Eiropas Savienība vēlas dekarbonizēt autobusus un kravas automašīnas, turklāt ir iniciatīvas to darīt daudz straujāk, turklāt no 2030. gada atļaut reģistrēt tikai bezemisiju pilsētas autobusus; Latvijā šajā virzienā pagaidām vēl tiek sperti tikai pirmie biklie soļi.
Tādi secinājumi skanēja diskusijā Kravas transportlīdzekļu, komunālā transporta un autobusu dekarbonizācija – kā sasniegsim 2030.gada atjaunojamās enerģijas un konkurētspējas mērķus?. Latvijā vieglie un smagie kravas transportlīdzekļi, komunālais transports, kā arī autobusi veido vairāk nekā 40% no visām autotransporta emisijām, tomēr diskusija par kravas automašīnu, komunālā transporta un autobusu dekarbonizāciju nenotiek. Ir daudz jautājumu par to, cik var ātri ieviest (pāriet uz) biometāna un citu alternatīvo degvielu (LNG, CNG, ūdeņraža) transportlīdzekļiem, kā paātrināt kravas transporta un autobusu elektrifikāciju, kā mainīt transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļu likmes un degvielu nodokļus. Par to, kā varētu rīkoties Latvija, kādus risinājumus īstenot un kādā laikā, jau tuvākajā laikā būtu jābūt konkrētiem projektiem, kurus diskusijās apspriest un tad attiecīgi pieņemt to īstenošanai nepieciešamos lēmumus.
Grib stingrākus nosacījumus
Pavisam nesen Eiropas Parlamenta deputāti paziņoja, ka vēlas stingrākus CO2 emisiju samazināšanas mērķus vidējiem un smagajiem kravas automobiļiem, tostarp profesionālajiem transportlīdzekļiem (piemēram, atkritumvedējiem, pašizgāzējiem vai betona maisītājiem) un autobusiem. Laikposmā no 2030. līdz 2034. gadam emisijas vajadzētu samazināt par 45 %, laikposmā no 2035. līdz 2039. gadam — par 65 % un līdz 2040. gadam — par 90 %. EP deputāti piekrīt Komisijas priekšlikumam no 2030. gada atļaut reģistrēt tikai bezemisiju pilsētas autobusus, bet līdz 2035. gadam ar stingriem nosacījumiem paredzēt izņēmumu pilsētas autobusiem, ko darbina ar biometānu. Eiropas Parlamenta deputāti ir gatavi sākt sarunas ar dalībvalstīm par stingrākiem CO2 emisiju samazināšanas mērķiem lielas noslodzes transportlīdzekļiem, tostarp autobusiem, kravas automobiļiem, piekabēm, norādīts Eiropas Parlamenta informācijā.
“Pāreja uz bezemisiju kravas automobiļiem un autobusiem ir ne tikai svarīgs faktors, lai sasniegtu klimata mērķus, bet arī būtiski veicinās gaisa tīrību mūsu pilsētās. Ar šiem noteikumiem mēs sniegsim noteiktību vienai no svarīgākajām Eiropas rūpniecības nozarēm līdz ar skaidru stimulu ieguldīt elektrifikācijā un ūdeņradī. Komisijas priekšlikums ir mūsu darba pamats, tomēr vēlamies plašāku vērienu – paplašināt noteikumu darbības jomu un pielāgot vairākus mērķus un kritērijus jau pašlaik notikušajām izmaiņām, jo pāreja notiek straujāk, nekā bija cerēts,” situāciju komentē Eiropas Parlamenta deputāts Bass Eikhauts.
Parlaments ir gatavs sākt sarunas ar ES dalībvalstu valdībām par tiesību akta galīgo redakciju. Jāatgādina, ka Eiropas Komisija 2023. gada 14. februārī iesniedza projektu par CO2 standartu noteikšanu lielas noslodzes transportlīdzekļiem no 2030. gada, lai palīdzētu sasniegt ES mērķi līdz 2050. gadam kļūt klimatneitrālai un mazināt pieprasījumu pēc fosilā kurināmā importa. Lieljaudas transportlīdzekļi, piemēram, kravas automobiļi, pilsētas autobusi un tālsatiksmes autobusi, rada vairāk nekā 25 % siltumnīcefekta gāzu emisiju no visa autotransporta ES un vairāk nekā 6 % no visām ES siltumnīcefekta gāzu emisijām, norādīts Eiropas Parlamenta informācijā.
Pirmie 10%
Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijas prezidents Ivo Ošenieks atzīst, ka pasažieru pārvadātājus skar klimata pārmaiņu jautājumi un būtiskas vēsmas ienesa iepirkumu konkurss uz reģionālo pārvadājumu veikšanu. Proti, lai iegūtu maksimāli lielāku punktu skaitu reģionālajos pārvadājumos, bija prasība par ekoloģiski tīriem - elektriskiem – autobusiem. “Tā kā reģionālos pasažieru pārvadājumus izpilda apmēram 1100 autobusu, tad tuvākajā nākotnē 10% no tiem (110) būtu jābūt elektroautobusiem,” secināja I. Ošenieks. Viņš atzīst, ka labāka situācija ar tā dēvētajiem ekoloģiski tīrajiem autobusiem ir pilsētās. “Pilsētās pasažieru pārvadājumos iesaistīti apmēram 500 autobusu, un, tā kā valsts atrada iespējas ekoloģiski tīro autobusu iepirkumam piesaistīt ES struktūrfondu līdzekļus, tad 17% no visiem jau ir elektroautobusi, bet vēl labāka aina kļūst, ja tiem pieskaita autobusus, kuri patērē CNG, jo tad šādu tīro autobusu īpatsvars tuvojas 30%,” stāsa I. Ošenieks.
Visu rakstu lasiet 12.decembra žurnālā Dienas Bizness!
Abonēt ir ērtāk: e-kiosks.lv.
Meklē arī lielākajās preses tirdzniecības vietās!
