Plānots, ka līdz 2030.gadam uz Eiropas ceļiem būs vismaz 30 miljoni bezemisiju vieglo automobiļu, izriet no Ilgtspējīgas un viedas mobilitātes stratēģiju, ar kuru šodien iepazīstināja Eiropas Komisija, turklāt stratēģija liek pamatus Eiropas Savienības (ES) transporta sistēmas zaļajai un digitālajai pārveidei un izturības pret turpmākām krīzēm palielināšanai, informēja EK pārstāvniecības Latvijā pārstāve Kristīne Liepiņa.
Kā norādīts paziņojumā par Eiropas zaļo kursu, pateicoties viedai, konkurētspējīgai, drošai, piekļūstamai un cenu ziņā pieejamai transporta sistēmai, emisijas līdz 2050.gadam samazināsies par 90%.
Starpposma mērķos ceļā uz viedu un ilgtspējīgu nākotni ietilpst tas, ka visiem transporta veidiem ir jākļūst ilgtspējīgākiem, jābūt plaši pieejamām zaļām alternatīvām un jāievieš pareizi stimuli, kas veicinātu pāreju. Konkrēti starpposma mērķi nodrošinās, ka Eiropas transporta sistēma virzās uz viedu un ilgtspējīgu nākotni.
Plānots, ka jau 2030.gadā uz Eiropas ceļiem ne vien būs vismaz 30 miljoni bezemisiju vieglo automobiļu - 100 Eiropas pilsētas būs klimatneitrālas, ātrgaitas dzelzceļa satiksme visā Eiropā divkāršosies, regulārajiem kolektīvajiem braucieniem maršrutos, kuru garums ir mazāks nekā 500 kilometri, jābūt oglekļneitrāliem. Tāpat plašā mērogā tiks izvērsta automatizētā mobilitāte, tirgum būs gatavi bezemisiju jūras kuģi. Savukārt vēlākais kā 2035.gadā tirgum būs gatavi lielie bezemisiju gaisa kuģi.
Paredzēts, ka vēlākais 2050.gadā gandrīz visi vieglie automobiļi, furgoni, autobusi un jauni lielas noslodzes transportlīdzekļi būs bezemisiju transportlīdzekļi, dzelzceļa kravu pārvadājumi divkāršosies, būs pilnībā funkcionējošs, multimodāls Eiropas transporta tīkls (TEN-T) ilgtspējīgam un viedam transportam ar ātrdarbīgu savienojamību.
Tāpat EK uzskaitījusi arī desmit galvenās jomas, kurās jārīkojas, lai redzējums kļūtu par realitāti. EK skaidroja, lai mērķi kļūtu par realitāti, stratēģijā ir noteiktas kopumā 82 iniciatīvas desmit galvenajās darbības jomās jeb "pamatiniciatīvas", kā arī katrā jomā veicamie konkrētie pasākumi.
Lai transports kļūtu ilgtspējīgs, faktiski ir jāveicina bezemisiju transportlīdzekļu, kuģu un lidmašīnu, atjaunīgo un mazoglekļa degvielu un ar tiem saistītās infrastruktūras izmantošana, piemēram, līdz 2030.gadam uzstādot trīs miljonus publisku uzlādes punktu. Tāpat jāizveido bezemisiju lidostas un ostas, piemēram, izmantojot jaunas iniciatīvas, kas popularizē ilgtspējīgas aviācijas un jūrniecības degvielas.
Būtu arī jāpadara starppilsētu un pilsētu mobilitāte veselīga un ilgtspējīga, piemēram, nākamajos desmit gados divkāršojot ātrgaitas dzelzceļa satiksmi un vēl vairāk attīstot velotransporta infrastruktūru. Būtu arī jāzaļina kravu pārvadājumi, piemēram, līdz 2050.gadam divkāršojot dzelzceļa kravu satiksmi. Vajadzētu arī noteikt oglekļa cenu un nodrošināt labākus stimulus lietotājiem, piemēram, īstenojot visaptverošu pasākumu kopumu, kura mērķis ir nodrošināt taisnīgu un efektīvu cenu noteikšanu visos transporta veidos.
Stratēģija saistībā ar viedo transportu minēts, ja būs radīti labvēlīgi apstākļi, inovācija un digitalizācija ietekmēs pasažieru un kravu pārvadājumus nākotnē. Plānots padarīt par realitāti satīklotu un automatizētu multimodālo mobilitāti, piemēram, nodrošinot pasažieriem iespēju iegādāties biļetes multimodāliem braucieniem un kravām - iespēju bez grūtībām tikt pārvietotām no viena transporta veida uz citu. Tāpat būtu jāveicina inovāciju un datu un mākslīgā intelekta (MI) izmantošanu viedākai mobilitātei, piemēram, pilnībā atbalstot dronu un bezpilota gaisa kuģu izmantošanu un turpmākas darbības, kuru mērķis ir izveidot vienotu Eiropas mobilitātes datu telpu.
EK atzīmēja, ka transports ir viena no nozarēm, ko Covid-19 pandēmija skārusi vissmagāk, un daudzi nozares uzņēmumi saskaras ar milzīgām operatīvām un finansiālām grūtībām. Tāpēc EK apņemas stiprināt vienoto tirgu, piemēram, pastiprinot centienus un investīcijas, lai līdz 2030.gadam pabeigtu Eiropas transporta tīkla (TEN-T) izveidi un palīdzētu nozarei atveseļoties, pateicoties lielākām publiskām un privātām investīcijām visu transporta veidu flošu modernizācijā.
Tāpat EK plāno padarīt mobilitāti taisnīgu visiem, piemēram, padarot jauno mobilitāti cenu ziņā pieejamu un piekļūstamu visos reģionos un visiem pasažieriem, arī personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām, un padarot šo nozari pievilcīgāku darba ņēmējiem. EK arī apņēmusies palielināt transporta drošumu un drošību visos transporta veidos, tostarp līdz 2050.gadam samazinot bojāgājušo skaitu gandrīz līdz nullei.
Tā kā transporta nozare veido aptuveni 5% no ES iekšzemes kopprodukta un Eiropā nodarbina vairāk nekā 10 miljonus cilvēku, transporta sistēma Eiropas uzņēmumiem un globālajām piegādes ķēdēm ir ļoti svarīga. Tajā pašā laikā transports mūsu sabiedrībai rada problēmas: siltumnīcefekta gāzu un piesārņojošu vielu emisijas, troksni, ceļu satiksmes negadījumus un sastrēgumus. Patlaban transporta radītās emisijas veido aptuveni vienu ceturtdaļu no ES kopējām siltumnīcefekta gāzu emisijām.
EK klāstīja, ka šie centieni pārveidot transportu tiek īstenoti laikā, kad visa nozare izjūt koronavīrusa radītās sekas. Palielinot publiskās un privātās investīcijas mūsu flošu un infrastruktūras modernizācijā un zaļināšanā un stiprinot vienoto tirgu, mums tagad ir vēsturiska iespēja padarīt Eiropas transportu ne tikai ilgtspējīgāku, bet arī konkurētspējīgāku pasaules mērogā un izturīgāku pret jebkādiem turpmākiem satricinājumiem.
Tomēr šī attīstība nedrīkst nevienu atstāt novārtā, jo ir būtiski, lai mobilitāte būtu fiziski un finansiāli pieejama visiem, lai lauku un attālie reģioni arī turpmāk būtu savienoti un lai nozare piedāvātu labus sociālos apstākļus un radītu pievilcīgas darbvietas, uzsvēra EK.
