Uzņēmumu Uber šogad skāruši vairāki publiskās komunikācijas skandāli, ko acīmredzami izraisījusi savdabīga izpratne par uzņēmuma piedāvāto pakalpojumu un atbildību, kas ar to saistīta. Reputācijas problēmas publiski atzinis arī Uber kompānijas šī brīža vadītājs Dara Khosrowshahi. Medijos lasīts, ka Londona nav pirmā pilsēta, kurā Uber saskaras ar līdzīgām problēmām – nepienācīga pakalpojuma drošība, tehnoloģiju izmantošana, lai bloķētu uzraugošo institūciju pilnīgu pieeju aplikācijai, kas ir pakalpojuma organizēšanas pamatā – diskusija par šiem jautājumiem arvien nonāk Eiropas mediju dienaskārtībā.

Kopbraucēji veicina papildu nesakārtotību jau tā problemātiskā nozarē

Publiskā informācija par kopbraukšanas pakalpojumu sniedzējiem atgādina kaut ko jau pieredzētu un ļoti pazīstamu – nesakārtotu taksometru pakalpojumu Rīgas pilsētā, kurā paralēli taksometriem identisku pakalpojumu sniedz Taxify, kas savā mājaslapā aicina katru interesentu ar privāto automašīnu «pelnīt labu naudu ar savu auto».

Šķiet, ka Uber, Taxify un līdzīgiem kopbraukšanas organizētājiem ir vēlme izmantot visas iespējas, ko dod pasažieru pārvadāšanas pakalpojums, bet ignorēt ar to saistīto atbildību pret pasažieriem, nodokļu nomaksu un pakalpojuma drošību.

Automobiļu uzņēmums Volvo Cars un taksometru pakalpojumu firma Uber prezentējusi kopīgi izstrādātu ražošanas automobili, kas spēj braukt patstāvīgi.

Uber un Volvo Cars 2016. gadā noslēdza inženiertehnoloģiju sadarbības līgumu un kopš tā laika izstrādājuši vairākus prototipus ar mērķi paātrināt uzņēmuma autonomo automobiļu izstrādi. Volvo XC90 SUV ir pirmais ražošanas automobilis, kas apvienojumā ar Uber autonomās braukšanas sistēmu spēj braukt pilnīgi patstāvīgi.

XC90 bāzes automobilis ir aprīkots ar galvenajām drošības funkcijām, kas ļauj Uber instalēt savu autonomās braukšanas sistēmu, kas, iespējams, ļaus nākotnē izmantot pašbraucošos automobiļus Uber tīklā kā autonomas koplietošanas pakalpojumu.

Volvo Cars autonomajai braukšanai gatavā ražošanas automobiļa svarīgākās īpašības ir vairākas rezerves sistēmas stūrēšanas un bremzēšanas funkcijām, kā arī akumulatora rezerves jauda. Ja kāda no primārajām sistēmām kāda iemesla dēļ nespēj darboties, rezerves sistēmas ir ieprogrammētas nekavējoties apturēt automobili.

Graujoši inovatīvajai un skandālu apvītajai Uber jāliekas mierā ar pasaules iekarošanu

Tehnoloģiju jaunuzņēmums un taksometru pasūtījumu kompānija Uber kopš tās sākumiem 2009. gadā ir viena no dalīšanās ekonomikas pionierēm un graujošu jauninājumu strauja ieviesēja.

Līdzīgi kā decentralizētā naktsmītņu izīrēšanas vietne Airbnb apgrieza ar kājām gaisā viesnīcu industrijas loģiku, tā Uber ap to pašu laiku ir izdarījusi ar taksometru pakalpojumiem. Saprotams, ka tradicionālā industrija ir ar to nemierā un līdzi tai arī nacionālie tirgus regulatori, likumdevēji, pašvaldības, darba tiesību aktīvisti un kas tik vēl ne. Kritiķu Uber netrūkst, kas acīmredzot ir viens no iemesliem kompānijas tradicionālajam kurlumam pret kliedzējiem un brīdinātājiem, lai sava vadītāja Trevisa Kalanika vadībā turpinātu reizē graujošā un progresīvā biznesa modeļa ekspansiju pasaulē. Acīmredzamā problēma, kas nu jau ir skaidra arī pašai kompānijai, ir tas, ka šādai stūrgalvības kultūrai līdztekus Uber ir attīstījusies arogances jeb nepamatotu, uzpūtīgu ambīciju kultūra un visatļautības kults.

ASV kopbraukšanas pakalpojumu kompānija «Uber» otrdien paziņoja, ka hakeri nozaguši 57 miljonu šīs kompānijas klientu un šoferu personīgos datus, bet šis hakeru uzbrukums vienu gadu ticis slēpts.

«Nekam no tā nevajadzēja notikt, un es tam nemeklēšu attaisnojumus,» paziņojumā sacīja «Uber» vadītājs Dara Hosrovšahi, kas augustā pārņēma šo kompāniju.

Divi no «Uber» informācijas drošības komandas locekļiem, kuru reakcija uz šo hakeru uzbrukumu ietvēra lietotāju neinformēšanu par hakeru ielaušanos viņu datos, kopš otrdienas ir atlaisti, pavēstīja Hosrovšahi.

«Uber» vadītājs sacīja, ka tikai nesen uzzinājis par to, ka nepiederošas personas ielauzušās mākonī bāzētā serverī, ko izmantoja šī kompānija, un lejuplādējušas «ievērojamu» informācijas apjomu.

Nozagtajās datnēs bija «Uber» lietotāju vārdi, e-pasta adreses un mobilo tālruņu numuri, kā arī apmēram 600 000 šoferu vārdi un autovadītāja tiesību informācija.

Francijas Kasācijas tiesa ir nolēmusi, ka attiecības starp ASV kopbraukšanas pakalpojuma kompāniju "Uber" un autovadītāju jāklasificē kā darba līgums.

Pieslēdzoties "Uber" digitālajai platformai, starp vadītāju un uzņēmumu tiek nodibinātas subordinācijas attiecības. Tādējādi autovadītājs nesniedz pakalpojumus kā pašnodarbināta persona, bet gan kā darbinieks, secinājusi tiesa.

"Uber", izmantojot digitālo platformu, savieno autovadītājus un klientus. Pēc tam, kad "Uber" slēdza vadītāja kontu, autovadītājs pieprasīja pārklasificēt līgumattiecības ar šo uzņēmumu kā darba līgumu.

Kasācijas tiesa secinājusi, ka pašnodarbinātības kritēriji ietver iespēju veidot savu klientu loku, brīvību noteikt savu izcenojumu un brīvību noteikt pakalpojuma sniegšanas nosacījumus. Un otrādi - darba līgums balstīts uz darba devēja pilnvarām dot norādījumus, pārraudzīt to izpildi un noteikt sankcijas par doto norādījumu neievērošanu.

ASV kopbraukšanas un pārtikas piegādes pakalpojumu kompānijas "Uber" informācijas tehnoloģiju uzņēmums Lietuvā "Uber Lithuania Software and Development" slēdz savu informācijas tehnoloģiju centru Viļņā, informēja uzņēmumā.

Paziņojumu par atlaišanu saņēmuši 39 darbinieki. Kompānija par plāniem informējusi arī Nodarbinātības dienestu.

Nodarbinātības dienestā apliecināja, ka kolektīvās atlaišanas iemesls ir kompānijas darbības izbeigšana un uzņēmuma likvidācija pēc vienīgā īpašnieka lēmuma. Darbu cita starpā zaudēs 16 inženieri un 12 vecākie programmētāji.

Pašlaik "Uber Lithuania Software and Development" ir 49 darbinieki, liecina Lietuvas sociālās apdrošināšanas fonda "SoDra" dati.

Par plāniem slēgt programmēšanas biroju Viļņā "Uber" paziņoja septembrī, uzsverot, ka tas neietekmēs kompānijas kopbraukšanas pakalpojumu sniegšanu.

Lēmumu nav ietekmējusi ekonomiskā situācija vai karš Ukrainā, norādīja "Uber", piebilstot, ka uzņēmums apņēmies visiem darbiniekiem, kurus skar šis lēmums, piedāvāt "citas iespējas kompānijā".

ASV kopbraukšanas un pārtikas piegādes pakalpojumu kompānijas "Uber" informācijas tehnoloģiju uzņēmums "Uber Lithuania Software and Development", kas maksā vienas no lielākajām algām Lietuvā, plāno slēgt programmēšanas biroju Viļņā, kompānija apstiprinājusi ziņu portālam "15min.lt".

Tas neietekmēs kompānijas kopbraukšanas pakalpojumu sniegšanu, uzsvērts uzņēmumā.

Lēmumu nav ietekmējusi ekonomiskā situācija vai karš Ukrainā, norādīja "Uber", piebilstot, ka kompānija apņēmusies visiem darbiniekiem, kurus skar šis lēmums, piedāvāt "citas iespējas kompānijā".

"Lēmuma mērķis ir konsolidēt mūsu inženierijas resursus," pamatoja "Uber".

"Uber" nepaskaidroja iemeslus, kādēļ tiek slēgts programmēšanas birojs Viļņā.

Emuāra "The Pragmatic Engineer" autors Džerdžliks Orošs, kurš pirmais ziņoja par "Uber" programmēšanas biroja slēgšanu Viļņā, apgalvo, ka tas darbu turpinās līdz 2023.gada jūnijam.

"Uber Lithuania Software and Development" maksā vienas no lielākajām algām Lietuvā. Jūlijā tās maksātās algas bija otras lielākās valstī/

ASV kopbraukšanas pakalpojumu kompānija «Uber» nākamgad plānotajā debijā fondu biržā plāno sasniegt tirgus vērtību virs 100 miljardiem dolāru (86 miljardus eiro), un šis varētu kļūt par visu laiku lielāko tehnoloģiju sektora akciju sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO), otrdien paziņoja uzņēmumam pietuvināti informācijas avoti.

Tie norāda, ka «Uber» apsver iespēju paātrināt IPO plānus un fondu biržā debitēt 2019.gada pirmajā pusgadā, nevis otrajā pusgadā, kā paredzēts.

Tikmēr laikraksts «Wall Street Journal» vēsta, ka uzņēmuma tirgus vērtība varētu sasniegt pat 120 miljardus dolāru.

Japānas autobūves kompānija «Toyota Motor Corp.» augustā pavēstīja, ka investēs aptuveni 500 miljonus dolāru «Uber», lai sadarbotos autonomās vadības automobiļu masveida ražošanā. Pēc šo investīciju veikšanas «Uber» novērtēts 72 miljardu dolāru apmērā.

Ja «Uber» tirgus vērtība sasniegs 100 miljardus dolāru, tad uzņēmums būs vērtīgāks par trīs autoražotāju «General Motors», «Ford» un «Fiat Chrysler Automobiles» kopīgo tirgus vērtību.

Kopbraukšanas pakalpojumu kompānijas Uber pasažieri ASV ievietojuši sūdzības vietnē Twitter, jo kādas kļūmes dēļ viņu rēķini bijuši simts reizes lielāki nekā reklamētās cenas, ziņo BBC.

Tā, piemēram, viens brauciens, kuram vajadzēja izmaksāt 96,72 ASV dolārus, maksājis 9672 ASV dolārus, bet daži maksājumi bijuši tik lieli, ka izsaukuši brīdinājumus par krāpšanu.

Šī maksājumu problēma, iespējams, skārusi braucējus Sandjego un Vašingtonā.

Uber informē, ka šis problēmjautājums esot ātri atrisināts, bet atsakās izpaust informāciju, cik daudz pasažierus tas skāris.

Kāda Uber lietotāja vēsta, ka 1905 ASV dolāru rēķins 19.05 ASV dolāru vietā novedis pie tā, ka viņas vīrs palicis bez naudas līdzekļiem savā dzimšanas dienā. Turklāt klienti sūdzējušies, ka nav bijis tieša veida, kā paziņot par šo problēmu Uber.

Uber atzinis, ka saprot, cik šokējoša šī kļūme bijusi pasažieriem, bet pēc tās novēršanas visiem ir piemērotas reklamētās cenas.

Eiropas Tiesa trešdien pieņēmusi lēmumu, ka Uber ir parasta transporta kompānija, nevis lietotne, tāpēc tai piemērojams attiecīgs regulējums.

Tādējādi šis ir kārtējais trieciens ASV kopbraukšanas pakalpojumu kompānijai Uber, kas jau saņēmusi vietējo taksometru vadītāju un amatpersonu kritiku par vietējo noteikumu pārkāpšanu.

«Uber nodrošinātais pakalpojums, kas savieno privātpersonas ar neprofesionāliem autovadītājiem, aptver pakalpojumus transporta nozarē,» norāda Eiropas Tiesa. «Tādējādi dalībvalstis var noregulēt nosacījumus šī pakalpojuma sniegšanai.»

Uber apgalvo, ka tas ir tikai pakalpojuma sniedzējs, savienojot patērētājus ar autovadītājiem vairāk nekā 600 pilsētās. Taču taksometru uzņēmumi un citi konkurenti pauduši ievērojamus iebildumus, uzsverot, ka šī situācija ļauj kompānijai izvairīties no noteikumu ievērošanas, tostarp autovadītāju apmācības un licencēšanas.

Publiski izskanējusi neoficiāla informācija, ka Krievijas tiešsaistes pakalpojumu operators Yandex.Taxi, iespējams, jau pavisam drīz varētu uzsākt savu darbību Rīgā. Taksometru nozares pārstāvji gan atzīmē, ka Yandex.Taxi jau pāris gadus taisās darboties Latvijā, bet tā arī tas nav noticis.

Taksometru izsaukšanas platformas Taxify vadītājs Latvijā Juris Krūmiņš uz jautājumu, kā vērtē jauna spēlētāja ienākšanu, DB norāda, ka visu laiku kāds baumo par ārzemju aplikāciju ienākšanu Latvijā. Arī Uber jau 2014. gadā plānoja sākt darbību Latvijas tirgū, tomēr to vēl nav izdarījuši.

«Konkurentu ienākšanu nozarē vērtējam pozitīvi, jo konkurence uzlabo pakalpojuma kvalitāti iedzīvotājiem. Tirgus ir pietiekami liels vairākiem spēlētājiem. 98% braucienu notiek ar privāto transportlīdzekli vai sabiedrisko transportu, tāpēc ir kur augt. Turklāt liela daļa iedzīvotāju joprojām izmanto dispečeru pakalpojumus, lai izsauktu taksometru. Tas viss nākamo gadu laikā mainīsies. Taxify tirgū ir nostiprinājis savu pozīciju un strādā pie citiem inovatīviem risinājumiem, lai uzlabotu konkurētspēju,» piebilst J. Krūmiņš.

ASV kopbraukšanas pakalpojumu uzņēmums Uber gatavs piemēroties, lai atgūtu licenci darbībai Londonā, atsaucoties uz tā pārstāvja sacīto, ziņo BBC.

Toms Elvidžs sacījis, ka uzņēmums «vēlētos uzzināt, ko mēs varam darīt», taču tam nepieciešamas sarunas ar Londonas transporta sistēmas operatoru Transport for London (TfL). Uzņēmums vēlas dialogu, kas līdz šim diemžēl neesot bijis.

Savukārt TfL pārstāvis no komentāriem medijiem atteicies.

Uber cenšoties sarunāt tikšanos ar Londonas mēru Sadiku Hanu jau kopš viņa ievēlēšanas 2016. gada maijā, taču neveiksmīgi.

Vairāk nekā 680 000 cilvēku parakstījuši tiešsaistes petīciju, lai saglabātu Uber darbību Londonā arī pēc licences beigām 30. septembrī.

TfL, skaidrojot Uber gadījumu, norāda uz nespēju ziņot par smagiem noziedzīgiem nodarījumiem, veikt pietiekamu

2.novembra Valsts sekretāru sanāksmē pieteikti divi jauni Satiksmes ministrijas izstrādāti noteikumu projekti, kas nosaka kārtību kādā veicami pasažieru komercpārvadājumu ar taksometru un prasības speciālās atļaujas jeb licences saņemšanai un par valsts nodevu par speciālās atļaujas izsniegšanu komercpārvadājumu veikšanai ar autotransportu, informē Satiksmes ministrijas (SM) Sabiedrisko attiecību speciāliste Ilze Greiškalna.

Grozījumi Autopārvadājuma likumā, kas stāsies spēkā 2018.gada 1.martā nosaka, ka licences pasažieru komercpārvadājumiem ar taksometriem turpmāk izsniegs republikas pilsētas domes un plānošanas reģioni. Noteikts, ka plānošanas reģiona izsniegtā licence nedod tiesības veikt pasažieru komercpārvadājumus ar taksometru republikas pilsētas teritorijā un otrādi – republikas pilsētas izsniegtā licence nedod tiesības veikt pasažieru komercpārvadājumus ar taksometru pārējā plānošanas reģiona teritorijā.

Ministrijā skaidro, ka licence dod tiesības nogādāt pasažieri uz jebkuru citu vietu ārpus republikas pilsētas vai pārējās plānošanas reģiona teritorijas, kurā saņemta licence. Noteikumu projekts nosaka prasības plānošanas reģiona un republikas pilsētas speciālās atļaujas saņemšanai, kārtību, kādā veicami pasažieru pārvadājumi ar taksometru, taksometru radītā vides piesārņojuma ierobežojumus un siltumnīcefekta gāzu emisiju apjomu plānošanas reģionos, kā arī Valsts ieņēmumu dienestam sniedzamās informācijas apjomu.

Londonas transporta sistēmas operators Transport for London piektdien paziņoja, ka neatjaunos ASV kopbraukšanas pakalpojumu kompānijas Uber darbības licenci pilsētā pēc tās termiņa beigām 30.septembrīm, ņemot vērā bažas par sabiedrības drošību.

Transport for London norāda, ka Uber darbība Londonā raisījusi bažas.

«Uber rīcība un darbība demonstrē korporatīvās atbildības trūkumu saistībā ar vairākiem jautājumiem, kas rada riskus sabiedrības drošībai,» vēsta Transport for London.

Šie jautājumi aptver nopietnu kriminālpārkāpumu ziņošanu un informācijas iegūšanu par taksometru vadītāju iepriekšēju sodāmību.

Likumdošana paredz, ka Uber ir laiks 21 diena, lai iesniegtu apelāciju pret šo lēmumu, taču uzņēmums jau paziņojis, ka to neplāno darīt.

Uber uzsver, ka lēmums neatjaunot kompānijas darbības licenci ietekmēs vairāk nekā 3,5 miljonus Londonas iedzīvotāju, kuri izmanto šo pakalpojumu.

Nīderlandes Datu aizsardzības institūcija (DPA) pirmdien paziņoja, ka ASV kopbraukšanas un pārtikas piegādes pakalpojumu kompānijai "Uber" piemērojusi 290 miljonu eiro naudassodu per Eiropas šoferu personas datu nodošanu ASV serveriem.

DPA norāda, ka datu nodošana ir "nopietns Eiropas Savienības Vispārīgās datu aizsardzības regulas (VDAR) pārkāpums," jo nav pienācīgi aizsargāta šoferu informācija.

""Uber" nav ievērojis VDAR prasības, lai nodrošinātu datu aizsardzību attiecībā uz to pārsūtīšanu uz ASV. Tas ir ļoti nopietni," skaidro DPA.

DPA vēstī, ka "Uber" apkopojis Eiropas šoferu sensitīvu informāciju, tostarp taksometru vadītāju licences, atrašanās vietas datus, fotogrāfijas, maksājumu informāciju, personu apliecinošus dokumentus "un dažos gadījumos pat šoferu kriminālos un medicīniskos datus".

Divu gadu laikā šī informācija tika nosūtīta "Uber" galvenajam pārvaldes birojam ASV, neizmantojot pārsūtīšanas rīkus, tādējādi personas datu aizsardzība nav bijusi pietiekama.

ASV kopbraukšanas pakalpojumu kompānija «Uber» plāno debitēt fondu biržā ar akcijas cenu, kas uzņēmumu novērtētu aptuveni 80-90 miljardu dolāru (71,9-80,9 miljardu eiro) apmērā, ceturtdien vēstīja ziņu aģentūra «Bloomberg».

«Uber» ilgi gaidītais akciju sākotnējais publiskais piedāvājums (IPO) tiek paredzēts nākamajā mēnesī, un «Bloomberg», atsaucoties uz anonīmiem informācijas avotiem, norāda, ka kompānija plāno akcijai noteikt 44-50 dolāru cenu.

Iepriekš analītiķi gan bija izteikuši varbūtību, ka «Uber» tirgus vērtība IPO varētu sasniegt 100 miljardus dolāru.

Kā ziņots, «Uber» 11.aprīlī iesniedza pieteikumu ilgi gaidītajam IPO, kas varētu būt pēdējos gados tehnoloģiju nozarē lielākais.

ASV Vērtspapīru un biržu komisijā (SEC) iesniegtajā pieteikumā gan nebija minēta konkrēta informācija par plānoto akciju pārdošanas cenu vai datumu IPO īstenošanai.

Iepriekš mediji vēstīja, ka «Uber» fondu biržas debijā plāno iegūt aptuveni desmit miljardus dolāru.

Tempī, ASV Arizonas štatā, kopbraukšanas pakalpojumu kompānijas «Uber» pašbraucošais automobilis notriecis sievieti, kura no gūtajām traumām mirusi, pirmdien paziņojusi policija.

Brīdī, kad automašīna notrieca sievieti, tajā atradās šoferis, taču spēkratu kontrolēja autonomā vadības tehnoloģija.

Negadījums notika naktī uz pirmdienu.

Sieviete tika nogādāta slimnīcā, kur no gūtajiem ievainojumiem mira.

Policija paziņoja, ka «Uber» sadarbojas ar tiesībsargājošajām iestādām šī incidenta izmeklēšanā.

«Uber» automašīnās ar autonomo vadīšanas tehnoloģiju vienmēr ir šoferis, kuram vajadzības brīdī jāpārņem kontrole pār automašīnu.

«Uber» paziņoja, ka aptur pašbraucošo automašīnu izmantošanu Ziemeļamerikā.

Pašbraucošās automašīnas arī agrāk iekļuvušas dažādos negadījumos, bet, cik zināms, šī ir pirmā reize, kad avārijā miris cilvēks.

Ātrums un tam pielāgoti risinājumi – šāds iespaids par Taivānu rodas, jau izkāpjot no lidmašīnas galvaspilsētas Taipejas lidostā un nonākot lielpilsētas satiksmes plūsmā. Apstākļi, kad ikdienu daudziem nosaka temps un laiks ir zelta vērtē, mudinājis šīs Āzijas valsts iedzīvotājus attīstīt dažādus e-biznesa modeļus, par kuru pielietojamību der padomāt arī Latvijā.

Uz Taivānas dinamisko attīstību un ekonomisko potenciālu skaidri norāda skaitļi - 23 miljoni iedzīvotāju un iekšzemes kopprodukts 523 miljardu ASV dolāru apmērā, kas Taivānu stabili ierindo starp tā dēvētajiem Āzijas tīģeriem. Taivānas interneta biznesu, kura specifiku man nupat bija iespēja iepazīt e-komercijas semināra ietvaros šajā valstī, vislabāk var raksturot skaitļi: interneta lietotāji - 17,6 miljoni, kopējā interneta tirgus vērtība - 34 miljardi ASV dolāru, 40% no interneta pirkumos veiktajiem darījumiem nāk no ārvalstīm. Taivānieši vecumā līdz 30 gadiem galvenokārt iepērkas internetā. 45% no patērētājiem izmanto tiešo pārdevēja platformu, bet 25% iepērkas ar Facebook starpniecību. Taivāna pēc ASV un Lielbritānijas ieņem trešo vietu pasaulē interneta biznesa izmantošanā un attīstībā.

Kriptopasaule šobrīd piedzīvo īstu ziemu gan tiešā, gan pārnestā nozīmē. Kriptovalūtu vērtībai strauji samazinoties, daudzi ir cietuši zaudējumus, bet citi šajā situācija saredz jaunas iespējas. Tostarp, viens no kriptopasaules vecbiedriem, kas veiksmīgi pārdzīvojis ne vienu vien kriptoziemu ir kriptobirža Binance.

Uz sarunu par to, kā biržai sokas šajā tirgus lejupslīdes periodā un, kas cilvēkus vispār mudina pievērsties blokķēžu tehnoloģijām un kriptovalūtām, uz sarunu aicinājām Binance pārstāvi Latvijā un Igaunijā Polinu Brotjē (Polina Brottier).

Kā nokļuvāt kriptovalūtu pasaulē un cik ilgi jau pārstāvat Binance Latvijā un Igaunijā?

Binance sāku strādāt pērnā gada septembrī. Mani ieintriģēja kriptovalūtas un blokķēdes tehnoloģijas. Pirmo kriptovalūtu pati iegādājos 2021. gada sākumā. Pirms manis blokķēdes un kriptovalūtas iesāka apgūt mana māsa. Mums ir kopīgs draugs, kurš mums ieteica izveidot kontus Binance. Māsa to izdarīja pirmā, iepazinās ar platformu un pēc tam apmācīja arī mani. Tāpat kā daudzi citi, sākotnēji arī es biju nedaudz apmaldījusies milzīgajā informācijas apjomā par kripto un vēlējos, lai kāds, kuram es uzticos, man palīdzētu.

Kamēr tehnoloģiju zādzību kaislības risina tiesā, pašbraucošo automašīnu pieteikums ielās ir ar mainīgām sekmēm

Šonedēļ ar Uber skandalozā un nu jau bijušā dibinātāja un vadītāja Trevisa Kalanika liecību Sanfrancisko sākas trīs nedēļas ilga prāva par intelektuālā īpašuma zādzību starp autonomās braukšanas tehnoloģiju kompāniju Waymo un taksometru pakalpojumu kompāniju Uber. Waymo ir Googles mātes uzņēmuma Alphabet biznesa vienība, kas izstrādā autonomās braukšanas tehnoloģijas pašbraucošām automašīnām. Strīda būtība ir komercnoslēpumu un tehnoloģiju zādzības shēma, kurā Uber tiek apsūdzēta kopā ar Waymo kādreizējo inženieri Entoniju Levandovski. Runa ir par tūkstošiem tehnisko dokumentu – 14 tūkstošiem failu, kurus no savas kādreizējās darbavietas uz Uber varētu būt pārnesis E. Levandovskis.

ASV kopbraukšanas pakalpojumu uzņēmums Uber maksās 148 miljonus ASV dolāru par izmeklēšanu saistībā ar 2016.gada datu drošības pārkāpumiem, ko uzņēmums tīši slēpis vismaz gadu, raksta CNN.

Izmeklēšana tiks veikta visos 50 ASV štatos un Vašingtonā, un Uber maksātā nauda tiks sadalīta starp štatiem. Saskaņā ar Ņujorkas ģenerālprokurora teikto, tas ir lielākais datu aizsardzības pārkāpums starp štatiem ASV vēsturē.

Izmeklēšanā tiek prasīts izvērtēt apgalvojumus, ka kompānija ir pārkāpusi likumdošanu, kas paredz ziņot, ka hakeri 2016.gadā nozaguši 57 miljonu lietotāju un autovadītāju personīgos datus. Informācija par šo pārkāpumu netika atklāta līdz pat 2017.gadam, kad Uber ziņoja, ka samaksājis 100 tūkstošus dolāru, lai hakeri iznīcinātu datus.

Uber paralēli lielajam maksājumam apņēmusies arī uzlabot darbinieku apmācību programmu, lai tie ziņotu par pārkāpumiem. Tāpat uzņēmums piekritis adaptēt datu pārkāpumu ziņošanas programmas un nolīgt trešo neatkarīgo ekspertu, kas izvērtētu kompānijas datu aizsardzības praksi.

Ministru kabinets 30. aprīlī atbalstīja Ekonomikas ministrijas priekšlikumu neradīt atsevišķu regulējumu sadarbības platformu jeb sadarbības ekonomikas jomas sakārtošanai, bet tā vietā uzlabot esošo regulējumu.

Kā sadarbības ekonomikas piemērus var minēt tādas platformas kā Taxify, airbnb, BlaBlaCar, SnappCar, Uber, Prosper, Wiseed un virkni citu. Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas datiem, kopumā Eiropas Savienībā (ES) ir 651 šāda platforma. Sadarbības ekonomikas attīstību var tikai apsveikt, vienlaikus skaidrs, ka regulējums ir jāpilnveido. Galvenokārt divu iemeslu dēļ: patērētāju aizsardzība un godīga konkurence.

Jāteic, ka ES valstu presē ir gana daudz rakstu par sadarbības ekonomiku, norādot uz tās ambivalenci. Proti, no vienas puses, pozitīvs ir sadarbības ekonomikas moto attiecībā uz resursiem: pieejamība, nevis īpašumtiesības, tāpat sadarbības platformas daudzus pakalpojumus cenas ziņā padara ļoti pieejamus klientiem, vienlaikus ļaujot gūt papildu ienākumus šo pakalpojumu sniedzējiem, kas pārsvarā nepieder pie sabiedrības turīgākā slāņa. No otras puses, problēmas rada tas, ka šīs platformas apzināti tiek pārvērstas par lieliem biznesiem, tādējādi kropļojot to radīšanas jēgu un veicinot negodīgu konkurenci. Tāpat sadarbības ekonomika izvirza jautājumu par strādājošo aizsardzību, sociālajām garantijām, nodokļu nomaksu.

#Izstrādātie noteikumi privāto vadītāju darbību nevis atvieglo, bet apzināti nosaka ievērojami sarežģītākas prasības nekā taksometriem, uzskata uzņēmums.

Pretēji sākotnējai iecerei nodrošināt iespēju pasažieru pārvadājumu pakalpojumus veikt arī privātpersonām, pašreiz Satiksmes ministrijas piedāvātie noteikumi, kas to regulētu, ir pretrunā ar Saeimas pieņemto Autopārvadājumu likumu. Taksometru izsaukšanas platforma Taxify paredz iespēju pamest Latvijas tirgu, ja plānotais regulējums stāsies spēkā bez izmaiņām.

«Jaunais noteikumu projekts paredz, ka, lai brīvajā laikā īstenotu šādu darbības veidu, ir jāreģistrē uzņēmums, jāsaņem uzņēmuma un automašīnas licence, kā arī jāmaksā sociālais nodoklis, lai vispār šādu licenci saņemtu, un tas viss sastāda ievērojamas izmaksas. Šajā gadījumā vairs nav atšķirības starp taksometru un individuālo automašīnas vadītāju pakalpojumu, un līdz ar to pilnībā zūd pieņemtā likuma jēga,» komentē Taxify vadītājs Latvijā Juris Krūmiņš. Viņš arī uzsver, ka privāto vadītāju regulējums ir būtisks, lai kopumā sakārtotu pasažieru pārvadājumu nozari Latvijā.

Saeima ceturtdien, 28.septembrī, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Autopārvadājumu likumā, kas paredz ieviest kopbraukšanas pakalpojuma regulējumu, kā arī pilnveidot taksometru un autoostu darbību.

Kopbraukšana noteikta kā pasažieru komercpārvadājums ar vieglo automobili, kurā ir ne vairāk kā četras pasažieru sēdvietas. Tas būs pakalpojums ar vieglo automašīnu līdztekus pasažieru komercpārvadājumiem ar taksometru. Šādu pakalpojumu varēs piedāvāt, pieprasīt un apstiprināt, izmantojot tikai elektronisko sakaru līdzekļus tiešsaistē tīmekļvietnē vai mobilajā aplikācijā. Apmaksāt šādu pakalpojumu varēs tikai bezskaidrā naudā. Jaunais regulējums stāsies spēkā nākamā gada 1.martā. Praktisko kārtību kopbraukšanas pakalpojumam noteiks valdība.

Viedoklis: Uber, līdzīgi kā Taxify, ir korporatīvās identitātes krīze