Inovācijām raksturīgais graujošais efekts uz esošo lietu kārtību sit arī pašiem izgudrotājiem; Rīgā gan viss mierīgi, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.
Kas vienam ir tehnoloģiju dota iespēja darba tirgū, tas otram – ierastās kārtības satricinājums. Pēdējā laikā šī tehnoloģisko jauninājumu dilemma ļoti uzskatāmi ir sevi pieteikusi daudzās pasaules lielpilsētās, kur pieejami individuālo taksometru pakalpojumi ar ASV sākum- uzņēmuma radītās mobilās aplikācijas UberPop starpniecību. Inovācijas, ar to domājot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, pēc šī vārda definīcijas ir graujošas (angliski – disruptive), un tieši Uber sakarā to visā pasaulē jūt tradicionālais taksometru bizness.
2009. gadā Kalifornijas tehnoloģijām slavenajā Silīcija ielejā izveidotais sākumuzņēmums 2012. gadā sāka biznesu globāli, ko, vismaz spriežot pēc izplatības, citādi kā par uzvaras gājienu nevar nosaukt – aplikācijas sniegtie pakalpojumi tiek izmantoti 58 valstīs, un tās vērtība tiek lēsta 50 mljrd. USD. Spriežot pēc nereti vardarbīgajiem protestiem, nevarētu gan teikt, ka tehnoloģiskā jauninājuma nepārprotams uzvaras gājiens būtu noticis arī cilvēku sirdīs.
Pakalpojuma klienti, kas ar vied- tālruņa aplikācijas palīdzību izsauc taksometru, ir apmierināti, jo Uber braucieni, kam biznesa modeļa fonā nav taksometru parka un administrācijas uzturēšana, ir lētāki, un to atsaukšanās uz izsaukumu arī notiek operatīvāk. Tradicionālais bizness no tā cieš, un tas rada sociālos riskus arī pašvaldībām, kurās aplikācijas pakalpojumi darbojas. Un tādu pasaulē ir jau ļoti daudz (skat. info).
Neredz jēgu
Progresīvā ASV kompānija ir klātesoša arī Baltijā, tikai dažādā intensitātē. Tallinā tā jau darbojas pilnā sparā, Lietuvā kompānijas labā strādā daži programmētāji, bet Rīgā pagaidām ir klusums. Ja neskaita tā kā durvīs ielikto kāju ar UberRiga pieteikšanos mikroblogu vietnē Twitter vairāk nekā pirms gada. Lietotāju vērību tas acīmredzami nav piesaistījis nekādu.
Patlaban Uber izredzes Latvijā kā salīdzinoši mazas vērtē Latvijas Darba devēju konfederācijas padomes loceklis un taksometru biznesa konsultants Jānis Naglis. «Pats esmu lejupielādējis šo aplikāciju un pētu, kā viņi darbojas un attīstās. Tomēr Latvijā darboties Uber nav īsti ekonomiskā pamata, jo vietējo taksometru kompāniju piedāvātie tarifi ir zemi,» viņš raksturo galveno skepses iemeslu. Citviet tieši pakalpojuma cenas starpība ir Uber sprādzienveidīgās popularitātes dzenulis.
Visu rakstu Jaunumi šķeļ sabiedrību lasiet 8. oktobra laikrakstā Dienas Bizness.