Starptautiskās konferences 5G Techritory ietvaros viena no tēmām būs nākotnes mobilitāte un ar to nesaraujami saistītās 5G iespējas. Nav noslēpums, ka daudzi šobrīd vēl neizprot 5G nozīmīgo lomu cilvēces ikdienā.
Taču patiesībā mēs dzīvojam lieliskā laikā: mums ir iespēja redzēt, kā pasaule izskatīsies nākotnē. Tas ir apmēram tāpat, kā pēkšņi nokļūt bērnībā redzētajās zinātniskās fantastikas filmās, kur mašīnas brauc bez vadītāja vai pat lido. Un ir vietā atcerēties, ka viss jaunais ir interesants un paver iespēju attīstībai. Vēl pirms pāris gadiem attālinātais darbs un tikšanās videozvanos daudziem šķita kaut kas sarežģīts un apgrūtinošs, bet šodien tā ir parasta ikdiena. Arī virtuālā realitāte ir tepat, līdzās. Un arī nākotnes mobilitāte nav aiz kalniem.
Pirms runājam par nākotni, jāapzinās, kā mobilitāte mainās jau šodien. Ja vēl pirms pāris gadiem personīgā automašīna vai sabiedriskais transports bija pietiekami efektīvi līdzekļi nokļūšanai no punkta A uz punktu B, šobrīd redzam, kā attīstās dažādi transporta veidi, piemēram, elektriskie transportlīdzekļi, bet pati mobilitāte kļūst par plaši izmantotu pakalpojumu. Labs piemērs tam ir koplietošanas transportlīdzekļi: ja sākumā, tiem parādoties ielās, to noslodze bija varbūt pāris desmiti procentu, šobrīd var rasties situācijas, kad nākas krietni pameklēt pieejamu koplietošanas transportlīdzekli, jo pieprasījums pēc tiem ir ievērojami audzis. Sabiedrība sāk pieņemt to, ka pastāv dažādi veidi un formas, kā varam pārvietoties, un personīgā automašīna vairs nav nepieciešama.
Būtisks priekšnoteikums jaunu mobilitātes risinājumu un pakalpojumu attīstībā ir savienojamība, lai transportlīdzekļi, citi satiksmes dalībnieki un arī ceļu infrastruktūra varētu savstarpēji apmainīties ar datiem un informāciju. Tas ir svarīgi gan satiksmes drošības aspektā, gan tāpēc, lai būtu iespējams attīstīt drošāku, ērtāku un vienotu mobilitātes ekosistēmu. Līdz ar to parādās iepriekš neredzēta nepieciešamība pēc 5G tīkla. Ja ar 4G piedāvājām plaša patēriņa tīklu, kas ļāva lietot internetu dažādām vajadzībām, tad ar 5G faktiski nodrošinām jaunus lietojumu veidus. Pirms 10 vai 15 gadiem zinātniskās fantastikas filmās redzētie autonomie auto vairs nav nākotne, bet gan šodienas realitāte.
Šajā virzienā ir krietni pastrādājuši gan autoražotāji, gan 5G tehnoloģiju attīstītāji, un tas ir tikai sākums, jo savienotas un autonomas mobilitātes izpēte un testēšana notiek arī Eiropas sadarbības projektu ietvaros. Viens no tiem ir 5G Routes, kurā iesaistījies arī LMT kopā ar tādiem pasaules tehnoloģiju līderiem kā Ericsson, Airbus u. c. Šī projekta ietvaros sāksim testēt ne tikai jau apzinātās 5G tīkla iespējas, bet arī jaunas – piemēram 5G virszemes tīkla sadarbību ar satelīttīkliem.
Tas, kas izklausās pēc rotaļām ar inovatīvām tehnoloģijām, patiesībā ir nepieciešamība, lai nodrošinātu nepārtrauktu saziņu un datu apmaiņu brīdī, kad pārvietosimies pāri robežām. Šķērsojot, piemēram, Latvijas un Igaunijas robežu, ir svarīgi, lai tīkls pārslēgtos nevis pusminūtes vai minūtes laikā, kas ir pilnīgi pieļaujams, ja gribam nosūtīt īsziņu vai kādam piezvanīt, bet gan milisekundēs, ja runa ir par autonomajiem auto. Tāpēc sadarbībā ar CSDD esam izveidojuši pasaules mērogā unikālu konceptu – 5G tīkla testa vidi Biķernieku trasē ar virtuālo pārrobežu simulāciju: vienā trases pusē darbojas LMT tīkls, otrā – igauņu Telia, sniedzot iespēju slēgtā, drošā teritorijā testēt dažādus lietojumus, lai tad, kad būsim pilnīgi pārliecināti par to darbību, pārvietotos uz reāliem apstākļiem. Pirmās pilsētas, kas redzēs, kā reālos apstākļos pārvietojas autonomie transportlīdzekļi, būs Valka un Valga, pēc tam plānots autonomos auto integrēt arī lielo pilsētu satiksmē.
Kāpēc tad Latvijai un Eiropai ir vajadzīga nākotnes mobilitāte? Sabiedrības ieguvumi būs, pirmkārt, tehnoloģijas un plašākas pārvietošanās iespējas, lai mobilitāte kļūtu vēl drošāka un ikdienā mēs varētu pārvietoties ātrāk un ērtāk. Otrkārt, satura un informācijas pakalpojumu attīstība, radot jaunu saturu patērēšanai brīžos, kad pašam nav jāvada auto. Treškārt, loģistikas risinājumi ar 5G funkcijām, kas ļaus nodrošināt ātrāku un efektīvāku preču pārvietošanu, precīzāku sūtījumu izsekošanu utt. Tāpat nākotnes mobilitāte ir attiecināma ne tikai uz sauszemes ceļiem, bet arī uz vilcienu, prāmju satiksmi un pat droniem, veidojot vienotu ekosistēmu.
Tātad zinātniskā fantastika nav nemaz tik nereāla un nesasniedzama. Tomēr ir viens būtisks aspekts, kas mūsu plānus nākotnes mobilitātes jomā var piebremzēt. Bez atbilstošas ceļu infrastruktūras autonomie auto var pastāvēt katrs par sevi atsevišķi, bet būtiska ir savstarpēja saziņa un datu apmaiņa starp automašīnām, citiem satiksmes dalībniekiem un ceļu infrastruktūru. Tas nozīmē, ka gan luksofori, gan sensori un jebkas cits, kas atrodas uz ceļa, tiek pārvērsts reāllaika pieejamos datos. Būtībā mums ceļu infrastruktūra jāzīmē kā digitāla karte, un transportlīdzeklis var pārvietoties, balstoties uz datiem. Tātad jau iepriekš, nevis post factum, ir zināms, kāds ir ceļš, kur atrodas pārējie satiksmes dalībnieki, kāda ir reāllaika situācija utt. Tāpat kā Rīga, arī infrastruktūra nekad nav gatava, Latvijā ceļu infrastruktūras digitalizācijā ir diezgan daudz, ko darīt.
Tehnoloģijas attīstās ātrāk, nekā varam sakārtot arī likumdošanas jautājumus. Jau šobrīd statistika rāda, ka Latvijas iedzīvotāji ir vieni no visatsaucīgākajiem jaunu tehnoloģiju lietotājiem, vairāk nekā 80% izmanto internetu telefonā. Līdz ar to viedtelefons būs galvenais instruments, kā izmantot nākotnes mobilitātes pakalopjumus un apmainīties ar datiem. Īstais izaicinājums ir nevis tehnoloģijas vai sabiedrības gatavība tās lietot – tur viss būs kārtībā, – bet gan kā mēs šīs tehnoloģijas adaptējam likumdošanai, lai tās reāli varētu ieviest praksē.
Piemēram, šobrīd autonomās automašīnas bez šofera nedrīkst pārvietoties ielās. Mums nevis jāmeklē iemesli, kāpēc šī automašīna it kā ir bīstama un nedrīkst piedalīties satiksmē, kas lielākoties ir tikai subjektīvs un nepamatots viedoklis, bet gan veids, kā atļaut tai piedalīties un iekļauties satiksmē. Tāpēc ir vajadzīga vēl aktīvāka sadarbība ne tikai starp uzņēmumiem, bet arī starp privāto, publisko un akadēmisko sektoru, vienlīdz strauji attīstot tehnoloģijas, izpēti un likumdošanu, lai pēc trīs, četriem, pieciem gadiem, kad šīs tehnoloģijas būs mūsu ikdiena, mēs būtu gatavi nākotnes mobilitātei.
