Šlesers un Dolgopolovs lielā steigā grib uzsākt Ziemeļu šķērsojuma būvi, lai arī nav skaidrs, kur ņemt vajadzīgo miljardu latu. Lai iegūtu naudu tilta būvniecībai Šlesers piedāvā ieviest maksu uz visiem tiltiem, svētdien vēstīja TV3 raidījums Nekā personīga.

Rīgas vicemērs Ainārs Šlesers gribot milzu tiltu ar neskaitāmiem pievedceļiem, Attīstības departamenta direktors Sergejs Dolgopolovs – tuneli. Abi aizstāvot savu savu lolojumu un kritizējot otra.

Rīgas vicemērs, Brīvostas valdes priekšsēdētājs Ainārs Šlesers raidījuma veidotājiem stāstījis:

«Ja mēs runājam par tuneli, tad tunelis, pirmkārt, ir dārgāks, otrkārt, rodas problēma, jo grunts tajā vietā, kur būtu jāatrodas šādam tunelim, viennozīmīgi liktu mums pārtraukt ostas darbību šajā teritorijā, būtu nepieciešams ne tikai tuneli borēt, bet nāktos traucēt ostas darbību un viena no lielākajām problēmām būtu tā, ka uz būvniecības laiku būtu apdraudēta, piemēram, kruīza kuģu ienākšana Rīgas centrā, kas nozīmē, ka mēs izietu ārpus aprites, to mēs atļauties nevaram, jo pašreiz kruīza kuģu skaits sāk palielināties Rīgas ostā. »

Nebanku maksājumu karšu sektors Latvijā ir salīdzinoši jauns – pirms dažiem gadiem pirmās nebanku kartes izdeva pāris uzņēmumi, tomēr sektors aug.

Protams, nebanku maksājumu kartes neaizvietos banku izdotās kartes un to īpatsvars ir samērā mazs, tomēr citu valstu dati liecina, ka šis sektors piedzīvo izaugsmi. Pēc MasterCard aplēsēm, nebanku maksājumu karšu īpatsvars ir aptuveni 8% no visām Eiropā izsniegtajām maksājumu kartēm jeb aptuveni 57 miljoni karšu, un šie rādītāji ir ar augošu tendenci, skaidro finanšu uzņēmuma Transact Pro valdes loceklis Maksims Jaroševskis.

Starp valsts svētku dienām esošo darbadienu pārcelšana uz brīvdienām palielina darba devējiem izmaksas un apgrūtina darbu, ir pārliecināts Latvijas nacionālās aviokompānijas airBaltic prezidents Bertolts Fliks un Latvijas Valsts mežu personāla vadības un administratīvās daļas vadītāja Ligita Pundiņa.

Nozare.lv rīkotajā diskusijā Pundiņa uzsvēra, ka nereti šādā veidā tiek «iesaldēts » uzņēmuma darbs uz veselu nedēļu, tāpēc darbadienu pārcelšana nav atbalstāma.

Nacionālā lidsabiedrība airBaltic palikusi parādā starptautiskajai lidostai Rīga vairāk nekā 3 miljonus latu, svētdien, atsaucoties uz neoficiāliem avotiem, vēstīja LTV raidījums De facto. Raidījums norādīja, ka, iespējams, tieši šī iemesla dēļ lidosta un lidsabiedrība līdz galam vēl nav spējušas vienoties par jaunā airBaltic termināļa būvniecību lidostas teritorijā.

Raidījums vēstīja, ka par milzu parādsaistībām informēta arī Satiksmes ministrija, taču tā kompānijas parādsaistības nekomentē. Klusējot arī lidostas pārstāvji, neatklājot, cik īsti lieli parādi iekrājušies un par kādiem pakalpojumiem airBaltic nav norēķinājusies. «Šobrīd noslēguma posmā ir sarunas starp airBaltic un VAS Starptautiskā lidosta Rīga, un mēs distancējamies un nevēlamies komentēt jebkuru informāciju, kas var ietekmēt šī līguma noteikumus, » raidījumam sacījis lidostas pārstāvis Mārtiņš Langrāts.

Latvijas Gāze aicina savus akcionārus pieteikties uz jaundibināmā uzņēmuma AS Conexus Baltic Grid akcijām. Jaunais uzņēmums tiks veidots, atdalot pārvades un uzglabāšanas operācijas no Latvijas Gāzes, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Katram akcionāram ir tiesības saņemt tikpat akciju jaunajā uzņēmumā, cik tam pieder Latvijas Gāzē. Akcijas iegūstamas bez maksas un akcionāri var saglabāt savā īpašumā abu uzņēmumu akcijas.

Tie akcionāri, kas rakstveidā nepieteiksies uz akcijām vai neizteiks savu pozīciju septembrī paredzētajā ārkārtas akcionāru sapulcē, zaudēs iespēju iegūt jaunā uzņēmuma akcijas vai kompensāciju.

Aicinām tos akcionārus, kas nolēmuši kļūt par jaunā uzņēmuma akcionāriem, līdz septembrim iesniegt rakstveida pieteikumus uz akcijām. Vienīgais nosacījums pieteikumu iesniedzējiem - jāsaglabā savā īpašumā Latvijas Gāzes akcijas līdz 2. septembrī paredzētās ārkārtas akcionāru sapulces dienas beigām.

Autovadītāji, kas 13.maijā pulcējās uz Grobiņas – Ventspils ceļa, protestējot pret ceļa kvalitāti, prasa valdībai izvērtēt VAS Latvijas Valsts ceļi atbildību un nekavējoties sākt ceļa kapitālo remontu.

«Autoceļa Nr. P111 Ventspils (Leči)-Grobiņa lietotāji nevar samierināties ar satiksmei bīstamajiem apstākļiem un ar valsts izpildvaras iestāžu attieksmi, kas izpaužas kā bezdarbība- neveicot pietiekamas darbības autoceļa atjaunošanā,» teikts protesta akcijas iniciatoru atklātajā vēstulē Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim.

«Pieprasām izvērtēt VAS Latvijas Valsts ceļi, it īpaši [..] Kurzemes reģiona vadības atbildību par autoceļa Nr. P111 nepietiekamu uzturēšanu. Kā atzīst paši autoceļa apsaimniekotāji, ceļa asfalta segums jāatjauno vismaz ik pa desmit gadiem, šādas darbības nav veiktas ne reizi, kopš uzklāts asfalta segums, tas ir - kopš 1985.gada,» teikts vēstulē. Piketētāji uzskata, ka ir pietiekams pamatojums uzskatīt, ka VAS Latvijas Valsts ceļi nav atbildīgi veikusi pienākumus. Piketētāji norāda, ka nepieciešams izvērtēt, vai Latvijas Republikai kā sākotnējai publisko tiesību personai ir jānodarbojas ar uzņēmējdarbību ceļu uzturēšanā, ko Latvijas Republikas vārdā veic atvasināta publiskā persona VAS Latvijas autoceļu uzturētājs. Protesta akcijas iniciatoru uzskata, ka tas novedis pie nepietiekamas paškontroles publiskā resora sistēmā, jo viena resora padotības publiskā persona VAS Latvijas autoceļu uzturētājs izpilda valsts pasūtījumu - autoceļu ikdienas uzturēšanu, bet otra - VAS Latvijas Valsts ceļi, tā paša resora publiskā persona, kontrolē pasūtījuma izpildi.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) uzrunājis Latvijā reģistrētos ārvalstu uzņēmējus ar aicinājumu vērsties KNAB par iespējamo korupciju uzņēmējdarbības vidē, informē KNAB pārstāve Laura Dūša.

Vairāk nekā 34 000 ārvalstu uzņēmējiem (individuāliem komersantiem, sabiedrībām ar ierobežotu atbildību un akciju sabiedrībām) nosūtīta vēstule ar informāciju par korupcijas riskiem, novēršanu un apkarošanu uzņēmumā, ieviešot korupcijas un krāpšanas novēršanas pasākumus.

Šis ir viens no nākamajiem soļiem, ko spēris KNAB, lai sasniegtu galveno mērķi – ēnu ekonomikas samazināšanu Latvijā.

Saskaņā ar OECD Konvencijas par ārvalstu amatpersonu kukuļošanas apkarošanu starptautiskajos biznesa darījumos prasībām KNAB 2014.gada vasarā pārtulkoja un sagatavoja «Pretkorupcijas rokasgrāmata uzņēmējiem: Ētiskas un tiesiskas darbības nodrošināšana» latvisko versiju.

ASV valsts sekretāres Hilarijas Klintones vizīte Rīga atkal likusi pasaulei atgādināt par Latviju, kuras vārds pēdējā laikā starptautiskos medijos izskanējis saistībā ar tās krīzes pārvarēšanas modeli, kas dažkārt ticis lielīts, bet dažkārt – izsmiets. Šoreiz laikraksts Financial Times sakās būt apkopojis «mītus un patiesību» par Baltijas «taupības modeli».

Medijs atgādina, ka ASV valsts sekretāre nav vienīgā augsta ranga amatpersona, kas pēdējā laikā viesojusies Latvijā, izceļot valsts sasniegumus krīzes pārvarēšanā – Starptautiskā valūtas fonda (SVF) vadītāja Kristīne Lagarde šomēnes norādīja, ka Latvijā īstenotā taupības programma var kalpot par iedvesmu parādos slīgstošajām eirozonas valstīm. Vēl pirms K. Lagardes izteikumiem Latvijas un pārējo Baltijas valstu ekonomikas kāpumus un kritumus blogosfērā «izķidāja» Nobela prēmijas ekonomikā laureāts Pols Krugmans, kas izpelnījās Igaunijas prezidenta Tomasa Hendrika Ilvesa dusmas, ko igaunis arī pauda mikroblogošanas vietnē Twitter. Tāpat laikraksts atgādina, ka Latvija bija vienīgā Baltijas valsts, kas 2009. gadā saņēma SVF aizdevumu.

No nākamā mēneša Eiropas Komisijas (EK) viceprezidents eiro un sociālā dialoga jautājumos Valdis Dombrovskis pārņems arī Eiropas Savienības (ES) finanšu pakalpojumu komisāra pienākumus, jo pēc britu referenduma par izstāšanos no ES par atkāpšanos no amata paziņojis līdzšinējais komisārs Džonatans Hils no Lielbritānijas.

Lai kādas būtu turpmākās Lielbritānijas attiecības ar ES, Dombrovskis būs viens no nozīmīgākajiem noteikumu pieņēmējiem attiecībā uz Londonas finanšu centru Sitiju, uzsver britu laikraksts Financial Times.

Pamatojums tam ir tāds, ka ES amatpersonu un Sitijas pārstāvju ieskatā daudzi ES noteikumi Lielbritānijā paliks spēkā arī pēc jaunās bloka un Lielbritānijas vienošanās noslēgšanas. Tikmēr Lielbritānijas bankām jāņem vērā visi jaunie ES noteikumi, ja tās cer veikt darbību bloka teritorijā.

Ja vien Lielbritānija nav gatava nodedzināt visus likumdošanas tiltus uz vienoto tirgu, Dombrovskis un viņa komisija, domājams, joprojām būs galvenie likumdevēji Sitijai, uzsvēra juridiskās kompānijas "Clifford Chance" finanšu noteikumu jurists Saimons Glīsons.

Daugavpils a/s Tramvaju uzņēmums izsludinājis atklāto konkursu par pasažieru tramvaju iegādi ERAF projekta «Daugavpils pilsētas tramvaju transporta infrastruktūras renovācija» ietvaros.

Par to liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā. Uzņēmums paredzējis 12 modernu vagonu iegādi, no kuriem 8 ir četru asu vagoni un 4 - sešu asu vagoni. Jaunie tramvaju vagoni, kuri tiks aprīkoti ar asinhronā tipa dzinējiem, ļaus ietaupīt un uzkrāt elektroenerģiju, nodrošinās mobilāku un ātrāku pārvietošanas bez sastrēgumiem. Jaunie tramvaji arī tiks aprīkoti atbilstoši vides pieejamības prasībām, kas nozīmē, ka tiks nodrošinātas novietnes ratiņiem, vietas invalīdiem, tramvaju ieeja tiks aprīkota ar izbīdāmu platformu. Projektu plānots īstenot līdz 2012. gada 31.decembrim. Jāatgādina, ka jau maijā Tramvaju uzņēmums parakstīja līgumu ar Satiksmes ministriju par Eiropas Savienības fonda projekta «Daugavpils pilsētas tramvaju transporta infrastruktūras renovācija» īstenošanu. Projekts tiek īstenots programmas «Infrastruktūra un pakalpojumi» ietvaros un 83,11 % no projekta attiecināmajam izmaksām tiks līdzfinansētas no ES Reģionālā attīstības fonda līdzekļiem. Projekta kopējais finansējums ir 8,456 miljoni Ls, no tiem ERAF daļa - 83,11%, bet privātais finansējums 16,89%. Projekta mērķis ir sabiedriskā transporta attīstības veicināšana kā alternatīva privāto automašīnu izmantošanai. Paredzēts, ka arvien vairāk cilvēku izmantos tramvaju kā ikdienas transporta līdzekli.

Lai gan darba devēji novērtētu iespēju iepazīties ar potenciālo darbinieku caur CV video, darba meklētāji neizmanto iespēju sevi prezentēt video formātā, biznesa portālu Nozare.lv informēja personāla atlases uzņēmuma IG Konsultācijas portāla www.labsdarbs.eu vadītāja Iluta Gaile.

No šī gada sākuma kopš pakalpojums tiek piedāvāts, tikai pāris darba meklētāji ievietojuši savus CV video formātā. «Tā ir iespēja, it īpaši patlaban, kad darba tirgū ir tik sīva konkurence, sevi prezentēt un būt priekšā pārējiem darba meklētājiem, kas netiek izmantota, » norādīja Gaile.

Latvijas aviokompānija airBaltic saņēmusi no Krievijas bankas AKB Investbank prasību atdot trīs aizņēmumus 17 miljonu eiro apmērā. Kredītus šajā bankā pērn janvārī, jūnijā un jūlijā ņēmis tā brīža lidostas vadītājam Bertoldam Flikam un Vladimira Antonova ofšoram piederošais uzņēmums Baltijas aviācijas sistēmas, bet garantējusi airBaltic.

Investbank iesniegusi prasību Maskavas arbitrāžas tiesā un pastāv bažas, ka airBaltic lidmašīnas varētu tikt aizturētas Krievijas lidostās, TV3 ziņo raidījums Nekā Personīga.

«airBaltic rīcībā nav dokumentu, kas šādu darījumu esamību apliecinātu,» neatzīstot šādu informāciju norādījis lidsabiedrības pārstāvis Jānis Vanags.

Raidījums vēsta, ka kredītus vienpersoniski garantējis Fliks. Viņam vienīgajam bija paraksta tiesības kompānijā airBaltic. Tas noticis laikā, kad baidoties no KNAB, Fliks uz Latviju nebrauca un kompāniju vadīja pa telefonu no Vācijas.

Lai gan Latvijas Bankas (LB) Kredītu reģistra tā dēvētajā melnajā sarakstā parādniekus iekļauj tad, kad maksājums kavēts vairāk nekā 60 dienas un parāda summa sasniegusi simt latus un vairāk, izrādās, ka sliktu kredītvēsturi var iegūt arī tad, ja parāds ir pieci lati, sestdien vēsta laikraksts Latvijas Avīze.

Šādu nepatīkamu situāciju esot piedzīvojusi Dukātu ģimene, kura Nordea bankā vēlējusies saņemt patēriņa kredītu. «Mana sieva, kura ir ļoti precīza naudas lietās un visus aizņēmumus laikus līdz pēdējam santīmam samaksā, bija šokēta. Nordea bankā sacījuši – kredītu nevarat saņemt, jo esat LB melnajā sarakstā, » laikrakstam stāstījis Ingars Dukāts. Tā kā ģimene rūpīgi uzglabājot visus maksājumus apliecinošos dokumentus, sākuši meklēt, kur kāds nenomaksāts parāds varētu būt. Aizdomas radušās par laiku pirms pieciem gadiem, kad ar Inserviss Group aizdevumu iegādāts kāds sadzīves priekšmets.

Piektdien tika izdots biznesa laikraksta Financial Times Deutschland pēdējais izdevums.

Pēdējā izdevuma dizainā virsrakstā Financial Times Deutschland vietā lasāmi vārdi Final Times Deutschland (Fināla

Times Deutschland). Pēdējais izdevums veltīts atskatam uz laikraksta 13 gadus seno vēsturi, labākajiem rakstiem, ilustrācijām un lielākajām kļūdām.

Kopumā izdevuma veidotāji centušies radīt humora noskaņu. Pēdējā lapā redakcijas komanda fotogrāfijā noliekusies un lasāmi vārdi: «Atvainojiet, mīļie lasītāji, ka šie ir FTD pēdējie teikumi. Mums ir ļoti žēl.»

Latvijas dibinātāju veidotais e-komercijas uzņēmums "Printify" ir iekļauts "Financial Times" ASV visātrāk augošo uzņēmumu topā.

Sarakstā ir iekļauti tie 500 uzņēmumi, kas laika posmā no 2015. līdz 2018. gadam spējuši palielināt uzņēmuma ienākumus, pārdodot savus pakalpojumus un produktus. "Printify" ierindots 15. vietā kopējā topā un 5. vietā tehnoloģiju uzņēmumu kategorijā.

"Ņemot vērā, ka ASV ir miljoniem veiksmīgu uzņēmumu, mums ir ļoti liels gandarījums, ka tieši "Printify" ir iekļuvis "Financial Times" veidotajā topā, kurā esam augstajā 15. vietā. Tas ir būtisks atskaites punkts, kas mums palīdzēs plānot savu darbību arī turpmāk," norāda "Printify" dibinātājs un vadītājs Jānis Berdigans.

"Financial Times" reitingu apkopojums ir izstrādāts kopā ar tirgus izpētes uzņēmumu "Statista". Sarakstā uzmanība tiek pievērsta inovatīviem uzņēmumiem Ziemeļamerikā un Dienvidamerikā, kas pieredzējuši strauju uzņēmumu un produktu attīstību, un atbilst sekojošajiem kritērijiem - ieņēmumi 2015. gadā sasniedz vismaz 100 000 ASV dolāru un 2018. gadā vismaz 1.5 miljonus ASV dolāru, uzņēmums ir neatkarīgs un tas nav meitasuzņēmums vai filiāle, kā arī ieņēmumu pieaugums no 2015. līdz 2018. gadam ir bijis organisks, tas ir, stimulēts uzņēmuma iekšienē, pārdodot pakalpojumus vai produktus.

Lielbritānijas mediju grupa Pearson Plc ceturtdien paziņoja, ka sākusi pārrunas ar kādu vārdā nenosauktu pusi, lai pārdotu laikrakstu Financial Times.

Kompānija norādīja, ka tā pamanījusi nesen medijos izskanējušās spekulācijas par iespējamu Financial Times pārdošanu, taču piebilda, ka pagaidām nav pārliecības, ka šīs pārrunas novedīs pie darījuma realizēšanas.

Baumas par iespējamu laikraksta pārdošanu izskanēja pirmdien.

Daži mediji vēstīja, ka Pearson laikraksta grupu varētu pārdot par aptuveni vienu miljardu sterliņu mārciņu (1,4 miljardiem eiro).

Tikmēr pats Financial Times ceturtdien raksta, ka Pearson pārrunas veic ar Vācijas mediju gigantu Axel Springer.

Atsaucoties uz vairākiem šo situāciju labi pārzinošiem informācijas avotiem, laikraksts norāda, ka Japānas mediju grupa Nikkei arī ir veikusi pārrunas ar Pearson, taču sarunas ar Axel Springer jau nonākušas krietni attīstītākā gultnē.

ASV prezidents Donalds Tramps bija palīdzējis saviem vecākiem izvairīties no nodokļu maksāšanas miljoniem ASV dolāru apmērā, kā arī bija saņēmis vairāk naudas no sava tēva nekustamo īpašumu impērijas, nekā bija apgalvojis, otrdien ziņoja laikraksts «The New York Times».

Tramps «deviņdesmitajos gados piedalījās šaubīgās nodokļu shēmās, tai skaitā tiešas krāpniecības gadījumos, kas ievērojami palielināja bagātību, ko viņš saņēma no saviem vecākiem», apgalvoja laikraksts.

Tramps daudzkārt ir sacījis, ka viņš, veidojot savu bagātību, esot saņēmis maz palīdzības no sava tēva – Ņujorkas nekustamo īpašumu attīstītāja Freda Trampa.

Laikraksts tomēr konstatējis, ka tā nav patiesība, pamatīgi izpētot plašu nodokļu deklarāciju un konfidenciālu datu klāstu.

«The New York Times» rakstīja, ka Tramps no sava tēva darbības nekustamo īpašumu jomā saņēmis summu, kas ir ekvivalenta 413 miljoniem ASV dolāru mūsdienu naudā.

«Trīs gadu vecumā Tramps pelnīja 200 000 dolāru gadā mūsdienu naudā no sava tēva impērijas. Astoņu gadu vecumā viņš bija miljonārs,» ziņoja laikraksts.

Pieaugot bažām, ka pasaulē samazināsies kodolenerģijas ieguve, Krievijas atomenerģijas kompānija Rosatom cer palielināt reaktoru eksportu, apgalvojot, ka tie ir drošākie pasaulē, raksta The New York Times. Rietumu kodolenerģijas speciālisti uzskata, ka pēc krīzes Fukušimas AES vismaz divas trešdaļas jaunu reaktoru celtniecības projekti pasaulē tiks apturēti.

Rosatom ir paziņojusi, ka laika posmā līdz 2030. gadam nodrošinās pārdošanas apjomus 50 miljardu ASV dolāru apmērā ik gadu. Šāds kompānijas apgalvojums varētu šķist dīvains, jo Japānas kodolkrīze liks pasaules valstīm divkārt pārdomāt pirms celt jaunus reaktorus, norāda New York Times.

Tomēr Rosatom ir pārliecināta, ka to gaida ziedu laiki. Jau vēstīts, ka pagājušajā nedēļā Krievijas premjers V. Putins personīgi devās uz Baltkrieviju, lai noslēgtu līgumu par AES celtniecību šajā valstī. «Mūsu rīcībā ir liels uzlabotu tehnoloģisku risinājumu arsenāls, lai nodrošinātu stabilu un drošu atomelektrostaciju darbību,» žurnālistiem skaidroja V. Putins.

Lielbritānijas laikraksts The Times sācis iekasēt maksu no lasītājiem, kuri vēlas piekļūt tā saturam tiešsaistē, ziņo BBC.

No šī brīža piekļuve The Times un The Sunday Times mājaslapai maksās 1 Lielbritānijas sterliņu mārciņu (85 santīmus) dienā vai 2 sterliņu mārciņas (Ls 1,70) nedēļā.

News International, kam pieder izdevumi, reaģējot uz krītošajiem ieņēmumiem no reklāmām, par plāniem ieviest maksu tiešsaistes lasītājiem paziņoja šā gada sākumā

Līdz šim Financial Times un Wall Street Journal bija vienīgie lielie izdevumi, kuri īstenoja šadu praksi.

Visi pārējie valsts izdevumi piedāvā bezmaksas pieeju savām vietnēm internetā, bet, visticamāk, rūpīgi vēros un vērtēs The Times panākumus šajā sakarā.

Gandrīz trešdaļa Lielbritānijas miljardieru ir pārcēlušies vai gatavojas pārcelties uz tā dēvētajām nodokļu patvēruma valstīm, liecina ceturtdien laikrakstā «The Times» publiskotie izmeklēšanas rezultāti.

Laikrakstā teikts, ka Lielbritānijas turīgākie iedzīvotāji pēdējo desmit gadu laikā no Lielbritānijas Valsts kases slēpuši vairākus miljardus sterliņu mārciņu.

Šāda informācija publiskota dažas dienas pēc tam, kad Lielbritānijas valdība izraisīja sabiedrības sašutumu, aizkavējot balsojumu par ierosināto likumprojektu, kas paredz izbeigt noslēpumainas uzņēmumu īpašumtiesības ārzonu teritorijās.

«Mums jāaptur izvairīšanās no nodokļu maksāšanas, lai turīgākie maksātu savu godīgo daļu,» reaģējot uz «The Times» publicēto informāciju, tviterī raksta Leiboristu partijas pārstāve Mārgareta Hodža.

«The Times» raksta, ka 28 no 93 britu miljardieriem pārcēlušies uz nodokļu patvēruma valstīm vai veic procesu, lai to izdarītu. Šo infomāciju publiski pieejamajos atraduši «The Times» žurnālisti.

Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam tuvi biznesmeņi gatavojas iegādāties lielāko Kremļa vēl nekontrolēto laikrakstu Vedomosti, ziņu aģentūrai Bloomberg pastāstījuši trīs informēti avoti.

Trešdien Putins parakstīja abu parlamenta palātu nesen pieņemto likumu, kas nosaka, ka ārvalstu kapitāla īpatsvars Krievijas medijos nedrīkst pārsniegt 20%. Līdz šim ārvalstniekiem bija noteikts lielāks limits - 50%, kas turklāt attiecās tikai uz radio un televīziju.

Jauno ierobežojumu dēļ Vedomosti dibinātājiem, Financial Times un Wall Street Journal īpašniekiem, kam šajā izdevumā piederēja katram pa 33,3% akciju, nāksies līdz 2016.gadam samazināt vai pilnībā pārdot savas akciju paketes. Atlikušās trešdaļas īpašniece - Somijas plašsaziņas līdzekļu grupa Sanoma Oyj - jau sākusi sarunas par sava Krievijas īpašuma pārdošanu.

Latvijā dibinātais lietoto auto tirgotājs A/S “Longo Group” pirmo reizi iekļauts biznesa medija “Financial Times” straujāk augošo uzņēmumu topā FT 1000 un atzīts par Latvijā visstraujāk augošo uzņēmumu.

Kompānija šajā reitingā ierindota 550.vietā, sasniedzot visaugstāko rezultātu no Latvijas uzņēmumiem, savukārt auto nozarē sasniedza pat 10.vietu.

Lielbritānijas biznesa laikraksts “Financial Times” veidotais FT 1000 tiek gatavots ik gadu sadarbībā ar neatkarīgu tirgus izpētes kompāniju “Statista”, iekļaujot tajā tūkstoš Eiropas uzņēmumus, kas četru gadu laikā sasnieguši vislielāko kopējo ieņēmumu organisku pieaugumu.

“Pēdējos gados esam spējuši A/S “Longo Group” attīstīt par tirgus līderi Latvijā, izveidojot meitas kompānijas Igaunijā, Lietuvā, Polijā, Nīderlandē, Beļģijā un Vācijā, nodrošinot darbu vairāk nekā 140 darbiniekiem. Mūsu mērķtiecīgais darbs ir atalgots, kļūstot par Latvijā visstraujāk augošo uzņēmumu, ko pierāda “Financial Times” augstais novērtējums,” saka A/S “Longo Group” valdes priekšsēdētājs Edgars Cērps, piebilstot, ka topa veidotāji atlases posmā noteikuši ļoti stingrus kritērijus, tostarp veic arī grāmatvedības datu pārbaudi un analīzi, lai precīzi sagatavotu reitingu.