus augstākā līmeņa digitālos pakalpojumus un kopienas atbalsta projektus. Apņemoties sniegt pakalpojumus Ukrainā, “Veon” ir pilnībā pametis Krievijas tirgu, pārdodot savu meitaskompānijas “Vimpelcom” par pusi no tā vērtības, jo Krievija apstiprina ārvalstu aktīvu pārdošanu tikai pēc 50 % atlaides noteikšanas.

Jautāts, vai ārvalstu investori ir gatavi nākt uz Ukrainu, Maikls Pompeo teic, ka pirms dažiem mēnešiem bijis Kijivā kopā ar privāto investoru grupu no būvniecības nozares līdz telekomunikācijām. “Viņi meklēja veidus, kā atrast vietas, kur varētu ieguldīt, gūt peļņu saviem akcionāriem, bet vienlaikus veikt svarīgo rekonstrukcijas un atjaunošanas darbu, kas jāveic Ukrainā. Es domāju, ka amerikāņu investori ir pilnībā gatavi to darīt, bet viņiem tas jādara ar pārliecību, ka viņi var ieguldīt Ukrainā tā, lai viņu uzņēmumi gūtu peļņu, ka pret viņu darbiniekiem tiks nodrošināta laba attieksme un kapitāls, ko viņi ieguldīs Ukrainā, būs pasargāts no konfiskācijas vai nacionalizācijas,” saka Pompeo.

“Veon” ir Amsterdamas biržā kotēts mobilo sakaru operators (VON.AS) un tas ir 100% Ukrainas telekomunikāciju uzņēmuma “Kyivstar” īpašnieks.

M. Pompeo bija 70. ASV valsts sekretārs no 2018. līdz 2021. gadam un sestais Centrālās izlūkošanas pārvaldes direktors no 2017. līdz 2018. gadam. Iepriekš M. Pompeo pārstāvēja Kanzasas štatu ASV Pārstāvju palātā no 2011. līdz 2017. gadam. Viņš ir absolvējis ASV Militāro akadēmiju Vestpointā un Hārvardas Juridisko skolu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Mēbeļu rūpniecība – spoža vēsture un nozīmīgs eksports šodien

Juris Paiders, speciāli Dienas Biznesam,31.07.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2023. gadā Latvija, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, bija ceturtajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no dažādu koka mēbeļu eksporta.

To liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija). Mēbeļu rūpniecībai Latvijā bija izcila pagātne. Pašlaik šī ir viena no ļoti svarīgām meža produkcijas ražošanas nozarēm, kurā tiek ražotas preces ar ļoti augstu pievienoto vērtību. Ja daudzās ekonomikas jomās Latvijai būtu jāmācās no Igaunijas pieredzes, tad mēbeļu ražošanā un eksportā Latvijai būtu jāvadās no izcilā Lietuvas piemēra. Vērtējot Lietuvas izcilos panākumus koka mēbeļu eksportā, svarīga daļa no šiem panākumiem attiecas arī uz Latviju. Latvijā ražotais saplāksnis, kokskaidu un kokšķiedru plātnes, kā arī cita meža nozares produkcija ir neaizstājams pamats Lietuvas izcilajiem panākumiem mēbeļu ražošanā un eksportā. XXI gadsimtā pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā visām rūpniecības nozarēm bija jādarbojas apstākļos, kad ir brīva preču apmaiņa, kas nozīmē brīvu importa preču konkurenci ar Latvijas ražojumiem. Latvijas mēbeļu rūpniecības lielākais izaicinājums bija izmantot Eiropas Savienības dotās iespējas, lai attīstītu mēbeļu eksportu. Tomēr dažādās mēbeļu grupās Latvijas panākumi ir visai atšķirīgi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kāds izsniedza aizdevumu, kāds iegādājās auto, kāds nopelnīja ar īpašuma izīrēšanu - lūkojam, kādi pērn bijuši 14.Saeimas deputātu tēriņi, ienākumi un pirkumi, raksta žurnāls "Kas Jauns".

Daigas Mieriņas alga – 85 tūkstoši

Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (55) par savu darbu pagājušajā gadā saņēmusi 85,4 tūkstošus eiro lielu algu.

Nekādu ievērojamu uzkrājumu Mieriņai nav, arī aizdevumus viņa nav izsniegusi, vien lūkojams, ka parādsaistību ailītē gozējas ierakstīti 35 tūkstoši eiro. Transportlīdzekļu politiķei nav, viņas īpašumā ir zeme Aronas pagastā, lietošanā – zeme un ēkas Carnikavas pagastā.

Krištopanam 50 tūkstošu eiro pensija

Vilis Krištopans (69) aizvadītajā gadā veicis pārdevumu par 41,4 tūkstošiem eiro, algā Saeimā saņēmis 63 tūkstošus eiro, kā arī ticis pie 50,2 tūkstošu eiro lielas pensijas.

41 400 eiro ienākumu Krištopans saņēmis no SIA "Stiga RM Mežs", kas pieder meža nozares uzņēmēja Andra Ramoliņa sievai Annai. Politiķis deklarācijā arī norādījis, ka skaidrā naudā glabā 9380 eiro, "Swedbank" kontā ir gandrīz 13 tūkstoši eiro, parādu nav, bet veikti vairāki aizdevumi – kopumā vairāk nekā 170 tūkstošu eiro apmērā. Tāpat viņam valdījumā ir 2017. gada izlaiduma automašīna "Toyota C-HR", īpašumā – pērn iegādāta piekabe "Tiki SP500-R/Promo25", zemes gabals Garkalnes pagastā, kapitāla daļas SIA "Berģu tūjas" un SIA "Upes-Plostiņi". SIA "Berģu tūjas", kas nodarbojas ar nekustamā īpašuma izīrēšanu un pārvaldīšanu, aizpērn strādāja bez apgrozījuma un uzrādīja 180 tūkstošu eiro lielus zaudējumus, pērn dota arī 1,95 miljonu eiro liela komercķīla Igaunijas uzņēmumam "Estateguru tagatisagent OÜ". Vilim Krištopanam šajā uzņēmumā pieder 50,8 procenti daļu, pārējās ir viņa sievai Aijai. Tiesa, visas SIA "Berģu tūjas" daļas ir ieķīlātas "Rietumu bankā".

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Latvijas banku sektorā ir zemākā klientu apkalpošanas kvalitāte Baltijā

Db.lv,06.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas banku sektorā ir zemākā klientu apkalpošanas kvalitāte Baltijā, liecina ikgadējais uzņēmuma "Dive" klientu servisa novērtēšanas pētījums.

Triju Baltijas valstu vidū labākais banku klientu atbalsta dienests un klientu apkalpošanas centru darbs ir Lietuvā, kas no 100% novērtēts ar 94,02%, seko Igaunija, kuras banku sektors saņēmis 90,6%, bet zemākais nozares rezultāts joprojām ir Latvijā - 83,36%, liecina pētījums.

Latvijā banku klientu atbalsta dienestu darbinieki sasniedz augstus rezultātus, gan apkalpojot klientus klātienē, gan pieņemot zvanus uz informatīvo tālruni. Tomēr zvanu apkalpošanas procesā joprojām pastāv nepieciešamība uzlabot prasmes izzināt klienta vajadzības un veiksmīgi veikt papildus pārdošanu. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, papildus pārdošanas rezultātos bija izaugsme par 0,82 procentpunktiem, bet vajadzību izzināšanā bija kritums par 2,5%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijas uzņēmējiem jābūt pragmatiskiem un Ukrainas atjaunošanā jāiesaistās aktīvāk

Katrīna Zariņa, LTRK valdes locekle,27.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Karš Ukrainā turpinās jau vairāk nekā pusotru gadu. Ukrainas armija turpina varonīgo cīņu, iedzīvotāji nerimstoši pauž atbalstu kara turpināšanai, aptuveni 40% Ukrainas uzņēmumu turpina darbu, nodrošinot valsts iedzīvotājus un armiju ar ikdienā nepieciešamo.

Vienlaikus šie uzņēmumi turpina augt un meklēt izejas punktus uz Eiropas Savienības (ES) valstu tirgiem, turpinot ciešāku ekonomisko integrāciju, kam būs nozīmīga loma kopējā Ukrainas integrācijas ES stāstā.

Latvija – mūsu sabiedrība un uzņēmēji - turpina atbalstīt Ukrainu, vienlaikus atverot jaunas sadarbības lapaspuses draudzībā un sadarbībā ar brāļu tautu – sniedz atbalstu, Ukrainai iekļaujoties ES saimē, kā arī ekonomikas atjaunošanā kopumā.

Pirms vairākiem mēnešiem, tiekoties ar Ukrainas vēstnieku Latvijā Anatolii Kutsevalu, pārrunājām virkni iespējamo sadarbības jautājumu gan starp abām valstīm, gan starp to uzņēmējiem. Bijām vienisprātis, ka Ukraina karā uzvarēs un ka tās integrācija/ uzņemšanā Eiropas savienībā uzsākama strauji un Latvijā ar savu pieredzi un zināšanām var sniegt atbalstu Ukrainas uzņēmumiem sagatavoties pārmaiņām maksimāli efektīvi un laicīgi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saņemot Latvijas Bankas atļauju, Eiropas Savienības (ES) sankcijām pakļautā miljardiera Pjotra Avena uzņēmumi SIA "Klauģu muiža RE" un SIA "Ezermaļu mežu īpašumi" šomēnes samazinājuši nodokļu parādu par kopumā vairāk nekā pusmiljonu eiro, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.

VID administrēto nodokļu parāds "Klauģu muižai RE" šogad 10.jūlijā bija 633 031 eiro, bet 11.jūlijā samazinājies līdz 124 165 eiro. Pēc jaunākajiem pieejamajiem datiem 16.jūlijā "Klauģu muižai RE" nodokļu parāds bija samazinājies līdz 123 153 eiro.

"Ezermaļu mežu īpašumu" nodokļu parāds šogad 10.jūlijā sasniedza 145 079 eiro, bet 11.jūlijā samazinājās līdz 86 744 eiro. Pēc jaunākajiem pieejamajiem datiem 16.jūlijā "Ezermaļu mežu īpašumu" nodokļu parāds bija 86 952 eiro.

Savukārt trešā Avena uzņēmuma, SIA "Klauģu muiža", nodokļu parāds pagaidām nav samazinājies - 10.jūlijā tas bija 12 505 eiro, bet 16.jūlijā sasniedza 12 536 eiro.

Latvijas Bankā norādīja, ka atļauju saņemt finanšu līdzekļus ar mērķi veikt nodokļu maksājumus Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), kas šobrīd ir pievienota Latvijas Bankai, uzņēmumam "Klauģu muiža RE" izdeva 2022.gadā, savukārt nodokļu maksājumus pieļauj FKTK 2022.gada 27.jūlija vispārējais saskaņojums bez atsevišķas FKTK vai Latvijas Bankas atļaujas saņemšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvijas izrāviens saliekamo koka ēku eksportā

Juris Paiders, speciāli Dienas Biznesam,29.08.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2023. gadā Latvija, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, bija trešajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no saliekamo koka ēku eksporta, liecina Starptautiskā tirdzniecības centra (International Trade Center – ITC) apkopotā statistika, kuru atbalsta ANO Tirdzniecības un attīstības aģentūra, Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija.

Aiz igauņiem un lietuviešiem

Pasaules lielākā saliekamo koka ēku eksportētāja 2023. gadā bija Igaunija, kura eksportēja mēbeles par 390 miljoniem eiro. Igaunijas daļa globālajā saliekamo koka ēku tirgū 2023. gadā bija 20,9%. Otrajā vietā ar 169 miljoniem eiro (9,0% no kopējā pasaules eksporta) bija Lietuva, bet trešajā vietā ar 146 miljoniem eiro (7,8% no kopējā pasaules eksporta) bija Polija. Pasaules saliekamo koka ēku eksportētāju augšgalā 2023. gadā bija arī Kanāda (7,1% no kopējā pasaules eksporta), Vācija (5,3% no kopējā pasaules eksporta), Beļģija (4,6% no kopējā pasaules eksporta) un Čehija (4,6% no kopējā pasaules eksporta). Latvijas ienākumi no saliekamo koka ēku eksporta 2023. gadā bija 70,8 miljoni eiro (3,8% no kopējā pasaules eksporta), un tas nodrošināja Latvijai astoto vietu pasaulē. Pēc ienākumiem no saliekamo koka ēku eksporta 2023. gadā Latvija apsteidza Austriju (3,5% no kopējā pasaules eksporta), Zviedriju (3,5% no kopējā pasaules eksporta), Ķīnu (3,4% no kopējā pasaules eksporta), Nīderlandi (3,2% no kopējā pasaules eksporta) un Somiju (3,1% no kopējā pasaules eksporta).

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kā rūpniecības nozare līdz 2030. gadam var samazināt globālās oglekļa emisijas

Db.lv,07.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ABB sniedz savu ieguldījumu jaunā ziņojumā, kas izklāsta, kā rūpniecības nozare līdz 2030. gadam var samazināt globālās oglekļa emisijas par 11%, ietaupot 437 miljardus ASV dolāru gadā.

Rūpniecības nozarei saskaroties ar iepriekš nepieredzētu izaicinājumu izpildīt globālos dekarbonizācijas mērķus, vienlaicīgi risinot pieaugošo pieprasījumu, jaunā Energoefektivitātes kustības (EEM) sagatavotā ziņojumā ir atspoguļots, kā uzņēmumi var sākt nekavējoties rīkoties. EEM ir globāls ABB dibināts forums, kurā šobrīd ietilpst vairāk nekā 400 organizācijas, kas dalās ar idejām un labo praksi un ko vieno apņemšanās izveidot energoefektīvāku pasauli.

Šodien publicētā „Rūpnieciskās energoefektivitātes izpētes piemēra” mērķis ir sniegt korporatīvajiem tirgus līderiem ieskatu 10 pasākumos, kas balstīti uz pārbaudītām tehnoloģijām, kam ir jēgpilna ietekme uz izmaksām un emisijām un ko var ātri ieviest bez sarežģītu vai dārgu projektu īstenošanas. Balstoties uz „Rūpnieciskās energoefektivitātes protokolu”, ko 2022. gadā publicēja EEM, jaunās vadlīnijas palīdz korporācijām risināt vienu no lielākajiem šķēršļiem ceļā uz energoefektivitāti: savas komercdarbības gadījumu izpētes īstenošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Finanšu tirgu analīze – ko pieredzējām un kas mūs sagaida?

Astra Šepa, Swedbank Individuālās apkalpošanas daļas vadītāja,08.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējie gadi nākuši ar pārsteigumiem, kas ietekmējuši mūsu visu ikdienu, tostarp investoru.

Pandēmija 2021.gadā, karš Ukrainā 2022. gadā un arī 2023.gads “neiepalika”, bet turpinājās ar jauniem ģeopolitiskajiem saasinājumiem, rekordaugstu inflāciju un attiecīgi asu monetāro politiku ar augstām procentu likmēm. Taču, neskatoties uz nestabilitāti un jaunajiem izaicinājumiem, gads vienlaicīgi bija arī ienesīgs ieguldītājiem.

Cenu rekordi un centrālo banku cīņa

Viena no top tendencēm 2023.gadā noteikti bija cīņa ar rekordaugstu inflāciju visā pasaulē. Eiropas Centrālās bankas pretreakcija bija īstenot straujāko procentu likmju paaugstināšanu tās vēsturē. Arī ASV Federālā rezervju sistēma cēla procentlikmes visa gada garumā. Tas, protams, vājināja valstu ekonomikas izaugsmes un viesa izmaiņas arī investoru uzvedībā, kas kā pievilcīgus uzkrājumu un ieguldījumu risinājumus atkal sāka uzskatīt depozītus un obligācijas to ienesīguma dēļ.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV kompānija "Intel" pirmdien paziņoja, ka atliek par diviem gadiem savus plānus uzcelt mikroshēmu rūpnīcas Polijā un Vācijā, jo pieprasījums pēc šīs kompānijas produkcijas izrādījies zemāks par gaidīto.

Šis paziņojums būs liels trieciens Polijas un Vācijas valdībām, kas ir ievērojami subsidējušas šos projektus un slavējušas tos kā lielu atbalstu nacionālajai rūpniecībai.

"Intel" paziņoja, ka tai nāksies atlikt arī savus projektus Malaizijā, bet plāni ASV netiks ietekmēti.

Vācijā "Intel" rūpnīcas būvniecību bija paredzēts sākt 2023.gadā, bet tā aizkavējās, jo kara Ukrainā dēļ pieauga inflācija.

Vācijas amatpersonas un "Intel" mēnešiem ilgās sarunās apsprieda finansējumu, līdz abas puses 2023.gada jūnijā parakstīja vienošanos, kas ietver palielinātas subsīdijas.

Vācija palielināja savu subsīdiju 30 miljardu eiro vērtās rūpnīcas projekta uzsākšanai līdz gandrīz 10 miljardiem eiro, kas par apmēram trim miljardiem eiro pārsniedz sākotnēji piedāvāto summu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Namdaru un būvgaldnieku darinājumu ražošana Latvijā – nozīmīgs nišas produkts

Juris Paiders, speciāli Dienas Biznesam,30.10.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija 2023. gadā bija viens no globāliem līderiem namdaru un būvgaldnieku kokmateriālu darinājumu ražošanā un eksportā.

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), 2023. gadā Latvija bija viens no globāliem līderiem namdaru un būvgaldnieku kokmateriālu darinājumu ražošanā un eksportā. Rēķinot eksporta ienākumus uz vienu iedzīvotāju, 2023. gadā Latvija ar 14,3 eiro bija 3. vietā pasaulē. Vairāk par Latviju uz vienu iedzīvotāju eksportēja Igaunija (64,9 eiro uz vienu iedzīvotāju), tā bija pirmajā vietā pasaulē. Šajā grupā (preces kods pēc Kombinētās nomenklatūras 2024. gada klasifikācijas - 441899) tiek ieskaitīti kokrūpniecības ražojumi, kad koka daļas, izmantojot dažādas metodes (t.sk. presēšanu, karsēšanu u.c.), tiek savienotas kopā, parasti veidojot precīzus iegriezumus materiālā. Šajā grupā neietilpst logu un durvju rāmji, sliekšņi, stabi un sijas, samontēti grīdas paneļi, koka slēģi, salikti grīdas dēļi, betonēšanas veidņi, strukturāli kokmateriālu izstrādājumi, šūnveida koka paneļi un gatavas, bet nesaliktas mājas, kā arī izstrādājumi no bambusa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvija - pasaules līdere skaidbetona izstrādājumu ražošanā

Juris Paiders, speciāli Dienas Biznesam,20.11.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center dati (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), tad pēc ienākumiem no skaidbetona izstrādājumu eksporta apjoma uz vienu iedzīvotāju 2023. gadā Latvija bija pirmajā vietā pasaulē, bet Latvijas daļa globālajā skaidbetona eksportā sasniedza 2,08%.

Šeit gan ir jāprecizē, ka skaidbetons ir vienkāršots Kombinētās preču nomenklatūras 6808 koda preču grupas apzīmējums. Precīza definīcija atbilstoši kombinētai preču nomenklatūrai ir “paneļi, plātnes, plātnītes, bloki un tamlīdzīgi izstrādājumi no augu šķiedrām, salmiem vai ēveļskaidām, šķeldām, drumslām, zāģu skaidām vai citiem koksnes atkritumiem, kas aglomerēti ar cementu, ģipsi vai citām minerālu saistvielām” .Cilvēce jau izsenis centās atrast celtniecības materiālus, kas varētu uzlabot dažāda veida koksnes vai koksnes šķiedru materiālu īpašības, ugunsdrošību u.c. Viens no senākajiem risinājumiem bija pītas zaru vai cita veida kokšķiedru būves apmest ar māliem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas banku sektors šogad pirmajā pusgadā strādāja ar peļņu 305,657 miljonu eiro apmērā, kas ir par 12,8% mazāk nekā 2023.gada attiecīgajā periodā, liecina Latvijas Bankas publiskotie dati.

Banku procentu ienākumi 2024.gada pirmajos sešos mēnešos veidoja 776,22 miljonus eiro, kas ir par 35% vairāk nekā 2023.gada pirmajā pusgadā, kamēr procentu izdevumi pieauga 3,3 reizes un sasniedza 208,46 miljonus eiro.

Savukārt banku komisijas naudas ienākumi šogad pirmajā pusgadā bija 168,324 miljonu eiro apmērā, kas ir par 0,1% mazāk nekā 2023.gada pirmajā pusgadā, bet banku komisijas naudas izdevumi pieauga par 3% - līdz 50,466 miljoniem eiro.

2024.gada jūnija beigās banku sektora aktīvi bija kopumā 28,629 miljardu eiro apmērā, kas ir par 1,4% jeb 382,022 miljoniem eiro vairāk nekā 2023.gada beigās, kad banku sektora aktīvi veidoja 28,247 miljardus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas banku sektors šogad pirmajā ceturksnī strādāja ar peļņu 165,765 miljonu eiro apmērā, kas ir par 15,6% vairāk nekā 2023.gada attiecīgajā periodā, liecina Latvijas Bankas publiskotie dati.

Banku procentu ienākumi 2024.gada pirmajos trijos mēnešos veidoja 385,764 miljonus eiro, kas ir par 48,3% vairāk nekā 2023.gada pirmajā ceturksnī, kamēr procentu izdevumi bija 99,98 miljonu eiro apmērā, kas ir pieaugums četras reizes.

Savukārt banku komisijas naudas ienākumi šogad pirmajā ceturksnī bija 82,317 miljonu eiro apmērā, kas ir par 3,2% vairāk nekā 2023.gada pirmajā ceturksnī, bet banku komisijas naudas izdevumi pieauga par 5,7% - līdz 24,03 miljoniem eiro.

2024.gada marta beigās banku sektora aktīvi bija kopumā 28,73 miljardu eiro apmērā, kas ir par 1,7% jeb 483,162 miljoniem eiro vairāk nekā 2023.gada beigās, kad banku sektora aktīvi veidoja 28,247 miljardus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kādiem pasaules notikumiem investējot būtu jāpievērš uzmanība?

Rolands Zauls, Swedbank investīciju produktu līnijas vadītājs,09.09.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada norises globālajā ekonomikā un finanšu tirgos turpina nolikt ieguldītājus krustcelēs – kādu investīciju stratēģiju turpmāk īstenot? To veicinājuši centrālo banku lēmumi, tāpat investorus satrauc iespējamais tehnoloģiju burbulis un ģeopolitiskās nesaskaņas, ASV un citu valstu parādi, kā arī citi riski.

Turklāt būtiski notikumi šogad mēdz visai strauji mainīties un attīstīties. Kādi ir galvenie pašreizējie riski un ko darīt investoram

Ģeopolitika: konfliktu scenāriju eskalācija

Jau vairākus gadus ģeopolitika kļuvusi par vienu no būtiskākajiem ekonomikas un finanšu tirgu risku avotiem. Ukrainas karš ilgst trešo gadu, konflikts Tuvajos Austrumos draud saasināties, Taivānas statuss joprojām ir ASV un Ķīnas spriedzes avots, kā arī globālā sacensība par to, kas dominēs tehnoloģiju nākotnē, licis pasaulei kļūt kareivīgākai. Līdz ar to ģeopolitiskā riska rādītāji ir pieauguši. Tomēr plašākā vēsturiskā kontekstā tie joprojām izskatās ierobežoti. Tāpat arī finanšu tirgus baiļu rādītājs, ko mēra ar VIX indeksu, joprojām ir salīdzinoši zems (atskaitot augusta sākuma akciju izpārdošanu). Sākoties karam Ukrainā, tas pāris mēnešus pakāpās virs 33 punktiem, pēc tam atkal noslīdot uz leju. Turklāt šis indekss ne tuvu nav tam līmenim, kāds bija 2008. gada lielās finanšu krīzes laikā – 59 punkti, vai 2020. gada kovida pandēmijas laikā – pie 53 punktiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

No Danske Bank samaksātā soda ASV Igaunijai pārskaitīs 50 miljonus eiro

LETA--BNS,13.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kā pateicību par sadarbību izmeklēšanā ASV Tieslietu ministrija Igaunijai izmaksās 50 miljonus ASV dolāru (47,1 miljards eiro) no divu miljardu ASV dolāru soda, kuru piekritusi maksāt Dānijas banka "Danske Bank", atzīstot vainu saistībā ar apsūdzībām plaša mēroga naudas atmazgāšanā, izmantojot filiāli Igaunijā.

Igaunijas tieslietu ministrs Kalle Lānets pēc tikšanās ar ASV kolēģi Meriku Gārlendu informēja, ka ASV puse novērtē Igaunijas sadarbību gan naudas atmazgāšanas lietā, gan kibernoziegumu izmeklēšanā.

ASV tieslietu ministrija ir principiāli nolēmusi daļu "Danske Bank" samaksātās soda naudas piešķirt Igaunijai. Pašlaik ASV varasiestādes risina tehniskus jautājumus, jo tam nepieciešams ASV Valsts departamenta, citu institūciju un atsevišķos gadījumos arī Kongresa apstiprinājums.

Lānets uzsvēra, ka Igaunija turpinās sadarbību ar ASV juridiskajā jomā, cenšoties panākt Krievijas vadības saukšanu pie atbildības par agresijas noziegumiem Ukrainā. Igaunija vēlas stiprināt sadarbību ar ASV arī tiesu medicīnas jomā un atbalstā partnervalstīm cīņā pret korupciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Pusvadītāju nozare Latvijā: pārāk liela iespēja, lai to palaistu garām

Renāts Lokomets, Edgars Poga, Venture Faculty,05.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības Mikroshēmu akta apstiprināšana ir vērā ņemami palielinājusi Latvijas izredzes izrauties strauji augošajā pusvadītāju tehnoloģiju ražošanas nozarē.

Tieši šai nozarei ir potenciāls Latviju izvirzīt ES tehnoloģiskās autonomijas veicināšanas priekšgalā, balstoties uz Latvijas vēsturiski spēcīgo tehnoloģiju un zināšanu kapitālu pusvadītāju tehnoloģiju ražošanā1.

Tādēļ Latvijai ir viss nepieciešamais, lai ieņemtu vadošo vietu strauji augošajā pusvadītāju tehnoloģiju nozarē. To var panākt, ja tā tiek izvirzīta par prioritāti, un potenciāli aizvieto kādu no pastāvošajām, kā, piemēram, tranzītu, banku nozari vai tūrismu, ar augstajām tehnoloģijām, kas attīstītu ekonomiku un izveidotu jaunas darba vietas Latvijā2.

Pusvadītāju tehnoloģiju nozares attīstības iespējas Latvijā

Komentāri

Pievienot komentāru