Pandēmija un ģeopolitika jau ir radījuši savu ietekmi uz transporta un loģistikas pakalpojumiem, perspektīvā nozīmīgu lomu spēlēs arī ES Zaļais kurss.

Par nozares politiku, situāciju nozarē, kā arī tās attīstības perspektīvām Latvijā diskutēs SIA Izdevniecība Dienas Bizness sadarbībā ar VAS Latvijas dzelzceļš, VAS Latvijas Pasts, SIA Omniva un SIA Hansab organizētajā profesionāļu konferencē Loģistika un transports, kas notiks šā gada 24. februārī.

DB konference: Loģistika un transports - Latvijas konkurētspēja globālajā tirgū 

“Izdevniecība Dienas Bizness” sadarbībā ar “Latvijas Dzelzceļš”, “Latvijas Pasts”,...

Transports un loģistika bija un ir viena no būtiskākajām Latvijas tautsaimniecības nozarēm. Nozare saskaras ar vairākiem būtiskiem izaicinājumiem vienlaicīgi. Proti, Covid-19 pandēmija ir izraisījusi straujas pārmaiņas globālajās piegādēs, vienlaikus epidemioloģisko prasību un cilvēku veselības risku mazināšanas nolūkā ir pieaudzis pieprasījums pēc šādu piegāžu pakalpojumiem. Bez tam jāņem vērā, ka perspektīvā arvien lielāka ietekme transporta segmentā būs Eiropas Savienības Zaļajam kursam. Savukārt neprognozējamā ģeopolitiskā situācija būtiski apgrūtina ilgtermiņa plānošanu, jo viss var mainīties vienā brīdī.

Proti, starptautiskās sankcijas skārušas kaimiņvalsts Baltkrievijas produktus, kuru transportēšanai tika izmantota transporta un loģistikas infrastruktūra, bet jaunas lielo preču grupu kravas īsā laikā piesaistīt pašreizējos apstākļos ir ļoti izaicinoši. Pēdējie gadi nozarei ir bijuši sarežģīti, jāņem arī vērā, ka tika uzsākta Rīgas un Ventspils ostu pārvaldes reforma. Nozare ir pierādījusi, ka tā spēj strādāt šādos apstākļos, kad būtībā jārisina vienādojums ar vairākiem nezināmajiem.

Izaicinājumi un risinājumi

Nenoliedzami, ka Covid-19 pandēmija ir radījusi ne tikai globālas pārmaiņas, kuras ietekmē arī transportu un loģistiku, ne vien Latvijā, bet arī visā pasaulē. Par to, kādi ir izaicinājumi šajās nozarēs un attiecīgas iespējas 2022. gadā, atbildi Satiksmes ministrijas, VAS Latvijas dzelzceļš, Latvijas Stividoru asociācijas un Latvijas autopārvadātāju eksperti centīsies rast atbildes jau konferences pirmajā daļā. Reaģējot uz pandēmijas situāciju visā pasaulē, mainījās tirdzniecības plūsmas, arī izmantotie transporta veidi un maršruti starp Āziju un Eiropu.

Līdztekus tam savu ietekmi radījusi energoresursu cenu straujā sadārdzināšanās, kas savā ziņā ir veicinājis šādu (piemēram, akmeņogļu) kravu tranzītu, vienlaikus degvielas sadārdzinājums ietekmē arī pakalpojumu cenu. Neraugoties uz minēto, Latvijas transporta un loģistikas nozare meklē jaunas iespējas. Uzmanības fokusā būs arī pandēmijas radītās problēmas nozarei, vienlaikus meklējot atbildes uz šādiem svarīgiem jautājumiem: kas nepieciešams nozarei no politikas veidotājiem; kādi ir iespējamie jaunie attīstības virzieni un to perspektīvas. Latvijas transporta un loģistikas nozare var piedāvāt pakalpojumus un risinājumus lielu apjomu beramkravu, lejamkravu, ķīmijas, lauksaimniecības produkcijas, ģenerālkravu un konteineru tranzīta pārvadājumiem.

Transportam un loģistikai ir nepieciešama atbilstoša infrastruktūra un investīcijas tās attīstībā. Diskusijā par globalizācijas ietekmi uz loģistiku, par jaunu partneru meklējumiem risinājumus iezīmēs Rīgas brīvostas, Ventspils brīvostas un Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldītāji. Attālinātā tirdzniecība prasa piegādātāju attīstību Pandēmijas ietekmē cilvēki daudzas preces nevarēja iegādāties klātienē, klāt nāca arī vēlme izvairīties no inficēšanās riskiem ar Covid-19, daudzi iedzīvotāji priekšroku dod preču iegādei interneta veikalos ar piegādi uz viņiem tuvākajiem saņemšanas punktiem (pakomātiem), kā ietekmē būtiski pieaudzis pieprasījums pēc šādu pakalpojumu sniedzējiem.

Vienlaikus nenoliedzami, ka arī pasta kompānijai ir savi – jauno laiku – izaicinājumi. “Ir izaicinājumi – ir risinājumi! Visā Eiropas Savienībā jāatmuito sūtījumi no pirmā centa, un mūsu atbilde ir gan muitas brokera pakalpojumi, gan ērta atmuitošana īpašā lietotnē. Bet sūtījumus no jebkuras valsts un jebkura piegādātāja piedāvājam saņemt, nepametot mājas, jo mājās ir visa dzīve un arī mūsu risinājums – mājas pakomāts! Jo globālais = lokālais!” tā situāciju raksturo VAS Latvijas Pasts valdes priekšsēdētājs Mārcis Vilcāns.

Savukārt SIA Omniva Latvija Pārdošanas nodaļas vadītājs Māris Kuļikovskis uzsver: “Darīt to, kas izdodas vislabāk! Bet tādus atbalsta procesus kā sūtījumu loģistika, iepakošana un uzglabāšana uzticēt tam, kasto dara efektīvāk – izdevīgāk un ātrāk! Tā ir šodienas formula biznesa izaugsmei un ilgtspējai.”

Industriālo parku iespējas

Arī Latvijā – Ventspilī un Liepājā – ir izveidotas industriālās zonas, kurās tiek ražoti dažādi produkti un izstrādājumi, kuru piegādēm to patērētājiem ārzemēs izmanto šīs pašas ostas. Par to, kā uz industriālo teritoriju veidošanu raugās investori, diskutēs eksperti. Jāņem vērā, ka, attīstot jaunas industriālo parku teritorijas, ir jābūt pielāgotai nepieciešamajai transporta un loģistikas infrastruktūrai. Tieši industriālo teritoriju attīstība ostās ir viena no iespējām, kuru izmantojot var sasniegt labus rezultātus. Jauno iespēju meklējumos Viena no svarīgākajām diskusijām ir un būs par tā dēvēto jauno (atbilstošu gan ES Zaļajam kursam, gan jaunajai situācijai Eiropā) transporta un loģistikas stratēģiju.

Latvijas transporta un loģistikas nozare var piedāvāt efektīvus, ekonomiskus un drošus pakalpojumus un risinājumus lielu apjomu beramkravu, lejamkravu, ķīmijas, lauksaimniecības produkcijas, ģenerālkravu un konteineru tranzīta pārvadājumiem. Proti, būs jāmeklē jauni transporta koridori, jāpiesaista tādu kravu īpašnieki (pārvadātāji), kuri līdz šim Latvijas tranzīta koridoru kaut kādu iemeslu dēļ nav izmantojuši vai arī to darījuši reti. Transporta, tranzīta sektoru ietekmēs arī klimata neitralitātes sasniegšanas mērķi, tostarp siltumnīcu gāzu emisiju samazināšana, kas prasīs zaļāku transportu, kur viens no iespējamajiem finanšu avotiem ir Eiropas Savienības līdzfinansējums. Vēl viena iespēja ir veidot Rīgu kā gaisa kravu tranzīta centru Baltijā. Par šīm jaunajām iespējām diskutēs Ārvalstu investoru padomes Latvijā un Latvijas Loģistikas asociācijas vadītāji.

Ostu tranzīta nozare ar bažām skatās uz Baltkrievijas sankcijām, kas vēl vairāk samazina caur Latviju plūstošo kravu apjomu, izriet no "Baltijas asociācija - transports un loģistika" izpilddirektora Ivara Landmaņa sacītā.

Viņš pauda, ka pašreizējā kārtība attiecībā pret uzņēmumiem no Baltkrievijas paredz, ka Latvijas kompānijām ir atļauts strādāt tikai esošo līgumu rāmjos, bet jaunus līgumus slēgt nevar.

"Piemēram, naftas produkti - vairākiem Latvijas termināliem citu alternatīvu nav. Zinām, ka Krievija jau vairākus gadus iepriekš ir Latvijas plūsmu samazinājusi, bet tagad Baltkrievijas naftas produkti ir sankcionēti, un viss - arī to mēs varēsim aizmirst," teica Landmanis.

"Baltijas asociācija - transports un loģistika" izpilddirektors norādīja, ka ostu tranzīta nozares pārstāvji iepriekš uz Baltkrievijas kravām likuši lielas cerības.

"Iepriekš braucām, mēģinājām attiecības stiprināt, bet tas viss tagad ir uzlikts uz lielas pauzes. Atbalsta arī īsti nav, kā mēs varētu mainīt šo virzienu," sacīja Landmanis, uzsverot, ka atbalsta programmas būtu nepieciešamas, lai komersanti mainītu savus darbības veidus, apzinoties, ka terminālu jaudas ir lielas, tomēr tāda energokravu apjoma, kāds bijis agrāk, - vairs nebūs.

Līdz 2035. gadam Eiropā plānots pārtraukt tirgot automobiļus ar dabasgāzes, benzīna un dīzeļa dzinējiem, tirgū esošās automašīnas gan varēs izmantot arī pēc tam.

To, atsaucoties uz Parīzes nolīgumu klimata pārmaiņu jomā, DB norāda T&E (Transport&Environment) vadītāja Jūlija Poliščanova. Viņa stāsta, ka līdz 2050. gadam elektromobiļi būs pieejami visiem lietotājiem, tāpēc pāreja uz nulles emisiju mobilitāti ir ļoti reāla un iespējama. Eiropas Komisijas (EK) pārstāvniecības Latvijā ekonomikas padomnieks Mārtiņš Zemītis gan uzsver, ka pašlaik Eiropas Savienībā (ES) nav tiesību aktu, kas noteiktu, ka no 2035. gada jāpārtrauc automašīnu ar fosilās degvielas dzinējiem ražošana.

Soli pa solim

Šāda radikāla ideja pagaidām EK līmenī nav modelēta, teic M. Zemītis. “Transporta sektorā šobrīd notiek pāreja uz elektromobilitāti un ūdeņraža dzinējiem. Mērķa rādītājs ir līdz 2025. gadam izveidot vienu miljonu elektrouzlādes punktu un nodrošināt, ka pa Eiropas ceļiem brauc vismaz 13 miljoni elektroauto. Lai sasniegtu Zaļā kursa mērķus, EK nākamo desmit gadu laikā Latvijas ekonomikā ieguldīs vismaz desmit miljardus eiro, tostarp vismaz 30% jeb trīs miljardus – pārejā uz zaļu un ilgtspējīgu ekonomiku. Latvija var izmantot šo finansējumu, lai stimulētu zaļāku autoparku. Protams, sava loma būs arī valsts nodokļu un subsīdiju politikai, kā arī nepieciešamībai sasniegt saistošus juridiskus ES līmeņa mērķus,” pauž M. Zemītis. Viņš stāsta, ka Eiropas Zaļā kursa mērķis ir līdz 2050. gadam samazināt emisijas transporta sektorā par 90%, salīdzinot ar 1990. gadu, šis mērķis izvirzīts, lai sasniegtu klimata neitralitāti un uzlabotu dzīves kvalitāti.

Nodokļu parādi, kas sasniedz vismaz 150 eiro, reģistrēti 19% uzņēmumu, liecina "Lursoft" pētījuma dati.

Salīdzinot ar 2023.gada izskaņu, audzis gan parādnieku skaits, gan arī nodokļu parāda apjoms.

"Lursoft" izpētījis, ka pēdējo deviņu mēnešu periodā uzņēmumu, kuru nodokļu parāda apjoms sasniedz vismaz 150 eiro, skaits pieaudzis līdz 34 490. Tas ir par 4,79% vairāk nekā 2023.gada beigās.

Vislielākais nodokļu parādnieku īpatsvars patlaban reģistrēts starp ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem. Pētījuma dati rāda, ka nodokļu parādi šobrīd reģistrēti 38,49% no šajā nozarē strādājošajiem uzņēmumiem. Pēdējo deviņu mēnešu periodā kopējais nodokļu parāds ēdināšanas pakalpojumu nozarē palielinājies par 25,2%, sasniedzot 31,08 miljonus eiro, kas vidēji ir 18 760 eiro uz vienu uzņēmumu.

K.Barona ielas posmā no Pērnavas līdz Brīvības ielai ir slēgtas 16 pašvaldības autostāvvietas, informē Rīgas pašvaldībā.

Lēmums par autostāvvietu slēgšanu tika izskatīts Konsultatīvās padomes sēde “Par satiksmes koordināciju Rīgā”, pēc tam, kad vairākkārtīgi, nepareizi novietotu transportlīdzekļu dēļ, tika traucēta tramvaju satiksme.

Nevērīgi novietotu automašīnu dēļ sabiedriskajam transportam šajā ielas posmā bieži nācās pārtraukt kustību, kā rezultātā kavējumi radās ne tikai kustības grafikos, bet ietekmēja arī ikdienu ievērojamam skaitam pasažieru.

Pēdējā gadījumā, kad nepareizi, pārāk tuvu sliežu klātnei, tikai novietota automašīna, 1. maršruta tramvajiem kustība tika pārtraukta un sabiedriskais transports ar simtiem pasažieru stāvēja gandrīz stundu.

Uzņēmums “Rīgas satiksme” Civilprocesa likumā paredzētajā kārtībā jau ir vērsies pret automašīnas vadītāju zaudējumu piedzīšanai. Nodrošinot pakalpojumu tik lielam klientu skaitam un vērtējot kādi zaudējumi rodas šādu un līdzīgu gadījumu dēļ, “Rīgas satiksme” gatavo priekšlikumus iesniegšanai atbildīgajām iestādēm, lai normatīvajos aktos noteiktu bargākus sodus par sabiedriskā transporta kustības traucējumu izraisīšanu.

Plānots, ka līdz 2030.gadam uz Eiropas ceļiem būs vismaz 30 miljoni bezemisiju vieglo automobiļu, izriet no Ilgtspējīgas un viedas mobilitātes stratēģiju, ar kuru šodien iepazīstināja Eiropas Komisija, turklāt stratēģija liek pamatus Eiropas Savienības (ES) transporta sistēmas zaļajai un digitālajai pārveidei un izturības pret turpmākām krīzēm palielināšanai, informēja EK pārstāvniecības Latvijā pārstāve Kristīne Liepiņa.

Kā norādīts paziņojumā par Eiropas zaļo kursu, pateicoties viedai, konkurētspējīgai, drošai, piekļūstamai un cenu ziņā pieejamai transporta sistēmai, emisijas līdz 2050.gadam samazināsies par 90%.

Starpposma mērķos ceļā uz viedu un ilgtspējīgu nākotni ietilpst tas, ka visiem transporta veidiem ir jākļūst ilgtspējīgākiem, jābūt plaši pieejamām zaļām alternatīvām un jāievieš pareizi stimuli, kas veicinātu pāreju. Konkrēti starpposma mērķi nodrošinās, ka Eiropas transporta sistēma virzās uz viedu un ilgtspējīgu nākotni.

Plānots, ka jau 2030.gadā uz Eiropas ceļiem ne vien būs vismaz 30 miljoni bezemisiju vieglo automobiļu - 100 Eiropas pilsētas būs klimatneitrālas, ātrgaitas dzelzceļa satiksme visā Eiropā divkāršosies, regulārajiem kolektīvajiem braucieniem maršrutos, kuru garums ir mazāks nekā 500 kilometri, jābūt oglekļneitrāliem. Tāpat plašā mērogā tiks izvērsta automatizētā mobilitāte, tirgum būs gatavi bezemisiju jūras kuģi. Savukārt vēlākais kā 2035.gadā tirgum būs gatavi lielie bezemisiju gaisa kuģi.

Līdz 2023.gada beigām Daugavpilī, Jelgavā, Jēkabpilī, Jūrmalā, Rēzeknē, Rīgā, Valmierā un Ventspilī par kopumā 44,9 miljoniem eiro pasažieru pārvadājumiem paredzēts iegādāties 145 videi draudzīgus autobusus, informē Satiksmes ministrijā.

Eiropas zaļais kurss ir panākt klimatneitralitāti līdz 2050.gadam, samazinot transporta radītās emisijas līdz 2030.gadam vismaz par 55%. Latvijas lielākais izaicinājums ir "zaļināt" satiksmi, jo transportlīdzekļi ir viens no lielākajiem oglekļa dioksīda (CO2) avotiem, kas rada aptuveni ceturtdaļu Eiropas Savienības (ES) siltumnīcefekta gāzu emisiju (SEG).

Astoņās lielajās Latvijas pilsētās satiksmes autobusu nomaiņa uz mūsdienīgiem transportlīdzekļiem, kas ir pasažieriem ērtāki un videi draudzīgi, tiek īstenota ar ES Kohēzijas fonda 44,9 miljonu eiro līdzfinansējumu. Līdz nākamā gada beigām Daugavpilī, Jelgavā, Jēkabpilī, Jūrmalā, Rēzeknē, Rīgā, Valmierā un Ventspilī pasažieru pārvadājumiem kopumā būs iegādāti 145 mūsdienīgi un videi draudzīgi autobusi.

Transportā un loģistikā pēdējo gadu laikā ir notikušas pārmaiņas, kuras turpināsies arī perspektīvā, nozarei ir jāizmanto jaunās iespējas.

Tādu ainu rāda diskusijas SIA Izdevniecība Dienas Bizness sadarbībā ar VAS Latvijas dzelzceļš, VAS Latvijas Pasts, SIA Omniva un SIA Hansab organizētajā profesionāļu konferencē Loģistika un transports.

Jauni izaicinājumi

Transports un loģistika bija un ir viena no būtiskākajām Latvijas tautsaimniecības nozarēm. Tā saskaras ar vairākiem būtiskiem izaicinājumiem vienlaicīgi. Proti, Covid-19 pandēmija ir izraisījusi straujas pārmaiņas globālajās piegādēs, vienlaikus epidemioloģisko prasību un cilvēku veselības risku mazināšanas nolūkā ir pieaudzis pieprasījums pēc šādu piegāžu pakalpojumiem. Bez tam jāņem vērā, ka perspektīvā arvien lielāka ietekme transporta segmentā būs Eiropas Savienības Zaļajam kursam.

Eiropas Komisija valstīm devusi brīvību izvēlēties, kā panākt būtisku emisiju samazinājumu transporta sektorā. Var vērot dažādu industriju centienus vilkt segu uz savu pusi, tomēr stratēģiskāk būtu diversificēt šo sektoru, paturot prātā mērķi – mazemisiju transports.

Eiropas Komisija transporta nozarē nospraudusi ambiciozu klimata mērķi – līdz 2050. gadam par 90% samazināt siltumnīcefekta gāzu emisiju (SEG) apjomu. Latvijā transports rada ap 30% visu emisiju. Lai virzītos pretim dekarbonizācijai, ir jāsamazina patēriņš un no fosilām izejvielām iegūtā degviela jāaizvieto ar alternatīvām. To ir samērā daudz, piemēram, elektrība, biodegviela, sintētiskās un parafīna degviela, ūdeņradis, dabasgāze, tai skaitā, biometāns.

Šoruden lielākajā elektrotransporta forumā Eiropā “Nordic Electric Vehicle Summit”, kas pulcēja nozīmīgākos industrijas pārstāvjus, skanēja nepārprotama, pat agresīva pārliecība, ka elektrotransports ir pārvietošanās nākotne, iekšdedzes dzinēji jau ir uzskatāmi par pagātni un citas alternatīvas īsti nebūs. Samits notika Norvēģijā, kas, pateicoties stratēģiskai valsts politikai, aizsteigusies priekšā citām valstīm elektromobilitātē.

Siltumnīcu gāzu emisiju samazināšanā būtisku lomu spēlē dabasgāze un tās apgādes sistēma, kurā pēc brīža var sākt izmantot jau no atkritumiem un mēsliem iegūto biometānu, bet tālākā perspektīvā – arī ūdeņradi.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta a/s Latvijas Gāze Biznesa attīstības vadītājs Olavs Ķiecis. Par šo un daudziem citiem patērētājiem svarīgiem enerģētikas jautājumiem tiks diskutēts izdevniecības Dienas Bizness, a/s Gaso, a/s Latvijas Gāze, a/s Latvenergo un a/s Augstsprieguma tīkls ikgadējā enerģētikas nozares konferencē Enerģētika 2021: konkurētspēja un tirgus stabilitāte ceļā uz klimata mērķu sasniegšanu.

Kā dabasgāzi ietekmēs ES Zaļais kurss?

Eiropas Savienības dalībvalstis ir izvirzījušas ambiciozu mērķi – līdz 2050. gadam panākt klimatneitrālu Eiropas Savienību. Lai arī dabasgāze tiek uzskatīta par fosilo kurināmo, tomēr tā un arī tās apgādes sistēma ir pamats, kas šobrīd ļauj samazināt siltumnīcu gāzu emisijas, tostarp CO2 izmešus, un vienlaikus tā būs būtiska platforma Eiropas Savienības iecerētajai nākotnes energoresursu zaļināšanai – sākotnēji ar biometānu un tālākā perspektīvā ar ūdeņradi. Jāņem vērā, ka dabasgāze Eiropā tiek uzskatīta kā akmeņogļu aizstājējs elektroenerģijas ražošanai, kas arī ekoloģiski ir daudz tīrāks – mazāks ekoloģiskās pēdas nospiedums. Šāds process pašlaik notiek, piemēram, Vācijā un arī Polijā, kur pakāpeniski tiek slēgtas akmeņogļu raktuves un elektrostacijas, kuras izmantoja šo kurināmo.

Aizvadītā gada beigās desmitajai daļai uzņēmumu bija reģistrēts ārvalstu pamatkapitāls, liecina Lursoft apkopotā informācija.

Gada laikā šādu uzņēmumu skaits samazinājies par teju 10%.

Lursoft pētījis ārvalstu ieguldījumu izmaiņas Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālos 2021.gadā, analizējot, kā ieguldījumu apjoms pērn mainījies dažādās nozarēs.

Pētījuma dati atklāj, ka pagājušajā gadā vien retajā nozarē pieaudzis uzņēmumu skaits, kuru pamatkapitālos reģistrēti ārvalstu ieguldījumi. Pozitīvas izmaiņas bija vērojamas tikai veterināro pakalpojumu, radio un televīzijas programmu izstrādes un apraides, kā arī gaisa transporta sektoros. Visās trīs iepriekšnosauktajās nozarēs aizvadītajā gadā audzis arī ieguldītāju skaits un ieguldītās summas.

Jānorāda, ka tieši gaisa transports ir nozare, kurā reģistrēts viens no augstākajiem ārvalstu kapitāla uzņēmumu īpatsvariem. Lursoft apkopotie dati atklāj, ka 2021.gada beigās nozarē bija reģistrēti 36 uzņēmumi, no tiem 18 ar ārvalstu kapitālu. Ieguldījumu apjoms gaisa transporta nozarē 2021.gada laikā audzis par 5,75%, sasniedzot 2,06 milj. EUR.

Eksperimentālā kārtā Marijas un Aleksandra Čaka ielā tiks ieviestas pagaidu velojoslas, tā 2.novembrī, nolemts Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas sēdē.

Plānots, ka eksperiments ar pagaidu velojoslām tiks sākts decembrī un ilgs līdz aprīlim. Patlaban līdz decembrim Satiksmes departamentam kopā ar Pilsētas attīstības departamentu, "Rīgas satiksmi", CSDD un citām atbildīgajām iestādēm jāizvērtē un jāievieš labākais un no satiksmes viedokļa drošākais pagaidu risinājums.

"Čaka ielā ir tikko pabeigti remontdarbi, un regulāri tiek saņemti dažādi priekšlikumi, kā šai ielai būtu jāizskatās. Iedzīvotāju interesēs ir, lai iela ir ne tikai labā stāvoklī, bet arī ērta un patīkama, tāpēc mēs aicinājām Satiksmes departamentu ieklausīties arī deputātu skatījumā par šīs ielas nākotni, lai atrastu labāko un piemērotāko variantu. Ielā tiks veikti gan satiksmes intensitātes, gan cita veida mērījumi, lai jau pavasarī mēs varētu veikt eksperimenta analīzi un lemt par tālāko attīstības gaitu," sacīja Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētājs Olafs Pulks.

Auto pārbūves uzņēmums SIA Electrify Ventspils pasažieru pārvadāšanas vajadzībām ir uzbūvējis pirmos elektriskos mikroautobusus, un to pārbūves darbi tiek pilnībā veikti Latvijā.

Kopējās investīcijas projektā ir 4,4 miljoni eiro, no kuriem 1,6 miljoni eiro ir Attīstības finanšu institūcijas ALTUM aizdevums energoefektivitātes projektiem.

No ražotnēm Jelgavā un Ogrē uz Ventspili devušies pirmie divi Mercedes-Benz Sprinter mikroautobusi, savukārt nākamie divi mikroautobusi ar 21 pasažieru sēdvietām Ventspilij tiks piegādāti tuvāko nedēļu laikā, bet atlikušie desmit līdz šī gada beigām.

"Latvija kļūst “zaļāka” un videi draudzīgāka, un tas notiek pateicoties mūsu uzņēmēju ilgtspējīgām idejām un spējai realizēt ambiciozus plānus. Investīcijas jaunos produktos, īpaši tajos, kas saistītas ar “klimatam draudzīgu” procesu izstrādi, palīdz radīt jaunas darba vietas, dod impulsu tautsaimniecības attīstībai, kā arī ir mūsu nākotnes konkurētspējas iespēja. Šim mērķim Eiropas Atveseļošanās un noturības mehānisma plānā esam paredzējuši līdzekļus tieši “zaļā” biznesa veicināšanai. Jo uzņēmēji novērtē un izmanto valsts sniegto atbalstu. To redzam arī SIA Electrify stāstā, kuram ar ALTUM atbalstu ir izdevies Latvijā radīt un īstenot videi draudzīgu projektu, kas aizsāks veselu ēru sabiedriskā transporta nozarē, vienlaikus – gādāt par Latvijas pienesumu Eiropas “zaļā kursa” mērķu sasniegšanai," teic ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Elektriskais skrejritenis "Ninebot KickScooter E22E" noderēs nelielu attālumu veikšanai pa gludām pilsētas ietvēm.

Pasaule ap mums nudien strauji mainās. Vēl pirms dažiem mēnešiem sabiedriskais transports tika pozicionēts kā pilsētas satiksmes problēmu efektīvākais risinājums un nu retais vairs uzdrošinās ieteikt pilsētniekiem kāpt autobusā vai tramvajā. Par laimi vasarā pārvietošanās alternatīvu netrūkst – velosipēdi, skrituļslidas un arī elektriskie skrejriteņi. To piedāvājumam šogad pievienojies "Ninebot KickScooter E22E".

Dizains

(Raksta autora vērtējums: 8 punkti no 10)

Šis "Segway Ninebot" zīmola braucamrīks ir pērnajā vasarā "Dienas Biznesā" aprakstītā "KickScooter ES4" elektroskūtera nākamā paaudze. Vizuāli ārkārtīgi līdzīgs, vien ieguvis dažus uzlabojumus. Tas ir saglabājis kompakto izmēru un pārdomāto salocīšanas mehānismu, tādēļ ir parocīgs ienešanai telpās un glabāšanai kaut zem biroja galda. Ilgstoši nēsāt braucamo rokā, piemēram, ieejot veikalā, gan nebūs patīkami. 13,5 kilogramu svars agrāk vai vēlāk nogurdinās ikvienu.

Turpmāk elektroskrejriteņus varēs reģistrēt Ceļu satiksmes drošības direkcijā (CSDD), paredz 12. oktobrī valdības pieņemtie grozījumi Ministru kabineta 2010. gada 30. novembra noteikumos Nr. 1080 “Transportlīdzekļu reģistrācijas noteikumi”. Tāpat regulējums precizē arī citu transportlīdzekļu reģistrāciju CSDD, dodot iespējas dokumentāciju sakārtot tiešsaistē.

Pieņemtie grozījumi noteikumos dod iespēju elektroskrejriteņu īpašniekiem brīvprātīgi reģistrēt savu transportlīdzekli CSDD, kas gadījumā, ja skrejritenis tiek nozagts, ļaus identificēt transportlīdzekli un tā īpašnieku Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā. Reģistrējot elektroskrejriteni, tā īpašnieks saņems reģistrācijas uzlīmi ar unikālu uzlīmes kārtas numuru.

Tāpat pieņemtie grozījumu noteikumos nosaka transportlīdzekļa reģistrēšanas kārtību, ja tas ir mantots – transportlīdzekli pirms tā reģistrācijas valdījumā CSDD nebūs jāuzrāda, to būs jādara tikai pēc apstiprināšanas mantojuma tiesībās, pirms mantotā transportlīdzekļa reģistrācijas īpašumā.

Administratīvā apgabaltiesa 20.aprīlī atstājusi spēkā Konkurences padomes (KP) lēmumu, ar kuru iestāde pērn konstatēja SIA "Rīgas satiksme" un sešu uzņēmumu īstenotu aizliegtu vienošanos pašvaldībai piederošā uzņēmuma rīkotajās cenu aptaujās par nano tehnoloģiskās ķīmijas piegādi, informē KP pārstāve Paula Vilsone.

Šis bija pirmais lēmums, kurā KP konstatēja rupjus pārkāpumus paša pasūtītāja - SIA "Rīgas satiksme" - darbībā, jo uzņēmums veicināja karteli savās cenu aptaujās.

KP 2019.gadā konstatēja, ka seši tirgus dalībnieki ar pasūtītāja atbalstu saskaņoja piedāvājumus divās SIA "Rīgas satiksme" rīkotajās cenu aptaujās, kas īstenotas no 2012. līdz 2014.gadam par kopējo līguma summu vairāk nekā 800 tūkst. eiro un kuru mērķis bija nano tehnoloģiskās ķīmijas piegāde.

KP lēmumā konstatēja, ka gan pasūtītāja - SIA "Rīgas satiksme" - amatpersona, gan seši kartelī iesaistītie pretendenti savstarpēji saskaņoja dalības nosacījumus un iesniedzamo dokumentāciju, kā arī vienojās par plānoto uzvarētāju. Pretendenti apzinājās gan iesaistīšanos aizliegtajās darbībās, gan to konkurenci imitējošu raksturu. Savukārt pasūtītāja iesaisti karteļa veicināšanā apstiprina arī tas, ka pretendenti bija informēti par dalību cenu aptaujās, vēl pirms tās bija izsludinātas.

Naktī no 28.februāra uz 1.martu uz Vanšu tilta abos virzienos tiks slēgta transportlīdzekļu satiksme, jo uz tilta norisināsies režisora Aigara Graubas filmas "Circenīša Ziemassvētki" filmēšanas darbi, informē Rīgas domes Satiksmes departaments.

Filmēšanas laikā uz tilta tiks nodrošināta gan operatīvo dienestu pārvietošanās, gan sabiedriskā transporta kustība, tostarp svētdien vēlajās vakara stundās un pirmdien no rīta.

Transportlīdzekļu satiksme uz Vanšu tilta abos virzienos tiks slēgta no 28.februāra plkst. 21:00 līdz 1.marta pulksten 06:00 no rīta. Lai filmēšanas process būtu drošs gan tās dalībniekiem, gan pilsētas iedzīvotājiem, filmēšanas laikā tiks slēgta auto satiksme abos Vanšu tilta virzienos. Attiecībā uz gājēju un velosipēdu kustību - tā periodiski tiks ierobežota līdz 15 minūtēm, savukārt sabiedriskā transporta kustība īslaicīgi var tikt ierobežota līdz 5 minūtēm.

Filmēšanas objektu menedžeris Ēriks Kibermanis informē, ka šīs ainas filmēšanā tiks iesaistītas vairāk nekā 30 transporta vienības, kā arī specializēts transports ar kino kameras krānu, savukārt kopplānu filmēšanā tiks iesaistīta drona (bezpilota lidaparāta) pilotu komanda.

Starptautiskās konferences 5G Techritory ietvaros viena no tēmām būs nākotnes mobilitāte un ar to nesaraujami saistītās 5G iespējas. Nav noslēpums, ka daudzi šobrīd vēl neizprot 5G nozīmīgo lomu cilvēces ikdienā.

Taču patiesībā mēs dzīvojam lieliskā laikā: mums ir iespēja redzēt, kā pasaule izskatīsies nākotnē. Tas ir apmēram tāpat, kā pēkšņi nokļūt bērnībā redzētajās zinātniskās fantastikas filmās, kur mašīnas brauc bez vadītāja vai pat lido. Un ir vietā atcerēties, ka viss jaunais ir interesants un paver iespēju attīstībai. Vēl pirms pāris gadiem attālinātais darbs un tikšanās videozvanos daudziem šķita kaut kas sarežģīts un apgrūtinošs, bet šodien tā ir parasta ikdiena. Arī virtuālā realitāte ir tepat, līdzās. Un arī nākotnes mobilitāte nav aiz kalniem.

Pirms runājam par nākotni, jāapzinās, kā mobilitāte mainās jau šodien. Ja vēl pirms pāris gadiem personīgā automašīna vai sabiedriskais transports bija pietiekami efektīvi līdzekļi nokļūšanai no punkta A uz punktu B, šobrīd redzam, kā attīstās dažādi transporta veidi, piemēram, elektriskie transportlīdzekļi, bet pati mobilitāte kļūst par plaši izmantotu pakalpojumu. Labs piemērs tam ir koplietošanas transportlīdzekļi: ja sākumā, tiem parādoties ielās, to noslodze bija varbūt pāris desmiti procentu, šobrīd var rasties situācijas, kad nākas krietni pameklēt pieejamu koplietošanas transportlīdzekli, jo pieprasījums pēc tiem ir ievērojami audzis. Sabiedrība sāk pieņemt to, ka pastāv dažādi veidi un formas, kā varam pārvietoties, un personīgā automašīna vairs nav nepieciešama.

Tuvākā mēneša laikā Rīgā tiks pilnībā slēgta autotransporta satiksme uz tilta pār dzelzceļu Altonavas ielā, informēja Rīgas domes Ārējās komunikācijas nodaļā.

Tas tiks darīts, ņemot vērā pārvada plaisu monitoringa tehniskajā atskaitē iekļautās rekomendācijas.

Pārvada slēgšana radīs neērtības satiksmē, tomēr drošības riski, nodrošinot pārvada uzturēšanas darbus ziemā, ir pārāk augsti, norāda pašvaldībā.

Veicot satiksmes pārvada tehniskā stāvokļa novērtēšanu, secināts, ka pārvada velves bojājumu apmērs ir palielinājies. Plaši bojājumi ir brauktuves hidroizolācijā, tādēļ mitruma un sala radītu bojājumu dēļ betons ap plaisām izdrūp, kā arī ir konstatēti svaigi betona izdrupumi velves vidusdaļā un pie ietvju konsolēm.

Betona izdrupumi veidojas arī transportlīdzekļu radītās slodzes dēļ. Pašlaik izdrupumi no pārvada, krītot uz dzelzceļa sliežu zonu, rada apdraudējumu arī vilcienu satiksmei.

Turpinot Ķekavas apvedceļa būvdarbus, no piektdienas, 25.augusta, satiksmei būs atvērts Ķekavas ielas sākumposms paralēli Bauskas šosejai no Mežmalas ielas līdz Baložu aplim, informē VAS "Latvijas valsts ceļi".

Savukārt Ķekavas iela no Baložiem līdz Everesta ielai, kā līdz šim, būs pilnībā slēgta satiksmei.

Citur Bauskas šosejas posmā no Rīgas līdz Katlakalnam saglabāsies līdzšinējā satiksmes organizācija. Transporta kustība pa pārbūvēto Bauskas šosejas posmu noris ar vienu braukšanas joslu katrā virzienā. Sabiedriskais transports līdz Baložu aplim brauks arī turpmāk pa Ķekavas ielu, bet no Baložu apļa līdz Bauskas šosejai - pa pārbūvēto Bauskas šosejas posmu.

Satiksmei pilnībā atvērts Valdlauču apļveida satiksmes mezgls. No Baložiem un Rāmavas uzbraukšanai uz Bauskas šosejas Ķekavas virzienā satiksme tiks organizēta pa jaunizbūvēto Baložu ielas apļa atzaru. Virzienā no Rīgas nobraukšanai uz Baložiem un Rāmavu satiksme noris pa jaunizbūvēto nobrauktuvi no Bauskas šosejas uz Baložu ielas apli. Savukārt vietā, kur sākās Ķekavas apvedceļa jaunbūve, satiksme Ķekavas virzienā tiks organizēta pa rampu pāri Ķekavas apvedceļam, pēc tam pa jaunizbūvēto paralēlo ceļu un apli pie Naudītes ielas.

No 3.augusta ir ieviestas izmaiņas satiksmes organizācijā Bauskas šosejas (A7) sākumposmā no Rīgas robežas līdz Katlakalnam, tās būs spēkā līdz septembra beigām, informē VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC).

Transporta kustība būs organizēta pa pārbūvēto Bauskas šosejas posmu ar vienu braukšanas joslu katrā virzienā.

Sabiedriskā transporta kustība no Rīgas līdz Baložu aplim tiks organizētā kā līdz šim, pa Ķekavas ielu; no Baložu apļa līdz Bauskas šosejai arī sabiedriskais transports kursēs pa pārbūvēto Bauskas šosejas posmu, Ķekavas iela posmā no Baložiem līdz Everesta ielai būs pilnībā slēgta satiksmei. Sabiedriskā transporta pieturvietu izvietojumu skatīt kartē.

Satiksmei būs pilnībā atvērts Valdlauču apļveida satiksmes mezgls, norāda LVC.

No Baložiem/Rāmavas uzbraukšanai uz Bauskas šosejas Ķekavas virzienā satiksme tiks organizēta pa jaunizbūvēto Baložu ielas apļa atzaru.

Aktualizējoties jautājumiem par jaunām sankcijām pret Baltkrieviju, Lursoft pētījis, kā pēdējo gadu laikā mainījies Baltkrievijas ieguldījumu apjoms Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos, un apskatījis, kuri ir lielākie uzņēmumi Latvijā ar baltkrievu ieguldījumiem pamatkapitālā.

Eiropadome jau dienu pēc pasažieru lidmašīnas piespiedu nosēdināšanas Minskā vienojusies par ekonomisku un personālu sankciju noteikšanu pret Baltkrieviju, tostarp aizliedzot Baltkrievijas aviosabiedrībām lidojumus Eiropas Savienības gaisa telpā, liedzot tām piekļuvi ES lidostām.

Paredzams, ka sankcijas varētu ietekmēt arī Baltkrievijas ieguldījumu plūsmu, vēl pastiprinātāku vērību pievēršot personām, kas saistītas ar šiem uzņēmumiem.

Lursoft dati liecina, ka Baltkrievijas personu ieguldījumu apjoms Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos šobrīd kopā veido 17,5 milj. eiro, kas to pēc uzkrāto ieguldījumu apjoma Latvijā citu valstu vidū ierindo 27.pozīcijā. Jānorāda, ka baltkrievu ieguldījumi Latvijā šobrīd reģistrēti 803 uzņēmumu pamatkapitālos. Tiesa, 11,46% no šiem uzņēmumiem šobrīd ir apturēta saimnieciskā darbība, savukārt 4,23% uzņēmumu jau uzsākts likvidācijas process.

Pārsteigumu nav – tā var teikt par statistikas datiem, kuri rāda uzņēmējdarbības vidi aprīlī.

Bezdarbnieku skaits pieaudzis, pievienotās vērtības nodokļa maksātāju skaits sarucis. Vēl šā gada martā PVN maksātāju skaits bija 79 032, bet maija sākumā – 72 947. Seši tūkstoši PVN maksātāju mēneša laikā izgaisuši.

Līdz 30. aprīlim bankas no uzņēmumiem bija saņēmušas vairāk nekā 2,6 tūkstošus pieteikumu piešķirt kredītbrīvdienas. Būtiski arī sarucis kredītu pieteikumu apjoms.

Lasi žurnāla "Dienas Bizness" 12. maija numurā:

Pasaules mērogā novērojama arvien aktīvāka virzība uz procesu automatizāciju, robotizāciju, elektrifikāciju un energoefektivitāti, kas nākotnē varētu veicināt vēl lielāku enerģijas pieprasījuma pieaugumu.

Ceturtā industriālā revolūcija jeb Industrija 4.0 noteikti ieviesīs būtiskas izmaiņas ražošanas procesos gan globālā, gan nacionālā līmenī, teic Agris Veliks, ABB Elektrifikācijas biznesa vadītājs Latvijā. Viņš atzīmē, ka nākotnē pieprasījums pēc enerģijas, visticamāk, turpinās augt, kas attiecīgi veicinās arī cenu kāpumu, tā ietekmi uzņēmēji var mazināt, investējot energoefektivitātē un ilgtspējīgos risinājumos.

Jāpielāgojas tirgum

Pēdējos gados Baltijas valstis ir panākušas būtisku progresu, strādājot pie reģiona elektrifikācijas un virzības uz ilgtspēju, domā A. Veliks. “Mēs cenšamies būt mazāk atkarīgi no fosilā kurināmā, lai sasniegtu vides mērķus, un motivējam uzņēmējus atrast veidus, kā pielāgoties jaunajai realitātei un konkrētajos apstākļos, integrējot ABB produktus, kļūt energoefektīvākiem un konkurētspējīgākiem. Šajā gadījumā atbildi mēs redzam tā sauktajās viedajās ēkās un gudrās enerģijas risinājumos, kā arī enerģijas avotu dažādošanā. Arī ABB vairāku gadu garumā ir bijis uzticams partneris progresīvo tehnoloģiju integrēšanā ar mērķi optimizēt enerģijas patēriņu un dažādot energoapgādi. Ieguldām gan saules enerģijā un energoefektivitātē, gan e-mobilitātes infrastruktūrā un citos risinājumos. Tāpat ABB nodrošina uzņēmumus, tajā skaitā dažādus datu centrus, birojus un slimnīcas, ar UPS sistēmām un citiem viedajiem risinājumiem,” teic A. Veliks.

Sabiedriskā transporta padome 6.augustā atbalstīja bezmaksas sabiedriskā transporta ieviešanu atsevišķos reģionālajos maršrutos vai tikai konkrētos reisos.

Plānots, ka tas tiks ieviests šā gada oktobrī. Bezmaksas sabiedriskais transports būs kopumā 15 maršrutos Mārkalnes, Līdumnieku, Šķaunes, Sunākstes, Nirzas, Istras, Rugāju, Ipiķu, Jaunauces, Plāņu, Jērcēnu, Vecumu, Sausnējas, Leimaņu un Valkas pagastā.

Kritēriji bezmaksas sabiedriskā transporta ieviešanai: apdzīvotība ir mazāka par četriem iedzīvotāji uz vienu kvadrātkilometru; valsts dotāciju īpatsvars maršruta / reisa uzturēšanai ir lielāks par 85%; reisu skaits maršrutā nepārsniedz sešus reisus dienā; ieņēmumi no pārdotajām biļetēm, ieskaitot pasažierus, kuru braucienus daļēji vai pilnībā apmaksā valsts, nepārsniedz 15%.

Bezmaksas sabiedriskais transports visos vai tikai atsevišķos reisos tiks ieviests šādos maršrutos: Nr.6711 Alūksne-Dēliņkalns-Korneti-Alūksne, Nr.5265 Ludza-Cibla-Krivanda-Cibla-Ludza, Nr.5634 Ludza-Felicianova-Zilupe-Šķaune, Nr.5497 Jēkabpils-Sunākste, Nr.6579 Ludza-Seiļi-Rundēni-Lauderi-Ludza, Nr.6552 Ludza-Zilupe-Konecpole-Ludza, Nr.6454 Balvi-Upetnieki-Rugāji, Nr.6608 Rūjiena-Ipiķu skola-Rūjiena, Nr.6746 Saldus-Jaunauce, Nr.6686 Smiltene-Trikāta-Strenči-Smiltene, Nr.6597 Smiltene-Strenči-Smiltene, Nr.6444 Viļaka-Vecumi-Lavošnieki, Nr.6517 Ērgļi-Liepkalne-Sausnēja, Nr.6986 Jēkabpils-Mežgale un Nr.3034 Autoosta-Lugažu stacija-Autoosta.