Mājokļu pieejamību uzlabotu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes samazināšana energoefektīvajiem mājokļiem līdz 120 kvadrātmetru platībā un valsts nodevas atcelšana pirmajam mājoklim, aģentūrai LETA pavēstīja mājokļu attīstītāja "Bonava Latvija" valdes priekšsēdētājs Mareks Kļaviņš.

Viņš norāda uz pozitīviem piemēriem Eiropā, piemēram, Čehijā, kur šādi atvieglojumi sekmējuši nekustamā īpašuma tirgus izaugsmi.

Kļaviņš skaidro, ka PVN samazinājums energoefektīviem mājokļiem pazeminātu kopējo mājokļa cenu, padarot to vieglāk pieejamu ģimenēm ar bērniem, kuras citādi, iespējams, nevarētu atļauties plašāku dzīvesvietu.

Kļaviņš uzsver, ka šāda PVN samazināšana no valsts puses radītu īslaicīgus ieņēmumu samazinājumus, tomēr kopējā ekonomiskā ietekme būtu pozitīva. Lielāks nekustamo īpašumu pieejamības līmenis sekmētu stabilāku tirgu, vienlaikus stimulējot darbaspēka nodokļu, ienākumu nodokļu un citu nodokļu plūsmu valstij.

Atšķirībā no otrreizējā tirgus mājokļiem vairāk nekā 28% no jauna mājokļa cenas veido nodokļi - PVN, darbaspēka nodoklis, uzņēmumu un iedzīvotāju ienākuma nodokļi, skaidro Kļaviņš. Viņš skaidro, ka, piemēram, ja PVN samazinātu no 21% uz 12% mājoklim, kura cena ir 162 000 eiro, ģimene to varētu iegādāties par 150 000 eiro, bet valsts šā vai tā nodokļos saņemtu 34 000 eiro.

Ieguldot vairāk nekā 70 miljonu eiro, Dreiliņos taps līdz šim vērienīgākais jauno projektu attīstītāja “Bonava Latvija” daudzdzīvokļu māju ciemats Baltijā – “Valterciems”.

Projektu ar 15 dzīvojamām ēkām un vairāk nekā 800 energoefektīviem dzīvokļiem starp Kaivas un Ēvalda Valtera ielu plānots īstenot piecās kārtās. Darbs pie pirmās mājas tiks uzsākts oktobrī, bet dzīvokļu pārdošana – jau 17. augustā.

Kā pirmā Ēvalda Valtera ielas tuvumā taps sešstāvu māja ar 42 divu līdz četru istabu dzīvokļiem un labiekārtota piemājas teritorija.“Par spīti pēdējā laika izaicinošajiem ekonomiskajiem apstākļiem esam spējuši spert soli tuvāk nevis vienkārši mājokļu, bet gan pašpietiekama ciemata izveidei,” secina “Bonava Latvija” projektu attīstības vadītājs Kristaps Žvīgulis.

"Bonava Latvija" 2022.gadā strādāja ar 35,349 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 7,1% mazāk nekā 2021.gadā, bet uzņēmuma peļņa samazinājās par 7,5% un bija 4,998 miljoni eiro. Uzņēmuma finanšu dati par 2023.gadu vēl nav publiskoti.

Mājokļu attīstītājs “Bonava Latvija” Torņakalnā attīstīs kādreizējās Rīgas Eļļas spiestuves teritoriju Līdz ar deviņu daudzdzīvokļu ēku būvniecību starp Jelgavas ielu un Vienības gatvi Rīgā, jauno projektu attīstītājs “Bonava Latvija” iecerējis sakopt kādreizējās Rīgas Eļļas spiestuves un tai pieguļošo teritoriju 3,3 hektāru platībā.

Degradētās teritorijas attīstībā un projekta, kas ieguvis nosaukumu “Hartmaņa kvartāls”, būvniecībā kopumā iecerēts ieguldīt 45 miljonus eiro.

Topošais “Hartmaņa kvartāls”, ko veidos deviņas dzīvojamās mājas ar vairāk nekā 400 moderniem un energoefektīviem dzīvokļiem un labiekārtotas piemājas teritorijas, būs pirmais attīstītāja projekts Torņakalnā.

Pirmo ēku Jelgavas ielā 55b, kurā plānots izbūvēt 72 divu līdz četru istabu dzīvokļus, iecerēts sākt būvēt 2025. gada sākumā, savukārt nodot ekspluatācijā – 2026. gada vasarā.

“Lai gan Torņakalns atrodas nieka 10 minūšu brauciena attālumā no dinamiskā, mainīgā un aktīvā pilsētas centra, tas joprojām sevī glabā pašpietiekamas mazpilsētas vēsturisko šarmu – šauras, bruģētas ieliņas ar koka mājām un ziedošiem mazdārziņiem, amizantas, pilsētvidē paslēpušās senatnīgas muižas, kā arī industriālos vaibstus – rūpnīcas un darbnīcas, gar kurām līkumo gadu gaitā attīstīta sabiedriskā transporta infrastruktūra. Torņakalns ir viena no zaļākajām un vēsturiskām vērtībām bagātākajām Rīgas apkaimēm, ko cienām arī mēs. Esam iecerējuši saglabāt un integrēt plānotajā apbūvē senās eļļas spiestuves 45 metrus augsto sarkano ķieģeļu dūmeni, kas ar laiku kļūs par kvartāla simbolu un vietzīmi. Godājot apkaimes vēsturi un kādreizējās rūpnīcas dibinātāju, māju ciemats guvis nosaukumu “Hartmaņa kvartāls”,” stāsta projekta attīstības vadītājs Reinis Gaigalis.

Ieguldot vairāk nekā 5 miljonus eiro, mājokļu attīstītājs “Bonava Latvija” ekspluatācijā nodevis daudzdzīvokļu dzīvojamo māju projektu “Čiekuru mājas” Mežciemā, Druvienas ielā.

“Čiekuru mājas” ir nekustamo īpašumu attīstītāja “Bonava Latvija” līdz šim pirmais jauno mājokļu projekts Mežciemā. Tajā pieejami 45 paaugstināta komforta divu līdz četru istabu dzīvokļi platībā no 46 līdz 92 kvadrātmetriem. Šobrīd ēkā pārdota ceturtā daļa dzīvokļu, un plānots, ka atslēgas jauno īpašnieku rokās tiks nodotas augusta beigās.

Lai gan projektā šobrīd norisinās noslēdzošie pagalma labiekārtošanas darbi, tajā jau ierīkotas velonovietnes, bērnu rotaļu laukumi un lapene piknikiem. Iedzīvotāju ērtībai pieejamas vaļēja tipa autonovietnes. Daļa no tām aprīkotas ar elektroauto uzlādei nepieciešamo infrastruktūru.

A energoefektivitātes klases ēku papildina saules paneļi, kas palīdzēs vēl vairāk samazināt iedzīvotāju elektroenerģijas izmaksas.

Nekustamo īpašumu attīstītājs "Bonava Latvija" pabeidzis apjomīgākos būvdarbus 15. daudzdzīvokļu ēkai projektā "Dreilinga mājas" Mazajā Robežu ielā, Dreiliņos, informē "Bonava Latvija" pārstāvji.

Piecstāvu ēku, kurā top 58 divu līdz četru istabu dzīvokļi, paredzēts nodot ekspluatācijā nākamā gada martā.

"Bonava Latvija" projekta attīstības vadītājs Guntis Zīlis informē, ka ēkas būvniecības darbi rit pēc plāna. Šoruden iecerēts pabeigt ēkas ārējo apdari, tostarp jumtu, un labiekārtot piemājas teritoriju, savukārt drīz tiks sākti iekšdarbi un iekšējo inženiertīklu izbūve.

Zīlis piebilst, ka kopš 2019.gada projekts "Dreilinga mājas" audzis un kļuvis par dzīvesvietu gandrīz 2000 iemītnieku. Kopējās 15. mājas investīcijas pārsniedz piecus miljonus eiro.

"Trend" tipa māju ar divām kāpņutelpām veido 58 divu līdz četru istabu dzīvokļi platībā no 39 līdz 64 kvadrātmetriem. Katram no tiem būs pieejams balkons, bet pirmā stāva dzīvokļiem - personīgā zaļā zona atpūtai svaigā gaisā. Tāpat ēkas pagrabstāvā tiks izbūvētas individuālas mantu noliktavas, savukārt pirmajā stāvā būs pieejama slēdzama bērnu ratiņu novietne.

Ekspluatācijā nodota mājokļu attīstītāja “Bonava Latvija” projekta “Blūmendāles mājas” otrā dzīvojamā ēka Ķengaragā, Rīgā. Piecstāvu mājā, kuras tapšanā investēti 5,3 miljoni eiro un dzīvokļu atslēgas jauno īpašnieku rokās iecerēts nodot šī gada nogalē.

Līdz ar otrās ēkas pabeigšanu galvaspilsētas mājokļu fonds papildināts ar 58 divu līdz četru istabu dzīvokļiem platībā no 42,7 līdz 74 kvadrātmetriem. Atlikušie dzīvokļi iegādei pieejami par cenu no 91 000 eiro.

“Līdz ar Eiropas Centrālās bankas lēmumu samazināt Euribor procentlikmi redzam, ka pieprasījums pēc nekustamā īpašuma pakāpeniski aug. “Blūmendāles mājas” kvartāla pirmajā mājā pārdoti un rezervēti jau 93% dzīvokļu, savukārt otrajā ēkā būvniecības stadijā pārdoti un rezervēti jau 15% mājokļu,” stāsta “Bonava Latvija” pārdošanas un mārketinga vadītājs Kaspars Ekša.

Iecerēts, ka projekts kopumā sastāvēs no četrām piecstāvu ēkām ar 232 dzīvokļiem, un to plānots pilnībā pabeigt līdz 2027. gada beigām, nodrošinot jaunas mājvietas aptuveni 500 rīdziniekiem.

Neraugoties uz pēdējo gadu lejupslīdi būvniecības nozarē, iespējamo visaptverošo krīzi, valsts budžeta izaicinājumiem, SIA MONUM – viens no lielākajiem būvuzņēmumiem valstī - plāno izaugsmi un izaicinājumus grasās padarīt par iespējām.

Par to, kādēļ tas izdosies, Dienas Biznesa jautājumi jaunajai uzņēmuma vadītājai - valdes loceklei Evitai Domello.

Vadāt vienu no prāvākajiem Latvijas būvuzņēmumiem. Kādas ir jūsu prioritātes un fokusi uzņēmuma vadībā? Kas ir MONUM jūsu vadībā, un kādi ir nākotnes mērķi?

Esmu ienākusi uzņēmumā ar bagātu vēsturi, pieredzi un tradīcijām. Būtiski, ka MONUM kā uzņēmums ir apzinājies savu nozīmi un spēju ietekmēt un mijiedarboties ar sabiedrību vides, sociālajās un ekonomiskajās jomās. Man kā vadītājai ir jānodrošina, ka MONUM ir ilgtspējīga biznesa uzņēmums. Plānoju uzņēmuma izaugsmi veicināt, pārskatot un sakārtojot iekšējos darbības procesus, meklējot efektivizācijas un maksimālas digitālo rīku izmantošanas iespējas, kas iespējami atvieglo tik ļoti vērtīgos cilvēkresursus, ļaujot tiem primāri pievērsties un izmantot savu potenciālu galvenajam - būvniecības vadības procesam, lieki netērējot laiku blakus procesiem. Būvniecībā, līdzīgi kā citās jomās, ar katru gadu aizvien aktuālāka kļūst pilnvērtīga digitālā transformācija, kas manā skatījumā nozīmē pāreju uz informācijas apriti strukturētā elektroniskā formātā, savienojot dažādas izcelsmes datus, tādējādi palīdzot izprast būvprojekta risinājumus, risinājumu savienojamību, modeļu detalizāciju, kā arī kontrolēt izstrādāto projektu kvalitāti. Šis ir arī stratēģiski svarīgs solis uzņēmumā, ņemot vērā apstākli, ka jau no 2025.gada 1. janvāra stāsies spēkā prasība publisku personu finansētu trešās grupas ēku būvniecībā piemērot būvju informācijas modelēšanu (BIM).

Pēdējo gadu laikā dažādi ārēji izaicinājumi, tai skaitā dzīves dārdzības pieaugums, daudziem ir licis atlikt lēmumu par jauna mājokļa iegādi, mazinot aktivitāti jauno dzīvokļu tirgū. Attīstītāji ir centušies to stimulēt ar dažādām atlaidēm un dāvanām dzīvokļu pircējiem, bet, jau otro gadu pēc kārtas samazinoties pieprasījumam, paši kļuvuši piesardzīgāki gan zemes iegādē, gan jaunu projektu uzsākšanā. Tas savukārt var novest pie dzīvokļu deficīta jau tuvāko divu vai trīs gadu laikā.

Nekustamo īpašumu konsultāciju kompānijas “Colliers” dati rāda, ka pirmreizējā tirgū Rīgā un Pierīgā pašlaik iegādei pieejami 1725 vidējās un ekonomiskās klases dzīvokļi, kuros iespējams ievākties uzreiz, savukārt vēl 2950 pieejamā segmenta dzīvokļu ir būvniecības vai plānošanas stadijā.

“No vienas puses, ja skatāmies uz ekspluatācijā nodoto mājokļu skaitu, tas ir diezgan daudz. Tirgū vairākus gadus nav bijis tik plašs pabeigto dzīvokļu piedāvājums, līdz ar to pircējiem šī situācija ir izdevīga, jo beidzot iespējams fiziski apskatīt, izstaigāt un iegādāties tieši tādu mājokli, kādu gribas. To apstiprina arī “Bonava Latvija” pārdošanas statistika – pašreiz lielākā daļa darījumu notiek tieši ar pabeigtajiem dzīvokļiem. No otras puses, lielākā daļa pieejamo dzīvokļu atrodas lokācijās, kas pircējiem var patikt, bet var arī nepatikt, un pārējie pabeigtie mājokļi būtībā ir nelieli gandrīz iztirgotu projektu atlikumi, kas izbārstīti pa visu Rīgu un Pierīgu,” stāsta SIA “Bonava Latvija” mārketinga un pārdošanas vadītājs Kaspars Ekša.

Ekspluatācijā nodota mājokļu attīstītāja “Bonava Latvija” projekta “Krasta kvartāls” pēdējā deviņstāvu daudzdzīvokļu māja Grēdu ielā Rīgā, informē projekta attīstītājs.

Ēkā izbūvēti 92 dzīvokļi, kā arī labiekārtota piemājas teritorija. Līdz ar mājas pabeigšanu noslēgta visa vairāk nekā 42 miljonus eiro vērtā projekta attīstība.

Ieguldot 8,5 miljonus eiro, augusta sākumā ekspluatācijā nodota projekta “Krasta kvartāls” pēdējā daudzdzīvokļu māja ar 92 divu līdz četru istabu dzīvokļiem platībā no 38 līdz 81 kvadrātmetram. Tā saskanīgi papildina sešu projekta ēku ansambli, kas tapis savulaik degradētā teritorijā starp Kojusalas, Latgales, Grēdu ielu un Krīdenera dambi.

“Redzam, ka iedzīvotāji spējuši novērtēt projekta izdevīgās lokācijas priekšrocības, augsti attīstīto infrastruktūru un uz izaugsmi vērsto apkaimi, kas ar katru gadu kļūst arvien drošāka un ģimenēm draudzīgāka. To pierāda fakts, ka, spītējot augstajām Euribor procentlikmēm, no 92 dzīvokļiem būvniecības laikā rezervēta un pārdota vairāk nekā puse mājokļu,” stāsta “Bonava Latvija” projekta attīstības vadītājs Kristaps Eglājs, piebilstot, ka atlikušie mājokļi iegādei pieejami par cenu no 93 000 līdz 223 000 eiro.

Pēdējā pusgada laikā mājokļu tirgū Latvijā ir notikušas ievērojamas pārmaiņas, kas būtiski mainījušas spēles noteikumus un padarījušas mājokļu iegādi pieejamāku lielai daļai iedzīvotāju. Euribor likmes samazinājums no 4,1% pīķa pagājušajā rudenī līdz 2,7% šoruden ir radījis būtisku atvieglojumu kredītņēmējiem, mazinot gan finansiālo slogu, gan ļaujot pārkāpt psiholoģisko barjeru, kas iepriekš daudzus ir atturējusi no lēmuma iegādāties mājokli.

Pozitīvās pārmaiņas it īpaši ir skārušas gatavo mājokļu tirgu, kā arī radījušas lielāku interesi par projektiem būvniecības stadijā.

Euribor kritums – zemākas izmaksas un lielāka pārliecība

Euribor procentlikme sešu mēnešu laikā samazinājusies par procentu un ir atbalss izmaiņām, kas skar inflāciju un ekonomiku. Likmes kritums nozīmē, ka mājokļu kredītu maksājumi ir kļuvuši ievērojami zemāki. Vēl pirms pusgada lielāko daļu ikmēneša maksājumu kopsummas veidoja procenti, taču tagad situācija ir uzlabojusies – procentu maksājumi ir kļuvuši mazāki par pamatsummu.

Minētās izmaiņas ievērojami atvieglo izdevumu slogu, piemēram, ikmēneša maksājums mājokļa kredītam 150 000 eiro vērtībā tagad ir par aptuveni 100 eiro mazāks nekā pirms pusgada. Euribor likmju kritums stiprina arī pircēju pārliecību par ieguldījuma ilgtermiņa vērtību, palīdzot vieglāk pieņemt lēmumu par mājokļa iegādi tagad, nevis atlikt to. Ir redzams, ka pārmaiņas labvēlīgi iespaido jauno ģimeņu lēmumu pārcelties uz plašāku vai modernāku mājokli. Esam novērojuši arī pirmspensijas vecuma cilvēku interesi: tiek pārdoti lielie dzīvokļi vai privātmājas pēc bērnu došanās dzīvē un pieņemts lēmums pārcelties uz mazākiem energoefektīviem mājokļiem.

Lai Latvenergo koncerna ietvaros koncentrētu aktivitātes un resursus jaunu zaļās enerģētikas projektu attīstīšanai un elektroenerģijas ražošanai no atjaunīgajiem energoresursiem (AER), izveidota un darbu sāk SIA Elektrum Next.

Ar Elektrum Next dibināšanu tiek nodalīti jaunie AER aktīvi no pārējām koncerna biznesa funkcijām, koncentrējot koncerna AER kompetences un paātrinot jaunu projektu attīstību gan Latvijā, gan Baltijas valstīs un reģionā. Šāda pieeja atbilst starptautiskai nozares un līdzīgu energokompāniju praksei, kas nodrošinās vienotu koncerna pārvaldības struktūru, lai sekmētu turpmāku Latvenergo komercdarbības attīstību, vienlaicīgi garantējot efektīvu ģenerācijas aktīvu ekspluatāciju un elektroenerģijas tirdzniecību.

AS "Latvenergo" valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Čakste: "Šajā gadā Latvenergo ir veicis būtisku izrāvienu jaunu enerģijas ražošanas projektu izveidē un iegādē , un tie ir dažādas jaudas, ģeogrāfijas projekti, kurus vieno galvenais – tie paaugstina Latvenergo vērtību, tie ir pilnīgi jauni, un to darbībā ir racionāli īstenot vienotus efektīvas pārvaldības standartus."

Mūsdienīga ekonomika balstās zināšanās un tehnoloģijās, kā arī ar to saistītā plaša mēroga elektrifikācijā.

Ne velti pamatjautājums, ko uzdod lielu datu centru vai industriālo kompleksu investori ir: “Cik pie Jums maksā elektroenerģija?”. Lai Latvija ekonomiski attīstītos, ir strauji jāpāriet uz lētas un ilgtspējīgas enerģijas ražošanu un izmantošanu, kur atjaunīgās enerģijas uzņēmumiem ir būtiska loma, tostarp, nodrošinot atbalstu gan vides mērķu, gan enerģētiskās neatkarības sasniegšanā. Patlaban likumdevēju dienaskārtībā ir enerģētikas pamatdokuments – Elektroenerģijas tirgus likums (ETL), kurā tiek iestrādāti vērtīgi un nozari sakārtojoši punkti. Tomēr diemžēl virzītie grozījumi nozares sasāpējušās problēmas risinās tikai daļēji, turklāt atsevišķi plānotie likuma panti radīs jaunus riskus, kas var negatīvi atspoguļoties gan Latvijas konkurētspējā, gan elektroenerģijas cenā un iedzīvotāju maciņos.

Latvenergo koncerna ieņēmumi 2023. gadā sasniedza 2 034,4 miljonus eiro, kas ir par 192,6 miljoniem eiro jeb 10 % vairāk nekā gadu iepriekš, liecina kompānijas publiskotie finanšu rezultāti par 2023. gadu.

Latvenergo koncerna EBITDA ir par 241,6 miljoniem eiro jeb 67% lielāka nekā 2022. gadā, un tā sasniedza 601,8 miljonus eiro. Koncerna peļņa sasniedza 350,9 miljonus eiro, kas nodrošinās aptuveni 200 miljonus eiro dividendēs un aptuveni 50 miljonus eiro kā uzņēmumu ienākuma nodokli.

Latvenergo koncernā 2023. gads ir bijis izcils elektroenerģijas ražošanas un tirdzniecības gads. Pērn saražota 5,1 TWh elektroenerģijas, kas ir par trešdaļu vairāk nekā gadu iepriekš un kas ir 75 % no Latvijas patēriņa. Atjaunīgās enerģijas jomā 2023. gadā Daugavas HES izstrādāts lielākais elektroenerģijas apjoms kopš 2017. gada, kas ir arī otrs lielākais apjoms pēdējo 25 gadu laikā – 3,7 TWh. Tas ir par 39 % vairāk nekā 2022. gadā un vienlaikus veido 54 % no Latvijas patēriņa. 2023. gads izcēlās ar augstu pieteci Daugavā – vidēji 789 m3/s, bet gadu iepriekš tā bija 506 m3/s (LVĢMC dati).

Cūku audzētājiem lielākās problēmas projektu realizācijā ir ilgais atļauju saņemšanas process, intervijā atzina Latvijas Cūku audzētāju asociācijas (LCAA) valdes priekšsēdētāja Dzintra Lejniece.

"Lielākā problēma, ar ko esam saskārušies, ir visu atļauju saņemšanas process, lai nonāktu līdz būvniecībai. Gan tehnisko noteikumu izskatīšanā, gan projekta saskaņošanas procedūrā - ja valsts iestādēm ir atļauts izskatīt 30 dienas, tad to arī izmanto. Protams, tam ir arī objektīvi iemesli, taču šobrīd tas noteikti ir lielākais kavēklis projektiem," atzina Lejniece.

Pēc viņas teiktā, projektus kavē tieši atļauju saņemšanas process, ne vairs grūtības piesaistīt finansējumu. "Ar bankām vairs nav tādas problēmas kā pirms diviem gadiem, kad bija grūtības saņemt banku atbalstu un finansēšanu. Šobrīd tā tas nav. Ja ir laba kredītvēsture un esi maksātspējīgs, tad arī ir atbalsts no finansētājiem," teica LCAA vadītāja.

Latvijas Banka un Nekustamā īpašuma attīstītāju alianse (NĪAA) vienojušās gatavot priekšlikumu par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazinātās likmes ieviešanu energoefektīviem jaunajiem mājokļiem, informē NĪAA pārstāvji.

Latvijas Bankas vadība un NĪAA 20.septembrī pārrunāja nepieciešamos pasākumus, lai veicinātu nekustamā īpašuma kreditēšanu Latvijā, un vienojās par sadarbību, sagatavojot priekšlikumu par PVN samazinātās likmes piemērošanu energoefektīviem mājokļiem.

Neskatoties uz būtiskajiem atlikumiem privātpersonu kontos bankās, Latvijas iedzīvotāji kūtri izvēlas brīvos līdzekļus ieguldīt dažādos aktīvos, tostarp vērtspapīros un nekustamajā īpašumā, secināts tikšanās laikā.

NĪAA valdes loceklis Ints Dālderis aicina Latvijas Banku kā banku regulatoru elastīgāk piemērot prasības banku kapitāla pietiekamībai, ja bankas aktīvi kreditē energoefektīvus nekustamā īpašuma projektus. Lai gan bankas ir ieinteresētas "zaļā" portfeļa audzēšanā un energoefektīvu projektu kreditēšanā, NĪAA biedri vērš uzmanību uz apstākli, ka tieši pēdējā gada laikā, nekustamā īpašuma cenām jaunos un ilgtspējīgos projektos augot straujāk nekā iedzīvotāju pirktspējai, arvien vairāk banku aizdevumu tiek novirzīts padomju laikā būvētu mājokļu kreditēšanai otrreizējā tirgū.

Euribor likmju pakāpeniskais samazinājums aktivitāti mājokļu tirgū rosina gausi – jaunu projektu uzsākšana notiek kūtri, būvniecības apjomi samazinās, pieaugumu uzrāda vienīgi veikto darījumu cenas. Nozares eksperti pieļauj, ka cenas varētu paaugstināt arī plānotie grozījumi likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli, kas daudziem draud palielināt no kapitāla pieauguma nodokļa maksājamās nodevas apmēru.

Vēl jaunākajā jaunākajā Dienas Biznesa speciālizdevumā Nekustamais īpašums lasi:

Būvniecība

Projektu bads saasina konkurenci. SIA Pillar Contractor valdes loceklis Rūdolfs Legzdiņš

Intervija

Jauno mājokļu konkurenti ir padomju laika nami. SIA Bonava Latvija valdes priekšsēdētājs Mareks Kļaviņš

Mājokļu tirgus

Cenas, tendences, prognozes, pieprasījums, piedāvājums, lielāko attīstītāju TOP 10

Finanses

Vai līdz ar kapitāla nodokli nepieaugs arī vēlme “shēmot”?

Arhitektūra

Sasniegusi briedumu. Arhitektu biroja Open Architecture Design (OAD) dibinātāja, vadošā arhitekte un dizainere Zane Tetere-Šulce

Kaut arī inflācija ir rimusies un dažādas tautsaimniecības jomas, tai skaitā būvniecības nozare, atkal atdzīvojas, apgalvot, ka jauni dzīvojamo ēku projekti augtu kā sēnes pēc lietus, vēl nevar. Kāpēc lielie nekustamo īpašumu attīstītāji savus projektus galvenokārt koncentrē Rīgā un Pierīgas reģionā, atturoties no būvniecības attālākos Latvijas novados.

Jauns mājoklis ir viens no lielākajiem pirkumiem dzīves laikā, kas prasa rūpīgu izvēli, visu “par” un “pret” izsvēršanu un arī finansiālu gatavošanos, nereti – ilgtermiņa saistību uzņemšanos. Kā zināms pēdējo gadu laikā dažādi ārēji izaicinājumi, tai skaitā dzīves dārdzības pieaugums, daudziem ir licis atlikt lēmumu par jauna mājokļa iegādi, mazinot aktivitāti jauno dzīvokļu tirgū. Eiropas Centrālās bankas (ECB) Euribor procentu likme kāpusi vairāku gadu garumā, visaugstāko punktu – 4% – sasniedzot 2023. gada septembrī, un tikai šī gada jūnijā ECB lēma par tās samazināšanu par 0,25%. Vienlaikus tirgū jau vairākus gadus nav bijis tik plašs pabeigto dzīvokļu piedāvājums kā šobrīd, vairumam no tiem koncentrējoties Rīgā un Pierīgas reģionā.

Izglītības organizācijas "Junior Achievement Latvia" (JA Latvia) Līderu programma šogad atzīmē savu desmitgadi. Programmas mērķis - attīstīt jauniešos līderības prasmes, nākotnē kļūstot par izciliem līderiem biznesā, politikā, valsts pārvaldē vai radošajās sfērās - ir sasniegts. Programmas absolventu sasniegumi jau tagad pamanīti un novērtēti ne vien Latvijā, bet arī citviet pasaulē.

“JA Latvia” Līderu programma ir unikāla izglītības iniciatīva vidusskolas jauniešiem viņu personības attīstībai un izaugsmei, veicinot jauniešos līderības attīstību un nodrošinot līderības kompetenču attīstošu un pilnveidojošu vidi. Programma ietver nodarbību ciklu – meistarklases, atbalsta tikšanās un vasaras nometni “Junior Achievement Unlocked”, kurās tiek apgūtas dažādas prasmes, piemēram, projektu vadība, laika plānošana, saviesīga sarunu māksla, mediju treniņi, uzņēmējdarbības veidošanas pamati u.c. Programmas mērķis ir veidot jaunu līderu paaudzi Latvijas konkurētspējas palielināšanai.

“Līderu programma ir radīta, lai atklātu un attīstītu jauniešu līderības potenciālu, sniedzot viņiem ne tikai teorētiskas zināšanas, bet arī praktisku pieredzi, kas jauniešos veicina pašpārliecinātību un spēju veikt nozīmīgas pārmaiņas sabiedrībā. Mūsu mērķis ir palīdzēt jauniešiem kļūt par nākotnes līderiem, kas spēj iedvesmot un vadīt citus dažādās dzīves jomās – no biznesa un politikas līdz mākslai un valsts pārvaldei. Ticam, ka ieguldījums jaunajos līderos ir ieguldījums Latvijas nākotnē,” ir pārliecināts Jānis Krievāns, “Junior Achievement Latvia” valdes priekšsēdētājs.

Par zīmolu izaicinājumiem mūsdienās, publiskajiem līderiem, profesionālu reputācijas veidošanu, gatavošanos krīzēm un vai tas maz ir iespējams, arī par pašas sabiedrisko attiecību nozares izaicinājumiem Dienas Bizness saruna ar sabiedrisko attiecību aģentūras Repute dibinātāju Ivetu Dzērvi.

Ko šodien nozīmē bieži piesauktais vārds reputācija? Tagad jau šo vārdu piesauc ne tikai profesionāļi, bet reputāciju izvērtē pat valsts institūcijas pirms sadarbības uzsākšanas.

Reputācija ir uzticēšanās. Un uzticēšanās pamatā ir stāsts, ko mēs veidojam par sevi, savu pakalpojumu vai produktu. Taču ir viens “bet”… Stāsta veidošana ir ļoti laikietilpīgs process, un tas ilgst visu profesionālo dzīvi, ja runājam par cilvēku. Savukārt, ja runājam par produkta vai uzņēmuma zīmolu, tad tik ilgi, kamēr šis zīmols pastāv, un zināmi nospiedumi cilvēku atmiņās saglabājas arī pēc tam. Būtiski, lai stāsts būtu patiess. Ir iespējams radīt uz meliem balstītu stāstu, bet tad tas nebūs dzīvotspējīgs. Ir faktiski neiespējami klāstīt, ka sapuvis ābols ir sulīgs un gards.

Skanstē esošais biroju nomas komplekss “Elemental Business Centre” saņēmis “BREEAM Outstanding” novērtējumu, kas ir pats augstākais līmenis “BREEAM” vērtējumu skalā.

“Elemental Business Centre” šobrīd ir vienīgais projekts Latvijā ar tik augstu vērtējumu.

"Elemental Business Centre" līdz šim ēku novērtēšanas sistēmā BREEAM bija ieguvis "Excellent" līmeņa pagaidu sertifikātu, ar kuru Latvijā var lepoties vien daži jaunie projekti. Taču, kā norāda “Elemental Business Centre” pārdošanas vadītājs Imants Krēsliņš, jau no projekta pirmsākumiem tika mērķtiecīgi īstenoti visi iespējamie pasākumi, kas ļautu iegūt augstāko “Outstanding” līmeni.

“Jau projekta īstenošanas sākumposmā neslēpām, ka vēlamies būt pirmie Latvijā, kas ieguvuši “BREEAM Outstanding”. Uz šo mērķi arī intensīvi gājām, ieviešot energoefektīvus un ilgtspējīgus risinājumus ikkatrā projekta īstenošanas posmā – sākot no atkritumu šķirošanas līdz pat inovatīviem risinājumiem apkurei un siltumenerģijas ieguvei. Piemēram, “Elemental Green” un “Elemental Blue” ir pirmās biroju ēkas Latvijā, kuras apkurei un dzesēšanai izmanto energopāļus, tādējādi būtiski samazinot apkures izmaksas. Mūsdienās nu jau katram jaunajam projektam “BREEAM” ir standarts, taču līdz šim neviens nebija ieguvis augstāko iespējamo novērtējumu, kas nebūt nav viegli. Tāpēc esam gandarīti būt pirmie, kas šo novērtējumu Latvijā ir ieguvuši, jo tā arī ceļam latiņu nozarē,” stāsta I. Krēsliņš.

AS "Attīstības finanšu institūcija "Altum"" ("Altum") atbalsta instrumentu jaunie darījumi pirmajā pusgadā veidoja 190 miljonus eiro, kas ir par 51% vairāk nekā 2023.gada pirmajā pusgadā, teikts "Altum" paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Tostarp finanšu instrumentu jauno darījumu apmērs pirmajā pusgadā bija 188 miljoni eiro, kas ir par 52,8% vairāk. Pirmajā pusgadā atbalstīti 3976 jauni projekti.

Tostarp aizdevumi pirmajā pusgadā izsniegti 100 miljonu eiro apmērā, kas ir par 82% vairāk, garantijas izsniegtas 59 miljonu eiro apmērā, kas ir par 10% vairāk, bet ieguldījumi riska kapitāla fondos bija septiņu miljonu eiro apmērā, kas ir samazinājums par 23%. Zemes fonda darījumi veikti 22 miljonu eiro apmērā, kas ir pieaugums 3,8 reizes.

Paziņojumā biržai teikts, ka "Altum" atbalsta instrumentu portfelis 2024.gada 30.jūnijā bija 1,126 miljardi eiro, kas ir pieaugums par 2% salīdzinājumā ar 2023.gada 31.decembri. Tostarp finanšu instrument bruto portfelis bija 1,123 miljardi eiro, kas ir pieaugums par 9% salīdzinājumā ar 2023.gada beigām.

Nesen piedzīvotais augstais akciju tirgu svārstīgums, kur dažu dienu laikā akciju indeksi zaudēja vairāk nekā 10% no savas vērtības, var būt priekšvēstnesis līdzīgām un iespējams pat asākām svārstībām vēl šogad. Tāpat, tas arī liek atcerēties par procentu likmju un finanšu tirgu savstarpējo saistību, kur nestabilitāte akciju tirgos var izraisīt tālāku ķēdes reakciju obligāciju, finansējuma un nekustamā īpašuma segmentos.

Mēnešiem ilgi cerības par procentu likmju samazinājumu ir dominējušas diskusijās finanšu tirgus analītiķu un uzņēmēju vidū. Rūpīgi ir sekots līdzi Centrālajam bankām, ar cerībām, ka tiks doti signāli, kas varētu samazināt aizņēmumu izmaksas un stimulētu ekonomisko aktivitāti. Sākotnēji bija cerības, ka šie likmju samazinājumi notiks rudenī. Tomēr, rudens pagāja bez jebkādām izmaiņām un centrālās bankas saglabāja piesardzīgu nostāju, norādot uz ilgstošo inflācijas spiedienu un neskaidrajiem ekonomiskajiem apstākļiem. Tad cerības par likmju samazināšanu pārnesās uz pavasari, taču, neskatoties uz pozitīviem ekonomiskajiem rādītājiem, centrālās bankas atkal palika pie sava. Rūpes par algu inflāciju, piegādes ķēdes traucējumiem un ģeopolitisko spriedzi bija iemesli, lai saglabātu līdzšinējo kursu.

Rīgā, A. Briāna ielā 13, svinīgi atklāts Riga Makerspace – moderna prototipēšanas darbnīca, kas kļūs par nozīmīgu centru Latvijas radošajām industrijām, uzņēmējdarbībai un izglītībai, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi”.

Vēsturiskā ēka, kas agrāk kalpoja kā Rīgas Vieglās rūpniecības tehnikums un ilgstoši tika uzskatīta par vienu no galvaspilsētas degradētākajām teritorijām, tagad pārtapusi par inovatīvu vidi ar augstu pievienoto vērtību.

“Ir ļoti būtiski, ka rodam arvien jaunu veidu, kā atbalstīt Latvijas radošās industrijas. Pēc rekonstrukcijas “Riga Makerspace” būs nozīmīga kultūrvieta, kuru ikdienas darbā izmantos ne vien kultūrizglītības iestāžu dizaina studiju audzēkņi, bet arī uzņēmēji. Šis ir lielisks piemērs, kā ar mūsdienu prasībām atbilstošu telpu izveidi stiprinām kultūras nozares kapacitāti un attīstību,” uzsver kultūras ministre Agnese Lāce.

Šis projekts ne tikai uzlabo apkārtējo pilsētvidi, bet arī sniedz jaunas iespējas studentiem, radošiem profesionāļiem un uzņēmējiem, vienlaikus sekmējot apkaimes revitalizāciju un piesaistot talantus un investīcijas nākotnes attīstībai.

Lai gan Eiropas Centrālās bankas lēmums jūnija sākumā pazemināt procentu likmes par 0,25 procentpunktiem nav radījis nozīmīgu mājokļu tirgus uzrāvienu, segmentā kustība turpinās. Dienaskārtībā nonācis arī jautājums par jūlijā spēkā stājušos partnerības institūtu, kas turpmāk dos iespēju likumiski reģistrēt attiecību statusu un iegūt sociālo, juridisko un ekonomisko aizsardzību personām, kas citā veidā partnerību likumiski noslēgt nevar vai to nevēlas, norāda nekustamo īpašumu kompānija Latio.

Par to liecina gan potenciālo pircēju vēlme apsvērt lielākas kredītsaistības, gan pārdevēju aktīvāka reaģēšana uz tirgus procesiem, atbilstošāk koriģējot īpašumu cenas robežās līdz 15% un izliekot pārdošanā objektus, kuru tirgošana uz laiku bija atlikta. Kā novērojuši “Latio” nekustamo īpašumu darījumu vadītāji, diskusijas mājokļu iegādes kontekstā rosina arī nule pieņemtie grozījumi Notariāta likumā, ieviešot partnerības institūtu – raisot jautājumus, vai un kā šāda līguma noslēgšana ietekmēs kreditēšanas nosacījumus.

Jūnijā iegādei Rīgā kopumā bija pieejami 4655 dzīvokļi, mēneša laikā piedāvājumam sarūkot par 15%. Nedaudz samazinājies arī īrei pieejamo mājokļu skaits – 2280 dzīvokļi (~18%), no kuriem 35% veidoja dzīvokļu piedāvājums sērijveida namos Rīgas apkaimēs.

Interese par privātmāju un dzīvokļu, kā arī zemes iegādi un pārdošanu Jūrmalā pašreizējos apstākļos ir salīdzinoši aktīva, tomēr pārdevēji vēl joprojām ieņem nogaidošu pozīciju, cerot uz augstāku darījuma cenu, liecina nekustamā īpašuma kompānijas Latvia Sotheby’s International Realty pētījums premium segmentā*, kas aptver laika posmu no 2022. gada sākuma līdz šī gada augusta beigām.

"Šī brīža pircējs meklē kvalitatīvu piedāvājumu, kas vienlaikus būtu pieejams un interesants vietējam pircējam. Jāatzīst, ka piedāvājuma pusē Jūrmalā privātmāju un dzīvokļu sektorā nav daudz šādi kvalitatīvi jaunie projekti. Iespējas pielāgoties un reaģēt uz pircēju vajadzībām ir kā īpašniekiem, tā arī attīstītājiem," komentē Latvia Sotheby’s International Realty īpašniece Ilze Mazurenko.

Jūrmalā privātmāju sektorā veikto darījumu apjoms 2023. gadā bija gandrīz uz pusi lielāks nekā gadu iepriekš, sasniedzot 41,5 milj. eiro un kopējam darījumu skaitam pieaugot turpat par 70%. Šogad astoņos mēnešos privātmāju pārdošanā sasniegta jau vairāk nekā puse no 2023. gada kopējā pārdoto privātmāju skaita, sasniedzot gandrīz 2022.gada rezultātu.